Darbinieki pēc 40: lojāli, bet neproduktīvi?
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) šodien rīko konferenci, kurā eksperti, uzņēmēji un valsts iestāžu pārstāvji diskutē par Latvijas darba tirgu.
Konferences kopējā tematika sadalīta trīs nozīmīgās daļās – diskusijas “Nākotnes darba tirgus izaicinājumi” un “Gados vecākie nodarbinātie – ar ko rēķināties darba devējiem?”, kā arī labās prakses piemēru apkopojumā darba vides, veselības un mūžizglītības sadaļās.
Ķīlis: nepieciešami politiski risinājumi
Līdz ar novecošanos samazinās cilvēku produktivitāte, tāpēc problēmas risināšanai nepieciešama politiska iejaukšanās, otrdien konferencē par aktuālajiem Latvijas darba tirgus izaicinājumiem sacīja sociālantropologs, bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis.
Ķīlis norādīja, ka iejaukšanās varētu izpausties kā dažāda veida atbalsts, jo, kaut arī cilvēki noveco, viņiem vēl priekšā ir daudz gadu, kurus pavadīt strādājot.
Uz jautājumu, kam būtu visvairāk jāpievērš uzmanība cilvēku pēc 40 gadiem noturēšanā darba tirgū, sociālantropologs uzsvēra, ka nepieciešama masīva politiska intervence, lai uzlabotu vecāka gada gājuma cilvēku spējas digitālajā jomā, un šim uzdevumam būtu jābūt absolūtai prioritātei.
Ķīlis norādīja, ka, ja trūks aktīvas rīcības šajā jautājumā, cilvēkus, kas vecāki par 40 gadiem un ar zemām digitālajām zināšanām, ar laiku aizstās roboti. Ja atbalsts un palīdzība nenāks no valsts, tad viņš aicina katru pašu cilvēku individuāli apgūt šīs prasmes, mācoties internetā vai no bērniem un mazbērniem.
Pēc Ķīļa paustā, arvien aktīvāk attīstās tehnoloģijas, kā rezultātā par aktuālu jautājumu kļūs darba procesa organizēšana. Turklāt tā kā jaunajai paaudzei pieejamās kompetences kļūst arvien labāk apmaksātas, cilvēkiem pēc 40 gadiem būs jādomā, ko darīt tālāk, kā arī jāatgriežas mācību procesā.
Kā sacīja sociālantropologs, līdz 2024.gadan nav gaidāms, ka varētu pieaugt darbinieku skaits, turklāt klasiskajās industrijās būs arvien mazāk darba, tāpēc būs jāmeklē jauna pieeja.
Ķīlis uzskata, ka mūsdienu izglītībai jākoncentrējas un karjeru, turklāt jo raitāki un biežāki būs uzņēmēju un izglītības iestāžu kontakti, jo adekvātāka kļūs karjeras izvēle. Vienlaikus mācīties ik pa laikam cilvēkiem nāksies visu mūžu, tāpat nākotnē paliks pamatprofesijas, bet pārējās būs lomas un pozīcijas projektos.
LDDK: Būtiski ir nezaudēt cilvēkus vecumā pēc 50 gadiem no darba tirgus
Ļoti būtiski ir cilvēkus vecumā pēc 50 gadiem nepazaudēt no darba tirgus, otrdien konferencē par aktuālākajiem Latvijas darba tirgus izaicinājumiem sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Viņa teica, ka darbadevēji apzinās savas konkrētās vajadzības un trūkumus, tajā skaitā darbaspēka nepietiekamību. Daudzās profesijās, piemēram, apstrādes rūpniecībā patlaban trūkst darbaspēka. Tāpēc ļoti svarīgi ir saprast, kuras nozarēs ir darbaspēka pārpalikums, jo daudzas citas nozares gaida darbiniekus no citām sfērām.
Meņģelsone teica, ka viens no risinājumiem darbaspēka problēmām ir nodarbināt cilvēkus, kuri uzņēmumu efektivizācijas dēļ zaudē darbu, un darba ņēmējus, kuri ietilpst riska attiecībā uz iespējām atrast darbu, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēki pirmspensijas vecumā.
“Cilvēki ar nedaudz sirmiem matiem ir ļoti lojāli. Iedodiet viņam savu roku un pārliecību, ka viņš nebūs pirmais rindā uz atlaišanu, un viņš būs vēl lojālāks,” uzsvēra Meņģelsone.
Viņa piebilda, ka šajā kontekstā LDDK rosina izmantot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) piedāvātās iespējas. Ļoti svarīgi ir izmantot mūžizglītības programmas, kas dod visas iespējas nodarbināt cilvēkus pirmspensijas vecumā, paaugstinot viņu kvalifikāciju vai nodrošinot viņiem iespēju apgūt citas prasmes vai pārorientējot viņus uz darbu kādā citā nozarē.
