Katalonijas parlaments nobalso par neatkarību no Spānijas
Madride, 27.okt., LETA–AFP. Katalonijas reģionālais parlaments piektdien nobalsojis par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.
Deklarācija tika pieņemta ar 70 balsīm “par” un desmit “pret” un diviem deputātiem nododot tukšus biļetenus, bet opozīcija balsojumu boikotēja, pirms tā pametot 135 vietu parlamentu.
“Mēs dibinām Katalonijas Republiku kā neatkarīgu un suverēnu demokrātiskā un sociālā likuma valsti,” teikts rezolūcijas preambulā.
Rezolūcijā aicināts sākt neatkarības procesu, kas ietver jaunu svarīgāko Katalonijas likumu izstrādi un vienlīdzīgu sarunu sākšanu ar Spānijas amatpersonām par sadarbības izveidošanu.
Tikmēr pie parlamenta ēkas Barselonā sapulcējušies desmitiem tūkstoši līksmojoši cilvēku, kas balsojumu skatījās tiešraidē uz diviem milzīgiem ekrāniem.
Daudzi aplaudēja un skandēja “neatkarība”, pēc kā nodziedāja reģionālo himnu, daudziem turot gaisā paceltas dūres.
Savukārt Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs izplatījis paziņojumu, solot atjaunot likumību Katalonijā.
“Es aicinu visus spāņus saglabāt mieru. Likuma vara atjaunos likumību Katalonijā,” teikts Rahoja paziņojumā tviterī.
Katalonijas valdība 1.oktobrī rīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan tiesa bija atzinusi to par nekonstitucionālu un Spānijas varas iestādes centās nepieļaut tā norisi.
Tikmēr Spānijas parlamenta augšpalāta piektdien gatavojas lemt par premjerministra Marjano Rahoja valdības ierosinātu Katalonijas autonomijas apturēšanu, pamatojoties uz līdz šim vēl ne reizi nepiemēroto Spānijas konstitūcijas 155.pantu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/A53C6D49-518D-42A4-BB91-5B8217F4BE2D/
Spānijas Senāts nobalso par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā
Madride, 27.okt., LETA–AFP. Spānijas Senāts piektdien nobalsojis par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā, kuras parlaments neilgi pirms tam nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.
Senāts nobalsojis par konstitūcijas 155.panta iedarbināšanu, kas piešķir valdībai pilnvaras ieviest tiešu pārvaldi Katalonijā. Par šo bezprecedenta soli balsoja 214 senatori, 47 balsoja pret, bet viens atturējās.
Valdībai piešķirtās pilnvaras ļauj tai atcelt Katalonijas premjerministru Karlesu Pudždemonu un viņa kabinetu, kā arī apturēt Katalonijas parlamenta pilnvaras.
Saskaņā ar iedarbināto konstitūcijas pantu pārvaldi Katalonijā īstenos Madrides iecelts pārstāvis, pēc kā tiks rīkotas vēlēšanas.
Spānijas valdībai tagad jāizlemj, kā un kad īstenot šīs pilnvaras.
Premjerministrs Marjano Rahojs pirms balsojuma paziņoja, ka gadījumā, ja Senāts apmierinās valdības lūgumu par īpašo pilnvaru piešķiršanu, viņa pirmais solis būs Pudždemona, viņa vietnieka un visu reģionālās valdības ministru atcelšana.
Viņš norādīja, ka tas, kas notiek Katalonijā, esot “nepārprotams likuma, demokrātijas, visu tiesību pārkāpums un tam ir sekas”.
Premjers uzsvēra, ka autonomijas apturēšana esot vienīgā izeja no krīzes.
Rahojs sasaucis valdības ārkārtas sēdi plkst.19 pēc Latvijas laika.
Katalonijas reģionālais parlaments pirms tam piektdien nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.
Deklarācija tika pieņemta ar 70 balsīm “par” un desmit “pret” un diviem deputātiem nododot tukšus biļetenus, bet opozīcija balsojumu boikotēja, pirms tā pametot 135 vietu parlamentu.
“Mēs dibinām Katalonijas Republiku kā neatkarīgu un suverēnu demokrātiskā un sociālā likuma valsti,” teikts rezolūcijas preambulā.
