Āgenskalna iedzīvotāja Sanita Ancāne
Atklātā vēstule medijiem par plānoto Āgenskalna tirgus iznīcināšanu
Paldies visiem, kas sākuši rakstīt par zibens ātrumā plānoto Āgenskalna tirgus likvidāciju, es pat teiktu – birokrātisku spēju ar marodieriskām metodēm iespļaut sejā kultūrvēstures mantojumam un daudzu tūristu iecienītam objektam, nemaz nerunājot par mums, āgenskalniešiem, kam šis tirgus ir tik tuvs kā pašu sirmā vecmāmiņa.
Tempi, kādos plānots tirgu slēgt, un arī attīstības plāni ir miglā tīti – acīmredzot mums nav tiesību zināt, ka šī, izskatās, ir vieta, kurai aci uzmetis Lidl?
Pasaulē jau tā ir izplatīta parādība – tirgu aizslēdzam ciet un kādu tamlīdzīgu lielveikalu veram vaļā. Jo kam gan mums pašu ražotā lauksaimnieku prece, ja varam centralizēti ievest kārtējos zemas kvalitātes produktus un maksimāli radīt peļņu lieltirgotājiem?
Es aicinu medijus uzdot jautājumus atbildīgajām amatpersonām un nelikt viņus mierā tikām, kamēr tiek skaidri pateikts, kāpēc jālikvidē mūsu Āgenskalna tirgus!
Daži jautājumi, kas, mūs, āgenskalniešus, interesē:
– Vai tiešām tāpēc, ka Lidl plānos varētu būt būvēt Āgenskalnā lielveikalu, vajag slēgt Āgenskalna tirgu?
– Kāpēc objekta sakārtošana novilcināšana notikusi tik ilgi un kurš tieši ir vainīgs, ka nevarēja (vai negribēja) atrast līdzekļus elementāram remontam?
– Kā domnieku valdošā partija grasās tūristiem izskaidrot, ka Āgenskalna tirgus ir aizslēgts, lai gan tūrisma ceļvežos tas vēl ir atspoguļots? Vai drukāsiet par budžeta līdzekļiem jaunus tūrisma ceļvežus? Jeb viss būs tik vienkārši kā, uzklikšķinot Live Riga vietnē uz Āgenskalna tirgu?
…Info avots: http://www.pietiek.com/raksti/atklata_vestule_medijiem_par_planoto_agenskalna_tirgus_iznicinasanu
Šokējoši. Āgenskalna tirgus tiek iznīcināts, jo ienesīgo vietiņu noskatījis lielveikals LIDL
Vai tiešām āgenskalnieši pieļaus šo kārtējo Nila Ušakova rokaspuišu gājienu? Kas notiks ar skābo kāpostu sievu, kas tur strādā jau gadus 20? Ko darīs Gunārs no Babītes puses, kurš ik sestdienu ierodas ar svaigiem salātiem un dārzeņiem, un ik rudeni izaudzē jaunu ķirbju šķirni vai četrkrāsainas bietes?
Jau ziņots, ka no Āgenskalna tirgus štata atlaisti apsargi, apkopējas un administratīvā aparāta darbinieki. Tirgus, kurā varēja nopirkt pašmāju zemnieku gardumus un Latvijā audzētos dārzeņus, ogas un augļus tiek likvidēts. Tā bija ļoti iecienīta iepirkšanās vieta un deva darbu simtiem cilvēku. Lūk, atklāta vēstule medijiem par plānoto Āgenskalna tirgus iznīcināšanu.
Paldies visiem, kas sākuši rakstīt par zibens ātrumā plānoto Āgenskalna tirgus likvidāciju, es pat teiktu – birokrātisku spēju ar marodieriskām metodēm iespļaut sejā kultūrvēstures mantojumam un daudzu tūristu iecienītam objektam, nemaz nerunājot par mums, āgenskalniešiem, kam šis tirgus ir tik tuvs kā pašu sirmā vecmāmiņa.
Tempi, kādos plānots tirgu slēgt, un arī attīstības plāni ir miglā tīti – acīmredzot mums nav tiesību zināt, ka šī, izskatās, ir vieta, kurai aci uzmetis Lidl?
Pasaulē jau tā ir izplatīta parādība – tirgu aizslēdzam ciet un kādu tamlīdzīgu lielveikalu veram vaļā. Jo kam gan mums pašu ražotā lauksaimnieku prece, ja varam centralizēti ievest kārtējos zemas kvalitātes produktus un maksimāli radīt peļņu lieltirgotājiem?
Es aicinu medijus uzdot jautājumus atbildīgajām amatpersonām un nelikt viņus mierā tikām, kamēr tiek skaidri pateikts, kāpēc jālikvidē mūsu Āgenskalna tirgus!
Daži jautājumi, kas, mūs, āgenskalniešus, interesē:
– Vai tiešām tāpēc, ka Lidl plānos varētu būt būvēt Āgenskalnā lielveikalu, vajag slēgt Āgenskalna tirgu?
– Kāpēc objekta sakārtošana novilcināšana notikusi tik ilgi un kurš tieši ir vainīgs, ka nevarēja (vai negribēja) atrast līdzekļus elementāram remontam?
