“Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis atkāpjas no amata
Rīga, 1.nov., LETA. No amata atkāpies AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis, kura atbildību lietā par iespējamu krāpniecību ar obligātā iepirkuma komponenti (OIK) rosināja izvērtēt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Kā liecina AS “Latvenergo” paziņojums biržai “Nasdaq Riga”, Pinkulis iesniegumā, kas adresēts “Sadales tīkla” akcionāru sapulcei, savu lēmumu pamato ar atbildības uzņemšanos par trūkumiem uzņēmuma iekšējo normatīvu kontrolē un “Sadales tīkla” kolektīvam novēl realizēt uzsāktās programmas tīkla modernizācijā un efektivitātes paaugstināšanā.
“Sadales tīkla” akcionāru sapulce šodien izskatījusi Pinkuļa iesniegumu par atkāpšanos no amata un pieņēma lēmumu par viņa atsaukšanu no uzņēmuma valdes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanas.
“Sadales tīkla” akcionāru sapulce, pieņemot Pinkuļa demisiju, atzina, ka sadales sistēmas operatora iepriekšējo gadu vadības komanda tika komplektēta brīdī, kad pēc elektriskajiem tīkliem kritiskiem notikumiem 2011.gada snieglauzē galveno uzmanību nācās veltīt uzņēmuma tehnisko spēju atjaunošanai un nostiprināšanai.
Akcionāru sapulce atzinusi, ka “Sadales tīkla” vadība aizvadītajos gados izstrādājusi sadales tīkla attīstības stratēģiju, veikusi būtiskus uzlabojumus laika apstākļu neietekmējama elektrotīkla attīstībā, nodrošinājusi pakalpojuma kvalitātes uzlabošanu, klientu apkalpošanas uzlabošanu, kā arī izstrādājusi investīciju prioritāšu plānu. Šobrīd “Sadales tīkla” sistēmā nepieciešams nostiprināt vienotu procesu centralizāciju un unificēšanu, kas ļautu veikt procedūru efektīvu kontroli.
“Manis vadītā valde strādāja apstākļos, kad notika tirgus liberalizācija – paralēli investīciju projektu attīstībai bija jāizveido tirgus funkcionēšanai nepieciešamā digitālā infrastruktūra, lai nodrošinātu vienlīdzīgas darbības nosacījumus visiem elektroenerģijas tirgotājiem. Vitāli svarīgi bija arī izveidot mūsdienu prasībām atbilstošu uzņēmumu ar pietiekamu materiāli tehnisko bāzi tīkla uzturēšanai. Iespējams, koncentrēšanās uz biznesa un mājsaimniecību klientu elektroapgādes uzlabošanu neļāva pietiekami daudz uzmanības veltīt skaitliski mazākam mūsu klientu segmentam – jaunu elektroenerģijas ģeneratoru pieslēgumu vienādas procedūras konsekventai ievērošanai un kontrolei,” akcionāru sapulcē skaidroja Pinkulis.
Pēc izskanējušajiem atklājumiem un pārmetumiem “Sadales tīkla” virzienā Pinkulis šobrīd par būtiskāko uzdevumu uzskata objektīvas patiesības noskaidrošanu, tādēļ par vairākām pieslēgumu procesā iesaistītām darbībām uzņēmums iesniedzis pieteikumu Valsts policijai ar lūgumu izvērtēt situāciju.
Līdz jaunu valdes locekļu atlases procedūras noslēgumam “Sadales tīkla” valde strādās trīs locekļu sastāvā, darbu turpinot Baibai Priedītei, Ingai Āboliņai un Raimondam Skrebam. Valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja būs Priedīte, kura “Sadales tīkla” valdē strādā kopš 2016.gada. Iepriekš Priedīte veica biznesa procesu vadītājas pienākumus AS “SEB banka”, kur realizēja apjomīgus, bankas darbībai nozīmīgus projektus, kā arī attīstīja bankas klientu attiecību un klientu servisa vadību.
Par vakantajām “Sadales tīkla” valdes locekļu pozīcijām tiks rīkots atklāts konkurss.
Kā liecina “firmas.lv” dati, Pinkulis “Sadales tīkla” valdē strādāja kopš uzņēmuma dibināšanas 2006.gadā, bet 2010.gadā iecelts valdes priekšsēdētāja amatā.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā no “Sadales tīkla” valdes locekļa amata atkāpās Rolands Lūsveris, kurš atstās arī uzņēmuma attīstības direktora amatu un pārtrauks darba tiesiskās attiecības ar kompāniju. Šādu soli Lūsveris spēra, uzņemoties atbildību par pieslēgumu procesa pārraudzību un izmeklēšanā konstatētajām nepilnībām elektrostaciju pieslēgšanas procesu kontrolē.
