28.10.2017. Islandē notiek parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas

Reikjavīka, 18.sept., LETA–BLOOMBERG. Islandē sestdien notiks parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, kas sarīkotas pēc iepriekšējās valdības sabrukuma seksuālo noziegumu skandāla dēļ.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka gandrīz puse islandiešu labprāt vēlētos redzēt premjerministra amatā 41 gadu veco Katrīnu Jakobsdotiru, kuras pārstāvētā Kreiso zaļo kustība aptaujās konkurē ar valdošo Neatkarības partiju.
Neatkarīgā partija ir vadījusi vai piedalījusies 19 no 27 valdībām, kas pārvaldījušas Islandi kopš neatkarības iegūšanas 1944.gadā.
Neskatoties uz skandālu, kura dēļ sabruka premjerministra Bjarni Benediktsona valdība, Neatkarības partijai ir spēcīga priekšvēlēšanu kampaņa.
Jau vēstīts, ka Islandes centriski labējā valdošā koalīcija, kas tika izveidota janvārī, izjuka oktobra vidū, kad to pameta liberālā partija “Gaišā nākotne”, apsūdzot Benediktsona vadīto konservatīvo Neatkarības partiju centienos piesegt seksuālo noziegumu skandālu.
Šādu lēmumu “Gaišā nākotne” pieņēma pēc tam, kad kļuva zināms, ka Benediktsona tēvs Benedikts Sveinsons Tieslietu ministrijai galvojis par vīrieti, kuram 2004.gadā tika piespriesti piecarpus gadi cietumā par regulāru savas nepilngadīgās pameitas seksuālu izmantošanu.
Sveinsons bija rakstījis vēstuli ministrijai, aicinot dzēst šī vīrieša sodāmību.
Kad klajā nāca ziņas par šo vēstuli, Tieslietu ministrija uzreiz neatklāja tās autora vārdu. Tiek uzskatīts, ka Benediktsons kopš jūlija ir zinājis, ka vēstuli rakstījis viņa tēvs.
Islandes istablišmentu dažādi skandāli vajā jau pēdējos desmit gadus, un sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka islandieši vēlas pārmaiņas.
Par to liecina arī vēlētāju atbalsts Jakobsdotirai, kas divreiz pārsniedz atbalstu viņas pārstāvētajai partijai.
“Viņa ir diezgan jauna sieviete, trīs bērnu māte, kura dzīvo daudzdzīvokļu mājā un brauc uz darbu ar velosipēdu. Cilvēki saskata viņā citādāka veida līderi,” aģentūrai “Bloomberg” norādīja Kreiso zaļo partijas bijušais priekšsēdētājs Steingrimurs J. Sigfusons.
Viņa nāk no dzejnieku un politiķu ģimenes, brīvi pārvalda vairākas valodas un savā politiskajā darbībā koncentrējusies uz nevienlīdzības mazināšanu.
Jakobsdotirai ir potenciāls kļūt par nākamo jauno Eiropas līderi pēc Emanuela Makrona uzvaras Francijas prezidenta vēlēšanās, Leo Varadkara kļūšanas par Īrijas premjerministru un Džasindas Ārdenas stāšanās Jaunzēlandes premjera amatā.
Viņi visi ir gados jauni politiķi. Tostarp līdzšinējais Austrijas ārlietu ministrs Sebastians Kurcs, kurš tikai 31 gada vecumā kļūs par nākamo kancleru, jo šomēnes notikušajās Austrijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās uzvarēja viņa vadītā konservatīvā Tautas partija (ÖVP).
Jakobsdotira vēlas palielināt nodokļus bagātajiem, izmantot dividendes no bankām, lai atjaunotu infrastruktūru vai samazinātu valsts parādu, samazināt ogļskābās gāzes emisiju valstī un palielināt valsts izdevumus veselības aprūpes un izglītības sektoros.
Viņas atbalstītāji raksturo Jakobsdotiru kā godīgu un ambiciozu politiķi.
Jakobsdotiras pārstāvētā Kreisā zaļā kustība ir izkonkurējusi sociāldemokrātus, kļūstot par lielāko politisko spēku pa kreisi no centra. Feminisms un vides jautājumi atradās partijas uzmanības centrā vēl pirms kļuva par vispārēji aktuālām tēmām arī citu partiju dienaskārtībā.
Sigfusons sacīja, ka, meklējot potenciālos sabiedrotos koalīcijas valdībai, partija vērstos pie Sociāldemokrātu alianses, Progresīvās partijas un Pirātu partijas.
Jakobsdotira, kas Islandes pēdējā centriski kreisajā kabinetā ieņēma izglītības ministres amatu, neatbalsta Islandes iespējamo iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā (ES) un atturīgi izteikusies par brīvo tirdzniecību.
Cilvēktiesību apsvērumu dēļ Kreiso zaļo kustība pagājušajā gadā iebilda pret Islandes līgumu ar Filipīnām.
Islandes ekonomikai draudot pārkarst un infrastruktūrai brēcot pēc atjaunošanas, Islandes politiskās partijas priekšvēlēšanu kampaņā pievērsušās galvenokārt ekonomikai.
Kritiķi norāda, ka šajā jomā Kreiso zaļo kustība, iespējams, nav pārdomājusi visu līdz galam.
Kreisie zaļie vēlas aplikt ar nodokļiem bagātos, taču šī nodokļu bāze ir ļoti maza, norādīja Islandes tirdzniecības palātas galvenais ekonomists Kristruns Mjolls Frostadotirs.
“Ja patiešām vēlas radīt ienākumus no aplikšanas ar nodokļiem, nauda jāmeklē vidusšķirā. Viņu nodokļu palielināšana pat par pāris procentpunktiem nozīmēs daudz,” viņš piebilda, vienlaikus atzīstot par saprātīgu partijas līdera solījumu nesamazināt budžeta pārpalikumu.
Islandes Universitātes ekonomikas profesors Gilfi Magnusons norādīja, ka investoriem nevajadzētu bīties no Kreiso zaļo kustības uzvaras.
Pēc viņa domām, fiskālā politika daudz neatšķirsies, lai kurš arī uzvarētu, bet uzsvari, protams, būs atšķirīgi.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/world/99EB81CA-8591-4F09-9E06-066F32B06961/