Meņģelsone piebilda, ka ļoti būtiski ir cilvēkus vecumā pēc 50 gadiem nepazaudēt, jo Latvijā ikviens cilvēks ir svarīgs.
Pēc viņas sacītā, darbaspēka problēmas var risināt arī ar profesionālās izglītības piedāvātajām metodēm, cenšoties maksimāli integrēt jauniešus darba vidē.
Aptauja: kad cilvēks vairs netiek uzskatīts par jaunu, ir 35 līdz 40 gadi
Konferencē pētījumu aģentūras “Kantar TNS” klientu atbalsta vadītāja Alise Lāce informēja par aģentūras veikto aptauju, kurā piedalījās vairāk nekā 800 respondentu, par senioriem un nodarbinātību.
Aptaujā atklājies, ka Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka vidējais vecums, kad cilvēks vairs netiek uzskatīts par jaunu, ir 35 līdz 40 gadi, savukārt par senioriem tiek uzskatīti cilvēki vecumā no 61 līdz 70 gadiem.
Vienlaikus Lāce uzsvēra, ka lielāka daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka attieksme pret senioriem ir neitrāla, bet 27% aptaujāto uzskata, ka pret senioriem attieksme ir diezgan negatīva. Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka Latvijā pret cilvēkiem, kas vecāki par 55 gadiem, ir vērojama diskriminācija. Šādu viedokli pauduši 49% iedzīvotāju, kaut arī piedzīvoši diskrimināciju ir tikai 4% cilvēku šajā vecuma grupā.
Lāce sacīja, ka tas varētu nozīmēt, ka diskriminācija nav izplatīta, vai arī šajā vecuma grupā esošie iedzīvotāji nav pamanījuši diskrimināciju pret viņiem.
Aptaujā arī secināts, ka Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka cilvēkam pēc 55 gadu vecuma raksturīgākās ir tādas īpašības kā pieredze, lojalitāte darba devējam, gatavība darīt vairāk nekā tiek prasīts, tomēr vismazāk cilvēkiem pēc 55 gadiem tiek piedēvētas tādas īpašības kā potenciālā attīstība, atvērtība jaunām idejām un jaunāko tehnoloģiju pārzināšana.
…Info avots: http://www.la.lv/foto-darbinieki-pec-40-lojali-bet-neproduktivi/
Ķīlis: Līdz ar novecošanos samazinās cilvēku produktivitāte, tāpēc nepieciešami politiski risinājumi
Rīga, 28.nov., LETA. Līdz ar novecošanos samazinās cilvēku produktivitāte, tāpēc problēmas risināšanai nepieciešama politiska iejaukšanās, otrdien konferencē par aktuālajiem Latvijas darba tirgus izaicinājumiem sacīja sociālantropologs, bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis.
Ķīlis norādīja, ka iejaukšanās varētu izpausties kā dažāda veida atbalsts, jo, kaut arī cilvēki noveco, viņiem vēl priekšā ir daudz gadu, kurus pavadīt strādājot.
Uz jautājumu, kam būtu visvairāk jāpievērš uzmanība cilvēku pēc 40 gadiem noturēšanā darba tirgū, sociālantropologs uzsvēra, ka nepieciešama masīva politiska intervence, lai uzlabotu vecāka gada gājuma cilvēku spējas digitālajā jomā, un šim uzdevumam būtu jābūt absolūtai prioritātei.
Ķīlis norādīja, ka, ja trūks aktīvas rīcības šajā jautājumā, cilvēkus, kas vecāki par 40 gadiem un ar zemām digitālajām zināšanām, ar laiku aizstās roboti. Ja atbalsts un palīdzība nenāks no valsts, tad viņš aicina katru pašu cilvēku individuāli apgūt šīs prasmes, mācoties internetā vai no bērniem un mazbērniem.
Pēc Ķīļa paustā, arvien aktīvāk attīstās tehnoloģijas, kā rezultātā par aktuālu jautājumu kļūs darba procesa organizēšana. Turklāt tā kā jaunajai paaudzei pieejamās kompetences kļūst arvien labāk apmaksātas, cilvēkiem pēc 40 gadiem būs jādomā, ko darīt tālāk, kā arī jāatgriežas mācību procesā.
Kā sacīja sociālantropologs, līdz 2024.gadan nav gaidāms, ka varētu pieaugt darbinieku skaits, turklāt klasiskajās industrijās būs arvien mazāk darba, tāpēc būs jāmeklē jauna pieeja.