Rezolūcijā aicināts sākt neatkarības procesu, kas ietver jaunu svarīgāko Katalonijas likumu izstrādi un vienlīdzīgu sarunu sākšanu ar Spānijas amatpersonām par sadarbības izveidošanu.
Tikmēr pie parlamenta ēkas Barselonā sapulcējušies desmitiem tūkstoši līksmojoši cilvēku, kas balsojumu skatījās tiešraidē uz diviem milzīgiem ekrāniem.
Daudzi aplaudēja un skandēja “neatkarība”, pēc kā nodziedāja reģionālo himnu, daudziem turot gaisā paceltas dūres.
Savukārt Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs izplatījis paziņojumu, solot atjaunot likumību Katalonijā.
“Es aicinu visus spāņus saglabāt mieru. Likuma vara atjaunos likumību Katalonijā,” teikts Rahoja paziņojumā tviterī.
Katalonijas valdība 1.oktobrī rīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan tiesa bija atzinusi to par nekonstitucionālu un Spānijas varas iestādes centās nepieļaut tā norisi.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/CD5C7173-8AA8-4440-9AB3-EC2D669AD142/
Spānijas premjers atlaiž Katalonijas valdību un parlamentu
Madride, 28.okt., LETA–AFP. Spānijas premjers Marjano Rahojs piektdien atlatlaidis Katalonijas valdību un parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas 21.decembrī.
Pēc Rahoja teiktā, šāds solis sperts, lai atjaunotu normālo stāvokli.
“Mēs, spāņi, pārdzīvojam skumju dienu, kurā saprāta trūkums guvis virsroku pār likumu un sagrāvis demokrātiju Katalonijā,” paziņoja Spānijas premjerministrs.
Viņš arī pavēstīja, ka valdība lūgusi Konstitucionālo tiesu anulēt Katalonijas parlamenta rezolūciju par neatkarības pasludināšanu.
Spānijas valdība arī nolēmusi atlaist Katalonijas reģionālās policijas priekšnieku, kā arī Katalonijas pārstāvjus Madridē un Briselē.
Spānijas centrālā valdība arī slēgs Katalonijas valdības pārstāvniecības visā pasaulē, izņemot vienu Briselē esošo.
“Tie ir pirmie soļi, kurus mēs speram, lai neļautu līdz šim brīdim Katalonijas valdībā esošajiem turpināt nepakļaušanās eskalāciju,” uzsvēra Rahojs.
Katalonijas reģionālais parlaments piektdien nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Īsi pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā.
Katalonijas valdība 1.oktobrī rīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan tiesa bija atzinusi to par nekonstitucionālu un Spānijas varas iestādes centās nepieļaut tā norisi.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/A2AC9868-7E53-49C2-BB39-307C7CE0FC0A/
Spānija pārņem tiešu pārvaldi pār Kataloniju
Madride, 28.okt., LETA–AFP. Spānija sestdien pārņēmusi tiešu pārvaldi pār Kataloniju, oficiālajā laikrakstā publicējot attiecīgu rīkojumu, saskaņā ar kuru par Katalonijas vadītāju kļuvis Spānijas premjers Marjano Rahojs.
Publicēts arī Rahoja rīkojumus, atbilstoši kuram Katalonijas pārvalde uzdota Spānijas vicepremjerei Sorajai Saensai de Santamarijai. Viņai uzticēts vairums atlaistās Katalonijas valdības funkciju, viņa pildīs arī atlaisto Katalonijas premjera un viņa vietnieka pienākumus.
Spānijas valdība arī atlaidusi Katalonijas reģionālās policijas priekšnieku Džuzepi Luisu Trapero, tagad Katalonijas policiju vada Spānijas iekšlietu ministrs Huans Ignasio Soido.
Kā ziņots, Katalonijas reģionālais parlaments piektdien, 27.oktobrī, nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Īsi pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā.
Katalonijas valdība 1.oktobrī rīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan tiesa bija atzinusi to par nekonstitucionālu un Spānijas varas iestādes centās nepieļaut tā norisi.
Spānijas premjers Marjano Rahojs piektdien atlaida Katalonijas valdību un parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas 21.decembrī. Pēc Rahoja teiktā, šāds solis sperts, lai atjaunotu normālo stāvokli. “Mēs, spāņi, pārdzīvojam skumju dienu, kurā saprāta trūkums guvis virsroku pār likumu un sagrāvis demokrātiju Katalonijā,” paziņoja Spānijas premjerministrs.