“Lūsveris kopš šā gada 26.oktobra vairs nav “Sadales tīkla” valdes loceklis, jo viņa iesniegumu par atkāpšanos 25.oktobrī pieņēma akcionāra sapulce. Ņemot vērā, ka, izmantojot Darba likumā noteiktās darbinieka tiesības, šobrīd Lūsveris ir prombūtnē, viņa apstiprinājumu par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu ar “Sadales tīklu” uzņēmuma valde saņēma elektroniski un mutiski šodien. Formalitātes par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu tiks nokārtotas tuvākajās darba dienās,” aģentūrai LETA pavēstīja “Sadales tīkla” pārstāve Tatjana Smirnova.
Tāpat vēstīts, ka Valsts policija pēc Ekonomikas ministrija iesnieguma sākusi kriminālprocesu par “Sadales tīkla” un SIA “Rīgas enerģijas” rīcību, iespējams, krāpjoties ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Kriminālprocess sākts par krāpšanas mēģinājumu lielos apmēros. Lieta sākta par faktu, un to izmeklē Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde.
Ekonomikas ministrs Ašeradens rosināja izvērtēt Pinkuļa atbildību lietā par iespējamu krāpniecību OIK lietā. “Pinkuļa atbildība ir jāvērtē, jo Ekonomikas ministrijas (EM) izvērtējums liecina, ka iespējami OIK krāpšanās gadījumi nebija atsevišķi, bet gan sistēmiski, kas nav pieņemami,” uzsvēra Ašeradens.
Aizdomās turētā statuss patlaban nevienai personai nav piemērots.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/996F00A4-A579-4E42-B8AE-2BF13EF86C6B/
VIDEO: EM ziņojums: “Sadales tīkls” maldinājis par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā
Rīga, 31.okt., LETA. AS “Sadales tīkls” ir maldinājis Ekonomikas ministriju (EM) par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā, teikts EM ziņojumā par izvērtējuma rezultātiem, plānoto rīcību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos saistībā ar publiski izskanējušajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā (OIK).
Pēc publiski izskanējušās informācijas par iespējamām neatbilstībām vairākās koģenerācijas stacijās EM izveidotā Kontroles grupa īstenoja pirmo astoņu koģenerācijas elektrostaciju ārkārtas elektrostacijas pārbaudes laika periodā no šā gada 17.oktobra līdz 23.oktobrim.
Šajās pārbaudēs Kontroles grupa ir inspicējusi astoņas elektrostacijas paredzētās atrašanās vietas un ar tiesu izpildītāja palīdzību fiksējusi faktisko stāvokli saistībā ar koģenerācijas elektrostacijas esamību un tās darbību, kā arī pārbaudījusi “Sadales tīkla” rīcībā esošo dokumentāciju par attiecīgajām elektrostacijām.
Kontroles grupa veica pārbaudes uzņēmumos SIA “Briedis būve”, SIA “Madonas eko”, SIA “Tektus”, SIA “M parks”, SIA “E Strenči”, SIA “Elektro Rīdzene”, SIA “E Seda” un SIA “Rīgas Enerģija”.
“Notikušās pārbaudes apliecina, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijas elektrostacijās šobrīd nenotiek un pamatoti ticams, ka elektroenerģija tikusi ražota vienīgi uz 72 stundu pārbaudes laiku,” secina EM.
Tādējādi regulējuma vai tā piemērošanas dēļ nav sasniegts mērķis nodrošināt, ka līdz noteiktajam termiņam koģenerācijas elektrostacijas vai nu ir nodota ekspluatācijā, vai arī tā zaudē tiesības ražot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.
EM ziņojumā norāda, ka “Rīgas Enerģijas” gadījumā tika konstatēta neprecīza dokumentācijas noformēšana un iekšējo normatīvo dokumentu pārkāpumi, kā arī nav gūta pārliecība par koģenerācijas stacijas nominālās jaudas darbu paralēli ar sistēmu (stacijas noslodze pārbaudes brīdi bija 5-7%).
“Šajā gadījumā nav izmantotas sistēmas operatoram normatīvajos aktos dotās tiesības pārliecināties par stacijas spēju darboties ar nominālo jaudu un tās ietekmi uz sistēmu,” norāda EM.
Savukārt uzņēmuma “Briedis būve” gadījumā konstatēts, ka akts par elektrostacijas atzīšanu derīgu paralēlam darbam ar sistēmu un atļauja elektrostacijas pieslēgšanai sistēmai ir izsniegta vienu dienu pirms 72 stundu mērījumu pabeigšanas.
EM arī norāda, ka “Sadales tīkls” ir maldinājis ministriju, kuras ieskatā akts par elektrostacijas atzīšanu par derīgu paralēlam darbam ar sistēmu, ko ražotāji iesniedza EM, kalpoja kā pierādījums, ka stacija ir nodota ekspluatācijā.