– Kā domnieku valdošā partija grasās tūristiem izskaidrot, ka Āgenskalna tirgus ir aizslēgts, lai gan tūrisma ceļvežos tas vēl ir atspoguļots? Vai drukāsiet par budžeta līdzekļiem jaunus tūrisma ceļvežus? Jeb viss būs tik vienkārši kā, uzklikšķinot Live Riga vietnē uz Āgenskalna tirgu?
Āgenskalna iedzīvotāja Sanita Ancāne. Raksts pirmoreiz publicēts Pietiek.com .
Skarbi par Āgenskalna tirgus slēgšanu izsakās arī žurnāliste Gunta Sloga:
“PRET ĀGENSKALNA TIRGUS SLĒGŠANU! Kad pirms kāda laika Centrāltirgus paspārnē nonāca Āgenskalna tirgus, tirgotāju vidū paklīda baumas, ka to slēgs. Es tam neticēju. Jā, pēdējos gados lielveikalu ekspansijas iespaidā tirgus ir panīcis, taču, kārtīga saimnieka rokās nonācis, tas atkal varētu atdzīvoties. Bet noticis pretējais, kopš te saimnieko Centrāltirgus, tiek darīts viss, lai tirgošanās apsīktu – to man ir stāstījuši vairāki tirgotāji. Nu paziņots, ka no janvāra tirgu slēgs. Kas notiks ar skābo kāpostu sievu, kas tur strādā jau gadus 20? Ko darīs Gunārs no Babītes puses, kurš ik sestdienu ierodas ar svaigiem salātiem un dārzeņiem, un ik rudeni izaudzē jaunu ķirbju šķirni vai četrkrāsainas bietes? Nemaz nerunājot par to, ka tiks pamests novārtā Reinholda Šmēlinga projektētais paviljons. Kāpēc ir sajūta, ka šīs pilsētas vadība dara visu iespējamo, lai dzīve Rīgā kļūtu nepanesama? Vai tiešām āgenskalnieši pieļaus šo kārtējo Nila Ušakova rokaspuišu gājienu?”
Opozīcijas līderis Olafs Pulks: “Āgenskalna tirgus renovācijai naudas nav, bet 9.maija svinēšanai par godu Latvijas okupācijai – ir. Saskaņas un Gods kalpot Rīgai prioritātes Rīgas Domē.”
…Info avots: http://www.vipi.lv/vip/latvija/idn62121/sokejosi-agenskalna-tirgus-tiek-iznicinats-jo-ienesigo-vietinu-noskatijis-lielveikals-lidl/# un foto: http://www.vipi.lv/vipinew/bilzu-galerija/idn62121/sokejosi-agenskalna-tirgus-tiek-iznicinats-jo-ienesigo-vietinu-noskatijis-lielveikals-lidl/
Āgenskalna tirgus rekonstrukcijai nepieciešami aptuveni desmit miljoni eiro
Rīga, 27.nov., LETA. Āgenskalna tirgus rekonstrukcijai nepieciešamo līdzekļu apmērs ir aptuveni desmit miljoni eiro, pirmdien žurnālistiem paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).
Pēc viņa teiktā, minētā summa ir provizoriskās izmaksas, kas aprēķinātas, salīdzinot investīciju apmēru, kāds ieguldīts līdzīgu objektu sakārtošanā.
Vienlaikus Ušakovs atzina, ka patlaban Rīgas domei nav skaidrs, kur tiks gūti līdzekļi tirgus rekonstrukcijai, jo tā neplāno izmantot tikai pašvaldības budžeta līdzekļus. Kā galvenos iespējamā finansējuma avotus Rīgas mērs minēja Eiropas Savienības (ES) struktūrfondus vai privāto investoru piesaisti.
Piemēram, ja Rīgas dome līdzekļus piesaistītu no ES struktūrfondiem, tad tas tiktu darīts, lai Āgenskalna tirgu attīstītu kā kultūrvēsturisku objektu. Savukārt, ja finansējuma piesaiste tā rekonstrukcijai notiktu caur privātajiem investoriem, tad tirgus, līdzīgi Kalnciema kvartālam, tiktu attīstīts kā kultūras pasākumu objekts.
Rīgas mērs norādīja, ka 2015.gadā RCT ar nomnieku bija noslēgts nomas līgums par Āgenskalna tirgus nomu, kas paredzēja nomnieka pienākumu veikt noteiktus remontdarbus un ieguldījumus tirgus tehniskā stāvokļa uzlabošanai. Tā kā nomnieks nespēja nodrošināt uzņemtās saistības, pieļaujot iznomātā īpašuma bojāšanos un neveicot nepieciešamos ieguldījumus, kā arī pieļaujot dažādus līguma noteikumu pārkāpumus, līgums tika lauzts. Kaut arī līdzekļi tirgus rekonstrukcijai pašlaik vēl nav piesaistīti, tirgu nolemts slēgt, jo šā gada 31.decembrī Rīgas domei beidzas nomas līgums ar esošajiem Āgenskalna tirgus tirgotājiem, un ir nepieciešams veikt ēkas konservāciju, lai nepasliktinātos tās tehniskais stāvoklis.