Viņš arī pavēstīja, ka valdība lūgusi Konstitucionālo tiesu anulēt Katalonijas parlamenta rezolūciju par neatkarības pasludināšanu.
Spānijas valdība arī nolēmusi atlaist Katalonijas reģionālās policijas priekšnieku, kā arī Katalonijas pārstāvjus Madridē un Briselē. Spānijas centrālā valdība arī slēgs Katalonijas valdības pārstāvniecības visā pasaulē, izņemot vienu Briselē esošo.
“Tie ir pirmie soļi, kurus mēs speram, lai neļautu līdz šim brīdim Katalonijas valdībā esošajiem turpināt nepakļaušanās eskalāciju,” uzsvēra Rahojs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/944C150C-9D1C-4378-BD84-86D8A0D3DF48/
Spānijas prokuratūra Pudždemonam izvirzīs apsūdzības par “dumpi”
Madride, 27.okt., LETA–AFP. Spānijas prokuratūra nākamnedēļ Katalonijas premjerministram Karlesam Pudždemonam izvirzīs apsūdzības par “dumpi”, piektdien pavēstīja prokuratūras pārstāvis.
Tiesa pēc tam izlems, vai apsūdzības Pudždemonam akceptēt. Saskaņā ar Spānijas likumiem par “dumpi” draud cietumsods līdz 30 gadiem.
Katalonijas reģionālais parlaments piektdien nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Īsi pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā.
Katalonijas valdība 1.oktobrī rīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan tiesa bija atzinusi to par nekonstitucionālu un Spānijas varas iestādes centās nepieļaut tā norisi.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/0725D630-43D7-4473-B252-ED0C26F5B640/
Katalonijas premjers aicina cilvēkus saglabāt mieru
Madride, 27.okt., LETA–DPA. Katalonijas premjerministrs Karless Pudždemons pēc parlamenta balsojuma par neatkarības pasludināšanu no Spānijas aicina cilvēkus saglabāt mieru.
“Tuvākajās stundās mums mūsu valsts ir jāuztur dzīva. Mums tas ir jādara mierīgā, civilizētā un cienīgā veidā, kā mēs to vienmēr esam darījuši un darīsim turpmāk,” pavēstīja Pudždemons.
Parlamenta ēkā uzrunājot aptuveni 700 neatkarību atbalstošu pilsētu mēru, Pudždemons pavēstīja, ka likumdevēji ir spēruši sengaidītu soli, par kuru ir cīnījušies daudzi katalāņi.
Kā ziņots, Katalonijas reģionālais parlaments piektdien nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Īsi pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā,
Deklarācija par neatkarības pasludināšanu tika pieņemta ar 70 balsīm “par” un desmit “pret” un diviem deputātiem nododot tukšus biļetenus, bet opozīcija balsojumu boikotēja, pirms tā pametot 135 vietu parlamentu.
“Mēs dibinām Katalonijas Republiku kā neatkarīgu un suverēnu demokrātiskā un sociālā likuma valsti,” teikts rezolūcijas preambulā.
Rezolūcijā aicināts sākt neatkarības procesu, kas ietver jaunu svarīgāko Katalonijas likumu izstrādi un vienlīdzīgu sarunu sākšanu ar Spānijas amatpersonām par sadarbības izveidošanu.
Tikmēr pie parlamenta ēkas Barselonā sapulcējušies desmitiem tūkstoši līksmojoši cilvēku, kas balsojumu skatījās tiešraidē uz diviem milzīgiem ekrāniem.
Daudzi aplaudēja un skandēja “neatkarība”, pēc kā nodziedāja reģionālo himnu, daudziem turot gaisā paceltas dūres.
Savukārt Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs izplatījis paziņojumu, solot atjaunot likumību Katalonijā.
“Es aicinu visus spāņus saglabāt mieru. Likuma vara atjaunos likumību Katalonijā,” teikts Rahoja paziņojumā tviterī.
Katalonijas valdība 1.oktobrī rīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan tiesa bija atzinusi to par nekonstitucionālu un Spānijas varas iestādes centās nepieļaut tā norisi.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/521F9256-5A78-4FB9-9097-C67F02CFA345/
Tusks: Katalonijas krīzē virsroka jāgūst argumentam, nevis spēkam
Brisele, 27.okt., LETA–DPA. Eiropadomes prezidents Donalds Tusks piektdien signalizēja, ka bloks neatzīs Katalonijas parlamenta balsojumu par reģiona neatkarību no Spānijas.