Ķīlis uzskata, ka mūsdienu izglītībai jākoncentrējas un karjeru, turklāt jo raitāki un biežāki būs uzņēmēju un izglītības iestāžu kontakti, jo adekvātāka kļūs karjeras izvēle. Vienlaikus mācīties ik pa laikam cilvēkiem nāksies visu mūžu, tāpat nākotnē paliks pamatprofesijas, bet pārējās būs lomas un pozīcijas projektos.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns piekrita Ķīlim vairākos jautājumos, tostarp norādīja, ka cilvēku, kuri vecāki par 50 gadiem, lielākais izaicinājums ir mūsdienu prasībām neatbilstoša izglītība un iemaņas.
Savukārt, pēc Leiškalna paustā, arī darba devējiem būs jāiegulda vairāk šajos cilvēkos, jo cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma sāk pasliktināties veselības stāvoklis, kas nozīmēs, ka darba devējam būs jāiegulda darba vides uzlabošanā un līdzīgos pasākumos, lai atbalstītu cilvēkus, kuri sasnieguši vairāk nekā 50 gadus.
Vienlaikus Leiškalns norādīja, ka darbadevējiem un valstij dažādos veidos būs jāatbalsta darbinieki, kas vecāki par 50 gadiem, proti, jānodrošina atbilstoši darba apstākļi, jāatbalsta profesionālo izaugsmi, pārkvalificēšanos, kā arī jānodrošina elastīgs darba laiks, jo produktivitāte ar laiku samazinās.
Konferencē pētījumu aģentūras “Kantar TNS” klientu atbalsta vadītāja Alise Lāce informēja par aģentūras veikto aptauju, kurā piedalījās vairāk nekā 800 respondentu, par senioriem un nodarbinātību.
Aptaujā atklājies, ka Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka vidējais vecums, kad cilvēks vairs netiek uzskatīts par jaunu, ir 35 līdz 40 gadi, savukārt par senioriem tiek uzskatīti cilvēki vecumā no 61 līdz 70 gadiem.
Vienlaikus Lāce uzsvēra, ka lielāka daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka attieksme pret senioriem ir neitrāla, bet 27% aptaujāto uzskata, ka pret senioriem attieksme ir diezgan negatīva. Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka Latvijā pret cilvēkiem, kas vecāki par 55 gadiem, ir vērojama diskriminācija. Šādu viedokli pauduši 49% iedzīvotāju, kaut arī piedzīvoši diskrimināciju ir tikai 4% cilvēku šajā vecuma grupā.
Lāce sacīja, ka tas varētu nozīmēt, ka diskriminācija nav izplatīta, vai arī šajā vecuma grupā esošie iedzīvotāji nav pamanījuši diskrimināciju pret viņiem.
Aptaujā arī secināts, ka Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka cilvēkam pēc 55 gadu vecuma raksturīgākās ir tādas īpašības kā pieredze, lojalitāte darba devējam, gatavība darīt vairāk nekā tiek prasīts, tomēr vismazāk cilvēkiem pēc 55 gadiem tiek piedēvētas tādas īpašības kā potenciālā attīstība, atvērtība jaunām idejām un jaunāko tehnoloģiju pārzināšana.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B0310FFF-7A3D-4410-9563-0FE653C9C7B2/
LDDK: Būtiski ir nezaudēt cilvēkus vecumā pēc 50 gadiem no darba tirgus
Rīga, 28.nov., LETA. Ļoti būtiski ir cilvēkus vecumā pēc 50 gadiem nepazaudēt no darba tirgus, otrdien konferencē par aktuālākajiem Latvijas darba tirgus izaicinājumiem sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Viņa teica, ka darbadevēji apzinās savas konkrētās vajadzības un trūkumus, tajā skaitā darbaspēka nepietiekamību. Daudzās profesijās, piemēram, apstrādes rūpniecībā patlaban trūkst darbaspēka. Tāpēc ļoti svarīgi ir saprast, kuras nozarēs ir darbaspēka pārpalikums, jo daudzas citas nozares gaida darbiniekus no citām sfērām.
Meņģelsone teica, ka viens no risinājumiem darbaspēka problēmām ir nodarbināt cilvēkus, kuri uzņēmumu efektivizācijas dēļ zaudē darbu, un darba ņēmējus, kuri ietilpst riska attiecībā uz iespējām atrast darbu, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēki pirmspensijas vecumā.
“Cilvēki ar nedaudz sirmiem matiem ir ļoti lojāli. Iedodiet viņam savu roku un pārliecību, ka viņš nebūs pirmais rindā uz atlaišanu, un viņš būs vēl lojālāks,” uzsvēra Meņģelsone.
