“Progresīvo” piketā ap 20 cilvēki pie Saeimas protestē pret veselības aprūpes pieejamības sasaisti ar sociālās apdrošināšanas iemaksām
Rīga, 7.nov., LETA. Partijas “Progresīvie” organizētajā piketā pie Saeimas pret veselības aprūpes pieejamības sasaisti ar sociālās apdrošināšanas iemaksām piedalās ap 20 cilvēki.
Partijas pārstāvji ieradušies ar vairāk nekā desmit ragavām, katru no tām sasaistot ar konkrētu cilvēku grupu, lai veidotu asociāciju ar “latviešu tautas pasakās sastopamo rīcību, kad “liekās mutes” ar ragaviņām aizvelk uz mežu nomirt”.
Uz ragavām piestiprinātajos plakātos nosauktas tādas apdraudētās grupas kā cilvēki, kas kārto invaliditāti, sezonas darba veicēji, neatalgota valdes locekle, neklātienes studenti, 3.grupas invalīdi, reemigranti, brīvprātīgā darba veicēji, mājsaimnieces, bezpajumtnieki un citas grupas.
Kā ziņots, “Progresīvie” iestājas pret Veselības ministrijas (VM) izstrādātajā un 1.lasījumā pieņemtajā Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā ietverto principu, ka veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība tiks sasaistīta ar sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu, aģentūru LETA informēja partijā.
Partija uzskata, ka ir viens princips, ko 21.gadsimtā pārkāpt nav pieļaujami, proti, nedrīkst atņemt tiesības uz veselības aprūpi tiem, kuri par to nevar samaksāt.
VM likumprojekts, kuru šodien izskatīs Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, sadala sabiedrību grupās, kuras varēs saņemt valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību un kuras – vienīgi neatliekamās palīdzības un atsevišķu slimību ārstēšanas minimumu, uzsvēra partijā. Ielaistu hronisku slimību un neatpazītu akūtu stāvokļu gadījumos tas pakļaus cilvēkus pāragras nāves riskam, apgalvo “Progresīvie”.
Partija uzskata, ka likumprojekts balstās uz “bezatbildīgi vienkāršotu taisnīguma izpratni, pieņemot, ka cilvēks, kas nemaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas, ir nodokļu nemaksātājs”, tādēļ tam nepienākas pilns veselības aprūpes pakalpojumu grozs. “Faktiski šāda pieeja liek domāt, ka valsts soda nekonkretizētu 300 000 cilvēku loku ar amorālu sodu jomā, kas cilvēkam ir vitāli svarīga – veselība. Rodas jautājums, kādēļ gan Latvijā ir nāvessoda un spīdzināšanas aizliegums, ja likumdevējs var paredzēt šādas, no humānisma perspektīvas, nesamērīgas sekas,” teikts partijas paziņojumā.
…Indfo avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C9631-157D-1DAC-C7A2-798EE16746D1/
Deputāti konceptuāli atbalsta ieceri Veselības finansēšanas likumā ierakstīt 4% no IKP sasniegšanu 2020.gadā
Rīga, 7.nov., LETA. Veselības aprūpes finansēšanas likumā jāieraksta, ka veselības aprūpes budžetam 2020.gadā jāsasniedz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), šādu priekšlikumu šodien konceptuāli atbalstīja Saeimas sociālo un darba lietu komisijas deputāti.
Uz otro lasījumu saistībā ar šīs normas ierakstīšanu likumā tika saņemti četri priekšlikumi – no tiesībsarga Jura Jansona, deputāta Romualda Ražuka (V), Saeimas frakcijas “Saskaņa” un deputāta Andreja Klementjeva (S).
Visi iesniegtie priekšlikumi pauda līdzīgu viedokli, tomēr deputāta Ražuka priekšlikums paredzēja arī noteikt, ka publiskais ikgadējais finansējums tiek pakāpeniski palielināts, bet nav mazāks par finansējuma apmēru iepriekšējā gadā.
