Islandes parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu premjera partijai; parlaments būs ļoti sadrumstalots
Reikjavīka, 29.okt., LETA–AFP. Islandes premjerministra Bjarni Benediktsona konservatīvā partija ieguvusi visvairāk balsu sestdien notikušajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās, taču jaunievēlētais parlaments būs ļoti sadrumstalots un gaidāms, ka nākamo valdību izveidot būs problemātiski.
Pēc provizoriskajiem rezultātiem, kas iegūti, saskaitot 65% biļetenu, no 63 parlamenta deputātu vietām Benediktsona vadītā Neatkarības partija ieguvusi 16 vietas. Tālāk seko Kreiso zaļo kustība ar 11 vietām un Sociāldemokrātiskā alianse ar astoņām vietām, bet ekspremjera Sigmundura Gunnlaugsona vadītā Centra partija saņēmusi septiņas vietas. Tautas partija ieguvusi četras vietas, kļūstot par pirmo populistisko partiju Islandes vēsturē, kas iekļuvusi parlamentā.
Pirstemiņa vēlēšanas tika sarīkotas pēc iepriekšējās valdības sabrukuma seksuālo noziegumu skandāla dēļ.
Jau vēstīts, ka Islandes centriski labējā valdošā koalīcija, kas tika izveidota janvārī, izjuka oktobra vidū, kad to pameta liberālā partija “Gaišā nākotne”, apsūdzot Benediktsona vadīto konservatīvo Neatkarības partiju centienos piesegt seksuālo noziegumu skandālu.
Šādu lēmumu “Gaišā nākotne” pieņēma pēc tam, kad kļuva zināms, ka Benediktsona tēvs Benedikts Sveinsons Tieslietu ministrijai galvojis par vīrieti, kuram 2004.gadā tika piespriesti piecarpus gadi cietumā par regulāru savas nepilngadīgās pameitas seksuālu izmantošanu.
Sveinsons bija rakstījis vēstuli ministrijai, aicinot dzēst šī vīrieša sodāmību.
Kad klajā nāca ziņas par šo vēstuli, Tieslietu ministrija uzreiz neatklāja tās autora vārdu. Tiek uzskatīts, ka Benediktsons kopš jūlija ir zinājis, ka vēstuli rakstījis viņa tēvs.
Neatkarības partija ir vadījusi vai piedalījusies 19 no 27 valdībām, kas pārvaldījušas Islandi kopš neatkarības iegūšanas no Dānijas 1944.gadā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133C915F-2DFB-5BA4-6305-7D796B023FE5/
Kurp stūrēs Islande?
Islandieši sestdien dosies pie balsošanas urnām, lai jau otro reizi pēdējā gada laikā ārkārtas vēlēšanās uzraudzītos jaunu parlamentu, un aptaujas liecina, ka arī Islandē tradicionālās partijas piedzīvo uzticības krīzi un pie varas raujas dažādas pret istablišmentu noskaņotas partijas.
Bjarni Benediktsona vadītā centriski labējā koalīcija, kas pie varas atradās tikai kopš janvāra un tikko bija paspējusi iesniegt 2018.gada budžetu, sabruka, jo viens no trim koalīcijas partneriem – liberālā partija “Gaišā nākotne” – aizgāja no valdības, apsūdzot premjeru mēģinājumos piesegt savu tēvu, kas izrādījās iesaistīts ar kāda pedofila tiesību atjaunošanu saistītā skandālā.
“Gaišā nākotne” norādīja, ka Benediktsons “nopietni pievīlis uzticību”, mēģinot noslēpt, ka viņa tēvs Benedikts Sveinsons, viens no bagātākajiem un ietekmīgākajiem Islandes uzņēmējiem, parakstījis vienu no divām nepieciešamajām ieteikuma vēstulēm kāda notiesāta pedofila pilsoņtiesību atjaunošanai.