Ušakovs sacīja, ka Āgenskalna tirgus būs slēgts tik ilgi, kamēr netiks piesaistīts tā rekonstrukcijai nepieciešamais finansējums caur ES fondiem vai privātajiem investoriem. Viņš uzsvēra, ka Rīgas domes pozīcija vienmēr ir bijusi tāda, ka pašvaldības budžeta līdzekļi tiek iesaistīti projektos ar ES vai investoru līdzfinansējumu.
Vaicāts, kādēļ AS “Rīgas Centrāltirgus” (RCT) kā kapitālsabiedrība nevēršas finanšu institūcijās pēc aizņēmuma, lai īstenotu Āgenskalna tirgus rekonstrukciju, Ušakovs skaidroja, ka patlaban RCT prioritāte ir sakārtot pašu RCT un tam pieguļošo teritoriju ap Centrālo staciju, kas saistīts ar “Rail Baltica” projektu. Turklāt, ja būtu jāņem aizņēmums, tad tas būtu jādara Rīgas domei, jo tā ir RCT īpašniece.
Savukārt taujāts par Rīgas domes opozīcijas deputātu pausto, ka Āgenskalna tirgū jau iepriekš veikti vērā ņemami remontdarbi tā sakārtošanai, Ušakovs sacīja, ka viņam grūti komentēt opozīcijas pārstāvju izpratni par tehniskiem tirgus saglabāšanas darbiem. Vienlaikus viņš atkārtoja, ka lēmums sākt ēkas konservāciju pieņemts, lai novērstu iespējamu ēkas brukšanu.
Tomēr Ušaovs uzsvēra, ka līdzšinējiem Āgenskalna tirgus nomniekiem tiks nodrošināta iespēja turpināt darbību RCT, piedāvājot atlaides nomas maksai, tādējādi viņiem nodrošinot pēc iespējas elastīgāku pāreju uz jaunām tirdzniecības platībām.
Līdzīgu nostāju pauda arī RCT valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks, norādot, ka RCT ir atvērts sadarbībai ar līdzšinējiem Āgenskalna tirgus nomniekiem, un pirmie desmit interesenti jau paguvuši apmeklēt RCT, lai apskatītu iespējamās nomas vietas.
“Pie mums ir gan vietas, gan iespējas. Mēs pieiesim katram no tirgotājiem individuāli,” uzsvēra Druvinieks.
Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) norādīja, ka kaut arī pašvaldība neieguldīs budžeta līdzekļus Āgenskalna tirgus rekonstrukcijā, to plānots darīt tirgus ēkas konservācijā. Patlaban Rīgas domei norit sarunas ar konservācijas darbu veicēju par tehniskā projekta izstrādi.
Atbildot uz jautājumu, vai varētu mainīties Āgenskalna tirgus īpašnieku sastāvs gadījumā, ja tiktu piesaistīti privātie investori, Burovs norādīja, ka patlaban tas nav skaidrs, bet viens no variantiem varētu būt ilgtermiņa nomas līguma parakstīšana, ko iespējams parakstīt uz 30 gadiem. Savukārt ES naudu, pēc viņa teiktā, varētu piesaistīt kā kultūras vai degradētas teritorijas objektam vai izstrādājot ēkas energoefektivitātes veicināšanas projektu.
Vienlaikus Burovs uzsvēra, ka gadījumā, ja Āgenskalna tirgum tiktu atvēlēti tikai pašvaldības līdzekļi, tas nozīmētu, ka daļai attīstāmo Rīgas infrastruktūras objektu, piemēram, skolām, nāktos samazināt to rekonstrukcijai atvēlēto finansējumu.
Kā ziņots, nākamā gada sākumā uz rekonstrukcijas laiku tiks pārtraukta Āgenskalna tirgus darbība.
Izvērtējot Āgenskalna tirgus vēsturiskā paviljona tehnisko stāvokli un tirdzniecības sarūkošās tendences tajā, RCT valde nolēmusi to sagatavot visaptverošai rekonstrukcijai. Ņemot vērā iecerēto darbu apjomu un veidu, rekonstrukcijas projekta realizēšanas laikā tirdzniecības process Āgenskalna tirgū tiks pārtraukts sākot no 2018.gada 1.janvāra.
Āgenskalna tirgus ir vecākais un plašākais Pārdaugavas tirgus, kas atklāts 1925.gadā. Tā kopējā platība ir 8300 kvadrātmetru. Āgenskalna tirgus paviljona projektu izstrādāja Rīgas galvenais arhitekts Reinholds Šmēlings. Āgenskalna tirgus ēkai raksturīgs 20.gadsimta sākuma racionālais jūgendstils.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/9400B6FA-D41E-47F9-AA25-F9BCA64164CE/
Saistībā ar Āgenskalna tirgus slēgšanu sasauks Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas ārkārtas sēdi
Rīga, 27.nov., LETA. Saistībā ar izveidojušos situāciju ap Āgenskalna tirgus slēgšanu, rīt, pēc opozīcijas lūguma, tiks sasaukta Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas ārkārtas sēde, aģentūrai LETA apstiprināja partijas “Latvijas attīstībai” (LA) pārstāvis Artūrs Toms Pelšs.
