Latvija atzīmē Eiropas Sociālā fonda 60 gadu jubileju ar pasākumu “PIRMS – ESF60 – PĒC”
Ceturtdien, 2017. gada 30.novembrī, Spīķeru koncertzālē Latvijas Republikas Finanšu ministrija (FM) organizēja Eiropas Sociālā fonda (ESF) 60 gadu jubilejas pasākumu “PIRMS – ESF60 – PĒC” par ESF ieguldījumu un nākotnes vajadzībām sociālās iekļaušanas, izglītības, veselības un citās sociālajās jomās. Pasākumā tika sniegta informācija par Eiropas Sociālā fonda (ESF) ieguldījumu un nākotnes vajadzībām sociālās iekļaušanas, izglītības, veselības un citās sociālajās jomās.
Aprit 60 gadi kopš ne tikai Eiropas Savienības (ES) pamata – Eiropas Ekonomikas kopienas – izveidošanās, bet arī vissenākā ES fonda dibināšanas. ESF investīcijas Latvijā tiek ieguldītas kopš 2004. gada, kad Latvija pievienojās ES.
ESF uzmanības centrā ir cilvēks. Fonds investē Eiropas iedzīvotājos un viņu prasmēs jebkurā dzīves posmā – tas atbalsta bērnus, jauniešus, studentus, strādājošos, bezdarbniekus, cilvēkus ar invaliditāti, veselības aprūpes pakalpojumu saņēmējus un seniorus. Gan Latvijā, gan visā ES tiek atzīmēta ESF nozīmīgā jubileja un tiek novērtēts līdz šim sasniegtais.
ESF ieguldījumu tēma Latvijā ir īpaši aktuāla, jo veselības aprūpe, izglītība un sociālā iekļaušana ir jomas, kurās Latvijai šajā ES fondu plānošanas periodā ir jāveic ilgi gaidītās reformas un jāiegulda pieejamie līdzekļi, lai nodrošinātu ilgtspējīgu valsts attīstību, augstvērtīgus, mūsdienu standartiem atbilstošus pakalpojumus un maksimāli samazinātu Latvijas un attīstītāku ES reģionu iedzīvotāju dzīves līmeņa atšķirības. Latvijas pieredze apliecina, ka ES fondi sniedz nenovērtējamu grūdienu ilgtspējīgu reformu veikšanā un nozaru attīstībā.
Kādas ir darba iespējas mūsu jauniešiem? Kā iespējams izkāpt no bezdarbnieka kurpēm? Vai nedzirdīgajām māmiņām ir jāpaliek vienām klusumā? Vai kāds var palīdzēt ar izglītības un profesijas iegūšanu? Šie ir tikai daži no jautājumiem, kas ir saistīti ar ESF atbalstu.
Pasākumu bija iespējams vērot arī tiešsaistē FM Facebook lapā un saņemt atbildes uz saviem interesējošajiem jautājumiem, tos uzdodot platformā www.sli.do .
Pasākumu atklāja Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas un Labklājības ministra Jāņa Reira uzrunas, kam sekoja Izglītības un zinātnes ministrijas ministra biroja vadītāja Anda Geižāna un Eiropas komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta Baltijas valstu un Somijas nodaļas vadītājas Muriel Guin vārdi par ESF ieguldījuma nozīmību un nākotnes perspektīvu.
Savukārt diskusijas daļā notika domu apmaiņa starp Latvijas universitātes rektoru Indriķi Muižnieku, Sporta un kultūras kustības “Ghetto Games” dibinātāju Raimondu Elbakjanu, SIA “Immerman Woodworks” dibinātāju Artūru Immermani un Latvijas Nedzirdīgo savienības projektu vadītāju Diānu Zālamani-Leiti. Diskusijā dalībnieki dalījās savā pieredzē un redzējumā par ESF nozīmi tādās jomās kā izglītībā, veselības veicināšanā, jauniešu iekļaušanā, nodarbinātībā un uzņēmējdarbības attīstīšanā, kā arī atbalstā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Diskusiju vadīja Valdis Melderis.
Pilnu ziņu skatīt ES fondu mājaslapā: http://www.esfondi.lv/jaunumi/latvija-atzime-eiropas-sociala-fonda-60-gadu-jubileju
Papildu informācija: Mājaslapas: www.fm.gov.lv , www.esfondi.lv
…Info avots:
http://www.leta.lv/press_releases/64FD92FB-C7CB-4BA7-A3A3-7314EA74F0AA/ un
https://www.leta.lv/press_releases/C29E72B5-36CA-4B6C-BA89-1D0FEAF48E32/
Eiropas Komisija Latviju atzīst kā pozitīvo piemēru ES fondu ieviešanā
Ceturtdien, 30. novembrī, noslēdzas ikgadējā novērtēšanas sanāksme ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem, kurā Finanšu ministrija iepazīstina ar Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) ieviešanas stratēģisko virzību un tiek skatīti katras nozares sasniegumi un aktuālā situācija.