Ministrija arī secinājusi, ka nav veikta pietiekama uzraudzība no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas puses par kārtības ievērošanu, kādā elektrostacijas tiek pievienotas elektroenerģijas sadales tīklam.
Vienlaikus, lai uzlabotu normatīvo regulējumu, tā piemērošanas un kontroles efektivitāti, EM izstrādājusi vairākus priekšlikumus situācijas risināšanai. Ministrija turpinās pārbaudes vēl 37 elektrostacijās, kuras ir sākušas darbību ar pazeminātu jaudu, lai pārliecinātos, vai tās nodotas ekspluatācijā. Elektrostacijas, kuras nebūs bijušas nodotas ekspluatācijā, var zaudēt obligātā iepirkuma tiesības.
Tāpat plānots veikt grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumus, paredzot, ka 12 mēnešu laikā pēc elektroenerģijas ražošanas sākšanas koģenerācijā vai pēc grozījumu MK noteikumos stāšanās spēkā komersantam jānoslēdz līgums ar publisko tirgotāju. Ja šāds līgums netiks noslēgts, komersants zaudēs tam piešķirtās tiesības pārdot saražoto OIK ietvaros.
Plānots arī noteikt uzstādāmās jaudas minimālo slieksni. Tas nozīmē, ka komersants izsniegtās atļaujas ietvaros drīkstēs sākotnēji uzstādīt jaudu, kas ir vismaz 20% apmērā no plānotās. Ministrija, piemēram, ir konstatējusi gadījumus, kad komersanti trīs megavatu vietā uzstāda 0,01 megavatu jaudu.
“Lai palielinātu skaidrību par nākotnē prognozējamām OIK mehānisma izmaksām, kā arī samazinātu iespēju, ka šobrīd neizmantotā atļautā jaudas un elektroenerģijas iepirkuma apjoma daļa radītu papildu izmaksas obligātā iepirkuma ietvaros, izvērtējams priekšlikums par atļaujā noteiktā apjoma samazinājumu līdz faktiski uzstādītajai jaudai,” norādīja EM.
Tāpat plānots paplašināt regulējumu elektrostaciju kontrolei. Paredzēts būtiski saīsināt termiņus no ministrijas pieprasījuma komersantam līdz kontroles grupas pārbaudes veikšanai vai arī noteikt, ka kontroles grupa varēs veikt pārbaudes bez iepriekšēja brīdinājuma. Paredzēts arī, ka kontroles grupa pārbaudīs staciju atbilstību, ņemot vērā faktisko situāciju visos projekta īstenošanas posmos (no būvniecības līdz ražošanai u.tml.), neaprobežojoties ar faktu pareizības pārbaudi gada pārskatos, kā tas bija līdz šim.
Vienlaikus paredzēts noteikt īsākus termiņus elektrostacijās konstatēto neatbilstību novēršanai, piemēram, viens līdz trīs mēneši, kā arī noteikt, ka gadījumos, kad tiks konstatēta apzināta krāpniecība, piemēram, pie būtiskiem tehnoloģiskiem pārkāpumiem un neatbilstošu kurināmā resursu izmantošanas, ministrija bez brīdinājuma varēs lemt par obligātā iepirkuma tiesību apturēšanu vai atcelšanu.
Lai novērstu nepilnības, regulators un “Sadales tīkls” sākuši īstenot pieslēguma izveidošanas kārtības auditu, savukārt AS “Enerģijas publiskais tirgotājs” sadarbībā ar EM 2018.gada pirmajā pusgadā plāno īstenot vispusīgu OIK atļauju saņēmēju auditu.
EM atgādināja, ka kopš 2015. gada 58 komersantiem anulētas atļaujas sākt ražošanu, lielākoties par ražošanas nesākšanu noteiktajā laikā, kā arī par gada pārskatu neiesniegšanu; 250 komersantiem izteikti brīdinājumi par gada pārskatu neiesniegšanu, nepilnībām gada pārskatos vai prasību neizpildi; 35 komersantiem izteikti brīdinājumi par nodokļu parādiem.
Šogad, lai ierobežotu pārmērīgu subsidētās enerģijas ietekmi uz elektroenerģijas cenām un ražotāju pārkompensāciju, izvērtēta 216 staciju darbība un 63 no tām samazināts izmaksājamo subsīdiju apmērs par ikgadējo summu vairāk nekā trīs miljoni eiro (izdoti lēmumi par cenas diferencēšanas koeficienta piemērošanu pārkompensācijas novēršanai). 16 no šīm stacijām lēmumu ir pārsūdzējušas tiesā.
