Pētījums: Kā lielāko draudu demogrāfijai uzskata iedzīvotāju aizbraukšana uz ārzemēm
Rīga, 24.okt., LETA. Latvijas demogrāfiju visvairāk apdraud iedzīvotāju aizbraukšana uz ārzemēm, turklāt šīs bažas ir izteiktākas tieši gados jaunu cilvēku vidū. Vienlaikus šie cilvēki ir arī visoptimistiskākie, jo sagaida, ka vismaz 25% līdz pat 50% no aizbraukušajiem tuvākajos gados Latvijā atgriezīsies, liecina jaunākais “Baltic International Bank Latvijas barometrs”.
Skatot sabiedrības viedokli kopumā, tikai 8% aptaujāto tuvākajos piecos gados cer mājās sagaidīt 25% un vairāk aizbraukušo, kamēr divas trešdaļas iedzīvotāju domā, ka atgriezīsies ne vairāk kā 10%. Taču šeit ir jāizceļ zemgalieši (33%), kuri izteikti biežāk nekā citos novados dzīvojošie uzskata, ka atgriezīsies vairāk par ceturto daļu aizbraukušo. Vislielākā skepse redzama Vidzemes iedzīvotāju prognozēs – 75% uzskata, ka labākajā gadījumā atpakaļ atbrauks viena desmitā daļa pašlaik ārzemēs dzīvojošo.
Atšķirīgs ir dažādos novados dzīvojošo viedoklis par to, kas veicinātu reemigrāciju. Latgalē un Kurzemē biežāk nekā citviet uzskata, ka atgriešanos stimulētu vairāk darbavietu. Vidzemnieki vairāk nekā citi pie veicinošajiem faktoriem min lielāku atbalstu uzņēmējdarbībai un biznesa uzsākšanai. Savukārt Zemgales reģionā piemin arī dāsnākus atbalstus ģimenēm ar bērniem. Tomēr vislielākais ir to cilvēku īpatsvars visos reģionos un arī Rīgā, kuri uzskata, ka reemigrāciju visefektīvāk varētu sekmēt lielākas algas (81%).
Taču, lai arī iedzīvotājus satraucošākais, emigrācija nav vienīgais apstāklis, kas ietekmē valsts demogrāfisko ainu. Ja aizbraukšanu par primāro draudu nosauc 63% “Baltic International Bank Latvijas barometra” respondentu, par zemo dzimstības līmeni satraucas 22%. Turklāt visvairāk šajā grupā ir 35 līdz 44 gadus veco Latvijas iedzīvotāju.
Lai gan nepietiekami finansiālie līdzekļi (81,4%) un nepiemēroti sadzīves apstākļi (48,6%) ir tie šķēršļi, kuri visbiežāk tiek nosaukti par iemeslu, kādēļ Latvijā ģimenes nekuplo, cilvēki ar augstiem ienākumiem ir tie, kuri biežāk nekā citi uzskata, ka ideālā ģimenē jābūt tikai diviem bērniem (38,7%). Turklāt zīmīgi, ka 50% šīs grupas respondentu patlaban nav neviena bērna.
Par lielākām – trīs un četru bērnu – ģimenēm biežāk iestājas cilvēki ar vidēji zemiem vai vidējiem ienākumiem. Lauku reģionos vairāk nekā puse iedzīvotāju (56%) sliecas uz trīs bērnu ģimenēm, kamēr galvaspilsētas iedzīvotāji priekšroku dotu diviem bērniem (40%).
Vēlme pēc ģimenes ar lielāku bērnu skaitu attiecīgi palielina pieprasījumu pēc labvēlīgiem, dzimstību veicinošiem apstākļiem. Kamēr lielākā daļa Rīgā dzīvojošo respondentu (46%) kā veicinošu faktoru minēja brīvāku bērnudārzu pieejamību, lauku reģionu iedzīvotāji (50%) par svarīgākiem uzskata atbalsta pasākumus un atvieglojumus daudzbērnu ģimenēm. Tomēr 71% Latvijas iedzīvotāju ir vienisprātis – nepieciešams veicināt ģimenes atbalsta sistēmu un palielināt pabalstus ģimenēm ar bērniem.