Skandāls bija saistīts ar kādu vīrieti, kuram 2004.gadā tika piespriests piecarpus gadu cietumsods par savas pameitas pastāvīgu izvarošanu, kas turpinājusies 12 gadus.
“Atmosfēra līdzinās tam, kas notiek Savienotajās Valstīs ar sociālo mediju kampaņu “#Me Too”,” sarunā ar aģentūru DPA atzīst politikas zinātniece Stefānija Oskarsdotira, piebilstot, ka atkal parādījušies arī jautājumi par Benediktsona ģimenes biznesa darījumiem.
Pirms dažām nedēļām medijos parādījās ziņas, ka īsi pirms 2008.gada finanšu krīzes bijušais premjers paspējis izņemt līdzekļus, kas glabājušies trasta fondā vienā no Islandes lielākajām bankām. Benediktsons tolaik bija parlamenta deputāts un darbojās ekonomikas un nodokļu komitejā, taču viņš noliedzis, ka būtu izmantojis slepeno informāciju par centrālās bankas gatavošanos pārņemt privātbanku “Glitnir”, kurā glabājās viņa līdzekļi.
Šķiet, ka līdz ar Benediktsona reputāciju cietusi arī viņa pārstāvētā konservatīvā Neatkarības partija, kas ilgus gadus dominējusi Islandes politikā, taču tagad sākusi zaudēt savus atbalstītājus.
Šobrīd Neatkarības partijai uz papēžiem min Kreiso zaļo kustība. Saskaņā ar aptaujām abas partijas var cerēt uz 22 līdz 23% balsu, kas katrai no tām nodrošinātu pa 15 no 63 parlamenta deputātu vietām. Līdzšinējā parlamenta sasaukumā konservatīvajiem bija 21 mandāts, kamēr Kreiso zaļo kustībai – tikai desmit.
Iepriekšējās pirmstermiņa vēlēšanas, kas notika 2016.gada oktobrī, tika izsludinātas pēc tam, kad medijos parādījās tā dēvētajos Panamas dokumentos balstītas ziņas, ka toreizējam premjerministram Sigmunduram Davidam Gunnlaugsonam un viņa sievai pieder ārzonas uzņēmums Britu Virdžīnu salās. Lai gan Gunnlaugsons noliedza jebkādu savu vainu, 2016.gada aprīlī viņam nācās demisionēt.
Turklāt no 335 000 islandiešu “Panamas dokumentos” savus vārdus ieraudzīja vairāk nekā 600, tostarp arī Benediktsons, kas tolaik bija finanšu ministrs.
Taču tas viņam netraucēja pēc ārkārtas vēlēšanām izveidot jauno koalīciju, tai piesaistot “Gaišo nākotni” un Reformu partiju. Tiesa gan, viņa valdība izrādījās ar visīsāko mūžu visā Islandes vēsturē.
Jau pērn ievēlētais parlaments bija ļoti fragmentēts, un tajā bija pārstāvētas septiņas partijas – līdz šim Islandē vēl nepieredzēts skaits. Benediktsonam bija nepieciešamas vairākas sarunu kārtas un trīs mēneši, lai vienotos par koalīcijas izveidošanu. Turklāt jaunizveidotā koalīcija baudīja parlamentā tikai vienas balss vairākumu.
Šķiet, ka šoreiz situācija būs vēl dramatiskāka, jo iekļūšanai parlamentā noteikto piecu procentu barjeru varētu pārvarēt astoņas partijas, tostarp Gunnlaugsona jaundibinātā Centra partija, kas var cerēt uz deviņiem procentiem balsu un attiecīgi sešām deputātu vietām. Tas ir par vienu vietu vairāk nekā viņa iepriekš pārstāvētajai Progresīvajai partijai.
“Vērojama pieaugoša elektorāta nepastāvība, un vēlētāji vairs nav lojāli kādai konkrētai partijai,” norāda Islandes Universitātes vecākā lektore Oskarsdotira.