VIDEO: https://youtu.be/sFK_mGantuk
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/78BF13FB-60DA-4D1C-B39B-B4DB424490A1/
Elektroenerģijas ražošana koģenerācijā: EM konstatējusi virkni pārkāpumu staciju pieslēguma procesā
Pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību Ministru kabineta noteikumu prasībām Ekonomikas ministrija (EM) ir veikusi astoņu staciju pārbaudi klātienē, kā arī 22 staciju pieslēgšanas sadales tīklam dokumentācijas pārbaudi. Veicot pārbaudi, pirmšķietami secināts, ka nav ievērota virkne spēkā esošu prasību, kas jāizpilda, lai pieslēgtu elektrostacijas elektroenerģijas sadales tīklam.
Pārbaužu laikā konstatēts, ka EM ir maldināta par staciju nodošanas ekspluatācijā faktu, jo akts par elektrostacijas atzīšanu par derīgu paralēlam darbam ar sistēmu, ko ražotāji iesniedza EM, kalpoja kā pierādījums, ka stacija ir nodota ekspluatācijā. Tomēr šim aktam nav ticis pievienots būvvaldes akts par saistītās ēkas nodošanu ekspluatācijā.
Tajā pašā laikā jāsecina, ka nav veikta pietiekama uzraudzība no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulators) puses par to, kādā veidā tiek ievērota kārtība, kādā elektrostacijas tiek pievienotas elektroenerģijas sadales tīklam.
Lai uzlabotu normatīvo regulējumu, tā piemērošanas un kontroles efektivitāti, EM izstrādājusi vairākus priekšlikumus situācijas risināšanai:
• EM turpinās pārbaudes vēl 37 elektrostacijās, kuras ir uzsākušas darbību ar pazeminātu jaudu, lai pārliecinātos, vai tās nodotas ekspluatācijā. Elektrostacijas, kuras nebūs bijušas nodotas ekspluatācijā, var zaudēt obligātā iepirkuma tiesības.
• Veikt grozījumos MK noteikumos Nr.221, nosakot, ka 12 mēnešu laikā pēc elektroenerģijas ražošanas uzsākšanas koģenerācijā vai pēc grozījumu MK noteikumos stāšanās spēkā komersantam jānoslēdz līgums ar publisko tirgotāju. Ja šāds līgums netiks noslēgts, komersants zaudēs tam piešķirtās tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma (OIK) ietvaros.
• Tāpat veikt grozījumus MK noteikumos Nr.221, nosakot uzstādāmās jaudas minimālo slieksni. Tas nozīmē, ka komersants izsniegtā lēmuma par elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu ievaros drīkstēs sākotnēji uzstādīt jaudu, kas ir vismaz 20% apmērā no izsniegtā lēmuma par elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu norādītās plānotās uzstādāmās jaudas. Ministrija ir konstatējusi gadījumus, kad komersanti 3MW vietā uzstāda 0.01MW jaudas.
• Lai palielinātu skaidrību par nākotnē prognozējamām OIK mehānisma izmaksām, kā arī samazinātu iespēju, ka šobrīd neizmantotā atļautā jaudas un elektroenerģijas iepirkuma apjoma daļa radītu papildu izmaksas obligātā iepirkuma ietvaros, izvērtējams priekšlikums par atļaujā noteiktā apjoma samazinājumu līdz faktiski uzstādītajai jaudai.
• Veikt grozījumus MK noteikumos Nr.221 un Nr.262, paplašinot regulējumu elektrostaciju kontrolei. Paredzēts būtiski saīsināt termiņus no ministrijas pieprasījuma komersantam līdz kontroles grupas pārbaudes veikšanai vai arī noteikt, ka kontroles grupa varēs veikt pārbaudes bez iepriekšēja brīdinājuma. Tāpat paredzēts, ka kontroles grupa pārbaudīs staciju atbilstību, ņemot vērā faktisko situāciju visos projekta īstenošanas posmos (no būvniecības līdz ražošanai u.tml.), neaprobežojoties ar faktu pareizības pārbaudi gada pārskatos kā līdz šim.
• Noteikt īsākus termiņus elektrostacijās konstatēto neatbilstību novēršanai, piemēram, 1-3 mēneši.
• Noteikt, ka gadījumos, kad tiks konstatēta apzināta krāpniecība, piemēram, pie būtiskiem tehnoloģiskiem pārkāpumiem un neatbilstošu kurināmā resursu izmantošanas, ministrija bez brīdinājuma varēs lemt par obligātā iepirkuma tiesību apturēšanu vai atcelšanu.
• Lai novērstu nepilnības, Regulators un AS “Sadales tīkls” uzsākuši īstenot pieslēguma izveidošanas kārtības auditu.
• Savukārt AS “Enerģijas publiskais tirgotājs” sadarbībā ar EM 2018. gada pirmajā pusgadā plāno īstenot vispusīgu OIK atļauju saņēmēju auditu.