Izvērtējot galvenos iemeslus, kāpēc Latvijas ģimenēs ir mazāk bērnu, nekā tās vēlētos, 60% Rīgas iedzīvotāju minēja sadzīves apstākļu nepiemērotību, kas ir gandrīz par trešdaļu vairāk nekā pārējā Latvijā. Neskatoties uz augsto rādītāju, tieši rīdzinieki, salīdzinot ar pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, jūtas visdrošāk par nākotni. Visvairāk potenciālā nestabilitāte nākotnē no plašākas ģimenes plānošanas attur latgaliešus (48%) un vidzemniekus (49%).
“Baltic International Bank Latvijas barometrs” ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas norises.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/4B4B9C11-7CE4-4110-86E6-9A17E9C00F22/
“Baltic International Bank Latvijas barometrs”: aptaujātie saprot zemās dzimstības draudus, bet nav gatavi plānot kuplākas ģimenes
Latvijas demogrāfiju visvairāk apdraud iedzīvotāju aizbraukšana uz ārzemēm, turklāt šīs bažas ir izteiktākas tieši gados jaunu cilvēku vidū. Vienlaikus jāatzīmē, ka šie cilvēki ir arī visoptimistiskākie, jo sagaida, ka vismaz 25% līdz pat 50% no aizbraukušajiem tuvākajos gados Latvijā atgriezīsies, rāda “Baltic International Bank Latvijas barometrs”.
Skatot sabiedrības viedokli kopumā, tikai 8% aptaujāto tuvākajos piecos gados cer mājās sagaidīt 25% un vairāk aizbraukušo, kamēr 2/3 iedzīvotāju domā, ka atgriezīsies ne vairāk kā 10%. Taču šeit ir jāizceļ zemgalieši (33%), kuri izteikti biežāk nekā citos novados dzīvojošie uzskata, ka atgriezīsies vairāk par ceturto daļu aizbraukušo. Vislielākā skepse redzama Vidzemes iedzīvotāju prognozēs – 75% uzskata, ka labākajā gadījumā atpakaļ atbrauks viena desmitā daļa pašlaik ārzemēs dzīvojošo.
Atšķirīgs ir dažādos novados dzīvojošo viedoklis par to, kas tad veicinātu reemigrāciju. Latgalē un Kurzemē biežāk nekā citviet uzskata, ka atgriešanos stimulētu vairāk darbavietu. Vidzemnieki vairāk nekā citi pie veicinošajiem faktoriem min lielāku atbalstu uzņēmējdarbībai un biznesa uzsākšanai. Savukārt Zemgales reģionā piemin arī dāsnākus atbalstus ģimenēm ar bērniem. Tomēr vislielākais ir to cilvēku īpatsvars visos reģionos un arī Rīgā, kuri uzskata, ka reemigrāciju visefektīvāk varētu sekmēt lielākas algas (81%).
Augsti ienākumi neveicina kuplas ģimenes veidošanu
Taču, lai arī iedzīvotājus satraucošākais, emigrācija nav vienīgais apstāklis, kas ietekmē valsts demogrāfisko ainu. Ja aizbraukšanu par primāro draudu nosauc 63% “Baltic International Bank Latvijas barometra” respondentu, par zemo dzimstības līmeni satraucas 22%. Turklāt visvairāk šajā grupā ir 35 līdz 44 gadus veco Latvijas iedzīvotāju.
Lai gan nepietiekami finansiālie līdzekļi (81.4)%) un nepiemēroti sadzīves apstākļi (48.6%) ir tie šķēršļi, kuri visbiežāk tiek nosaukti par iemeslu, kādēļ Latvijā ģimenes nekuplo, cilvēki ar augstiem ienākumiem ir tie, kuri biežāk nekā citi uzskata, ka ideālā ģimenē jābūt tikai diviem bērniem (38.7%). Turklāt zīmīgi, ka 50% šīs grupas respondentu patlaban nav neviena bērna.