Ražuks uzsvēra, ka Latvija nav pasargāta no krīzes, tāpēc šādas normas ierakstīšana likumā palīdzētu cīnīties par finansējumu arī šādos gadījumos. Šādu normu likumā ierakstījusi arī Lietuva, piebilda deputāts.
Arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris atbalstīja šo Ražuka priekšlikumu. Vienlaikus Keris pateicās visiem, kas atbalstīja arodbiedrības nostāju šajā jautājumā, jo tieši šī norma esot iemesls, kāpēc tika pieņemts lēmums šo likumu veidot.
Savukārt Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss, komentējot Ražuka priekšlikuma daļu, norādīja, ka šādu normu likumā varot ierakstīt, taču tam neesot jēgas, jo krīzes gadījumā to nevarēs īstenot. “Ierakstīt var, bet, kad pienāks krīze, tas punkts nedarbosies,” piebilda Sakss.
Komisija aicināja Saeimas juridisko biroju apvienot visus četrus priekšlikumus vienā, un iesniegt to izskatīšanai komisijā nākamnedēļ.
Sēdē deputāti diskutēja arī par likumā ietverto terminu atbilstību un nepieciešamību precizēt vairākus no tiem, tomēr visplašākās diskusijas deputātu un pārējo sēdes dalībnieku vidū izcēlās, runājot par likuma mērķi.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicināja likuma mērķī noteikt, ka visa sabiedrība tiek iesaistīta nodokļu maksāšanā, lai veicinātu ne tikai labai starptautiskai praksei atbilstošu, bet arī efektīvi ieguldītu veselības aprūpes finansējumu. Tāpat LDDK aicināja mērķi ierakstīt, ka ar likumu tiks sekmēta ne tikai veselības aprūpes pieejamība un veselības rādītāju uzlabošanās, bet arī veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja.
Savukārt Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija aicināja likumu papildināt ar to, ka veselības aprūpes finansējuma piesaistei un piešķiršanai jābūt balstītai medicīniskā un ekonomiskā datu analīzē. Asociācija uzskata, ka visi tās izteiktie priekšlikumi likumam, tostarp priekšlikums papildināt tā mērķi, ir vērsti uz veselības aprūpes sistēmas stiprināšanu un efektīvāku finansējuma izmantošanu.
Savukārt Keris norādīja, ka Veselības aprūpes finansēšanas likumam būtu jāizskatās tikpat kompaktam, cik Valsts aizsardzības finansēšanas likumam, tāpēc jau tā patlaban apaudzēto Veselības aprūpes likumu nevajadzētu turpināt papildināt ar vēl plašāku informāciju.
Keris arī sacīja, ka starptautiskas organizācijas augstu novērtējušas Latvijas veselības aprūpei piešķirto līdzekļu efektīvu izlietošanu, tāpēc nevajadzēt ar likumu turpināt “tiražēt ideju par melnajiem caurumiem”.
Vienlaikus Ražuks sacīja, ka vārda “efektīvi” ierakstīšana likumā neko nemainīs, jo skaidri saprotams, ka veselības aprūpes finansējums jāizmanto efektīvi.
Saeimas deputāte Silvija Šimfa (NSL) norādīja, ka likuma mērķa precīza noformulēšana ir uzmanības vērta, jo mērķis ir “likuma galva”. Cik precīzs būs mērķis, tik precīzs veidosies arī pats likums, piebilda Šimfa.
Viņa atbalstīja Farmaceitisko firmu asociācijas priekšlikumu likuma mērķi papildināt ar to, ka veselības aprūpes finansējuma piesaistei un piešķiršanai jābūt balstītai medicīniskā un ekonomiskā datu analīzē.
Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sāka skatīt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu otrajam lasījumam. Otrajam lasījumam tika saņemti 143 priekšlikumi. Saeimas komisija šodien izskatīja 27 no tiem.
…Indfo avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C963F-E546-D7BF-FAA5-73EC6E04CB60/
