Tiesnešu atalgojuma sistēmu atzīst par neatbilstošu Satversmei
Rīga, 26.okt., LETA. Satversmes tiesa (ST) šodien atzina, ka tiesnešu atalgojuma sistēma neatbilst valsts pamatlikumam.
Savā spriedumā ST norādīja, ka tiesnešu darba samaksas faktiskā vērtība nenodrošina tiesnešu finansiālo drošību.
ST uzsvēra, ka likumdevējam, lemjot par tiesnešu darba samaksas atbilstību, ir jānodrošina tas, lai tiesnešu neatkarības principam atbilstu ikviena tiesneša darba samaksa neatkarīgi no tiesas līmeņa vai tiesneša amatā nostrādātā laika.
Spriedumā arī tika norādīts, ka apstrīdētajās normās tiesneša amats atlīdzības ziņā ir samērots ar valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja amatu. Tomēr, samērojot minētos amatus, nav ņemtas vērā tiesneša un juridiskās struktūrvienības vadītāja atšķirīgās funkcijas, statuss un atbildība.
ST arī norādīja, ka nav ņemts vērā tas, ka valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja atalgojums ir atkarīgs no darba rezultātiem. Atlīdzības likumā šīm amatpersonām ir paredzētas piemaksas, prēmijas un naudas balvas, turpretim tiesneša atalgojums nav atkarīgs no viņa darba rezultātiem. Kā liecina Tieslietu padomes apkopotā informācija, vairāku ministriju struktūrvienību vadītājiem ir noteiktas augstākas mēnešalgu grupas – 13., 14. un pat 16. mēnešalgu grupa. Turklāt tiesnesim ir ierobežotas iespējas savienot amatus, bet valsts pārvaldē strādājošām amatpersonām šādi amatu savienošanas ierobežojumi nav noteikti.
Satversmei neatbilstošā likuma norma zaudēs spēku 2019.gada 1.janvārī, tādējādi dodot laiku likumdevējam izveidot Satversmei atbilstošu likuma normu.
ST priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova pēc lēmuma nolasīšanas medijiem norādīja, ka konstitucionālajā justīcijā lietas par tiesnešu atalgojumu nav nekas jauns. Šāda veida lietas ir skatītas gan Lietuvā, gan Slovēnijā, gan Vācijā un citās valstīs.
Osipova uzsvēra, ka tiesneši netiek vērtēti pēc darba rezultātiem, jo tiesnesim savs darbs vienmēr ir jāveic pēc iespējas augstākā līmenī. Savukārt likumdevējam ir jānodrošina tāda alga, kas nodrošina tiesneša neatkarību.
Izskatot lietu, ST apkopoja ministrijās strādājošo juridisko departamentu vadītāju atalgojumus, kuriem būtu jābūt salīdzināmiem ar tiesnešu atalgojumu. Taču tika konstatēts, ka šie darbinieki saņēma atalgojumu, kurš vairākos gadījumos pārsniedza 12.mēnešalgu grupu, kā arī šiem darbiniekiem bija iespējas saņemt dažāda veida piemaksas un prēmijas. Turpretim tiesnešiem nav iespēju saņemt šādas prēmijas.
Osipova arī norādīja, ka atalgojumam jābūt gana konkurētspējīgam, lai varētu piesaistīt augstas kvalitātes juristus, kuri spētu pildīt tiesneša profesiju dzīves garumā.
Savukārt ST priekšsēdētāja Inese Ziemele medijiem uzsvēra, ka šodienas ST spriedums ir principiāls spriedums, jo ir nepieciešams nodrošināt līdzsvaru un atsvaru starp valsts varām. Ziemele norādīja, ka bez šāda līdzsvara valsts varas atzaru starpā nav iespējama valsts ekonomiska un tiesiska attīstība.
Lieta tika ierosināta par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma neatbilstību Satversmei.
Likumā noteikts, ka tiesneša mēnešalgu nosaka, to piesaistot valsts tiešās pārvaldes iestādes augsti kvalificēta jurista mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu. Prokurora mēnešalgu nosaka, to piesaistot rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu, kā arī rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgu nosaka, to pielīdzinot valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgas maksimālajam apmēram (12.mēnešalgu grupa) saskaņā ar likuma pielikumu.
