svētdien, 12 aprīlis, 2026
HomeTālavas TaurētājiValdības stabilitātes vārdā tiek virzīti apšaubāmi grozījumi Izglītības likumā. Spiediena dēļ IZM...

Valdības stabilitātes vārdā tiek virzīti apšaubāmi grozījumi Izglītības likumā. Spiediena dēļ IZM atkāpjas no rosinājuma minimālo skolēnu skaitu noteikt arī 7.-9.klasē

Lembergs: Valdības stabilitātes vārdā tiek virzīti apšaubāmi grozījumi Izglītības likumā

Ventspils, 7.nov., LETA. Valdības stabilitātes vārdā tiek virzīti apšaubāmi grozījumi Izglītības likumā ar mērķi koncentrēt skolēnus lielās skolās ar noteiktu skolēnu skaitu vidusskolas klasēs, šodien preses konferencē pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”).
Viņaprāt nav pierādījumu, ka tas spēs nodrošināt labāku izglītības kvalitāti.
“Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka, jo vairāk bērnu klasē un vairāk skolēnu skolā, jo kvalitatīvāka izglītība. Ja klasē ir 15 bērni uz skolotāju, tad tā izglītība ir ļoti slikta, [..], bet, ja klasē ir 35 bērni, tad tā ir izcila izglītība, jo skolēnus retāk izsauc, ir mazāk kontaktu ar skolnieku. Tas nodrošina vienkārši izcilus mācību rezultātus, izcilu izglītības kvalitāti! Tāda ir tā galvenā doma, un tāpēc visi ir jāsadzen lielās skolās, lielās klasēs,” par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītajiem likuma grozījumiem ironizēja Lembergs.
Pēc Ventspils mēra domām, IZM, aizbildinoties ar apšaubāmiem argumentiem par izglītības kvalitātes uzlabošanu, cer atrisināt pedagogu atalgojuma problēmu. “Tā vietā, lai piešķirtu pedagogu darba algas fondu pienācīgā apmērā, nolēmuši vienkārši mehāniski palielināt skolēnu skaitu skolās. Līdz ar to uz vienu skolotāju ir lielāks skolēnu skaits, un, tā kā nauda seko skolēnam, būs lielāka alga. Tas ir viss stāsts,” savu redzējumu pauda Lembergs.
Ventspils mērs arī norādīja, ka, ievērojot pašreizējo sanitāro normu, ka, rēķinot uz vienu skolēnu, mācību telpā jābūt diviem kvadrātmetriem, lielākā daļa skolu, nepārkāpjot šo normu, nemaz nedrīkstētu veidot vidusskolas klases ar vidēji 25 skolēniem, kā to iecerējusi IZM. Vidusskolā parasti vērojams skolēnu atbirums – līdz ar to, lai katrā vidusskolas klasē būtu vidēji 25 skolēni, 10.klasē būtu jāuzņem 28 vai 29 skolēni.
“Jautājums, vai skolu izmēri ir atbilstoši, lai klasē varētu mācīties tik daudz skolēnu?” turpināja Lembergs. Ventspilī no astoņām vispārizglītojošajām skolām tikai 6.vidusskola, kas uzbūvēta 1983.gadā, varētu nodrošināt tik lielu skolēnu skaitu klasē, nepārkāpjot sanitārās normas. “Pēc sanitārajām normām nevienā citā skolā vairāk par 24 skolēniem klasē mācīties nedrīkst. Līdzīgi ir visā Latvijā, jo tās ir tipveida skolas,” norādīja Lembergs.
Ja izglītības iestāde nespēj izpildīt sanitāro normu par minimālo platību uz vienu skolēnu klasē, tad šādu skolu nedrīkst akreditēt – citiem vārdiem, skola ir slēdzama, akcentēja Lembergs, lēšot, ka tādā gadījumā būtu slēdzamas pat 80% no visām Latvijas skolām. Lai arī pašreiz tiekot apsvērts, vai sanitāro normu prasības nesamazināt no diviem līdz pusotram kvadrātmetram uz vienu skolēnu klasē. Pēc Lemberga domām, tās būtu nepamatotas izmaiņas un atgriešanās pie padomju laiku normām. Ventspils mērs izpētījis Lielbritānijas un Somijas pieredzi. Šo valstu skolās uz vienu skolēnu klasē tiekot nodrošināti divi, bet vidusskolās – pat trīs kvadrātmetri.
“Ir liela plēšanās, un jautājums ir tāds, vai netiks gāzta [Māra] Kučinska (ZZS) valdība, ja tā nepiekrīt, ka ir ļoti lielas klases un ļoti lielas skolas, kas nebūt negarantē kvalitatīvu izglītību. Šāda nostāja, nevis Solvitas Āboltiņas izslēgšana [no “Vienotības”], reāli apdraud valdības stabilitāti,” brīdināja Lembergs.
IZM, virzot šos grozījumus, balstās uz pētījumu “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā”, taču Lembergs skeptiski vērtē pētījuma secinājumus. Viņš uzskata, ka tie ir mehāniski, skolu tīkls tiek skatīts atrauti no visas infrastruktūras.
“Visbeidzot, ir likumiskā puse. Vispārējā izglītība ir pašvaldības autonoma funkcija, un tā nav valsts daļa, cik skolēnu ir klasē vai cik skolēnu skolā. Valstij jāfinansē pedagogi, un ar to lai tā arī nodarbojas. Savukārt, cik liela būs skola un cik būs skolēnu klasē, tā ir pašvaldības darīšana. Ja grib kaut ko optimizēt, ir tikai viens ceļš – nevis administratīvi birokrātiskais, bet gan kliņģera princips. To vajag stimulēt, pie tam ne tikai samaksājot kaut ko, bet stimulēt plašā nozīmē,” sacīja Lembergs.
Ventspils mērs skeptiski vērtēja arī pētījumā analizēto izglītības kvalitāti konkrētās skolās. “Tiek apgalvots, ka kādās skolās esot slikta izglītība un ka, likvidējot šīs skolas, bērni automātiski nokļūs mācību iestādē ar labu izglītību. Es atļaušos to apšaubīt, pie tam – kam jākontrolē skolu akreditācijas noteikumu ievēršana? Izglītības un zinātnes ministrijai!” norādīja Lembergs.
“Tā vietā, lai IZM nodarbotos, ar to, ar ko viņiem jānodarbojas pēc likuma, viņi lien pašvaldības dārziņā, it kā nebūtu ko darīt, un ar vienu lineālu mēra visu Latviju. Es mēģinu aģitēt, ka tā ir muļķība un ka to darīt nevajag, bet man saka, ka tas jādara valdības stabiltātes vārdā, citādi [Kārlis] Šadurskis (V) “noleks” no [izglītības un zinātnes] ministra amata,” rezumēja Lembergs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C9633-C2B6-8A15-BE03-F56930FFABFA/