Viņa piebilda, ka šajā kontekstā LDDK rosina izmantot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) piedāvātās iespējas. Ļoti svarīgi ir izmantot mūžizglītības programmas, kas dod visas iespējas nodarbināt cilvēkus pirmspensijas vecumā, paaugstinot viņu kvalifikāciju vai nodrošinot viņiem iespēju apgūt citas prasmes vai pārorientējot viņus uz darbu kādā citā nozarē.
Meņģelsone piebilda, ka ļoti būtiski ir cilvēkus vecumā pēc 50 gadiem nepazaudēt, jo Latvijā ikviens cilvēks ir svarīgs.
Pēc viņas sacītā, darbaspēka problēmas var risināt arī ar profesionālās izglītības piedāvātajām metodēm, cenšoties maksimāli integrēt jauniešus darba vidē.
Jau ziņots, ka konferences kopējā tematika sadalīta trīs nozīmīgās daļās – diskusijas “Nākotnes darba tirgus izaicinājumi” un “Gados vecākie nodarbinātie – ar ko rēķināties darba devējiem?”, kā arī labās prakses piemēru apkopojumā darba vides, veselības un mūžizglītības sadaļās.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C9785-6428-A5B9-95FF-58265E9E4E99/
NVA: Darba tirgum būs jāpielāgojas daudziem izaicinājumiem konkurētspējīgas ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai
Rīga, 28.nov., LETA. Darba tirgum nākotnē būs būtiski jāpielāgojas daudziem izaicinājumiem, lai nodrošinātu konkurētspējīgu ekonomikas izaugsmi, otrdien konferencē par aktuālākajiem Latvijas darba tirgus izaicinājumiem sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.
Viņa norādīja, ka demogrāfiskās tendences Latvijā liecina par sabiedrības novecošanos un iedzīvotāju skaita samazināšanos, īpaši, darbaspējas vecumā. Samazinās darbaspējīgo iedzīvotāju īpatsvars un rodas jauni izaicinājumi. Ekonomiskās izaugsmes un ilgtspējīgas sociālās politikas nodrošināšanai, iedzīvotāju mūža pagarināšanai un uzlabošanai ir būtiski veicināt darba vietu kvalitāti, pilnveidot zināšanas un prasmes, uzlabot iedzīvotāju veselības stāvokli un mazināt aizspriedumus pret gados vecākiem cilvēkiem kā darba ņēmējiem, sacīja Simsone.
Simsone piebilda, ka darba devēji arvien vairāk novērtē iedzīvotāju vecumā pēc 50 gadiem profesionālo pieredzi un lojalitāti. Lai šos cilvēkus labāk integrētu darba tirgū NVA īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu “Atbalsts ilgākam darba mūžam”. Tomēr veidi, kā ilgāk varētu izmantot pieredzējušo iedzīvotāju pieredzi un viņu prasmes, ir jāmeklē kopā ar sociālajiem partneriem, darba devējiem un ardobiedrībām.
Pēc viņas teiktā, darba tirgū arvien nozīmīgāks kļūst darba ņēmēja prasmju kopums jeb tas, ko cilvēks spēj un prot darīt. Lai integrētu vecāko paaudzi darba tirgū, nozīmīga ir visu iesaistīto pušu sadarbība.”Risinājumi jāmaklē kopā, liekot kopā prātus, iespējas un vēlmes, risinot jautājumus kompleksi,” sacīja Simsone.
Viņa atzina, ka darba tirgus ļoti strauji mainās, iepriekš daudzas bijušās profesijas ir izzudušas. Kā liecina pēdējie Eiropas Savienības (ES) dati, 2030.gadā darba tirgū būs apmēram 35-40 profesijas, kuras šodien nepazīstam. Tāpēc būtiski sagatavoties šai straujajai mainībai.
Simsone uzsvēra, ka labi funkcionējošs darba tirgus ir priekšnoteikums darbaspēka pilnvērtīgai attīstībai, bet jaunās nodarbinātības formas un informācijas tehnoloģiju radītās iespējas ir kā veicinošs faktors iekļaujoša darba tirgus veidošanai. Ekonomiskā izaugsme ir cieši saistīta ar sociālo progresu.
Jau ziņots, ka konferences kopējā tematika sadalīta trīs nozīmīgās daļās – diskusijas “Nākotnes darba tirgus izaicinājumi” un “Gados vecākie nodarbinātie – ar ko rēķināties darba devējiem?”, kā arī labās prakses piemēru apkopojumā darba vides, veselības un mūžizglītības sadaļās.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C978E-A174-D03B-5BD9-49A5D7F430EA/
