Kas jūs esat, Māri Kučinski?

Patiesību sakot, Māra Kučinska vadītā valdība tradicionālās 100 “saudzēšanas dienas” nebija pelnījusi: pirmkārt, to bija izveidojusi tā pati vecā koalīcija, otrkārt, gandrīz visu Ministru kabineta sastāvu (ar nelielām rokādēm) Kučinskis saņēma “mantojumā” no savas priekšgājējas Laimdotas Straujumas, treškārt, nekādas pat nebūtiskas izmaiņas valdības politikā premjera maiņa nav izraisījusi. Šādos apstākļos vairāk nekā trīs mēneši bez kritikas būtu ne vien nelietderīgi, bet pat bīstami.
Bet simt dienas jebkurā gadījumā ir apritējušas un aģentūra LETA ziņo, ka politologu un sociologu vērtējumā Kučinska valdība ir stabila – un tā būšot ilgtspējīga. Taču zīmīgi, ka Kučinska kabinetam nav izdevies paaugstināt jau Straujuma laikā zemāk par grīdlīsti noslīdējušo sabiedrības uzticības līmeni, taču nedz pats premjers, nedz valdošā koalīcija neuzrāda ne mazākās pazīmes, ka šāds stāvoklis kādu uztrauktu. Visu pieklusušo, bet joprojām aktuālo skandalēšanu ap veselības ministriju, skolu “reformu” un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pats valdības vadītājs uztver kā kaut ko ārpus viņa atbildības un apziņas esošu, laiku pa laikam apliecinot tikai to, ka koalīcijas visupirmā prioritāte ir valdības stabilitāte, kas politiķiem kopš pagājušā gadsimta beigām ir bijis spēcīgākais “arguments”, lai aizbildinātu jebkuru dīvainu lēmumu vai darbību.
Taču fakts, ka Kučinskim daudzi ir gatavi piedot daudz vairāk nekā savulaik Straujumai. Tā politologs Jānis Ikstens apgalvo, ka šobrīd esot pāragri (!) vērtēt šīs valdības darbu, esot jāskatās, kā valdība strādās tālāk… Ikstens un viņa kolēģis Filips Rajevskis ir vienisprātis, ka par Kučinska valdības lielākais pārbaudījums, kas varētu novest pie iespējamas valdības krišanas, ir “ekonomiskie jautājumi, it īpaši valsts budžeta pieņemšana”. Tas tiesa, nav noslēpums, ka valsts tautsaimniecība jau ilgāku laiku stagnē un laiku pa laikam pat rāpo atpakaļ (atbilstoši “Eurostat” datiem 2015. gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo, Latvijas iekšzemes kopprodukts samazinājās par 6,5% un neko cerīgāks neizskatās arī šā gada sākums). Ikstens pamatoti skaidro, ka negatīvs IKP pieaugums varētu radīt problēmas jau ar šā gada budžeta prognožu izpildi.
Jā, Kučinska valdība pati sev ir noteikusi termiņus, kādos jābūt sasniegtiem noteiktiem mērķiem. Taču patlaban nav pārliecības nedz par to, ka Kučinskis būs gatavs atzīt iespējamās neveiksmes, nedz arī par to, ka mērķu nesasniegšana izraisīs kādas politiskas sekas, kaut vai atbildīgā ministra krišanu. Patlaban koalīcijā politiķi cits citu aizstāv un “piesedz” tik dzelžaini, kā vēl nekad. Iespējams, arī tāpēc, ka pirmo reizi Latvijas vēsturē gan Valsts prezidents, gan Ministru prezidents pat formāli nāk no viena un tā paša politiskā spēka.
Tāpēc tam, ka iedzīvotāju uzticība “savai” valdībai ir ļoti zema, nav lielas nozīmes: politiskajai elitei iedzīvotāju viedoklis ir bijis interesants tikai īsi pirms vēlēšanām. Turklāt, kā atzīst Sociālo pētījumu aģentūras “Latvijas Fakti” vadītājs, par spīti negatīvai attieksmei pret valdību, liela daļa sabiedrības joprojām nesaliek kopā sistēmu ar to veidojošajiem cilvēkiem: paša Kučinska reitingi turas visai augsti, bet ministru reitingos vērojama “izteikta polarizācija”, proti, daži ministri ir “labie” un viņiem ir ļoti augsti reitingi, kamēr citi ir “sliktie” un tiem reitingi ir katastrofāli zemi. Praktiski to pašu konstatē arī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Vārdu sakot, pirmās 100 dienas Kučinska un viņa valdības vārdi un darbi ir bijuši tik dažādi un brīžiem nesaprotami, ka cilvēkiem joprojām ir tiesības uzdot to pašu veco jautājumu: kas jūs esat, Māri Kučinski?
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/kas-jus-esat-mari-kucinski