Spiediena dēļ IZM atkāpjas no rosinājuma minimālo skolēnu skaitu noteikt arī 7.-9.klasē

Rīga, 7.nov., LETA. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) spiediena dēļ atteikusies no rosinājuma Izglītības likumā deleģēt Ministru kabinetam (MK) tiesības noteikt minimālo skolēnu skaitu pamatskolas 7.-9.klasē.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) atzina, ka “ievērojot koalīcijā panāktās vienošanās, bet ar smagu sirdi” piekritis jaunās kārtības izpildei. Pirms tam IZM rosināja valdībai ļaut noteikt pieļaujamo skolēnu skaitu pamatskolas 7.-9. un vidusskolas 10.-12.klasē, kas jau bija atkāpšanās no sākotnējā rosinājuma noteikt pieļaujamo izglītojamo skaitu visos vispārējās izglītības posmos.
“Es tuvu tekstam citēšu savu vislielāko autoritāti politikā – [ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Augustu] Brigmaņa kungu: nav svarīgi, cik labas ir tavas idejas, ir svarīgi, kuras tu vari realizēt, un realizēt ideju par vidusskolām ir labāk, nekā realizēt neko,” sacīja Šadurskis.
Līdz ar to patlaban valdībai tiek paredzētas tiesības noteikt minimālo un maksimālo skolēnu skaitu tikai 10.-12.klasēs. Šadurskis skaidroja, ka, ja minimālā skolēnu skaita robežas tiek sasniegts un pārsniegts, tad “viss ir kārtībā – mērķdotācija nonāk atbilstošā izglītības iestādē pedagogu atalgojumam”. Savukārt ja minimālais skaits netiek sasniegts, tad iespējami divi rīcības varianti.
Pašreizējais piedāvājums paredz, ka, ja skola izpilda kvalitatīvos kritērijus, kas būs jāizstrādā Ministru kabinetam, tad pašvaldībai būs iespēja piefinansēt trūkstošo finansējumu, kas nepieciešams pedagogu algām, lai nodrošinātu programmas īstenošanu. Šajā gadījumā no valsts budžeta tiktu maksāts par esošo bērnu skaitu klasē. Taču gadījumā, ja kvalitatīvās prasības netiek izpildītas, tad “tā nav izglītības iestāde”, piebilda ministrs.
“Mūsu koncepts ir, ka, ja skolēnu skaits ir pietiekams, tad skolai ir visas iespējas noalgot pasniedzējus, vakances nestāv ilgi tukšas un izglītības organizēšanai nav objektīvu šķēršļu. Ja skolā atbilstošajā klasē ir divi, trīs, pieci skolēni, tad pedagogs nevar nopelnīt un ir ilgstošas vakances. Šāda skola mūsu izpratnē nevar pastāvēt,” vērtēja ministrs.
Šadurskis uzsvēra, ka ar šādu regulējumu tiks radīta iespēja sakārtot vidusskolu tīklu, taču “vienlaikus paliek ļoti būtisks jautājums par pamatskolas 7.-9.klasi, jo patlaban daudzās izglītības iestādēs ir ļoti nopietnas problēmas”. “Ceru, ka pašvaldības kā gādīgi un atbildīgi saimnieki novērtēs to, ka izglītības iestādes mērķis ir tomēr sniegt izglītību izglītojamajiem, nevis aizpildīt telpas un nodrošināt darbu apkalpojošajam personālam un pedagogiem,” teica politiķis.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) aģentūrai LETA atzina, ka šādas izmaiņas notikušas, jo viņu “piespieda”. “Tam nebija balsu, jo [Latvijas] Pašvaldību savienība pietiekami veiksmīgi Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijā pastrādāja, arī mūsu frakcijā, arī nacionālās apvienības frakcijā. Ja tev nav balsu, tad nav balsu,” sacīja ministrs.