Kā iepriekš informēja Augstākās tiesas (AT) Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece, Tieslietu padome uzskata, ka vienotās atlīdzības sistēmas līdzsvars ir izjaukts ar vairākkārtējiem grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā un ST sniegtais izvērtējums būs vērā ņemams arguments atalgojuma sistēmas sakārtošanai ne tikai attiecībā uz tiesnešiem un prokuroriem, bet arī plašākā valsts pārvaldes tvērumā.
Jautājumu Tieslietu padome skatīja pēc Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības priekšlikuma, ko atbalstīja arī Latvijas Tiesnešu biedrība. Administratīvo tiesnešu biedrība norādīja, ka ar Atlīdzības likumu noteiktais tiesneša atalgojums jau ilgstoši neatbilst tiesneša statusam Latvijas tiesiskajā iekārtā – valsts varas iestāžu konstitucionālajai nozīmei.
Iekļaujot tiesnešus vienotajā atalgojuma sistēmā, tiesnešu mēnešalga tiek pielīdzināta valsts tiešās pārvaldes iestādes augsti kvalificēta jurista mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu. Līdzsvars tika izjaukts, kad tika atcelti ierobežojumi piemaksu un prēmiju izmaksai valsts pārvaldes darbiniekiem, bet tiesnešiem šādas tiesības liedzot. Tā rezultātā par līdzvērtīgām uzskatītās algas tiesnešiem kļuva pat par 50% zemākas nekā algas izpildvarā, bija norādījusi Administratīvo tiesnešu biedrība.
Biedrība arī vērta uzmanību, ka no tiesneša neatkarības principa izriet valsts pienākums noteikt tiesnešiem tādu atalgojumu, kas atbilstu tiesneša statusam, funkcijām un atbildībai, kā arī tiesneša amata pilnvaru termiņa laikā tas nevar tikt samazināts. Ar atalgojuma samazinājumu ir saprotama valsts funkcionāla nerīkošanās vai aktīva rīcība, kā rezultātā iepriekš noteiktais atalgojums kļūst neatbilstošs tiesneša statusam konstitucionāli tiesiskajā iekārtā.
Tāpat biedrībā skaidroja, ka kopš 2009.gada Atlīdzības likums ir ticis vairākkārt grozīts, taču šie grozījumi ir funkcionāli samazinājuši tiesnesim noteikto atalgojumu viņa pilnvaru termiņa laikā. Tiesnešu atalgojums netika grozīts pēc tam, kad tika atceltas konstitūcijai neatbilstošās Atlīdzības likuma normas par tiesībām tiesnešiem noteikt prēmijas un naudas balvas. Tāpat tiesnešu atalgojums netika grozīts pēc tam, kad Atlīdzības likumā tika atcelti ierobežojumi piemaksu un prēmiju izmaksai valsts pārvaldes darbiniekiem un tika mainīts pieļaujamo maksimālo piemaksu apmērs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C9128-7355-0396-E1B5-421B2FB6B4E5/
Normas, kas nosaka tiesnešu mēnešalgu piesaisti valsts tiešās pārvaldes iestādes augsti kvalificēta jurista jeb 12. mēnešalgu grupas mēnešalgas maksimālajam apmēram, atzīst par neatbilstošām Satversmes 83. un 107. pantam
Satversmes tiesa 2017. gada 26.oktobrī pasludināja spriedumu lietā Nr. 2016-31-01 “Par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. panta devītās daļas un 6.1 panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 83. un 107. pantam”.
Apstrīdētās normas
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk ? Atlīdzības likums) 4. panta devītā daļa: “Tiesneša mēnešalgu nosaka, to piesaistot valsts tiešās pārvaldes iestādes augsti kvalificēta jurista mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu[1]. Prokurora mēnešalgu nosaka, to piesaistot rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu.”
Atlīdzības likuma 6.1 panta pirmā daļa: “Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgu nosaka, to pielīdzinot valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgas maksimālajam apmēram (12. mēnešalgu grupa) saskaņā ar šā likuma 3. pielikumu[2].”
Augstāka juridiska spēka normas
Satversmes 83. pants:
“Tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti.”
Satversmes 107. pants:
“Ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu.”
Lietas fakti
Lieta ierosināta pēc Tieslietu padomes pieteikuma. Tieslietu padome uzskata, ka apstrīdētās normas pārkāpj tiesnešu neatkarības principu, nesamērīgi ierobežojot tiesnešu neatkarības garantijas, un tādēļ neatbilst Satversmes 83. un 107. pantam.