Par lielākām – trīs un četru bērnu – ģimenēm biežāk iestājas cilvēki ar vidēji zemiem vai vidējiem ienākumiem. Lauku reģionos vairāk nekā puse iedzīvotāju (56%) sliecas uz trīs bērnu ģimenēm, kamēr galvaspilsētas iedzīvotāji priekšroku dotu diviem bērniem (40%).
Vēlme pēc ģimenes ar lielāku bērnu skaitu attiecīgi palielina pieprasījumu pēc labvēlīgiem, dzimstību veicinošiem apstākļiem. Kamēr lielākā daļa Rīgā dzīvojošo respondentu (46%) kā veicinošu faktoru minēja brīvāku bērnudārzu pieejamību, lauku reģionu iedzīvotāji (50%) par svarīgākiem uzskata atbalsta pasākumus un atvieglojumus daudzbērnu ģimenēm. Tomēr 71% Latvijas iedzīvotāju ir vienisprātis – nepieciešams veicināt ģimenes atbalsta sistēmu un palielināt pabalstus ģimenēm ar bērniem.
Izvērtējot galvenos iemeslus, kāpēc Latvijas ģimenēs ir mazāk bērnu, nekā tās vēlētos, 60% Rīgas iedzīvotāju minēja sadzīves apstākļu nepiemērotību, kas ir gandrīz par trešdaļu vairāk nekā pārējā Latvijā. Neskatoties uz augsto rādītāju, tieši rīdzinieki, salīdzinot ar pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, jūtas visdrošāk par nākotni. Visvairāk potenciālā nestabilitāte nākotnē no plašākas ģimenes plānošanas attur latgaliešus (48%) un vidzemniekus (49%).
“Baltic International Bank Latvijas barometrs” ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas norises.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/87906E90-2C98-4EC2-AD3F-55CEEBF45E2E/
Diasporas organizācijas aicina pieteikties atbalsta finansējumam pasākumiem 2018.gadā
Rīga, 24.okt., LETA. Latvijas vēstniecība Lielbritānijā aicina latviešu diasporas organizācijas pieteikties Ārlietu ministrijas (ĀM) diasporas atbalsta finansējumam pasākumiem 2018.gadā, liecina ministrijas mājaslapā publicētā informācija.
Pieteikumi jāiesūta līdz 20.novembra beigām. Vēstniecība iesniegtos projektu pieteikumus izskatīs un pēc atzinumu sagatavošanas iesniegs ĀM līdz šī gada1.decembrim.
ĀM vērtē atbalstu projektiem, kuru mērķis ir sadarbības ar diasporu stiprināšana un diasporas ieguldījuma Latvijas attīstībā veicināšana, līdzfinansējot aktivitātes kultūras, izglītības, zinātnes, ekonomikas, sporta un citās jomās, komunikācijas veicināšanas pasākumus, kā arī citas aktivitātes, kas veicinātu diasporas pašorganizēšanos, latviskās identitātes stiprināšanu un saiknes ar Latviju uzturēšanu.
Projektus vērtē diasporas projektu izvērtēšanas komisija. Komisija iesniegtos projektus vērtē ne retāk kā reizi ceturksnī, iepriekš izsludinot projektu pieteikumu iesniegšanas termiņu. Konkrētais projektu pieteikšanas termiņš īpaši vērsts uz diasporas organizāciju plānotajiem pasākumiem 2018.gada janvārī un februārī. Lai nodrošinātu savlaicīgu īstenojamo projektu izskatīšanu un iespējamu finansiālā atbalsta piešķiršanu, vēstniecība aicina projektu pieteikumus iesniegt arī par pasākumiem pēc 2018.gada februāra.
ĀM pirms projekta iesniegšanas diasporas organizācijām rekomendē konsultēties ar vēstniecību par projektu izstrādāšanu un iesniegšanu.
Šogad ĀM ir atbalstījusi 129 diasporas projektus dažādās valstīs izglītības, kultūras un sporta jomās, tostarp pasākumus diasporas jauniešu auditorijai, sabiedrības saliedētībai un nacionālās identitātes stiprināšanai kopsummā par 146 944 eiro. No šiem projektiem 45 diasporas projekti tika īstenoti pirmajā pusgadā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/15F90CAC-D251-434F-9D2C-CE182B87D1BB/