LA pārstāvji rosinājuši sasaukt ārkārtas sēdi, lai saņemtu Rīgas domes skaidrojumus par plānotajām darbībām saistībā ar Āgenskalna tirgus slēgšanu.
Nākamā gada 1.janvārī uz nenoteiktu laiku plānots pārtraukt Āgenskalna tirgus darbību, ko Rīgas Centrāltirgus vadība pamato ar ēkas slikto tehnisko stāvokli. Iecere radījusi neizpratni vairāku Āgenskalna iedzīvotāju vidū, jo neesot skaidrs, kad tirgu varētu sākt atjaunot, kad un vai vispār varētu tik atsākta tā darbība.
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) norādījis, ka tirgus rekonstrukcijai nepieciešami aptuveni desmit miljoni eiro, taču patlaban neesot skaidrs, kur tiks gūti līdzekļi tirgus rekonstrukcijai, jo tā neplāno izmantot tikai pašvaldības budžeta līdzekļus. Kā galvenos iespējamā finansējuma avotus Rīgas mērs minēja Eiropas Savienības (ES) struktūrfondus vai privāto investoru piesaisti.
Pārstāvot iedzīvotāju intereses, pret tirgus likvidāciju iestājusies arī partija “Latvijas attīstībai”, kura rosinājusi sasaukt ārkārtas sēdi, lai saņemtu skaidrojumus par nākotnes plāniem saistībā ar Āgenskalna tirgus darbību.
“Šobrīd Āgenskalna tirgus slēgšana plānota bez acīm redzamiem iemesliem. Lai gan iedzīvotājiem ticis paziņots, ka nākamā gada janvārī tirgu slēgs, jo ēka ir ārkārtas stāvoklī – slēdziena no atbildīgajām iestādēm par to nav. “Tirgum ir izremontēts pagrabs, jumts, ieklātas flīzes, noasfaltēts iekšpagalms, tāpēc nav saprotams, kādēļ dome sākotnēji iegulda tirgus attīstībā, bet tagad pēkšņi izdomā to slēgt”, aģentūrai LETA norādījis partijas padomnieks Andris Bačkurs.
Kā ziņots, nākamā gada sākumā uz rekonstrukcijas laiku tiks pārtraukta Āgenskalna tirgus darbība.
Izvērtējot Āgenskalna tirgus vēsturiskā paviljona tehnisko stāvokli un tirdzniecības sarūkošās tendences tajā, Rīgas Centrāltirgus valde nolēmusi to sagatavot visaptverošai rekonstrukcijai. Ņemot vērā iecerēto darbu apjomu un veidu, rekonstrukcijas projekta realizēšanas laikā tirdzniecības process Āgenskalna tirgū tiks pārtraukts sākot no 2018.gada 1.janvāra.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C9771-DEDA-C575-8FB2-7F89EE505A2A/
Preses brīfings par Āgenskalna tirgus attīstību
Lai pārrunātu ar Āgenskalna tirgus attīstību saistītos jautājumus, 2017.gada 27.novembrī plkst.11.00 Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs tiksies AS “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētāju Arti Druvinieku un Rīgas domes Īpašuma komitejas vadītāju Oļegu Burovu.
Pēc tikšanās (aptuveni plkst. 11.30) plānots preses brīfings, tas notiks Rātsnama 220.kab..
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/BAF1F263-D81E-46A9-B701-8AEDA85F4191/
Rīgas domes komiteja piedāvā rīkot Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsoli uz 30 gadiem
Rīga, 28.nov., LETA. Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) piedāvā pēc Āgenskalna tirgus slēgšanas to nodot domes Īpašumu departamenta pārziņā un rīkot nomas tiesību izsoli uz 30 gadiem.
Šodien komitejas ārkārtas sēdē tika spriests par Āgenskalna tirgus ēkas pašreizējo tehnisko stāvokli un tā nākotnes potenciālu. Burovs piedāvāja pēc tirgus slēgšanas pārņemt to no Rīgas Centrāltirgus (RCT) Īpašumu departamenta pārziņā un rīkot nomas tiesību izsoli uz 30 gadiem. Tāpat viņš piedāvāja veidot īpašu komisiju, kurā tiktu pārstāvētas visas domē esošās frakcijas, kurā diskutētu un meklētu risinājumu līdzekļu piesaistei tirgus renovācijai.
RCT valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks skaidroja, ka tehniski sliktais tirgus ēkas stāvoklis tika konstatēs jau pērnā gada prīlī, līdz ar ko pēc ilgstošām diskusijām tika lauzts nomas līgums ar tā brīža apsaimniekotājiem SIA “Rovex”, kas ēkas uzturēšanas darbus veica nekvalitatīvi. “Pēc līguma laušanas tirgus teritoriju pārņēma RCT, kas organizēja, piemēram, gružu izvešanu no pagrabtelpām un citus teritorijas sakārtošanas darbus,” norādīja Druvnieks.