“Eiropas Savienībā (ES) nekas nemainās,” tviterī apliecināja Tusks. “Spānija arī turpmāk būs mūsu vienīgais sarunu biedrs.”
“Es ceru, ka Spānijas valdība dod priekšroku argumenta spēkam, nevis spēka argumentam,” piebilda Tusks.
Katalonijas reģionālais parlaments piektdien nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.
Īsi pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā.
Katalonijas valdība 1.oktobrī rīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan tiesa bija atzinusi to par nekonstitucionālu un Spānijas varas iestādes centās nepieļaut tā norisi.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/AD751FBE-ADD8-46A6-81D1-8B12C4ECCCCC/
Rinkēvičs: Situācija Spānijā pagaidām nav tik sarežģīta, lai runātu par iejaukšanos no ārpuses
Rīga, 27.okt., LETA. Situācija Spānijā ir ļoti sarežģīta, tomēr tā nav sasniegusi tādu līmeni, lai runātu par iejaukšanos no ārpuses, aģentūrai LETA sacīja Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Viņš skaidroja, ka Eiropas Komisijai (EK) ir jāuzrauga, kā tiek ievērotas pamatbrīvības un pamattiesības, jo Eiropas Savienības (ES) līguma 7.pants nosaka, ja kāda valsts pārkāpj ES līguma pamatprincipus, EK ir tiesīga rosināt Padomē šos jautājumus vērtēt, teica ministrs. Tomēr viņš piebilda, ka situācija Spānijā nav nonākusi līdz tādai situācijai, ka būtu jārunā par iejaukšanos no ārpuses.
“Man reizēm šķiet interesanti, ka cilvēki, kas vienā gadījumā kategoriski iestājas pret ES tiesībām iejaukties kādā vienā jautājumā, pēkšņi ļoti aktīvi grib, lai tas notiek citos. ES var būt efektīva tikai tad, ja tās iespējamo starpniecību akceptē abas puses, bet sagaidīt, ka kāds no ārpuses tagad uzspiedīs risinājumu šim vēsturiski, morāli, politiski un juridiski ļoti sarežģītajam jautājumam, tas ir naivi,” uzsvēra Rinkēvičs.
Ministrs vērsa uzmanību, ka ES nav federācija un pauda cerību, ka nenotiks tāda situācijas eskalācija, lai būtu jāuzsāk kādas procedūras. Lai ES institūcijas būtu aktīvas, ir jābūt gan Spānijas valdības, gan Katalonijas reģiona piekrišanai un nav iespējams domāt, ka kāds no Eiropas institūcijām var regulēt kādu konkrētu procesu, ir pārliecināts Rinkēvičs.
Ārlietu ministrs atzina, ka notikumu tālāka attīstība ir atkarīga tieši no Spānijas valdības un Katalonijas politiķu rīcības un ES ir nopietni jāstrādā, lai visos iespējamos veidos palīdzētu atrast risinājumu, bet vienlaikus jāsaprot, ka risinājumu nevarēs uzspiest.
“Spānijas konstitūcijas 155.pants paredz zināmas procedūras, kas nenozīmē autonomijas atņemšanu, bet uz laiku pilnvaru pārņemšanu centrālās valdības rīcībā un jaunu vēlēšanu izsludināšanu. Diemžēl jāsaka, ka pašlaik situācija ir ļoti sarežģīta pašai Spānijai un redzam emocionālus izteikumus un rakstus Latvijas presē un emocionāli saprotu abas puses, bet Latvijas valsts interesēs ir spēcīga ES un NATO un katra no tās dalībvalstīm, kas ir maksimāli spēcīgas, vienotas un spējīgas risināt savas problēmas demokrātiskā un tiesiskā ceļā,” skaidroja Rinkēvičs.
Viņš noliedza, ka pēc Katalonijas parlamenta nobalsošanas par neatkarību no Spānijas mainītos Latvijas pozīcija šajā jautājumā. Viņš vēlreiz uzsvēra, ka šis ir Spānijas iekšpolitisks jautājums, kas risināms konstitūcijas un politiskā, likumīgā procesa ietvaros.
