«Bagātnieku kluba» pirmie vadošie norādījumi: likvidējiet lauku skolas!

Tie, kas kritizē Latvijas politiskās elites uzņemšanu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (Organisation for Economic Co-operation and Development, OECD) jeb “bagāto valstu klubiņā”, apgalvojot, ka Latvijas ekonomiskais stāvoklis nekādi neļauj to uzskatīt par bagātu valsti, ir dabūjuši pamatīgu triecienu starp acīm. Izrādās, ka Latvijas poltitiķu – piemēram, izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska – uzskatu sistēma pilnībā atbilst OECD mērauklām.
“Klubs” nupat ir devis savai jaunbiedrei Latvijai pirmos vadošos norādījumus, un tie attiecas tieši uz izglītības nozari. Patiesi, slava Šadurskim! – OECD pilnībā atzīst viņa sāktās “skolu slēgšanas reformas” pamatotību. Vēl vairāk: “klubiņš” mudina Latvijas politiķus to darīt vēl jestrāk. Tas, protams, tiek darīts OECD ierastā cēlā “mērcē”: skolu slēgšana ļaušot paaugstināt algas pedagogiem. Tās nudien ir bezkaunīgi zemas, to spiests atzīt arī OECD.   
Oficiāli tas viss skan piegludināti un it kā neitrāli: demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās dēļ Latvijai nākšoties pārskatīt “izglītības sistēmas kapacitāti”, tostarp vidējās un augstākās izglītības iestāžu un to darbinieku skaitu, teikts OECD ziņojumā par Latvijas izglītības politikas un prakses atbilstību OECD standartiem. Tulkojot latviski tas nozīmē, ka daļa pedagogu ir vienkārši jāatlaiž un “liekās” skolas – jāslēdz. Tajā pašā laikā OECD iesaka Latvijai nodrošināt visiem bērniem “vienlīdzīgas iespējas saņemt kvalitatīvu izglītību, sākot no visagrākā vecuma”. Pētījumā esot secināts, ka pilsētās skolēnu sniegums mācībās esot daudz labāks nekā laukos, un šī atšķirība Latvijā esot lielāka nekā vidēji OECD valstīs. Tas acīmredzot nozīmē, ka dabīgā veidā atrisinās arī jautājums par to, kuras ir “liekās” skolas: ciet jāklapē lauku skolas-haltūristes, bet laucinieku bērni (droši vien kopā ar vecākiem) jāevakuē uz pilsētām. Kā to izdarīt praksē, OECD neatklāj. Vārdu sakot, vardarbība nav pieņemama, bet pilsētu pasaulē taču ir tūkstošiem – Londona, Lūtona, Dublina, Braitona…
OECD Izglītības un prasmju direktorāta direktors Andreass Šlaihers (Andreas Schleicher), būdams profesionāls statistiķis, māk teikt, ka Latvijā skolēnu skaits “ir krities daudz krasāk, nekā samazinājies skolotāju skaits”. Ziņojumā norādīts, ka Latvijas izdevumi izglītībai un finansējums katram skolēnam visos izglītības līmeņos ir “zemāks nekā daudzās OECD valstīs” (vēl viens eifēmisms!). Efektivitātes uzlabošanas ilgtermiņa ieguvumi būšot atkarīgi no tā, cik veiksmīgas būšot “nesen sāktās” vispārējās un augstākās izglītības finansēšanas reformas. Kārtības labad Šlaihers gan ir piebildis, ka “lielāka nauda negarantē labākus rezultātus”.
Nu, jā, arī Šlaihers nevar neatzīt acīmredzamo: Latvijā, salīdzinot ar citām OECD valstīm, skolotāju algas ir ļoti zemas. Turklāt Latvijā pedagogu atalgojums ir salīdzinoši konstants un nav atkarīgs no sasniegumiem. Tas, atzīst Šlaihers, “neveicina skolotāju motivāciju uzrādīt labākus rezultātus”.
Pedagogu atalgojuma paaugstināšana “līdz nacionāli konkurējošam līmenim” uzlabošot situāciju personāla atlases jomā, tomēr – un te nu OECD eksperti dzied unisonā ar Šadurski un visu Latvijas politisko “eliti” – tas likšot “veidot lielākas klases ar augstāku skolēnu īpatsvaru attiecībā pret skolotāju skaitu”. Un atkal, būdams taisnprātīgs cilvēks, Šlaihers piebilst, ka “ne visas valstis tiecas samazināt skolēnu skaitu klasē”. Tā vietā šīs valstis gādā par to, lai skolotājam būtu vairāk laika savu prasmju attīstīšanai. InfoTOP.lv atgādina: starp tām ir arī Igaunija. Tomēr tas nav Latvijai paredzēts modelis.
Visbeidzot, Šlaihers atzīst: nav pierādījumu tam, ka skolotāji ir laimīgāki, ja ir mazas klases. Skolotāju apmierinātība ar darbu pieaugot, ja viņiem ir iespēja savā starpā sadarboties, bet Latvijā sadarbība starp skolotājiem mācību procesā neesot “ļoti izplatīta”.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/bagatnieku-kluba-pirmie-vadosie-noradijumi-likvidejiet-lauku-skolas