Tomēr šī gada jūlijā Būvniecības valsts kontroles birojs konstatēja ēkas pirmsavārijas stāvokli un noteica tās īpašniekiem veikt teritorijas atjaunošanas un konservācijas darbus. Mēnesi pēc atzinuma sniegšanas iebrukusi centrālās ieejas grīda, pēc kā RCT lūdzis inženieru kompetences centram “CMB” veikt visu paviljonu tehniskā stāvokļa apsekošanu.
“Apsekošanas rezultātā konstatējām bīstamu tehnisko stāvokli lielākajā daļā telpu, daļā telpu tas ir tuvu bīstamam un pavisam niecīga ēkas teritorija ir apmierinošā stāvoklī,” skaidroja CMB valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis. Ēkā konstatētas plaisas sienās, konstrukciju deformācija, savienojumu mezglu atslābumi, ūdens noplūdes, jumta seguma un balstu bojājumi un citi ēkas drošību apdraudoši faktori.
Eksperts norādīja, ka ēkas konservācijas darbi varētu izmaksāt aptuveni 20 000 līdz 30 000 eiro. Savukārt, lai izstrādātu pilnīgu ēkas atjaunošanas būvprojektu, būtu nepieciešami vismaz 1,5 gadi.
Taujāti par to, kā tirgu izdevies nolaist līdz tik sliktam stāvoklim un kāpēc nav ieguldīti līdzekļi ēkas uzturēšanā, RCT pārstāvji norādīja, ka viņiem finansējuma pietiekošā apmērā neesot, tāpēc to vairākkārt lūguši gan Rīgas domes Īpašumu departamentam, gan būvuzraudzības iestādēm, taču pārsvarā saņemtas atbildes, ka “nauda tiks meklēta”.
Burovs, kurš ir arī Rīgas domes Īpašumu departamenta bijušais vadītājs, skaidroja, ka piesaistīt finansējumu Āgenskalna tirgus rekonstrukcijai bijis sarežģīti, jo tirgum bijis apakšnomnieks. “Tiešais ēkas uzturētās un teritorijas nomnieks ir RCT, kuram tad arī ir jāuzņemas investīciju piesaistes nodrošināšana un teritorijas uzturēšana,” kritiku uz otru pusi vērsa Burovs.
Deputāti un atbildīgās institūcijas ilgstoši diskutēja par tirgus nākotnes attīstības iespējām un visi vienprātīgi piekrita, ka pēc teritorijas slēgšanas un vēlāk – rekonstrukcijas – Āgenskalna tirgū nebūtu jāparedz nekāda cita veida darbība kā tikai tirgošanās, kas tur bijusi līdz šim.
Šobrīd galvenā problēma esot rekonstrukcijai nepieciešamā finansējuma piesaiste. Burovs pauda neticību, ka RCT pēkšņi sāks investēt tirgus attīstībā, jo līdz šim Āgenskalna tirgus investīcijas gada laikā sastādījušas vien 5% no RCT apgrozījuma, kas ir nedaudz vairāk par 50 000 gadā un kas acīmredzami nav pietiekoša summa.
Līdz ar to Burovs rosināja nodot Āgenskalna tirgu Īpašumu departamenta pārziņā, kas varētu atrast līdzekļus ēkas iekonservēšanai un vēlāk meklēt iespējas piesaistīt finansējumu darbības atjaunošanai.
Deputāti vienojās, ka līdz nākamā gada 15.janvārim RCT un Īpašumu departaments izstrādās Āgenskalna tirgus nākotnes vīziju un iesniegs to izvērtēšanai Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejai un vēlāk – Rīgas domei.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/3631C8D4-94E0-4F37-9CFB-11AB87E3FD8E/
Speciālists: Āgenskalna tirgus nomas tiesības uz 30 gadiem varētu interesēt potenciālos nomniekus
Rīga, 28.nov., LETA. Potenciālajiem nomniekiem varētu būt interese iegūt Āgenskalna tirgus nomas tiesības uz 30 gadiem, ja netiks noteikti strikti objekta izmantošanas ierobežojumi un nomas maksa būs pietiekami zema, aģentūrai LETA sacīja nekustamo īpašumu kompānijas “Arco Real Estate” Komercplatību tirdzniecības un nomas nodaļas vadītājs Guntis Kanenbergs.
“Interese par Āgenskalna tirgu varētu būt, ja tiks noteikta pievilcīga nomas maksa un netiks noteikti strikti ierobežojumi attiecībā uz tirgus ēkas izmantošanas veidu, apakšnomnieku piesaistīšanu un investīcijām objekta attīstībā,” sacīja Kanenbergs.
Speciālists norādīja, ka Āgenskalna tirgu ir iespējams attīstīt līdzīgi kā Kalnciema kvartālu, tirdzniecību sasaistot gan ar dažādiem pasākumiem, gan iespēju iekārtot birojus.
“Protams, ka būs jāinvestē ēkas atjaunošanā, bet 30 gadi ir pietiekami ilgs termiņš šo investīciju atpelnīšanai. Attīstot tirgu līdzīgi kā Kalnciema kvartālu, tiktu radīta pievilcīga un mūsdienīga vieta, kurā gan tirgotāji, gan biroju nomnieki būtu gatavi kļūt par apakšnomniekiem un maksāt atbilstošu nomas maksu. Tāpat Āgenskalna tirgus varētu kļūt pievilcīgs arī tūristiem,” sacīja Kanenbergs.