Atlīdzības ziņā samērojot tiesneša un valsts tiešās pārvaldes juridiskās struktūrvienības vadītāja amatu, likumdevējs neesot ņēmis vērā šo amatu atšķirīgās funkcijas, statusu, atbildību un tiem noteiktos ierobežojumus. Likumdevējs neesot ievērojis arī to, ka valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītājam atkarībā no darba rezultātiem esot paredzētas piemaksas, prēmijas un naudas balvas, bet tiesnešiem tās nevarot noteikt. Pastāvošā tiesnešu atlīdzības sistēma neļaujot tiesneša amatam piesaistīt labākos kandidātus un nemotivējot valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāju kļūt par tiesnesi, jo tiesneša atlīdzība faktiski esot mazāka.
Tieslietu padome uzskata, ka likumdevēja bezdarbības dēļ tiesnešu atlīdzības sistēma neesot pielāgota ekonomiskās situācijas un tiesiskā regulējuma izmaiņām. Likumdevējs esot aizsargājis citu valsts amatpersonu atlīdzību, taču neesot izveidojis sistēmu tiesnešu atlīdzības faktiskās vērtības saglabāšanai. Salīdzinot tiesnešu atlīdzību ar valsts pārvaldes amatpersonu atlīdzību, tiesnešu atlīdzību nevarot atzīt par pienācīgu. Tieslietu padome uzsvēra, ka, nosakot atlīdzību tiesnešiem un atlīdzību valsts pārvaldē, esot jāievēro atšķirīgi principi, tādēļ valsts pārvaldē noteiktā atlīdzība varot tikt izmantota salīdzinājumam, bet neesot pieļaujama tiesnešu un valsts pārvaldes amatpersonu atalgojuma sazobe.
Tiesas secinājumi un lēmums
Par prasījuma robežu noteikšanu
Satversmes tiesa nolēma, ka šīs lietas ietvaros tā izvērtēs apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 83. un 107. pantam vienīgi tiktāl, ciktāl apstrīdētas normas nosaka tiesnešu mēnešalgas aprēķināšanas kārtību. Normu atbilstību Satversmei, ciktāl tās nosaka prokuroru mēnešalgas aprēķina kārtību, Satversmes tiesa vērtēs pēc Latvijas Republikas ģenerālprokurora pieteikuma ierosinātajā lietā Nr. 2017-13-01. [17.]
Par apstrīdēto normu vērtēšanu
Satversmes tiesa secināja, ka lietā ir strīds vienīgi par tiesnešu darba samaksas regulārās daļas vienu no elementiem – mēnešalgu. Abas apstrīdētās normas pēc būtības veido vienotu tiesnešu mēnešalgas aprēķināšanas sistēmu, kas paredz ikviena tiesneša mēnešalgas apmēra piesaisti valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja jeb 12. mēnešalgu grupas maksimālajam mēnešalgas apmēram. Līdz ar to Satversmes tiesa apstrīdētās normas vērtēja kā vienotu tiesnešu darba samaksas regulējumu. [18.1., 18.2.]
Satversmes tiesa secināja, ka kritēriji, pēc kuriem izvērtējams, vai tiesnešiem ir nodrošināta atbilstoša darba samaksa Satversmes 107. panta izpratnē, tieši izriet no Satversmes 83. panta. Tādēļ, ja tiktu secināts, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 83. pantam, tas nozīmētu, ka tās nenodrošina tiesnešiem atbilstošu darba samaksu un neatbilst arī Satversmes 107. pantam. Līdz ar to Satversmes tiesa pārbaudīja apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 83. pantam. [19.]
Par apstrīdēto normu neatbilstību Satversmes 83. pantā ietvertajam tiesnešu neatkarības principam
Satversmes tiesa norādīja, ka likumdevējam ir no varas dalīšanas principa izrietošs pienākums ievērot tiesneša statusu, proti, izturēties pret tiesu varu tā, lai būtu nodrošināts triju valsts varas atzaru savstarpējais līdzsvars. Šai likumdevēja attieksmei pret tiesu varu citstarp ir jāatspoguļojas arī tiesnešu atlīdzības tiesiskajā regulējumā. [21.1]
Satversmes tiesa atzina, ka likumdevējs ir tiesīgs veidot tiesnešu atlīdzības sistēmu, par atskaites punktu izvēlējoties izpildvaras amatpersonas atlīdzības apmēru. Tomēr šādā gadījumā tiesneša atlīdzība nevar būt atkarīga no citam valsts varas atzaram raksturīgiem atlīdzības noteikšanas principiem. [21.1.]