Atgādinām, ka jau līdz šim EM īstenotās atļaujas saņēmušo komersantu uzraudzības pasākumu ietvaros laikā kopš 2015. gada:
• 58 komersantiem anulētas atļaujas uzsākt ražošanu, lielākoties par ražošanas neuzsākšanu noteiktajā laikā, kā arī par gada pārskatu neiesniegšanu;
• 250 komersantiem izteikti brīdinājumi par gada pārskatu neiesniegšanu, nepilnībām gada pārskatos vai prasību neizpildi;
• 35 komersantiem izteikti brīdinājumi par nodokļu parādiem.
Šogad, lai ierobežotu pārmērīgu subsidētās enerģijas ietekmi uz elektroenerģijas cenām un ražotāju pārkompensāciju, izvērtēta 216 staciju darbība un 63 no tām samazināts izmaksājamo subsīdiju apmērs par ikgadējo summu vairāk nekā 3 miljoni eiro (izdoti lēmumi par cenas diferencēšanas koeficienta piemērošanu pārkompensācijas novēršanai). 16 no šīm stacijām lēmumu ir pārsūdzējušas tiesā.
Pilns Ziņojuma teksts un prezentācija publicēta Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/492CA0A0-25DF-40D8-B934-5E6A5BF40BD5/
Ašeradens rosina izvērtēt “Sadales tīkla” vadītāja Pinkuļa atbildību OIK izkrāpšanas lietā
Rīga, 31.okt., LETA. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) rosina izvērtēt AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētāja Anda Pinkuļa atbildību lietā par iespējamu krāpniecību obligātā iepirkuma komponentes (OIK) lietā.
To šodien žurnālistiem pavēstīja Ašeradens. Ministrs sacīja, ka “Sadales tīklam” ir jāuzņemas atbildība par noteikumu neievērošanu OIK lietā. Tāpat Ašeradens lūgs AS “Latvenergo” padomi izvērtēt tikai “Sadales tīkla” vadītāja, ne visas valdes atbildību šajā lietā.
“Pinkuļa atbildība ir jāvērtē, jo Ekonomikas ministrijas (EM) izvērtējums liecina, ka iespējami OIK krāpšanās gadījumi nebija atsevišķi, bet gan sistēmiski, kas nav pieņemami,” uzsvēra Ašeradens.
EM ziņojumā par iespējamu krāpniecību ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai OIK secināja, ka “Sadales tīkls” ir maldinājis EM par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā.
EM norāda, ka izmeklēšanas komisijas veiktā pārbaudes konstatējušas “Sadales tīkla” darbinieku pieļautās neatbilstības ražotāju pieslēgšanas procesā un līdz šā gada 27.oktobrim amatu ir pametis par šiem jautājumiem atbildīgais valdes loceklis, ar vienu darbinieku ir izbeigtas darba tiesiskās attiecības, bet ar trim darbiniekiem uzsākts darba tiesisko attiecību izbeigšanas process. Tāpat “Sadales tīkls” ir pieņēmis lēmumu par dažādu disciplinārsodu piemērošanu darbiniekiem, kuri bija iesaistīti elektrostaciju pieņemšanas komisijās.
Šā gada 23.oktobrī paralēli “Sadales tīkla” komisijas darbam tika sākts elektrostaciju pieslēguma procesa audits, ko veic auditorkompānija “PricewaterhouseCoopers”.
Pinkulis šorīt intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” atzina, ka “Sadales tīkls” pēc elektroenerģijas OIK atļauju skandāla līdz šim ir atstādinājis četrus darbiniekus.
Pagājušajā nedēļā amatu pameta “Sadales tīkla” valdes loceklis Rolands Lūsvers. Lai arī viņš turpināja darbu uzņēmuma attīstības direktora amatā, tomēr drīz Lūsvers lēma pamest darbu “Sadales tīklā”.
Jau ziņots, ka TV3 raidījums “Nekā Personīga” atklāja vairākus uzņēmumus, kuri nav laikus pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS “Sadales tīkls” testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro OIK maksājumos nākamajos desmit gados.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B3A7D9EE-4350-47F6-A44F-BD2F1E738922/
Ašeradens: OIK krāpšanas lietā EM darbinieku atbildība netiks vērtēta; varētu izvērtēt politisko atbildību
Rīga, 31.okt., LETA. Lietā par iespējamu krāpniecību elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā Ekonomikas ministrijas (EM) darbinieku atbildība netiks vērtēta, tomēr pusgada laikā tiks veikts plašāks audits, kura ietvaros varētu skaidrot arī politisko atbildību, šodien žurnālistiem atzina ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Ašeradens minētajā lietā plāno vērsties pie AS “Latvenergo” padomes ar lūgumu izvērtēt AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētāja Anda Pinkuļa atbildību, turpretī pašā EM atbildīgie netiks meklēti, jo ministrija paļāvās uz “Sadales tīkla” sniegto informāciju par koģenerācijas staciju darbību.
