Vācu laikraksts: Uz eirogrupas prezidenta amatu pretendē četri kandidāti
Rīga, 7.nov., LETA. Vācu laikraksts “Frankfurter Allgemeine Zeitung” (FAZ) vēsta, ka uz eirogrupas prezidenta amatu, kuru gatavojas atstāt Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms, pretendē četru eirozonas valstu finanšu ministri.
FAZ raksta, ka tie ir Hanss Jergs Šellings no Austrijas, Bruno Lemērs no Francijas, Pjērs Gramenja no Luksemburgas un Peters Kažimīrs no Slovākijas.
Kažīmīra arguments par labu savai kandidatūrai ir tāds, ka nākamajam eirogrupas prezidentam jābūt sociālistam, jo Eiropas Komisijas vadītajs Žans Klods Junkers pārstāv Eiropas Tautas partiju. Vienīgie sociālisti eirogrupas finanšu ministru vidū ir Kažimīrs un Māriu Sentenu no Portugāles, vēsta FAZ.
Kā ziņots, Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aģentūrai LETA pirmdien apliecināja, ka arī apsver iespēju pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās eirogrupas prezidenta amatu.
Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms oktobrī paziņoja, ka janvārī atstās savu amatu.
Paša mājās Deiselblūms izpelnījies atzinību kā finanšu ministrs, kura laikā Nīderlande pārdzīvoja smago ekonomisko krīzi, bet, 2013.gadā kļūstot par eirogrupas prezidentu, viņš drīz vien guva ievērību arī Eiropas mērogā ar savām darbaspējām un prasmi saglabāt mieru, īpaši, risinot Grieķijas finanšu krīzi.
Tajā pašā laikā citu acīs Deiselblūms kļuvis par naida objektu, un kritiķi viņu vaino Grieķijai un Spānijai uzspiesto taupības pasākumu uzturēšanā.
Šī gada sākumā skandālu izraisīja Deiselblūma izteikumi kādā intervijā, ka dažas valstis notriekušas savu naudu “dzērienos un sievietēs”, kas izsauca apsūdzības “rasismā” un “sieviešu nīšanā”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C9639-3644-0565-668E-9CBEED439A49/
Reizniece-Ozola apsver iespēju pretendēt uz Eirogrupas prezidenta amatu
Rīga, 6.nov., LETA. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) apsver iespēju pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās Eirogrupas prezidenta amatu, aģentūrai LETA apliecināja Reizniece-Ozola.
Šā gada oktobrī pašreizējais Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms paziņoja, ka 2018.gada janvārī atstās savu amatu.
Reizniece-Ozola sacīja, ka viņa iespēju kandidēt uz Eirogrupas prezidenta amatu pārrunājusi ar ES finanšu ministru padomes kolēģiem.
Vaicāta, vai finanšu ministre pretendēs uz šo amatu, Reizniece-Ozola piebilda, ka viņa šādu iespēju neizslēdz.
Neoficiāla informācija liecina, ka pretendenti uz Eiropadomes prezidenta amatu varētu būt zināmi šī mēneša beigās, savukārt prezidenta vēlēšanas varētu notikt decembrī.
Reiznieces-Ozolas vārds iepriekš izskanējis starptautiskajos medijos, kuros novērtēts Latvijas finanšu ministres darbs. Šā gada janvārī Lielbritānijas lietišķā laikraksta “Financial Times” banku jautājumiem veltītais žurnāls “The Banker” Reiznieci-Ozolu atzina par gada labāko finanšu ministri Eiropā.
“Ņemot vērā gan fiskālās konsolidācijas, gan izaugsmes mērķus, Reiznieces-Ozolas kundzei ir ne tikai stingra pozīcija fiskālajos jautājumos, bet arī viņa sniedz ieguldījumu Latvijas ekonomikas pozitīvajos rezultātos ar ambiciozu strukturālo reformu programmu,” norādīja “The Banker”.