Savukārt, ja tiktu noteikts, ka Āgenskalna tirgū jāsaglabā tirdzniecība esošajā formātā, tad nomas tiesību pievilcība ievērojami samazinātos. “Investīcijas ēkas atjaunošanā tāpat būtu nepieciešamas, taču tad būtu jānosaka ļoti minimāla nomas maksa, lai ar līdzšinējo formātu varētu 30 gados kaut nedaudz atpelnīt ieguldīto,” skaidroja Kanenbergs.
Kā ziņots, Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) piedāvā pēc Āgenskalna tirgus slēgšanas to nodot domes Īpašumu departamenta pārziņā un rīkot nomas tiesību izsoli uz 30 gadiem.
Šodien komitejas ārkārtas sēdē tika spriests par Āgenskalna tirgus ēkas pašreizējo tehnisko stāvokli un tā nākotnes potenciālu. Burovs piedāvāja pēc tirgus slēgšanas pārņemt to no Rīgas Centrāltirgus (RCT) Īpašumu departamenta pārziņā un rīkot nomas tiesību izsoli uz 30 gadiem. Tāpat viņš piedāvāja veidot īpašu komisiju, kurā tiktu pārstāvētas visas domē esošās frakcijas, kurā diskutētu un meklētu risinājumu līdzekļu piesaistei tirgus renovācijai.
RCT valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks skaidroja, ka tehniski sliktais tirgus ēkas stāvoklis tika konstatēs jau pērnā gada prīlī, līdz ar ko pēc ilgstošām diskusijām tika lauzts nomas līgums ar tā brīža apsaimniekotājiem SIA “Rovex”, kas ēkas uzturēšanas darbus veica nekvalitatīvi. “Pēc līguma laušanas tirgus teritoriju pārņēma RCT, kas organizēja, piemēram, gružu izvešanu no pagrabtelpām un citus teritorijas sakārtošanas darbus,” norādīja Druvnieks.
Tomēr šī gada jūlijā Būvniecības valsts kontroles birojs konstatēja ēkas pirmsavārijas stāvokli un noteica tās īpašniekiem veikt teritorijas atjaunošanas un konservācijas darbus. Mēnesi pēc atzinuma sniegšanas iebrukusi centrālās ieejas grīda, pēc kā RCT lūdzis inženieru kompetences centram “CMB” veikt visu paviljonu tehniskā stāvokļa apsekošanu.
“Apsekošanas rezultātā konstatējām bīstamu tehnisko stāvokli lielākajā daļā telpu, daļā telpu tas ir tuvu bīstamam un pavisam niecīga ēkas teritorija ir apmierinošā stāvoklī,” skaidroja CMB valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis. Ēkā konstatētas plaisas sienās, konstrukciju deformācija, savienojumu mezglu atslābumi, ūdens noplūdes, jumta seguma un balstu bojājumi un citi ēkas drošību apdraudoši faktori.
Eksperts norādīja, ka ēkas konservācijas darbi varētu izmaksāt aptuveni 20 000 līdz 30 000 eiro. Savukārt, lai izstrādātu pilnīgu ēkas atjaunošanas būvprojektu, būtu nepieciešami vismaz 1,5 gadi.
Taujāti par to, kā tirgu izdevies nolaist līdz tik sliktam stāvoklim un kāpēc nav ieguldīti līdzekļi ēkas uzturēšanā, RCT pārstāvji norādīja, ka viņiem finansējuma pietiekošā apmērā neesot, tāpēc to vairākkārt lūguši gan Rīgas domes Īpašumu departamentam, gan būvuzraudzības iestādēm, taču pārsvarā saņemtas atbildes, ka “nauda tiks meklēta”.
Burovs, kurš ir arī Rīgas domes Īpašumu departamenta bijušais vadītājs, skaidroja, ka piesaistīt finansējumu Āgenskalna tirgus rekonstrukcijai bijis sarežģīti, jo tirgum bijis apakšnomnieks. “Tiešais ēkas uzturētās un teritorijas nomnieks ir RCT, kuram tad arī ir jāuzņemas investīciju piesaistes nodrošināšana un teritorijas uzturēšana,” kritiku uz otru pusi vērsa Burovs.
Deputāti un atbildīgās institūcijas ilgstoši diskutēja par tirgus nākotnes attīstības iespējām un visi vienprātīgi piekrita, ka pēc teritorijas slēgšanas un vēlāk – rekonstrukcijas – Āgenskalna tirgū nebūtu jāparedz nekāda cita veida darbība kā tikai tirgošanās, kas tur bijusi līdz šim.
Šobrīd galvenā problēma esot rekonstrukcijai nepieciešamā finansējuma piesaiste. Burovs pauda neticību, ka RCT pēkšņi sāks investēt tirgus attīstībā, jo līdz šim Āgenskalna tirgus investīcijas gada laikā sastādījušas vien 5% no RCT apgrozījuma, kas ir nedaudz vairāk par 50 000 gadā un kas acīmredzami nav pietiekoša summa.