Ministrs skaidroja, ka, sākot darbu ekonomikas ministra amatā, Ašeradens izveidojis spēcīgu EM enerģētikas departamentu, kas orientējas uz būtiskiem enerģētikas jautājumiem, tajā skaitā OIK. Ašeradens uzsvēra, ka viņš neredz EM valsts sekretāra Jāņa Patmalnieka atbildību šajā lietā, jo Patmalnieks kopš stāšanās amatā ir paveicis gana daudz, lai ierobežotu OIK pieaugumu.
Aicināts vērtēt bijušā ekonomikas ministra Arta Kampara (V) iespējamu atbildību OIK sistēmas problēmās, Ašeradens sacīja, ka politiskā atbildība iespējams varētu tikt vērtēta OIK sistēmas audita ietvaros, kas ilgs sešus mēnešu.
Kā ziņots, Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojumā par iespējamu krāpniecību ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai OIK secināja, ka “Sadales tīkls” ir maldinājis EM par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā.
Pēc publiski izskanējušās informācijas par iespējamām neatbilstībām vairākās koģenerācijas stacijās, EM izveidotā Kontroles grupa īstenoja pirmo astoņu koģenerācijas elektrostaciju ārkārtas elektrostacijas pārbaudes laika periodā no šā gada 17.oktobra līdz 23.oktobrim.
Šajās pārbaudēs Kontroles grupa ir inspicējusi astoņas elektrostacijas paredzētās atrašanās vietas un ar tiesu izpildītāja palīdzību fiksējusi faktisko stāvokli saistībā ar koģenerācijas elektrostacijas esamību un tās darbību, kā arī pārbaudījusi “Sadales tīkla” rīcībā esošo dokumentāciju par attiecīgajām elektrostacijām.
Kontroles grupa veica pārbaudes uzņēmumos SIA “Briedis būve”, SIA “Madonas eko”, SIA “Tektus”, SIA “M parks”, SIA “E Strenči”, SIA “Elektro Rīdzene”, SIA “E Seda” un SIA “Rīgas Enerģija”.
“Notikušās pārbaudes apliecina, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijas elektrostacijās šobrīd nenotiek un pamatoti ticams, ka elektroenerģija tikusi ražota vienīgi uz 72 stundu pārbaudes laiku,” secina EM.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/6D7595F0-1624-4941-8451-7BCCD71A25CE/
Ekonomikas ministrs: Valstij nav resursu, lai izbeigtu elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmu
Rīga, 31.okt., LETA. Valsts rīcībā nav tādu resursu, lai izbeigtu elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmu, šodien žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Vaicāts par iespējām izbeigt obligātā iepirkuma sistēmu, Ašeradens šādu iespēju noraidīja, pamatojoties uz tiesiskās paļāvības principu un valsts finansiālajām iespējām.
“Valsts ir uzņēmusies saistības, noteiktā kārtībā dodot komersantiem tiesības izveidot objektus un saņemt atbalstu. Tiesiskā paļāvība uzņēmējiem paredz valsts atbalstu,” stāstīja ministrs.
Gadījumā, ja valsts lemtu par obligātā iepirkuma sistēmas pārtraukšanu, valdībai būtu jāatrod finanšu resursi, lai šīs saistības atpirktu. “Patlaban valdības rīcībā nav tik lieli resursi, lai atpirktu šīs saistības,” piebilda Ašeradens.
Kopumā elektroenerģiju ražojošās stacijas atbalstu saņems desmit gadus no brīža, kad koģenerācijas elektrostacijas vai atsevišķas šīs stacijas jauda tiek nodotas ekspluatācijā ar sistēmas operatora izdotu atļauju pieslēgt to sistēmai.
Līdz šim pieņemts 1031 lēmums par tiesību piešķiršanu pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.
Pēc Ekonomikas ministrijas rīcībā esošajiem datiem, 2016.gadā elektroenerģijas ražotājiem izmaksātā atbalsta summa bija 237 miljoni eiro.
Kā ziņots, Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojumā par iespējamu krāpniecību ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā ipeirkumā secināja, ka “Sadales tīkls” ir maldinājis EM par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā.
Pēc publiski izskanējušās informācijas par iespējamām neatbilstībām vairākās koģenerācijas stacijās, EM izveidotā Kontroles grupa īstenoja pirmo astoņu koģenerācijas elektrostaciju ārkārtas elektrostacijas pārbaudes laika periodā no šā gada 17.oktobra līdz 23.oktobrim.
Šajās pārbaudēs Kontroles grupa ir inspicējusi astoņas elektrostacijas paredzētās atrašanās vietas un ar tiesu izpildītāja palīdzību fiksējusi faktisko stāvokli saistībā ar koģenerācijas elektrostacijas esamību un tās darbību, kā arī pārbaudījusi “Sadales tīkla” rīcībā esošo dokumentāciju par attiecīgajām elektrostacijām.