Savukārt 2016.gada decembrī Reizniece-Ozola ASV medija “Politico” veidotajā 28 Eiropas politikas pārveidotāju sarakstā tika ierindota 21.vietā. “Politico”, raksturojot Reiznieci-Ozolu, norāda uz viņas šaha spēles prasmēm un stingro apņēmību sakārtot Latvijas dažādu krīžu skartās finanses. Tāpat izdevums norāda uz Aivara Lemberga, kurš nodēvēts par “Donalda Trampa versiju Latvijā”, ietekmi uz Reiznieces-Ozolas politisko karjeru, tomēr viņa pati paudusi apņēmību saglabāt savu neatkarību.
Medijs atgādina, ka tradicionāli Latvijas valdības pie varas noturas nepilnus divus gadus, un “satricinājums varas augstākajos slāņos varētu ļaut Reiziniecei-Ozolai kļūt par spēcīgu premjerministra amata kandidāti”.
Eirogrupas locekļi ar balsu vairākumu ievēl Eirogrupas priekšsēdētāju uz 2,5 gadiem, turklāt šo amatu var ieņemt esošs ES dalībvalsts finanšu ministrs. Eirogrupas prezidents apvieno šos pienākumus ar savas valsts finanšu ministra amata pienākumiem. Pašreizējais Eirogrupas priekšsēdētājs Deiselblūms amatā stājās 2013.gada janvārī, aizstājot iepriekšējo Eirogrupas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru.
Eirogrupa ir neoficiāla struktūra, kurā ministri no eirozonas dalībvalstīm apspriež jautājumus saistībā ar viņu pārstāvēto valstu kopīgajiem pienākumiem attiecībā uz eiro.
Eirogrupas galvenais uzdevums ir nodrošināt ekonomikas politikas ciešu koordināciju starp eirozonas dalībvalstīm un veicināt apstākļus spēcīgākai ekonomikas izaugsmei. Eirogrupas apspriedes attiecīgi notiek par konkrētiem ar eiro saistītiem jautājumiem, kā arī par plašākiem jautājumiem ar ietekmi uz eirozonas dalībvalstu fiskālo, monetāro un struktūrpolitiku. Grupa tiecas apzināt kopīgas problēmas un rast tām kopīgus risinājumus.
Eurogrupa regulāri apspriež ekonomisko situāciju un perspektīvas eirozonā, eirozonas dalībvalstu budžeta politiku, makroekonomisko situāciju eirozonā, strukturālas reformas, kam ir potenciāls palielināt izaugsmi, kā arī jautājumus, kas saistīti ar finanšu stabilitātes saglabāšanu eirozonā. Tāpat Eirogrupa apspriež gatavošanos starptautiskām sanāksmēm un eirozonas paplašināšanos. Eirogrupa apspriež arī finanšu atbalsta noteikumus eirozonas valstīm, kas ir lielās finansiālās grūtībās.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E1B13126-427E-43D4-B19F-9E993594208A/
Eksperts: “Lemberga faktora” dēļ finanšu ministres izredzes kļūt par Eirogrupas prezidenti ir ļoti zemas
Rīga, 7.nov., LETA. “Lemberga faktora” dēļ finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) izredzes kļūt par Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb Eirogrupas prezidenti ir ļoti zemas, aģentūrai LETA sacīja biedrības “Eiropas Kustības Latvijā” prezidents Andris Gobiņš.
Viņš skaidroja, ka kandidēšana kā tāda ir ļoti apsveicama, bet pauda lielas šaubas par to, vai Reizniece-Ozola būtu laba Eirogrupas vadītāja. Pēc Gobiņa domām, par labu finanšu ministrei ir vairāk lietas, proti, viņa ir sieviete, ir zināma viņas aizraušanās ar šahu, tāpat viņa ir no mazas Austrumeiropas valsts un Latvija ir viena no retajām valstīm, kas ievēro visus Māstrihtas kritērijus. Tomēr ļoti liels mīnuss, no kā Eiropas līmenī būtu grūti atbrīvoties, ir “Lemberga faktors”.
