Uzņēmējiem savs skatījums uz «ēnu ekonomikas» nīdēšanu

“SSE Riga” jaunākajā  Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumā secināts, ka pērn ēnu ekonomikas apjoms Latvijā esot samazinājies līdz 21,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), turpretī Lietuvā un Igaunijā ēnu ekonomikas apjoms pērn esot audzis. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā esot sarucis par 2,2%, turpretim Lietuvā ēnu ekonomika augusi par 2,5%, sasniedzot 15%, savukārt Igaunijā ēnu ekonomikas apjoms ir 14,9% jeb par 1,7% vairāk nekā pirms gada.
Šādas tendences ir kas jauns, jo līdz šim pārsvarā ir bijis otrādi. Turklāt ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir krietni augstāks nekā kaimiņvalstis – 2015. gadā Latvijas ēnu ekonomikas apmērs bija 21,3%.
Ēnu ekonomikas lielāko daļu – 44,4% – Latvijā veido neuzrādītie ienākumi, 34,9% – aplokšņu algas, bet 20,7% – neuzrādītie darbinieki.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un biedrība “Business against shadow economy” [Uzņēmēji pret ēnu ekonomiku] jeb BASE ir sagatavojušas savus priekšlikumus ēnu ekonomikas ierobežošanas plānam, paredzot, piemēram, samazināt darbaspēka nodokļu slogu, atteikties no akcīzes nodokļa piemērošanas kafijai, ieviest taksometru ikmēneša nodokli, izskaust pirātismu un ieviest “čeku loteriju”.
Nodokļu jomā uzņēmēji rosina izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politiku, kas būtu saistīta ar vidēja termiņa Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam noteikto, nodrošinātu nodokļu politikas kvalitatīvu un pilnīgu realizāciju un paredzētu nodokļu politikas instrumentiem sasniedzamos mērķus un rezultatīvos rādītājus. Jānodrošina arī nodokļu sistēmas stabilitāte un prognozējamība, jāmazina darbaspēka nodokļu slogs tādā veidā, kas nepalielina administratīvo slogu, kā arī jāpārskata valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).
Uzņēmēju organizācijas rosina ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, atbrīvot no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reinvestēto peļņu maziem un vidējiem uzņēmumiem, ieviest reverso pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtību visās iespējamajās jomās, kā arī atcelt akcīzes nodokli kafijai, kas, pēc uzņēmēju domām, ir neefektīvs, taču tā atcelšana veicinās PVN ieņēmumus.
Ēnu ekonomikas mazināšanai uzņēmēji rosina ieviest taksometru pārvadājumu ikmēneša nodokli uz vienu taksometru 286 eiro apmērā mēnesī, kas aizstātu iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un VSAOI, kā arī atcelt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli taksometriem.
Administratīvā sloga mazināšanā uzņēmēju organizācijas rosina ieviest “viena loga” principu valsts un pašvaldību iestādēs, pilnveidot Publisko iepirkumu likumu attiecībā uz kritērijiem saimnieciskā izdevīguma vērtēšanā, kā arī ieviest vienotā konta koncepciju pēc Igaunijas parauga, kur nodokļu maksātājs visus nodokļu maksājumus iemaksā vienā kontā, no kura Valsts ieņēmumu dienests (VID) atskaita katram nodoklim pienākošo summu noteiktā termiņā.
Uzņēmēji uzskata, ka būtu jāierobežo fizisko personu nereģistrētā saimnieciskā darbība nekustamo īpašumu izīrēšanas jomā, jāizmanto Igaunijas piemēru PVN krāpšanās apkarošanai auto tirdzniecības nozarē, kā arī jāierobežo negodīgu komersantu iesaistīšanos apsardzes pakalpojumu darījumu shēmās.
Uzņēmēju organizācijas rosina arī pārskatīt ģenerāluzņēmēja pienākumus būvniecības procesā, pārskatīt administratīvās atbildības piemērošanu būvniecībā, kā arī noteikt solidāru atbildību ģenerāluzņēmumam vai apakšuzņēmumam būvniecības nozarē par apakšuzņēmuma deklarēto nodokļu maksājumu nomaksu.
Sabiedrības un uzņēmēju iesaistes jomā uzņēmēju biedrības iesaka ieviest “čeku loteriju”, proti, patērētāji ievada VID datu bāzē čekus un piedalās loterijā, kas kalpotu arī kā informācijas avots VID kontrolēm.
Uzņēmējiem ir arī citi konkrēti priekšlikumi, kas iesniegti valdībā, cerot, ka tā tos ievēros, apstiprinot ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu.
…Info avots:  http://www.infotop.lv/article/lv/uznemejiem-savs-skatijums-uz-enu-ekonomikas-nidesanu