Rīga, 2.dec., LETA. Nākamnedēļ ikgadējos kongresus plāno rīkot divi politiskie spēki – nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) un partija “Saskaņa”.
Sākotnēji “Saskaņas” kongress bija iecerēts šajā nedēļas nogalē, taču tika pārcelts. Partijas priekšsēdētājs Nils Ušakovs aģentūrai LETA skaidroja, ka kongresa datums mainīts, jo šajās dienās notiek Eiropas Sociālistu partijas (PES) padome Lisabonā, kur viņš arī piedalās, jo “Saskaņa” kļuvusi par pilntiesīgu PES grupas locekli.
Līdz ar to “Saskaņa” uz ikgadējo kongresu 9.decembrī VEF Kultūras pilī. Tajā paredzētas vadības vēlēšanas. Uz partijas priekšsēdētāja amatu plāno kandidēt Ušakovs, bet uz priekšsēdētāja vietnieka amatu Jānis Urbanovičs, kurš arī tagad ieņem šo amatu. Savukārt valdes sastāvā varētu notikt nelielas korekcijas, piemēram, Ņikita Ņikiforovs kļuvis par Jūrmalas vicemērs, līdz ar to viņš arī varētu pārstāvēt Jūrmalu partijas valdē. Līdzīgi varētu būt arī ar Sandri Bergmani, kurš ir “Saskaņas” Rīgas nodaļas vadītājs.
Tāpat “Saskaņas” kongresā iecerēts diskutēt arī par citiem jautājumiem – pašvaldību vēlēšanu rezultātiem, reformām Latvijā, Saeimas vēlēšanām utt.
VL-TB/LNNK kongress arī notiks 9.decemrbī. Partijas pārstāvji pulcēsies Latviešu biedrības namā, lai lemtu par politiskā spēka vadību, apspriestu partijas un ministriju paveikto. Tāpat tajā tiks diskutēts par gatavošanos vēlēšanām, aģentūrai LETA pastāstīja VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Pašlaik nacionālajai apvienībai ir divi līdzpriekšsēdētāji, tomēr decembrī gaidāmajā kongresā paredzēts ievēlēt vienu priekšsēdētāju. Uz šo amatu kandidēs Dzintars, bet vēl viens pašreizējais VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš to darīt neplāno. Bērziņa kandidatūra izvirzīta darbam partijas valdē. Berziņš aģentūrai LETA sacīja, ka aicinās kolēģus atbalstīt Dzintara apstiprināšanu partijas vadītāja amatā.
Nacionālā apvienība pārtapa vienā partijā, apvienojoties “Visu Latvijai!” un “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK. Abas partijas 2010.gadā konsolidējās vienā organizācijā un sāka kopīgu darbību zem vienota nosaukuma – nacionālā apvienība. Vēlāk, 2013.gadā, partija pieņēma vairākus lēmumus, lai abas politiskās organizācijas varētu apvienoties vienā partijā. Divi līdzpriekšsēdētāji partijai bija pagaidu risinājums līdz apvienošanās procesa noslēgumam.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/8BBFC747-50F0-440F-A743-C142E5BC12D4/
Juris Paiders
Sociālistiskā “Saskaņa”
Latvijas partijām, kurām ir pietiekami liels atbalsts un kuru pārstāvji var tikt ievēlēti Eiropas parlamentā, ir jāvienojas par savu piederību noteiktiem Eiropas politiskajiem strāvojumiem. Latvijas vadošajām partijām īpašas problēmas, kurai politiskajai grupai pievienoties, nebija, savukārt Saskaņa ilgstoši strādāja, lai to Eiropas līmenī atzītu kā sociāldemokrātiska tipa partiju. Neskatoties uz vairāku vietējo intrigantu pretdarbību, 2015. gadā Sociāldemokrātiskā partija Saskaņa kļuva par Eiropas Sociālistu partijā asociēto biedru, bet šī gada novembra beigās Saskaņa tika uzņemta par Eiropas Sociāldemokrātisko un strādnieku partiju alianses pilntiesīgo biedru.
Konsekvents darbs, lai kļūtu par pilntiesīgu Eiropas sociāldemokrātiskās saimes dalībnieci, Saskaņas līderiem bija vajadzīgs, lai atbrīvotos no «krievu» partijas slavas. Eiropas līmenī tas jau ir pārvarēts. Pēc uzņemšanas Eiropas Sociālistu partijā Saskaņa Eiropas līmenī tiek uzskatīta nevis par kādas nacionālas minoritātes partiju, bet par internacionālas un demokrātiskas vērtības atbalstošu partiju, kas ir pretstatāma nacionālistiskajām un pret minoritātēm vērstajām partijām.