“Neviens ES negrib būt atkarīgs no Krievijas prezidenta Vladimira Putina draugiem, kuri ir gan ZZS, gan Aivara Lemberga personā, tiešā vai netiešā veidā. Saiknes tur ir ļoti spēcīgas, un šis ir tas, kas ļoti samazina varbūtību Reizniecei-Ozolai iegūt šo amatu. Par labu nenāk jebkāda veida šaubu ēnas par neatkarību un spēju patstāvīgi domāt,” sacīja biedrības prezidents.
Gobiņš arī uzsvēra, ka varbūtību samazina ZZS sadarbības līguma neesamība ar kādu no Eiropas partijām. “ZZS vēl paši nav nodefinējuši, kuram flangam partija pieder, kur nu vēl noslēguši līgumu ar kādu no Eiropas partijām. Tas ļoti iegriež jebkāda veida Latvijas interešu aizstāvībai, jo, kamēr ministru prezidenti, gatavojoties lielām Eiropadomes sēdēm, tiekas savos partiju grupējumos, Kučinskis tajā brīdī varbūt dzer kafiju vēstniecībā,” minējumus izteica “Eiropas Kustības Latvijā” prezidents.
Pēc viņa domām, ZZS līdz šim nav spējuši “izpildīt savu mājasdarbu” un nav arī izrādījuši nekādu interesi to darīt. Ja finanšu ministre būtu sociāldemokrāte un bez “Lemberga ēnām”, tad Reizniecei-Ozolai būtu tikpat kā garantēta Eirogrupas prezidenta vieta, ir pārliecināts Gobiņš.
Ja finanšu ministre kļūtu par ES finanšu ministru padomes prezidenti, amatu apvienošanā problēmām nevajadzētu rasties un tā arī ir pilnīgi normāla prakse, skaidroja Gobiņš. Viņaprāt, tas noteikti nozīmētu, ka būtu nepieciešams viens vai vairāki papildu palīgi pašā Finanšu ministrijā, kas palīdzētu darbu veikt un koordinēt. Tas savukārt varētu uzlabot kopējo ministrijas darbības kvalitāti un Latvija tiešā veidā varētu no tā iegūt.
Jau ziņots, ka Reizniece-Ozola apsver iespēju pretendēt uz Eirogrupas prezidenta amatu.
Šā gada oktobrī pašreizējais Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms paziņoja, ka 2018.gada janvārī atstās savu amatu.
Reizniece-Ozola sacīja, ka viņa iespēju kandidēt uz Eirogrupas prezidenta amatu pārrunājusi ar ES finanšu ministru padomes kolēģiem un piebilda, ka neizslēdz iespēju pretendēt uz šo amatu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F19453D2-4BC6-43F0-BE54-867A9CFDA389/
Daļa Latvijas eiroparlamentāriešu skeptiski par finanšu ministres izredzēm iegūt Eirogrupas prezidenta amatu
Rīga, 8.nov., LETA. Daļa Latvijas Eiropas Parlamenta (EP) deputātu finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas izredzes kļūt par Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb Eirogrupas prezidentu vērtē kā nelielas vai tuvu nullei, noskaidroja aģentūra LETA.
EP deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) norādīja, ka ir plusi un mīnusi, tomēr lielāks ir mīnuss, proti, ZZS nav iekļāvušies Eiropas politiskajā ģimenē, savukārt sociāldemokrāti ZZS neuzskata par saviem draugiem, jo notikušas sarunas par partijas iespējamu dalību Eiropas Tautas partijā. “Kreisais flangs nekādā gadījumā neuzskatīs Reiznieci-Ozolu par savu kandidāti. Drīzāk domāju, ka sociāldemokrāti vēlēsies savu kandidātu,” skaidroja Zīle.