“Latvija neapšaubāmi respektē ES līgumos noteikto pamatprincipu, ka ES dalībvalstis citu valstu teritoriālo integritāti neapšauba un līdz ar to mēs neplānojam nekādā veidā atzīt Katalonijas neatkarību. Gribu cerēt, ka nenotiks tālāk situācijas eskalācija un gan Spānijas valdība un Katalonijas reģiona valdība izvēlēsies politisku dialogu atbilstoši tiem ES un jebkuras demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatprincipiem,” teica ministrs.
Jau ziņots, ka Katalonijas reģionālais parlaments piektdien nobalsojis par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.
Deklarācija tika pieņemta ar 70 balsīm “par” un desmit “pret” un diviem deputātiem nododot tukšus biļetenus, bet opozīcija balsojumu boikotēja, pirms tā pametot 135 vietu parlamentu.
“Mēs dibinām Katalonijas Republiku kā neatkarīgu un suverēnu demokrātiskā un sociālā likuma valsti,” teikts rezolūcijas preambulā.
Savukārt Spānijas Senāts piektdien nobalsojis par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā, kuras parlaments neilgi pirms tam nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.
Senāts nobalsojis par pilnvaru piešķiršanu valdībai ieviest tiešu pārvaldi Katalonijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/FF243558-F512-4E3F-AB1C-7411FD30DB81/
Eksperts: Katalonijas jautājums ir nonācis jaunā eskalācijas līmenī un kompromiss šobrīd ir ļoti tālu
Rīga, 27.okt., LETA. Pēc Katalonijas reģionālā parlamenta nobalsošanas par neatkarības pasludināšanu no Spānijas un Spānijas Senāta nobalsošanas par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā, situācija ir nonākusi jaunā eskalācijas līmenī un kompromiss šobrīd ir ļoti tālu, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.
Viņš skaidroja, ka šie notikumi ir jauns eskalācijas līmenis un epizode. Eksperts ir pārliecināts, ka šī nebūs pēdējā situācijas saasinājuma epizode un tādas varētu būt vēl daudz. Sprūds vērsa uzmanību, ka piektdienas notikumi uzskatāmi parāda to, ka abas puses stingri turas savās pozīcijās un kompromiss šobrīd ir ļoti tālu.
“Ir interesanta situācija, jo no vienas puses Madride nevar ieviest tiešo pārvaldību, ja Katalonijas varas iestādes to sabotē. Ieviest tiešo pārvaldi ar spēku nebūtu prāta darbs no Spānijas valdības puses. Savukārt Katalonijas neatkarības centienu ir grūti realizēt, jo nav nekāda dialoga ar Spāniju. Neatkarība ir deklarēta, bet tā nav nemaz tik viennozīmīga,” uzsvēra Sprūds, piebilstot, ka no 135 Katalonijas parlamenta deputātiem “par” nobalsoja 70, bet, lai deklarāciju pieņemtu, nepieciešamas 68 balsis.
Šī iemesla dēļ var secināt – ja par neatkarības deklarāciju tiktu atdotas par dažām balsīm mazāk, neatkarības nebūtu. Vienlaikus LĀI direktors skaidroja, ka par neatkarības referenduma ierosināšanu nobalsoja 74 deputāti, kas nozīmē, ka atbalsts šiem centieniem ir sarucis. “Katalonija pati balansē uz naža asmens un Katalonijas sabiedrība ir pietiekoši sadalīta,” piebilda Sprūds.
Viņš pieļāva, ka reģionālas autonomijas pasludināšana varētu kļūt par vienu no diskusiju tematiem, jo daudzi katalāņi ir par neatkarību, bet tajā pašā laikā, par to balsojot, īstenībā vēlas lielāku reģionālo autonomiju. Eksperts vērsa uzmanību, ka atbalsts neatkarībai ir instruments autonomijas iegūšanai, un visa Katalonijas neatkarības kustība tika sākta kā instruments autonomijas iegūšanai, bet šobrīd notikusi eskalācija virzienā uz neatkarību.
“Grūti precīzi izmērīt, cik šādu cilvēku procentuāli ir, bet domāju, ka Katalonijā tomēr ir diezgan liels cilvēku īpatsvars, kas būtu gatavi samierināties ar reģionālu autonomiju. Tas gan atkarīgs no tā, ko visā šajā procesā var piedāvāt Spānijas valdība,” teica Sprūds.