Uz jautājumu par to, vai, ņemot vērā, ka šī situācija nav pirmais un vienīgais šāda veida gadījums, viņam nav bažu, ka līdzīgs liktenis skars arī citas IZM iniciatīvas, Šadurskis sacīja, ka “nav bažu – ir pilna pārliecība, ka tā notiks”.
“Jebkura mūsu laba iniciatīva, kas kalpo izglītības kvalitātei, liek kādam vai nu vairāk strādāt, vai vairāk maksāt. Jebkurš mūsu priekšlikums, kas būs pareizā virzienā, tiks saņemts nevis ar ovācijām, bet neargumentētu kritiku. Patiesību sakot, tas ir noziegums, ja skolā nenotiek matemātikas, fizikas, ķīmijas, informātikas stundas mēnešiem ilgi. Patiesībā šādas skolas ir jāslēdz. To, ko mēs gribējām izdarīt bērniem draudzīgā veidā, pasakot, kāds ir minimālais skaits, tagad tas būs jāregulē ar kādiem kontroles mehānismiem, un rezultātā bērni cietīs. Dažu labu jau neuztrauc bērnu ciešanas,” vērtēja politiķis.
Izglītības likuma grozījumi un jautājums par minimālā skolēnu skaita noteikšanu raisīja domstarpības koalīcijas partneru vidū. Kādam no koalīcijas pat esot bijusi vēlme izslēgt šo likumprojektu no tā dēvētās budžeta paketes jeb skatīt atsevišķi no nākamā gada budžeta jautājumiem. “Tad man tur nav ko darīt,” tā uz šo šādu piedāvājumu esot reaģējis Šadurskis, kurš aģentūrai LETA skaidroja, ka jautājums par iespēju noteikt minimālo skolēnu skaitu ir saistīts ar finansējumu un iespēju palielināt pedagogu atalgojumu.
Pašlaik jautājums par šī likumprojekta izslēgšanu gan vairs neesot aktuāls. Pagaidām likuma plānotie likuma grozījumi ir pieņemami arī Šadurskim, kurš gan uzsver, ka Saeimas Budžeta komisija vēl atgriezīsies pie šī jautājuma. Komisija skatīs priekšlikumu šim likumprojektam, kad tos būs izskatījusi valdība.
Tikmēr ZZS līderis Armands Krauze aģentūrai LETA pastāstīja, ka ZZS rosina paredzēt likumā normu, ļaujot pašvaldībām lemt un saglabāt klases ar mazāku skolēnu skaitu. Proti, ja skolēnu skaits būs mazāks par minimālo, pašvaldība varētu lemt un ieguldīt savu līdzekļus, lai šādu klasi saglabātu.
Priekšlikumu par Ministru kabineta kompetenci noteikt minimālo skolēnu skaitu tikai vidusskolas 10.-12.klasēs iesniedza gan opozīcijas partijas, gan arī Latvijas Pašvaldību savienība.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/975537B7-EB19-46BC-934E-58C75873ED5E/

RELATED ARTICLES

LEAVE A REPLY

Please enter your comment!
Please enter your name here

- Advertisment -

Most Popular

Recent Comments

haralds elceris on Pidriķis vai sabotieris?
haralds elceris on Nacionālās apvienības cirks
haralds elceris on Nodokļu reforma ir vilšanās
haralds elceris on Latvija uz kara takas
haralds elceris on Latvija uz kara takas