Diemžēl atzīšana Eiropas līmenī neatceļ Latvijas politisko lamuvārdu leksiku, klišejas un iekšpolitisko lomu sadalījumu. Tur, Eiropā, tie komisāri var atzīt vai neatzīt, tie var pat uz vienas kājas lēkāt, bet Latvijas iekšpolitiskajā polemikā tas neko nemainīs. Juta Strīķe TV tiešraidē pieprasa koalīcijas politiķiem zvērēt, ka tie nekad un nekādos apstākļos kopā ar Saskaņu valdību neveidos utt., un tie zvēr pie visiem svētajiem, ka dzīvos bez Saskaņas. Saskaņas starptautiskā atzīšana neatceļ iekšpolitisko demonizāciju, jo Saskaņas demonizāciju nosaka divi galvenie faktori.
Ja Saskaņa pretendē uz ceturtdaļu balsu Saeimā, bet to vienmēr atstāj aiz borta, tad t.s. latviskajām partijām iespējas iekļūt varas gaiteņos ir daudz lielākas. Ja Saskaņa ir viens no koalīcijas dalībniekiem, tad visādām jutām un jurašiem cerības iekļūt varas virsotnē būs tuvas nullei. Konkurence būs pārāk asa. Latvisko partiju autsaideriem ir ar nagiem un zobiem jācīnās, lai visi citi zvēr nekad nesadarboties ar Saskaņu.
Otrkārt. Saskaņa ir vajadzīga kā ērts nospārdāmais ienaidnieks. Izvēlēties uzbrukumu un sākt knabistisku nomelnošanas kampaņu pret partijām, ar kurām, iespējams, jau rīt būs jāveido koalīcija, ir netālredzīgi. Kādā brīdī būs jāpārkāpj sarkanās līnijas un jāsēžas ar nozākātiem korumpantiem pie viena galda, lai sadalītu ministru portfeļus.
Demonizēta Saskaņa ir vajadzīga tiem politiskajiem līderiem, kuriem nav nekādas Latvijas nākotnes vīzijas, nekādas izpratnes nedz par ekonomiku, nedz sabiedrību. Šai kliķei nekādas idejas vēlētājiem nav jāpiedāvā (ideju nemaz nav), ir tikai jāiekāpj televizorā un skaļi jākliedz: «Krievi nāk! Krievi nāk! Tos pie rokas atvedīs Urbanovičs.» Viss. Aptuveni trešdaļa Latvijas vēlētāju ir tā nobiedēti ar Kremļa agresīvajiem plāniem, ka lozunga Krievi nāk! piekritējiem vietas Saeimā būs garantētas.
Tāpēc Eiropa var atzīt ko vien vēlas, Latvijas iekšpolitikā lomas ir sadalītas, un nevienam te tā viegli neatļaus mainīt Latvijas politisko pasjansu.
Tāpēc maz ticams, ka Eiropas sociāldemokrātiskā atzīšana palīdzēs Saskaņai iegūt kaut cik nozīmīgu latviešu vēlētāju atbalstu. Pat pretēji. Lielai latviešu sabiedrības daļai, jo īpaši jaunajai paaudzei, viss, kas saistās ar vārdu sociālistisks, ir lamuvārds.
Vēl vairāk. Saskaņas sociāldemokrātiskā pozicionēšana var izraisīt Saskaņas ietekmes samazināšanos viņu tradicionālajā elektorātā. Iekļaujoties Eiropas sociāldemokrātiskajā kustībā, Saskaņai ir jāaturas nonākt lielā konfliktā ar Eiropas sociāldemokrātijas vērtībām. Tā kā daudzi Latvijas krievi ir vēl konservatīvāki par latviešiem, var gadīties, ka cīņā par nelatviešu vēlētāju balsīm Saskaņu nedaudz pabīdīs malā tie krievu partiju politiķi, kuriem nav ierobežojumu populistiskajā retorikā. Stihiski protesti pret krievu skolu reformu šādu tendenci jau iezīmēja.
Ļoti iespējams, ka Saskaņas solis mērenības un Eiropas vērtību izpratnes virzienā nozīmē jau daudz mazāku pārstāvniecību nākamajā Saeimā.
…Info avots:
http://m.nra.lv/viedokli/juris-paiders-3/230122-socialistiska-saskana.htm