Līdz ar to Burovs rosināja nodot Āgenskalna tirgu Īpašumu departamenta pārziņā, kas varētu atrast līdzekļus ēkas iekonservēšanai un vēlāk meklēt iespējas piesaistīt finansējumu darbības atjaunošanai.
Deputāti vienojās, ka līdz nākamā gada 15.janvārim RCT un Īpašumu departaments izstrādās Āgenskalna tirgus nākotnes vīziju un iesniegs to izvērtēšanai Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejai un vēlāk – Rīgas domei.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/60846BA4-0FD4-4E52-B387-B37204471606/
Juris Pūce, Latvijas Reģionu apvienība/Latvijas attīstībai frakcijas priekšsēdētājs
Āgenskalna tirgus novests līdz avārijas stāvoklim, visticamāk, apzināti ļaunprātīgas izsaimniekošanas rezultātā
Pēc 28.11.2017. Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas ārkārtas sēdē sniegtās informācijas, “Latvijas Reģionu apvienība/Latvijas attīstībai” (LRA/LA) Rīgas domes frakcija noskaidroja, ka Āgenskalna tirgus atrodas avārijas stāvoklī. Ilgstošas nolaidības rezultātā Āgenskalna tirgu neizbēgami nāksies slēgt uz nenosakāmu laiku, lai novērstu iespējamo dzīvības un veselības apdraudējumu. LRA/LA vērsīsies Ģenerālprokuratūrā, lai tiktu izvērtētā iesaistīto amatpersonu atbildība.
Šodien, pēc Rīgas domes opozīcijas deputātu ierosinājuma, notika Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas ārkārtas sēde, kurā tika apspriesta esošā situācija ap Āgenskalna tirgu un iespējamie nākotnes plāni.
Kā sēdē noskaidrojās, kultūrvēsturiski nozīmīgais Āgenskalna tirgus jau 20 gadu garumā nav pienācīgi uzturēts un šobrīd pat nav izstrādāta plāna, kā tirgu attīstīt nākotnē.
LRA/LA frakcijas vadītājs Juris Pūce norāda, kā tā ir klaja bezatbildība pret Āgenskalna apkaimei un visai Rīgai nozīmīgu kultūrvēsturisku celtni. “Ir skaidrs, ka, ja tirgus ēka ilgstoši netiek pienācīgi uzturēta, tā likumsakarīgi kļūst bīstama. Ir nopietni jāvērtē iesaistīto pušu atbildība, kas tik svarīgu kultūrvēsturisku mantojumu ir spējušas novest līdz šādai situācijai,” savu nostāju pauž LRA/LA frakcijas Rīgas domē vadītājs.
Pilsētas īpašuma komitejas sēdē deputātiem skaidroja, ka kultūrvēsturiskais Āgenskalna tirgus iznomāts apakšīrniekiem par 0.1 līdz 0.20 eiro par vienu kvadrātmetru.
“Es teiktu, ka vienkāršam rīdziniekam nav pa spēkam iegūt tik izdevīgus nosacījums tirgus platības nomāšanai. Tas, manuprāt, norāda uz ļaunprātīgu izsaimniekošanu, kā rezultātā līdzekļu trūkuma dēļ Āgenskalna tirgus ir novests līdz avārijas stāvoklim. Turklāt, nomniekam līgumā ir bijušas iekļautas saistības investēt tirgus attīstībā, taču tas, kā varam secināt pēc kritiskā stāvokļa, kādā ēka atrodas, nav darīts. Vai kārtīgs saimnieks šādi apietos ar savu īpašumu un atstātu to bez pilnīgas uzraudzības?,” jautā LRA/LA deputāts Māris Mičerevskis, piebilstot, ka LRA/LA frakcija plāno vērsties Ģenerālprokuratūrā, aicinot izmeklēt notikušā apstākļus.
Lai rīdzinieki saprastu, cik kritiskā situācijā Rīgas domes bezdarbība ir novedusi Āgenskalna tirgu, LRA/LA frakcijas vadītāja vietnieks Viesturs Zeps norāda uz galvenā būvinženiera teikto, kurš veicis Āgenskalna tirgus ekspertīzi. “Kā mums sēdē skaidroja ekspertīzi veikušais būvinženieris, viņš pats un arī bērnus šobrīd tirgū iekšā nevestu. Tāpat viņš norādīja, ka īpaši bīstama situācija ir “Norvik” bankas darbiniekiem, kas jebkurā brīdī var iebrukt tirgus pagrabā. Tās ir tiešas sekas ilgstošai un ļaunprātīgai bezdarbībai 20 gadu garumā, kuras pēdējos deviņus gadus nav risinājis arī esošais mērs Nils Ušakovs,” skaidro Zeps.
LRA/LA Rīgas domes deputāts Ansis Ansbergs skaidro, sēdē pieņemts smags lēmums: “Būvinženieru atzinums šajā jautājumā ir skarbs – ēkas konstrukcijas ir nolaistas līdz kritiskam stāvoklim un tirgus slēgšana šobrīd ir neizbēgama. Kopā ar opozīcijas kolēģiem esam panākuši, ka pirmie soļi tirgus sakārtošanā ir sperti – gan “Rīgas Centrāltirgum”, gan Rīgas domes Īpašumu departamentam uzdots izstrādāt tirgus attīstības plānu, kurā tiks iekļauts arī plāns, kā teritoriju savest kārtībā un atsākt ekspluatāciju.”