Kamēr “Gaišā nākotne”, domājams, zaudēs savu pārstāvniecību parlamentā, Progresīvā partija, kas nomainījusi savu līderi, šķiet, tomēr spēs pārvarēt procentu barjeru, liecina aptaujas.
Saskaņā ar aptaujām trešajā vietā ar 13% balsu varētu ierindoties sociāldemokrāti, trīskāršojot savu līdzšinējo pārstāvniecību un iegūstot deviņus mandātus.
Saskaņā ar Islandes tradīciju valdības veidošanu prezidents uztic tās partijas līderim, kura ieguvusi visvairāk balsu, un labas izredzes kļūt par nākamo valdības vadītāju ir 41 gadu vecajai Kreiso zaļo kustības vadītājai Katrīnai Jakobsdotirai, kura bauda lielu personīgo popularitāti. Viņas iespējamie koalīcijas partneri ir sociāldemokrāti, kas atguvušies pēc sagrāves 2013.gada vēlēšanās, un pret istablišmentu noskaņotā Pirātu partija.
Taču vairākuma nodrošināšanai, domājams, būs nepieciešams arī ceturtais partneris, un Reikjavīkas Universitātes tiesību zinātņu profesors Arnars Tors Jonsons pauž bažas, ka valdību vispār varētu būt neiespējami izveidot. “Šķiet, ka Islandes politikā pieaug nestabilitāte,” atzīst Jonsons. “Vērojama pieaugoša elektorāta nepastāvība, un vēlētāji vairs nav lojāli kādai konkrētai partijai,” norāda arī Islandes Universitātes vecākā lektore Oskarsdotira.
Ja vēlēšanās uzvarēs Kreiso zaļo kustība un Jakobsdotirai izdosies izveidot vairākuma koalīciju, tad tā būs tikai otrā kreisā valdība kopš 1944.gada, kad Islande ieguva neatkarību no Dānijas.
Priekšvēlēšanu kampaņā nebija kādas dominējošas tēmas, jo vairums partiju ir vienisprātis par izdevumu palielināšanu veselības aprūpei un izglītībai, lai gan starp kreisajiem un labējiem pastāv domstarpības nodokļu jautājumos.
Kopš 2008.gada finanšu krīzes, kuras laikā sabruka trīs lielākās Islandes bankas, novedot valsti uz bankrota sliekšņa, šīs jau ir ceturtās parlamenta vēlēšanas. Taču šajā laikā Islandes tautsaimniecība piedzīvojusi strauju atlabšanu. Tiek prognozēts, ka ekonomikas izaugsmes temps šogad sasniegs četrus procentus, kamēr bezdarba līmenis svārstās ap 2,5%.
Tādējādi spēcīgā tautsaimniecība var tomēr nodrošināt varas saglabāšanu konservatīvo rokās, jo ievērojams skaits islandiešu Neatkarības partijā, no kuras rindām nākusi puse valsts premjerministru, joprojām saskata garantu ekonomiskajai stabilitātei.
Jakobsdotiras vadītā partija laikā no 2009. līdz 2013.gadam bija sociāldemokrātu vadītās valdošās koalīcijas sastāvā. Viens no pirmajiem lēmumiem, ko pieņēma šī “sarkani-zaļā koalīcija”, kas nāca pie varas pēc “katlu un pannu revolūcijas”, kuru izraisīja valsts finanšu sistēmas sabrukums, bija lūgums par uzņemšanu Eiropas Savienībā (ES), taču Gunnlaugsona vadītā labēji centriskā koalīcija 2015.gadā Islandes pieteikumu ES atsauca.
Lai gan kreisās partijas, kas varētu veidot nākamo valdību, kā arī Reformu partija iestājas par referenduma sarīkošanu ES jautājumā, aptaujas liecina, ka vairums islandiešu ir pret pievienošanos blokam.
(Avoti: DPA, AFP.)
…Info avots:
http://www.leta.lv/plus/133C912E-2BFA-6BED-176F-7B6F61170047/
