PVD konstatējis atšķirības starp Latvijā pieejamajiem importa pārtikas produktiem un tādiem pašiem citās valstīs tirgotajiem

Rīga, 21.nov., LETA. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatējis nebūtiskas atšķirības starp Latvijā pieejamajiem importa pārtikas produktiem un tādiem pašiem citās valstīs tirgotajiem, aģentūru LETA informēja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.
Viņa pastāstīja, ka PVD pārbaudījis kopumā 38 pārtikas produktu marķējumus un trīs dzīvnieku barības paraugus. PVD pēc produktu marķējuma salīdzināšanas konstatējis to, ka atsevišķu produktu ražošanā ir izmantotas atšķirīgas izejvielas – dārgākas un lētākas. Tomēr, laboratoriski testējot šos produktus, nozīmīgas atšķirības produktu uzturvērtībā vai taukskābju saturā, PVD nav konstatējis.
“Atšķirības starp Latvijā pieejamiem ārvalstu izcelsmes pārtikas produktiem un citās valstīs iegādātiem pārtikas produktiem ir, taču tās nav būtiskas,” aģentūrai LETA pēc pārtikas produktu marķējumu salīdzināšanas un to sastāva laboratoriskas pārbaudīšanas norādīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja.
Viņa arī pastāstīja, ka, piemēram, Beļģijā iegādātās “Nutella Ferrero B ready” vafeļu kakao krēma sastāvā nav sūkalu pulvera, kamēr Latvijā iegādātajā produktā sūkalu pulveris ir pievienots. Līdzīga atšķirība novērojama arī, salīdzinot Vācijā un Latvijā iegādātos “TUC” krekerus ar bekona garšu. Tomēr piesātināto un nepiesātināto taukskābju saturs “TUC” cepumos abos gadījumos ir vienāds. Vācijā iegādātajā “Nutella” riekstu krēma sastāvā ir vājpiena pulveris, bet Latvijā iegādātajā produktā – arī sūkalu pulveris. Tai pašā laikā ogļhidrāti abos produktos neatšķiras.
PVD arī nekonstatēja produktu sastāva atšķiršanos no to marķējuma, pastāstīja Meistere. Piemēram, salīdzinot Latvijā iegādāto šokolādi “Milka” ar Vācijā iegādāto un ražoto šokolādi, konstatēti identiski marķējumi, taču, laboratoriski pārbaudot, atšķīrās riekstu un šokolādes proporcija, turklāt abos gadījumos riekstu daudzums nesasniedza 20%, kā tas norādīts marķējumā.
Tajā pašā laikā, salīdzinot Latvijā un Vācijā iegādāto negāzēto tējas dzērienu “Nestea” marķējumu, konstatēts, ka dzērienam, kas ražots Vācijā, saldinātājs saskaņā ar marķējumā redzamo informāciju pievienots nav, savukārt produktam, kas ražots Eiropas Savienībā (ES), pievienots saldinātājs. Salīdzinot marķējumus diviem Vācijā ražotiem produktiem “Grabower” suflē, no kuriem viens iegādāts Latvijā, bet otrs Vācijā, konstatēts, ka Latvijā iegādātais produkts glazēts ar kakao glazūru, kuras sastāvā ir arī augu tauki, piemēram, palmu eļļa, savukārt Vācijā iegādātais produkts glazēts ar šokolādi, kuras sastāvā ir kakao sviests un kakao masa.
“Skatoties uz citās valstīs – Čehijā, Ungārijā, Slovākijā – veiktajiem pētījumiem, redzam, ka mūsu iegūtie dati ir līdzīgi. Jāatgādina, ka, saskaņā ar patlaban spēkā esošo normatīvo regulējumu, ja produktā nav neatļautu izejvielu un tās visas ir atspoguļotas produkta marķējumā, šim produktam ir visas tiesības atrasties tirgū, tādēļ Eiropas Komisija (EK) ir liela izaicinājuma priekšā – identificēt iemeslus, kādēļ ražotāji izvēlas vienu un to pašu produktu ražot no dažādām izejvielām, secināt vai tas ir pieņemami un, ja nav pieņemami, kā šo praksi izskaust. Šobrīd dalībvalstu uzraudzības dienestiem nav legālu un efektīvu sviru, kādā veidā to uzraudzīt,” norādīja PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.
PVD iegūto informāciju plāno nosūtīt Eiropas Komisijas izveidotajam Izpētes centram (“Joint Research Centre”), kas izstrādā metodoloģiju, kādā veidā dalībvalstu uzraudzības dienestiem atlasīt pārtikas produktus turpmākām salīdzinošajām pārbaudēm un kādas pārbaudes veikt, lai iegūtie dati būtu salīdzināmi un izmantojumi tālākām darbībām.
Jau ziņots, ka PVD pārbaudīs pārtikas produktu sastāva atbilstību analoģiskām citās valstīs tirgotām pārtikas precēm saistībā ar Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera 13.septembrī sacīto, ka dažās Eiropas daļās cilvēkiem tiek pārdoti zemākas kvalitātes pārtikas produkti nekā citās valstīs, lai gan iepakojums un zīmols ir identiski.
“Nav pieņemami, ja viena zīmola produkti dažādās Eiropas Savienības (ES) valstīs tiek tirgoti atšķirīgā kvalitātē. Ja EK prezidenta teiktais par zemākas kvalitātes pārtikas pārdošanu atsevišķās ES valstīs, tajā skaitā arī Latvijā, atbilst patiesībai, tad es rosināšu izmaiņas ES normatīvajos dokumentos, kas aizliegtu pārtikas ražošanas uzņēmumiem ražot viena zīmola pārtikas produktus ar atšķirīgu sastāvu,” iepriekš sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
Vēstīts arī, ka EK prezidents Žans Klods Junkers 13.septembrī ikgadējā runā par stāvokli ES paziņojis, ka Centrālās un Austrumeiropas valstīs pārdotajiem produktiem dažkārt ir zemākas kvalitātes sastāvdaļas nekā šiem pašiem produktiem Rietumeiropas valstīs, lai gan kvalitātes standartiem jābūt vienādiem visā ES.
Pilns Pārtikas un veterinārā dienesta pārbaudīto produktu saraksts un konstatētās atšķirības produktu marķējumā un sastāvā, ikvienam interesentam pieejams PVD tīmekļa vietnē – http://www.zm.gov.lv/public/ck/files/PVD/Partikas_uzraudziba/Dubultie_standarti_tabula.pdf
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/6472A142-459D-4006-804B-F0BDD77AFCE7/ un http://www.leta.lv/press_releases/5285F638-DAF9-44B5-BFF7-C1AED41B6D8E/