Slēgs skolas un vērs ministrijas Latvijā?

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors
Profesionālā izglītība darba tirgus spogulī. Jāizveido nabas saite, kas savienotu darba tirgu un izglītību – līdz šim ne reformas, ne profskolu infrastruktūrai tērētie ES struktūrfondu miljoni nav atrisinājuši pamatproblēmas
Profesionālās vidējās izglītības izglītojamo skaits nieka piecu gadu laikā sarucis ievērojami, zaudēti vairāk nekā desmit tūkstoši skolēnu. Kopš 2000. gada mīnusā ir jau vairāk nekā 20 tūkstoši. Tāpēc grūti runāt par profesionālās izglītības perspektīvu, ja kopējai izglītības sistēmai, kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati, tā slīd laukā no pirkstiem. Bailīgi jājautā, kādas izmaiņas profesionālās izglītības audzēkņu skaitā viesīs nākamais 1. septembris, ja jau šogad topošo profesionāļu pulks bija tikai nepilnus 28 tūkstošus liels. Populārākās jomas pēc izglītojamo skaita ir inženierzinātnes, ražošana un būvniecība, taču arī tajās audzēkņu skaits samazinās graujoši – aptuveni par tūkstoti gadā. Pašlaik šajās nozarēs zināšanas smeļ desmit tūkstoši jauniešu, bet vēl 2003./2004. mācību gadā to bija vairāk nekā 23 tūkstoši. Tieši togad sākās skolēnu skaita nogruvums, ko mūsu izglītības sistēma nav spējusi apturēt. Toties tai labi veicas ar augstskolu studentu štancēšanu vairākās nozarēs, kurās uzkrājusies izglītību ieguvušo pārprodukcija, un tie bieži nestrādā atbilstoši iegūtajai izglītībai vai, vēl ļaunāk, dara to ārpus Latvijas. Daudzi izvēlas meklēt profesionālo laimi ārzemēs, kur viņu diploms tiek atzīts par labu esam, liecinot par to, ka izglītības kvalitāte varbūt arī nav tā lielākā problēma, kamēr dzimtenē to var pakārt uz nagliņas. Šķērmi ap dūšu varētu būt nodokļu maksātājam, kas finansējis Latvijā izglītību ieguvušos, kas izvēlējušies vai bijuši spiesti pacelt cepuri.
Neba tikai zemais prestižs turpina tukšot daudzviet pat ļoti modernos mācību kabinetus. Izglītojamo skaits profskolās korelē ar demogrāfiskajiem rādītājiem, bet vēl būtiskāks faktors ir darbavietu trūkums, kas sagaida to absolventus. Bez nemitīgi aktualizēta valstiska līmeņa izvērtējuma, kādas profesijas un studiju virzieni ir aplaimoti ar darbavietām tepat Latvijā un kur vēl nepieciešamas darba rokas, izglītības piedāvājums turpinās klibot iepakaļ gan darba tirgus vajadzībām, gan tā skarbajai realitātei. Tajā pašā laikā biznesam vajadzīgi speciālisti ar specifiskām zināšanām līdz pat konkrēta uzņēmuma līmenim, nevis atražoti darbinieki vienai vai otrai nozarei, kas baroti ar bieži pārāk vispārīgām zināšanām. Var par miljoniem iegādāties iekārtu, bet bez profesionāla darbinieka tai nebūs nekādas vērtības. Tā DB atzinuši uzņēmēji, kuri brīdina par spējīga darbaspēka robu nodarbinātības pīrāgā.
Savulaik izglītības ministrs Roberts Ķīlis skarbi paziņoja, ka profesionālā izglītība ir «pūšanas stāvoklī». Pašreizējais ministrs Kārlis Šadurskis gan apgalvo, ka «esam šo skolu tīkla sakārtošanā ieguldījuši milzu resursus, un tā ne tuvu nav tā izglītība, kas pirms dažiem gadiem». Atliek piekrist, jo divu tūkstošu skolēnu kritums gadā ir ievērojama atšķirības iezīme.
…Info avots: http://m.db.lv/viedokli/db-viedoklis/db-viedoklis-profesionala-izglitiba-darba-tirgus-spoguli-449621
OECD: Demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās dēļ Latvijai nāksies pārskatīt izglītības iestāžu un to darbinieku skaitu. Demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās dēļ Latvijai nāksies pārskatīt izglītības sistēmas kapacitāti, tostarp vidējās un augstākās izglītības iestāžu un to darbinieku skaitu, secināts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumā par Latvijas izglītības politikas un prakses atbilstību OECD standartiem.
Kā norādīja OECD Izglītības un prasmju direktorāta direktors Andreass Šleihers, Latvijā skolēnu skaits ir krities daudz krasāk, nekā samazinājies skolotāju skaits. Tāpat ziņojumā norādīts, ka Latvijas izdevumi izglītībai un finansējums katram skolēnam visos izglītības līmeņos ir zemāks nekā daudzās OECD valstīs. Efektivitātes uzlabošanas ilgtermiņa ieguvumi būs atkarīgi no tā, cik veiksmīgas būs nesen sāktās vispārējās un augstākās izglītības finansēšanas reformas, un šajā jomā būs jāpieņem skaidri finansiāli lēmumi. Šleihers gan norādīja, ka lielāka nauda negarantē labākus rezultātus.