Savukārt Krišjānis Kariņš (V) finanšu ministres izredzes iegūt amatu pielīdzina nullei. Viņaprāt, viens no galvenajiem šķēršļiem ir tas, ka ministre kā Saeimas deputāte iepriekš aktīvi iestājās pret Latvijas pievienošanos eirozonā, un to nevar tik viegli aizmirst. “Tas viņu totāli diskreditē un viņa nevar vadīt Eirogrupu, ja iestājas pret Latvijas iestāšanos eirozonā,” piebilda deputāts.
Pēc Kariņa domām, kā izšķirošs faktors būtu jāvērtē arī tas, ka viņa nepieder nevienai nozīmīgai politiskai grupai Eiropā, un ministre drīzāk tiek uztverta kā daļa no ZZS eiroskeptiķiem. “Viņai Eiropā nav nekādas politiskās piederības un viņa bijusi personiski un politiski aktīva darbībā pret eirozonu – tas viņu izslēdz un tas nav nopietni, neviens viņu neapsver,” teica eiroparlamentārietis.
Viņš uzsvēra, ka Reizneicei-Ozolai būtu nepieciešama “politiskā aizmugure”, bet tas, ka Aivars Lembergs viņu atbalsta, Eiropai neko nenozīmē, jo tur viņš tiek uztverts vienkārši kā pašvaldības vadītājs. Ministres apsvērumu kandidēt uz Eirogrupas prezidenta amatu Kariņš skaidroja ar vēlmi iekšpolitiski sevi parādīt, bet tam neesot nekāda sakara ar izredzēm, jo to drīzāk var nosaukt tikai par “PR” gājienu. “Tam nav nekāds sakars ar to, kā lietas notiek,” piebilda Kariņš.
Bet Artis Pabriks (V) skaidroja, ka grūti prognozēt, cik lielas iespējas finanšu ministrei šo amatu ir iegūt, bet mēģinājums kandidēt būtu jāvērtē pozitīvi. “Reizniecei-Ozolai ir zināma atpazīstamība un viņa kā personība kvalificējas šim amatam, līdz ar to, tas nav kvalifikācijas jautājums, bet jautājums par to, cik neliela valsts var veiksmīgi ielobēt savus cilvēkus pozīcijās, uz kurām parasti met acis lielās valstis,” teica deputāts.
Eiroparlamentārietis pauda pārliecību, ka Latvijai līdz šim bijis pārāk zems ambīciju līmenis, proti, valsts ir baidījusies, pārāk maz kandidējusi un mēģinājusi atrast kandidātus uz kādām starptautisko organizāciju pozīcijām. Viņš uzsvēra, ka neatkarīgi no personu piederības kādai politiskai partijai, Latvijā ir dažādi veiksmīgi un spējīgi cilvēki, kas pēc iespējas biežāk “jābīda” uz šādām un līdzīgām pozīcijām, lai pierādītu starptautiskajām organizācijām un citām valstīm, ka Latvija ir gatava cīnīties par vietu zem saules.
“Ja cilvēks mūsu valstī ir pietiekami labs, mums pašiem savā valstī vajag vienoties. Ja šis ir vienīgais cilvēks, kam ir šīs ambīcijas un spējas, tad vajag visiem viņu arī atbalstīt. Negribētu redzēt kandidējam partijas “Saskaņa” cilvēku, bet proeiropeisku partijas pārstāvi jā,” teica Pabriks.
Jau ziņots, ka Reizniece-Ozola apsver iespēju pretendēt uz Eirogrupas prezidenta amatu.
Šā gada oktobrī pašreizējais Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms paziņoja, ka 2018.gada janvārī atstās savu amatu.
Reizniece-Ozola sacīja, ka viņa iespēju kandidēt uz Eirogrupas prezidenta amatu pārrunājusi ar ES finanšu ministru padomes kolēģiem un piebilda, ka neizslēdz iespēju pretendēt uz šo amatu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/1A902A11-709F-4F8A-99C4-47C466331A97/