LĀI direktors ir pārliecināts, ka ka miermīlīgs, diplomātisks un politisks risinājums būtu sarunu sākšana par to, ka Katalonijas tautai kādā brīdī vajadzētu atļaut rīkot referendumu, kas tiktu atzīts par likumīgu, un tad redzētu, kāds būtu rezultāts. Šādi abas puses varētu iziet no situācijas, domā Sprūds.
Pēc viņa domām, kompromiss varētu būt saistīts ar jauna reģionāla parlamenta pasludināšanu. “Es neizslēdzu, ka šis Katalonijas parlaments to varētu sabotēt, bet agri vai vēlu šādas reģionālās parlamenta vēlēšanas notiks. Šis parlaments gribēja atstāt savu mantojumu, ka viņi nav atkāpušies no saviem principiem un saviem vēlētājiem dotajiem solījumiem. Vienlaikus arī nevar izslēgt 1.oktobra atkārtojumu, ja Spānijas valdība nebūs pacietīga. Ja tā būs pārāk nepacietīga, tad situācija ne pie kā cita, kā pie Katalonijas neatkarības arī nenovedīs,” sacīja eksperts.
Jau ziņots, ka Katalonijas reģionālais parlaments piektdien nobalsojis par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.
Deklarācija tika pieņemta ar 70 balsīm “par” un desmit “pret” un diviem deputātiem nododot tukšus biļetenus, bet opozīcija balsojumu boikotēja, pirms tā pametot 135 vietu parlamentu.
“Mēs dibinām Katalonijas Republiku kā neatkarīgu un suverēnu demokrātiskā un sociālā likuma valsti,” teikts rezolūcijas preambulā.
Savukārt Spānijas Senāts piektdien nobalsojis par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā, kuras parlaments neilgi pirms tam nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.
Senāts nobalsojis par pilnvaru piešķiršanu valdībai ieviest tiešu pārvaldi Katalonijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/57FFCB97-3974-4765-A285-632A9C5735F8/
Junkers: Katalonijas krīzes dēļ ES var rasties jaunas plaisas
Kuru (Franču Gviāna), 27.okt., LETA–AFP. Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers piektdien brīdināja par draudiem, ka līdz ar Katalonijas neatkarības pasludināšanu 28 valstu blokā var rasties jaunas plaisas.
Eiropas Savienībai (ES) “nav vajadzīgas jaunas plaisas, jaunas šķelšanās”, žurnālistiem vizītes laikā Franču Gviānā paziņoja Junkers.
“Mums nevajadzētu iesprausties procesā, kas ir Spānijas iekšējās debates, bet es negribētu, lai ES nākotnē sastāvētu no 95 dalībvalstīm,” viņš piebilda, brīdinot, ka šīs krīzes dēļ iedrošinātas var tikt arī citas separātistu kustības.
Eiropadomes prezidents Donalds Tusks iepriekš signalizēja, ka bloks neatzīs Katalonijas parlamenta balsojumu par reģiona neatkarību no Spānijas.
“ES nekas nemainās,” tviterī apliecināja Tusks. “Spānija arī turpmāk būs mūsu vienīgais sarunu biedrs.”
“Es ceru, ka Spānijas valdība dod priekšroku argumenta spēkam, nevis spēka argumentam,” piebilda Tusks.
Katalonijas reģionālais parlaments piektdien nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Īsi pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā.
Katalonijas premjerministrs Karless Pudždemons pēc neatkarības pasludināšanu aicināja cilvēkus saglabāt mieru.
Katalonijas valdība 1.oktobrī rīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan tiesa bija atzinusi to par nekonstitucionālu un Spānijas varas iestādes centās nepieļaut tā norisi.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/0DF9DB08-0464-45F7-A2A5-DBEB9D146762/
ASV, Lielbritānija un Vācija neatzīst Katalonijas neatkarību
Vašingtona/Berlīne, 27.okt., LETA–AFP. ASV, Lielbritānija un Vācija neatzīt Katalonijas reģiona neatkarību, piektdien pēc balsojuma Katalonijas parlamentā par reģiona neatkarību no Spānijas paziņoja Vašingtonas, Londonas un Berlīnes oficiālie pārstāvji.