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/E120B0AB-9635-4BEA-A21F-7E19FC07F4D9/
Gaidīs investorus
Āgenskalna tirgus rekonstrukcijai nepieciešamo līdzekļu apmērs ir aptuveni desmit miljoni eiro, pirmdien žurnālistiem paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S). Pēc viņa teiktā, minētā summa ir provizoriskās izmaksas, kas aprēķinātas, salīdzinot investīciju apmēru, kāds ieguldīts līdzīgu objektu sakārtošanā. Vienlaikus Ušakovs atzina, ka patlaban Rīgas domei nav skaidrs, kur tiks gūti līdzekļi tirgus rekonstrukcijai, jo tā neplāno izmantot tikai pašvaldības budžeta līdzekļus. Kā galvenos iespējamā finansējuma avotus Rīgas mērs minēja Eiropas Savienības (ES) struktūrfondus vai privāto investoru piesaisti. Tvitera lietotājus izbrīna rekonstrukcijas augstās izmaksas.
Žurnāliste Sandra Diedziņa dalās ar dzirdēto.
Sandra
@sandradiezina
Āgenskalna tirgus rekonstrukcijai vajadzīgi 10 miljoni, plāno piesaistīt ES finansējumu un privātos investorus.
Mon Nov 27 11:25:57 +0000 2017
Sandra
@sandradiezina
@marruciic šobrīd skaidrs tas, ka nekas nav skaidrs un Pārdaugavas vecākais tirgus būs ciet uz nezināmu laiku, jo nekādus termiņus neviens nenosauc.
Mon Nov 27 11:34:33 +0000 2017
Tvitera lietotājs Guntars Meluškāns komentē Rīgas domes nostāju, izvēloties gaidīt investorus.
Guntars Meluškāns
@GMeluskans
Kurš tad viņu negaida, es arī neatteiktos… Parasti gan investorus meklē, uzrunā, pārliecina, bet var arī gaidīt. twitter.com/LRZinas/status…
Mon Nov 27 12:03:06 +0000 2017
Tvitera lietotājs Pēteris Pabērzs ievērojis, kā mainījusies rekonstrukcijai nepieciešamā naudas summa.
Peteris Pbrzs
@avangards
@GMeluskans @jtaurens Strauji gan tā summa aug. Pirms pāris dienām bija nepieciešami pieci miljoni eiro, tagad jau desmit. Hiperinflācija gluži kā Zimbabvē.
Jācer, ka Sūnurīgas zēniem izdosies sagaidīt Laimes lāci ar desmit miljoniem eiro ķetnā.
Mon Nov 27 12:20:31 +0000 2017
Arī Rīgas domes Latvijas Reģionu apvienības/”Latvijas attīstībai” (LRA/LA) frakcijas vadītājs Juris Pūce ievērojis, kā mainījusies summa.
Juris Pūce
@pucej
Rīgas vara savās spožākajās izpausmēs – pirms nedēļas Amerikam Āgenskalna tirgus remonts maksāja 2-3 miljonus eiro, šodien Ušakovam – jau 10 miljonus. Varam prognozēt, ka pēc nedēļas 23 miljonus, bet līdz gada beigām sasniegsim 2 miljardus…
Mon Nov 27 12:33:56 +0000 2017
Par iespējām iegūt vajazīgo summu spriež Sanita Jemberga.
Sanita Jemberga
@jemberga
Ja nedala 300K kabatas organizācijām jauns.lv/raksts/zinas/2…, 100K netērē prēmijām par sliktu darbu lsm.lv/raksts/zinas/l…, nepazaudē miljonu tā tikai deputatiuzdelnas.lv/lv/notikumu-hr… vai nenodarbojas ar negodīgu biznesu lsm.lv/raksts/zinas/e…, pat dārgajam variantam sanāk twitter.com/pucej/status/9…
Mon Nov 27 12:49:01 +0000 2017
Minētā ziņa raisījusi apjukumu partijas “Latvijas attīstībai” biedram Viesturam Liepkalnam.
Viesturs Liepkalns
@Liepkalns
Citējot @nilsusakovs – “Domei nav naudas Āgenskalna tirgus rekonstrukcijai. Par to naudu pagalmus varētu salabot.” Paga, vai tad pagalmi rajonos nav sataisīti, kā kampaņas laikā lielijās? 🙂 Vai arī par to naudu gribās labāk desmitiem jaunu humora komiteju uztaisīt? twitter.com/lrzinas/status…
Mon Nov 27 12:32:55 +0000 2017
Tikmēr tvitera lietotāja “Katem” pat priecājas, ka Rīgas dome neplāno remontdarbus segt no pašvaldības budžeta.
katem
@ChmpgneDestiny
Labāk visi kopā sitīsim plaukstas un priecāsimies, ka domei nav naudas Āgenskalna tirgus rekonstrukcijai. Ja tā padomā…
Mon Nov 27 13:17:36 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/67da280d-4740-4d7d-854a-15ebb7cb11f8
