Pašvaldībām bažas par pedagogu algu reformas un depopulācijas negatīvajām sekām

Pašvaldības bažījas par pedagogu algu reformas negatīvajām sekām.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 27.kongresā piektdien aicināja valdību pedagogu atalgojuma reformu neīstenot uz pašvaldību budžeta rēķina.
Kongresā tika skatīta rezolūcija, kurā pašvaldības aicina valdību, nodrošinot attiecīgu papildu finansējumu, uzņemties atbildību par mācību procesa 2016./2017.mācību gadam nodrošinājumu visos gadījumos, kad piedāvātajā reformā aprēķinātais slodžu skaits nebūs pietiekams. Tāpat kongress aicinās valdību ar attiecīgu papildu finansējumu nodrošināt, ka netiek samazināti mācību procesa atbalsta pasākumi.
Kongress mudina valdību budžeta plānā trim gadiem, ko pieņems kopā ar 2017.gada valsts budžetu, iestrādāt grafiku reālam vispārējās izglītības pedagogu algu pielikumam.
Pašvaldības aicina valdību nekavējoties, konsultējoties ar pašvaldībām, sākt darbu pie izglītības satura reformas, kas kļūtu par pamatu ekonomikas strukturālām pārmaiņām un integrētu mācību priekšmetu programmās vidusskolām zināšanas par pilsoņu līdzdalības formām publiskajā pārvaldē, mācot iemaņas, kā iesaistīties politikā un kā atšķirt Eiropas Savienības, valsts un pašvaldību kompetencē esošus jautājumus, kā efektīvi organizējama publiskā pārvalde un publiskā sektora ekonomika.
Tāpat LPS kongress rezolūcijā aicina valdību nekavējoties sākt darbu jauno pedagogu sagatavošanas programmu reorganizēšanai pedagoģiskajās augstskolās un reģionālu pedagogu tālākizglītības metodiskā atbalsta centru izveidošanai.
Sagatavotajā rezolūcijas projektā teikts, ka katru gadu pieaug vidējais atalgojumus tautsaimniecībā, bet pedagogu atalgojums proporcionāli neaug līdzi un papildu nodokļu pieaugums no darba ražīguma pieauguma netiek izmantots izglītībai – piedāvātais finansējuma palielinājums deviņu miljonu eiro apmērā nav pietiekams pat piecgadīgo un sešgadīgo apmācības izmaksu palielinājumam.
Nespējot finansēt piedāvātās izmaiņas, Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā iegūt papildu līdzekļus uz pašvaldību rēķina, pārkāpjot subsidaritātes un tiesiskās paļāvības principus un atsakoties finansēt līdz šim valdības atbildībā esošos pasākumus, teikts LPS rezolūcijas projektā.
LPS rezolūcijā pauž viedokli, ka prettiesisks pašvaldību izdevumu pieaugums, kas tiek lēsts vairāk nekā 73,7 miljonu eiro apmērā, dažādos IZM piedāvātā jaunā modeļa variantos veidojas daudzās jomās – pirmsskolas pedagogiem pusotra līdz četru gadu vecu bērnu apmācībai, pagarinātās dienas grupu pedagogiem, bibliotekāriem, interešu izglītības pedagogiem, profesionālās ievirzes pedagogiem, internātskolu uzturēšanai, pirmo četru klašu skolēnu ēdināšanai, pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu uzturēšanai un audzēkņu stipendijām, kā arī nododot 40 speciālās izglītības iestādes pašvaldību finansējumā.
LPS kongresa rezolūcijas projektā arī teikts, ka jaunajā modelī piedāvātās normatīvās skolēnu un pedagogu skaita attiecības neņem vērā iedzīvotāju blīvumu un daļai pašvaldību šo normatīvu lietošana radītu krasu mērķdotāciju samazinājumu pedagogu atalgojumam.
Saskaņā ar normatīviem aprēķinātais slodžu skaits lielā daļā skolu neļauj turpināt mācību procesu, jo nebūs iespējams nodrošināt mācību programmās paredzēto stundu skaitu, citos gadījumos nebūs iespējams apmaksāt izdevumus kontaktstundu gatavošanai un audzināšanai, bet vēl citos gadījumos novedīs pie aprēķinātā atalgojuma samazinājuma, salīdzinot ar esošo situāciju, teikts rezolūcijas projektā.
Uz īsu pārejas laiku paredzētie pasākumi (papildu koeficienti mazajām skolām līdz sestajai klasei, iespēja veidot apvienotās nodarbības vairākām klasēm u.c.) tikai daļēji atliek piedāvātās reformas sekas – lauku un mazpilsētu depopulācijas paātrināšanu, norāda LPS kongress.
“Iepriekš minētais izraisa pamatotas bažas par notikumu attīstību tuvākā gada laikā un turpmākajām sekām,” teikts LPS rezolūcijas projektā.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/52EC4925-68DA-436B-A1DD-D0184D44BDC5/