“Eiropas Komisija Latviju novērtē kā pozitīvo piemēru Kohēzijas politikas ES fondu investīciju projektu ieviešanā. Latvija demonstrē rūpīgu sākotnēju stratēģisko plānošanu, kā ar pieejamajiem līdzekļiem radīt vislielākās pārmaiņas – modernizēt, reformēt, attīstīt prioritārās nozares un risināt citus jautājumus efektīvā partnerībā ar iesaistītām pusēm un sabiedrības pārstāvjiem. Patiesu pozitīvo pārmaiņu radīšana, kvalitāte pār kvantitāti – šī ir Latvijas pieeja, kas ES tiek augstu novērtēta. Vienlaikus gan Latvijas, gan EK pārstāvji atzīmē, ka tam ir sava cena – investīciju spēles nosacījumu definēšana un vienošanās par tiem objektīvi ieilgst. Latvijas un EK pārstāvji ir vienoti, ka nākamais darbs ir projektus tikpat kvalitatīvi un laikus realizēt,” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.
Tikšanās laikā EK uzsvēra, ka Latvija ES fondu ieviešanā ir pozitīvais piemērs ES dalībvalstu vidū, izceļot stratēģiski pārdomāto pieeju investīciju plānošanā. Vienlaikus EK atzina, ka programmu ieviešanas temps visā Eiropā šobrīd ir pārāk zems, aicinot arī Latviju paātrināt projektu uzsākšanu un ieviešanu īpaši veselības, energoefektivitātes un vides aizsardzības jomās.
EK pārstāvji atzīmēja, ka ES sastopas ar līdzīgiem izaicinājumiem kā dalībvalstis – inovāciju un produktivitātes stiprināšana, iekļaujošas, augošas un ilgtspējīgas ekonomikas nodrošināšana, vienlīdzīgu iespēju sniegšana reģionos un it īpaši ārējo robežu tuvumā. Šobrīd ES prioritātes konkurē savā starpā par ierobežotajiem pieejamajiem līdzekļiem, tādēļ ir īpaši svarīga komunikācija – dalībvalstīm ir jāaizstāv savas intereses, kurās jomās ir nepieciešamas investīcijas, un jāpārliecina skeptiķi. Pirmais EK priekšlikums par Kohēzijas politiku pēc 2020. gada tiks sagatavots 2018. gada maijā. Līdz tam EK aicina dalībvalstis sniegt savus ierosinājumus, stratēģisko redzējumu, izvērtējot katras idejas potenciālo pievienoto vērtību.
Sanāksmē atbildīgās iestādes un Finanšu ministrija informēja par atsevišķām jomām un projektiem, kuriem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, lai nodrošinātu ātrāku un reizē kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu. Šādas jomas un projekti ir investīciju izglītības jomā rādītāju sasniegšana, lielie transporta infrastruktūras projekti dzelzceļa elektrifikācijai un Rīgas tramvaju infrastruktūras attīstībai, investīcijas veselības nozarē, kā arī ierobežotu projektu iesniegumu atlašu projekti kopumā. Šo jautājumu izskatīšana ļauj sekot to progresam un spert veiksmīgu projektu ieviešanai nepieciešamos soļus.
Savukārt Latvijas stratēģiskie problēmjautājumi, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība, ir depopulācija un ienākumu līmenis reģionos, it īpaši Latgalē, kamēr Rīgas rādītāji ir virs ES vidējiem. Tāpat valstī uzmanība pievēršama inovāciju, darba produktivitātes, atkritumu apjoma, satiksmes drošības, nodarbināto prasmju attīstīšanas, veselības un augstākās izglītības kvalitātes jomās. ES fondu investīcijas tiek ieguldītas arī šo jomu sakārtošanā, kur plānotie projekti vēl nav pabeigti.
Sanāksmē EK pārstāvēja Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta direktore teritoriālās sadarbības, makroreģionu un Ziemeļrietumeiropas jautājumos Lena Andersson-Pench, Reģionālās un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta Igaunijas, Somijas un Latvijas nodaļas vadītāja Angela Martinez Sarasola un Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta Baltijas valstu un Somijas nodaļas vadītāja Muriel Guin.
Ikgadējā novērtēšanas sanāksme notika šī gada 29. – 30. novembrī, tajā EK izvērtēja Latvijas stratēģisko virzību uz ES 2020 mērķu un ES fondu rezultatīvo rādītāju sasniegšanu. Pirmo reizi sanāksme tika organizēta kopā ar Zemkopības ministriju kā ES lauksaimniecības un zivsaimniecības atbalsta vadošo iestādi, lai kopīgi apspriestu stratēģiskos aspektus ES investīciju ieviešanā.
Savukārt dienu iepriekš, 28. novembrī, norisinājās Uzraudzības komitejas sēde, kurā piedalās arī valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību, plānošanas reģionu, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju deleģētie pārstāvji, tādējādi nodrošinot efektīvu partnerību, plašu interešu pārstāvību un viedokļu paušanu par ES fondu ieguldījumu nosacījumiem.
Uzraudzības komitejā izskatītie materiāli ir pieejami ES fondu uzraudzības komiteju dokumentu vadības sistēmā jeb e-portfelī, kas pieejams šeit: https://komitejas.esfondi.lv/SitePages/10.aspx
…Info avots:
http://m.esfondi.lv/jaunumi/eiropas-komisija-latviju-atzist-ka-pozitivo-piemeru-es-fondu-ieviesana-