Kontroles grupa veica pārbaudes uzņēmumos SIA “Briedis būve”, SIA “Madonas eko”, SIA “Tektus”, SIA “M parks”, SIA “E Strenči”, SIA “Elektro Rīdzene”, SIA “E Seda” un SIA “Rīgas Enerģija”.
“Notikušās pārbaudes apliecina, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijas elektrostacijās šobrīd nenotiek un pamatoti ticams, ka elektroenerģija tikusi ražota vienīgi uz 72 stundu pārbaudes laiku,” secina EM.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B7B65F6D-3629-40DF-81BE-4ED01CA976F2/
Premjers: “Sadales tīkla” vadības atkāpšanās saistībā ar OIK skandālu šobrīd ir ekonomikas ministra izšķiršanās
Rīga, 31.okt., LETA. AS “Sadales tīkla” (ST) vadības atkāpšanās saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju skandālu šobrīd ir ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) izšķiršanās, šorīt intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Uz jautājumu, vai “Sadales tīkla” vadībai saistībā ar OIK skandālu nebūtu jāatkāpjas, lai netraucētu vai neietekmētu izmeklēšanu, premjers sacīja, ka atkāpšanās vai neatkāpšanās ir ekonomikas ministra izvērtēšanā. Taču viņš pauda pārliecību, ka lieta tiks rūpīgi izmeklēta un nonāks policijā jebkurā gadījumā.
Viņš arī norādīja, ka šodien ekonomikas ministrs detalizēti informēs par atklāto lietu un noteiks skaidrus termiņus audita veikšanai visiem uzņēmumiem, kas saņēmuši OIK atļaujas.
Kučinskis arī norādīja, ka atbilstoši valdības noteikumiem, “Sadales tīklam” ir dabā jāpārbauda, vai uzņēmumi ir pabeiguši projektus un reāli strāda, taču “Sadales tīkla” formālā pieeja ir novedusi pie šādām sekām. Tādēļ ir jāvērtē vai šādai rīcība ir bijusi tīša nolaidība un ļaunprātība, vai vienkārši nezināšana, kas gan profesionāļiem nav pieļaujama. Tāpat jāvērtē Ekonomikas ministrijas (EM) atbildīgās amatpersonas.
Jau vēstīts, ka valdošās koalīcijas politiķi pirmdien vairījās komentēt EM veikto izvērtējumu saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju skandālu, tomēr solīja sniegt informāciju šodien.
Tāpat ziņots, ka TV3 raidījums “Nekā Personīga” atklāja vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS “Sadales tīkls” testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro OIK maksājumos nākamajos desmit gados.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/BD1B4270-BCC3-49DE-869C-72C9C4425BD9/
“Sadales tīkls”: Atļauju izsniegšana elektrostacijām veikta atbilstoši normatīvajos aktos norādītajiem pienākumiem
Rīga, 31.okt., LETA. Atļauju izsniegšana elektrostacijām ir veikta atbilstoši normatīvajos aktos norādītajiem sadales sistēmas operatora pienākumiem, aģentūrai LETA sacīja AS “Sadales tīkls” pārstāve Renāte Meļķe.
“Saistībā ar ekonomikas ministra [Arvila Ašeradena (V)] preses konferenci par uzņēmumiem, kuri negodprātīgi centušies panākt atļauju elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, vēlamies uzsvērt, ka “Sadales tīkla” atļauja enerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai elektrotīklam ir tikai viens posms no visa elektrostacijas pieslēgšanas procesa,” pauda Meļķe.
Pēc viņas teiktā, uzņēmuma veiktā iekšējā izmeklēšana apstiprina, ka atļauju izsniegšana elektrostacijām ir veikta atbilstoši normatīvajos aktos norādītajiem sadales sistēmas operatora pienākumiem. Lai novērstu iespējamos krāpšanas gadījumus, “Sadales tīkls” aicina veikt normatīvo aktu un kopējā procesa neatkarīgu vērtējumu jeb auditu un novērst nepilnības normatīvajos aktos, kuras ražotāji var izmantot.
Vienlaikus viņa norādīja, ka “Sadales tīkla” izmeklēšanas komisija divas nedēļas aktīvi ir strādājusi pie lietas apstākļu izpētes un noskaidrošanas.
“”Sadales tīkla” izsniegtais akts par elektrostacijas atzīšanu par derīgu paralēlam darbam ar sistēmu nav apliecinājums par elektrostacijas nodošanu ekspluatācijā. Tas ir apliecinājums, ka izbūvētais pieslēgums atbilst izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem, lai novērstu risku, ka elektrostacijas darbība ietekmētu sadales tīkla nepārtrauktu darbību un citu klientu elektroapgādes drošumu un kvalitāti,” uzsvēra uzņēmuma pārstāve.