Šleihers stāstīja, ka arī Latvijā, salīdzinot ar citām OECD valstīm, skolotāju algas ir ļoti zemas. OECD eksperti norāda, ka pedagogu atalgojuma paaugstināšana līdz nacionāli konkurējošam līmenim uzlabos situāciju personāla atlases jomā, tomēr tas liks veidot lielākas klases ar augstāku skolēnu īpatsvaru attiecībā pret skolotāju skaitu. Šleihers gan atzīmēja, ka ne visas valstis tiecas samazināt skolēnu skaitu klasē. Tā vietā šīs valstis gādā par to, lai skolotājam būtu vairāk laika savu prasmju attīstīšanai. Viņš norādīja, ka nav pierādījumu tam, ka skolotāji ir laimīgāki, ja ir mazas klases. Skolotāju apmierinātība ar darbu pieaug, ja viņiem ir iespēja savā starpā sadarboties, tomēr Latvijā sadarbība starp skolotājiem mācību procesā nav ļoti izplatīta.
Tāpat Šleihers stāstīja, ka Latvijā pedagogu atalgojums ir salīdzinoši konstants un nav atkarīgs no sasniegumiem. Tas savukārt neveicina skolotāju motivāciju uzrādīt labākus rezultātus.
OECD iesaka Latvijai arī nodrošināt visiem bērniem vienlīdzīgas iespējas saņemt kvalitatīvu izglītību, sākot no visagrākā vecuma. Pētījumā secināts, ka pilsētās skolēnu sniegums mācībās ir daudz labāks nekā laukos. Šī atšķirība ir lielāka nekā vidēji OECD valstīs.
Tāpat Latvijai būtu jāuzlabo izglītības informācijas sistēma un stratēģiskāk jāizmanto dati, lai padarītu savu reformu dienas kārtību par prioritāti. Tiek norādīts, ka pēdējos gados profesionālā un augstākā izglītība ir daudz ieguvusi no vairākiem būtiskiem pētījuma pārskatiem, kas kalpojuši par izglītības sistēmas reformu katalizatoru. Šādi centieni būtu jāveic arī citos izglītības sistēmas līmeņos. Skolām nāktu par labu nostiprināt pedagogu pašvērtēšanu un atestāciju.
Šleihers akcentēja arī Latvijas izglītības sistēmas labās puses. Viņš norādīja, ka Latvijai pēdējos gados ir izdevies samazināt no skolas aizgājušo skaitu, kā arī kopumā Latvijai ar maziem resursiem ir izdevies daudz panākt. Tāpat kopš 2000.gada skolēnu mācību sasniegumu līmenis ir būtiski uzlabojies un Latvijas skolēnu sniegums ir bijis līdzīgs kā vienaudžiem daudzās OECD valstīs. Secināts arī, ka skolēnu īpatsvars Latvijā ar ļoti vājām zināšanām ir neliels.
Kā pēc ziņojuma prezentācijas žurnālistiem norādīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), šodienas izglītība ir nākotnes tautsaimniecība un nākotnes sabiedrības dzīves līmenis. Līdz ar to visam, ko OECD secinājusi, varot piekrist.
Ministrs sacīja, ka ne jau naudas plūsmas menedžments ir galvenais izglītības sistēmā, bet tas, lai naudas plūsma stimulētu izglītības kvalitāti. Līdz ar to vienkāršs finansējuma pieaugums kvalitātes celšanai neko nedos. “Taču finansējuma pieaugums ir vienīgais arguments, ko dzirdu no oponentiem, runājot, piemēram, par pedagogu atalgojuma modeli,” piebilda Šadurskis. Viņš gan atzina, ka nevar veikt grūtas un sāpīgas reformas, ja netiek ieguldīti līdzekļi, tomēr šīm investīcijām ir jābūt mērķtiecīgām, nevis pēc principa “še jums mazliet vairāk naudas”.
Šadurskis arī atzina, ka skolotāju algas ir zemas, tomēr, lai paceltu algas līdz OECD vidējam līmenim, iekšzemes kopproduktam uz vienu iedzīvotāju būtu jābūt kā Luksemburgā. Līdz ar to ir jāorientējas uz to, lai pedagogu atalgojums būtu augstāks nekā publiskajā sektorā vidēji. Tāpat Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) strādā pie skolotāju kvalitātes pakāpju sistēmas, kas paredz – ja skolotājs vairāk ieguldīs savā darbā, tad viņš arī vairāk nopelnīs. Šadurskis cer, ka sistēma būs gatava šoruden.
…Info avots un video: http://www.leta.lv/home/important/75535AC2-9E63-41CD-897F-EF269BD40461/