“Katalonija ir Spānijas neatņemama sastāvdaļa, un Savienotās Valstis atbalsta Spānijas valdības konstitucionālos centienus saglabāt Spāniju spēcīgu un vienotu,” teikts ASV Valsts departamenta preses sekretāres Heteres Nauertas paziņojumā.
Savukārt Vācijas valdības preses sekretārs Štefens Zeiberts tviterī paziņoja, ka Vācijas “federālā valdība neatzīst šo neatkarības deklarāciju. Spānijas suverenitāte un teritoriālā integritāte vienmēr paliks neaizskarama”.
“Mēs ceram, ka iesaistītās puses izmantos visas pieejamās iespējas dialogam un deeskalācijai,” viņš piebilda.
Lielbritānijas valdība pavēstīja, ka neatzīst tagad un neatzīs nākotnē Katalonijas neatkarību.
Katalonijas reģionālais parlaments piektdien nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Īsi pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā.
Katalonijas premjerministrs Karless Pudždemons pēc neatkarības pasludināšanu aicināja cilvēkus saglabāt mieru.
Katalonijas valdība 1.oktobrī rīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan tiesa bija atzinusi to par nekonstitucionālu un Spānijas varas iestādes centās nepieļaut tā norisi.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/142E0E1E-2B41-43A3-AF6B-C0E50363D54A/
Latvijas oficiālā nostāja: Vienpusēji pasludināto Katalonijas neatkarību Latvija neatzīs
Rīga, 28.okt., LETA. Vienpusēji pasludināto Katalonijas neatkarību Latvija neatzīs, tas teikts Latvijas Ārlietu ministrijas izplatītajā Latvijas valsts oficiālajā nostājā saistībā ar notikumiem Spānijā, Katalonijas autonomajā apgabalā.
Kā uzsvērts paziņojumā, arī pēdējie notikumi nemaina Latvijas valdības nostāju Katalonijas jautājumā, proti, Latvija uzskata, ka tas ir Spānijas iekšējs jautājums, kas jārisina saskaņā ar Spānijas likumiem un konstitūciju. Paziņojumā pausta cerība, ka Katalonijas jautājums tiks atrisināts dialoga ceļā Spānijas konstitūcijas ietvaros.
“Latvijai ar Spāniju ir ciešas divpusējās attiecības, un Spānija ir Latvijas sabiedrotā ES un NATO, kā arī citās starptautiskās organizācijās. Spānija ir demokrātiska, likuma varu respektējoša valsts, tās ieguldījums ES vērtību aizstāvēšanā pasaulē ir nenovērtējams. Tāpēc situācija ir jārisina, ievērojot dalībvalsts un ES atbilstošo normatīvo regulējumu,” teikts Latvijas oficiālajā pozīcijā.
Tikmēr premjera Māra Kučinska (ZZS) pārstāvētās partiju apvienības politiķis, Latvijas Zaļās partijas līderis Edgars Tavars sociālajā tīklā “Twitter” ierakstījis: “Ja kataloņi vēlas savu neatkarību (ja patiesi to vēlas), tā viņiem būs!”
Kā ziņots, Katalonijas reģionālais parlaments piektdien, 27.oktobrī, nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Īsi pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā.
Katalonijas valdība 1.oktobrī rīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan tiesa bija atzinusi to par nekonstitucionālu un Spānijas varas iestādes centās nepieļaut tā norisi.
Spānijas premjers Marjano Rahojs piektdien atlaida Katalonijas valdību un parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas 21.decembrī. Pēc Rahoja teiktā, šāds solis sperts, lai atjaunotu normālo stāvokli. “Mēs, spāņi, pārdzīvojam skumju dienu, kurā saprāta trūkums guvis virsroku pār likumu un sagrāvis demokrātiju Katalonijā,” paziņoja Spānijas premjerministrs.
Viņš arī pavēstīja, ka valdība lūgusi Konstitucionālo tiesu anulēt Katalonijas parlamenta rezolūciju par neatkarības pasludināšanu.
Spānijas valdība arī nolēmusi atlaist Katalonijas reģionālās policijas priekšnieku, kā arī Katalonijas pārstāvjus Madridē un Briselē. Spānijas centrālā valdība arī slēgs Katalonijas valdības pārstāvniecības visā pasaulē, izņemot vienu Briselē esošo.