Tāpat viņš pastāstīja, ka šā gada 18.oktobrī “Sadales tīkls” iesniedza pieteikumu Valsts policijai ar lūgumu izvērtēt, vai process ir bijis atbilstošs normatīvo aktu prasībām, kā arī iesaistīto personu rīcību. Patlaban ir ierosināts kriminālprocess, lai noskaidrotu visu iesaistīto pušu rīcību un darbības attiecībā uz SIA “Rīgas enerģija”.
Vienlaikus izmeklēšanas komisija konstatējusi, ka divos gadījumos darbinieki nav ievērojuši iekšējās procedūras – vienā gadījumā uzņēmumam ir anulēts akts par elektrostacijas atzīšanu kā derīgu paralēlam darbam ar sistēmu, otrā gadījumā pieprasīts ražotājam veikt atkārtotus elektrostacijas darbības testus.
“Esam atstādinājuši no darba pienākumu veikšanas četrus darbiniekus, kuri nav ievērojuši “Sadales tīkla” iekšējās procedūras un darbu uzņēmumā ir pārtraucis arī “Sadales tīkla” valdes loceklis, kura atbildībā bija kopējā pieslēguma procesa pārraudzība un kontrole,” piebilda Meļķe.
Kā ziņots, Ekonomikas ministrija šodien prezentēja ziņojumu par izvērtējuma rezultātiem, plānoto rīcību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos saistībā ar publiski izskanējušajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā.
Ziņojumā norādīts, ka “Sadales tīkls” ir maldinājis Ekonomikas ministriju, kuras ieskatā akts par elektrostacijas atzīšanu par derīgu paralēlam darbam ar sistēmu, ko ražotāji iesniedza ministrijā, kalpoja kā pierādījums, ka stacija ir nodota ekspluatācijā.
Ministrijas izveidotā Kontroles grupa ir inspicējusi astoņas elektrostacijas paredzētās atrašanās vietas un ar tiesu izpildītāja palīdzību fiksējusi faktisko stāvokli saistībā ar koģenerācijas elektrostacijas esamību un tās darbību, kā arī pārbaudījusi “Sadales tīkla” rīcībā esošo dokumentāciju par attiecīgajām elektrostacijām.
Kontroles grupa veica pārbaudes uzņēmumos SIA “Briedis būve”, SIA “Madonas eko”, SIA “Tektus”, SIA “M parks”, SIA “E Strenči”, SIA “Elektro Rīdzene”, SIA “E Seda” un SIA “Rīgas enerģija”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D253F4CB-2ABE-4569-AEC6-991D423A3608/
OIK izkrāpšanas lietā “Sadales tīkls” maldinājis EM, tā rosina izvērtēt uzņēmuma vadītāja Pinkuļa atbildību
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) rosina izvērtēt AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētāja Anda Pinkuļa atbildību lietā par iespējamu krāpniecību obligātā iepirkuma komponentes (OIK) lietā. To šodien žurnālistiem pavēstīja Ašeradens. Ministrs sacīja, ka “Sadales tīklam” ir jāuzņemas atbildība par noteikumu neievērošanu OIK lietā. Tāpat Ašeradens lūgs AS “Latvenergo” padomi izvērtēt tikai “Sadales tīkla” vadītāja, ne visas valdes atbildību šajā lietā. Jau ziņots, ka TV3 raidījums “Nekā Personīga” atklāja vairākus uzņēmumus, kuri nav laikus pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS “Sadales tīkls” testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro OIK maksājumos nākamajos desmit gados.
Notikušo komentē premjers Māris Kučinskis (ZZS).
Maris Kucinskis
@MarisKucinskis
Notikušais saistībā ar OIK ir vai nu “Sadales tīkla” nolaidība, vai nezināšana, vai arī ļaunprātība. #900sekundes. https://t.co/azpuu2Wl2M
Tue Oct 31 06:11:57 +0000 2017
Aizdomas radušās Saeimas deputātam Ivaram Zariņam (S).
Ivars Zariņš
@ZarinsI
@MarisKucinskis Nez, kā Sadales tīkls līdz tam varēja nonākt? Vai tiešām bez EM parraudzības?…
Tue Oct 31 08:44:37 +0000 2017
Uz neveiksmi ironiski norāda tvitera lietotājs Ģirts.
Ģirts
@irts1
@MarisKucinskis Sagadīšanās, neveiksmīga sagadīšanās, tāpēc, ka pieķēra, nebūtu pieķerti,viss ritētu savu gaitu un “viss būtu kārtībā”…
Tue Oct 31 07:31:08 +0000 2017
Tikmēr uzņēmējs Andris Tihomirovs rosina izvērtēt ne tikai Anda Pinkuļa atbildību.
Andris Tihomirovs
@atihomirovs
Kāpēc tikai viņu? Visus! Visus atlaist! Un visur! tvnet.lv/financenet/fin…
Tue Oct 31 12:50:34 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/95e7ca87-51fc-4e29-9f33-98d7bdd31e32/