“Tie ir pirmie soļi, kurus mēs speram, lai neļautu līdz šim brīdim Katalonijas valdībā esošajiem turpināt nepakļaušanās eskalāciju,” uzsvēra Rahojs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/15E7B1EF-C1FA-48EA-ACFF-55B6FA99CDDD/
Pudždemons aicina katalāņus “demokrātiski pretoties” Madrides varai
Madride, 28.okt., LETA–AFP/DPA. No amata atceltais Katalonijas premjerministrs Karless Pudždemons sestdien aicināja katalāņus “demokrātiski pretoties” Madrides rīkojumiem atlaist viņa valdību un reģionālo parlamentu.
Īsā uzrunā televīzijā Pudždemons pavēstīja, ka konstitūcijas 155.panta iedarbināšana ir nelikumīga, un aicināja katalāņus izrādīt pacietību un ticību nākotnei.
Viņš arī paziņoja, ka “mēs turpināsim strādāt pie brīvas valsts būvniecības”.
Kā ziņots, Katalonijas reģionālais parlaments piektdien, 27.oktobrī, nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Īsi pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā.
Katalonijas valdība 1.oktobrī rīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan tiesa bija atzinusi to par nekonstitucionālu un Spānijas varas iestādes centās nepieļaut tā norisi.
Spānijas premjers Marjano Rahojs piektdien atlaida Katalonijas valdību un parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas 21.decembrī. Pēc Rahoja teiktā, šāds solis sperts, lai atjaunotu normālo stāvokli. “Mēs, spāņi, pārdzīvojam skumju dienu, kurā saprāta trūkums guvis virsroku pār likumu un sagrāvis demokrātiju Katalonijā,” paziņoja Spānijas premjerministrs.
Viņš arī pavēstīja, ka valdība lūgusi Konstitucionālo tiesu anulēt Katalonijas parlamenta rezolūciju par neatkarības pasludināšanu.
Spānijas valdība arī nolēmusi atlaist Katalonijas reģionālās policijas priekšnieku, kā arī Katalonijas pārstāvjus Madridē un Briselē. Spānijas centrālā valdība arī slēgs Katalonijas valdības pārstāvniecības visā pasaulē, izņemot vienu Briselē esošo.
“Tie ir pirmie soļi, kurus mēs speram, lai neļautu līdz šim brīdim Katalonijas valdībā esošajiem turpināt nepakļaušanās eskalāciju,” uzsvēra Rahojs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133C9146-CEA9-1FD7-BD73-6F337B9B1E6B/
Katalonijas parlaments nobalso par neatkarību no Spānijas.
Katalonijas reģionālais parlaments piektdien nobalsojis par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Deklarācija tika pieņemta ar 70 balsīm “par” un desmit “pret” un diviem deputātiem nododot tukšus biļetenus, bet opozīcija balsojumu boikotēja, pirms tā pametot 135 vietu parlamentu. “Mēs dibinām Katalonijas Republiku kā neatkarīgu un suverēnu demokrātiskā un sociālā likuma valsti,” teikts rezolūcijas preambulā. Tikmēr pie parlamenta ēkas Barselonā sapulcējušies desmitiem tūkstoši līksmojoši cilvēku. Savukārt Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs izplatījis paziņojumu, solot atjaunot likumību Katalonijā.
Tvitera lietotājs “Nepareizais” jau prognozējis šādu iznākumu.
Nepareizais
@Nepareizais
Kā jau vakar teicu, šodien Katalonija pasludināja neatkarību. Apsveicam katalāņus! ✌?
@vitaamiins @Kilkuts @fufonja https://t.co/oicVtGRQ26
Fri Oct 27 13:50:17 +0000 2017
Tvitera lietotāja Ieva iebilst pret Katalonijas neatkarības pasludināšanu.
angry by default
@ieva_w
vienreiz jau teicu – Katalonijas atdalīšanos nedrīkst pielaut! pietika jau ar Dienvidslāvijas sabrukumu 🙁 #Eurobasket
Fri Oct 27 13:47:00 +0000 2017
Māksliniece Ilze Jaunberga interesējas, kā notikumi attīstīsies tālāk.
Ilze Jaunberga
@IlzeJaunberga
Kas tagad notiks? #Katalonija bbc.com/news/world-eur…
Fri Oct 27 13:41:18 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/a6ac5edb-beeb-45db-a1c0-d341eaf516e3