Satversmes tiesa uzsvēra, ka likumdevējam, lemjot par tiesnešu darba samaksas atbilstību, ir jānodrošina tas, lai tiesnešu neatkarības principam atbilstu ikviena tiesneša darba samaksa neatkarīgi no tiesas līmeņa vai tiesneša amatā nostrādātā laika. [20.]
Līdz ar to Satversmes tiesa vērtēja, vai ar apstrīdētajām normām rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim, neņemot vērā iespējamās tiesnesim paredzētās izdienas piemaksas, tiek nodrošināta tāda darba samaksa, kas atbilst no Satversmes 83. pantā ietvertā tiesnešu neatkarības principa izrietošajiem kritērijiem. [20.]
Satversmes tiesa norādīja, ka tāda tiesnešu atlīdzības sistēma, kurā tiesneša atlīdzība ir atkarīga no citam valsts varas atzaram raksturīgiem atlīdzības noteikšanas principiem, neatbilst tiesnešu neatkarības principam. [21.1.]
Par tiesnešu finansiālo drošību
Satversmes tiesa atzina, ka ar tiesnešu finansiālo drošību jāsaprot valsts pienākums paredzēt tiesnešiem tādu atlīdzību, kas var viņiem nodrošināt pienācīgu dzīves līmeni visā tiesneša karjeras garumā, ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju, kā arī vispārējos dzīves standartus. Tiesneša finansiālā drošība ietver ne vien viņa iztiku, bet, ņemot vērā tiesneša amata nozīmīgumu sabiedrībā, arī noteiktu dzīves kvalitāti. Tiesneša finansiālā drošība nav apdraudēta vienīgi tad, ja tiesneša saņemtā atlīdzība ļauj viņam uzturēt pienācīgu dzīves līmeni un arī parūpēties par savas ģimenes labklājību. [21., 21.2.]
Satversmes tiesa norādīja, ka tiesnešu darba samaksai, lai tā nodrošinātu tiesnešu finansiālo drošību, ir jābūt samērotai ar tiesneša amatam izvirzītajām prasībām un noteiktajiem ierobežojumiem un konkurētspējīgai [22.1.]
Satversmes tiesa secināja, lai gan tiesneša amatam izvirzītas augstas kvalifikācijas un sociālās kompetences prasības, kā arī noteikti tiesību ierobežojumi, tiesnešiem ir noteikta tāda darba samaksa, kuras faktiskā vērtība ir zemāka nekā amatpersonai, kuras mēnešalgai ir piesaistīta tiesnešu mēnešalga. [22.3.]
Atlīdzības likuma normu piemērošanas prakse valsts pārvaldē vienīgi pastiprina to radīto tiesnešu finansiālās drošības apdraudējumu, būtībā vēl vairāk samazinot ar apstrīdētajām normām noteiktās tiesnešu darba samaksas jau tā neatbilstoši zemo faktisko vērtību. [22.3.]
Līdz ar to Satversmes tiesa secināja, ka ar apstrīdētajām normām noteiktā tiesnešu darba samaksa nenodrošina tiesnešu finansiālo drošību. [22.3.]
Par tiesnešu darba samaksas faktiskās vērtības saglabāšanu
Satversmes tiesa atzina, ka likumdevējam būtu jāizveido tāda tiesnešu atlīdzības sistēma, kas ietvertu tiesnešu atlīdzības faktiskās vērtības saglabāšanas mehānismu. Tiesnešu atlīdzības faktiskā vērtība var tikt saglabāta, likumdevējam izveidojot tādu tiesnešu atlīdzības sistēmu, kas tiesneša atlīdzības faktisko apmēru padara atkarīgu no ekonomiskajiem rādītājiem, vai nosakot termiņu, pēc kura tiesnešu atlīdzības apmērs būtu pārskatāms, un konkrētus kritērijus, pēc kuriem vērtējams tiesnešu atlīdzības faktiskais apmērs. [21.3.]
Satversmes tiesa konstatēja, ka pašreizējā tiesnešu atlīdzības sistēma neietver tiesnešu darba samaksas faktiskās vērtības saglabāšanas mehānismu, jo tās Atlīdzības likuma normas, kas paredz atlīdzības un darba samaksas pārskatīšanu, attiecas vienīgi uz valsts un pašvaldību institūciju vadītājiem [22.4].
Tā kā apstrīdētajās normās noteiktā tiesnešu atlīdzības piesaiste nenodrošina tiesnešu darba samaksas atbilstību no tiesnešu neatkarības principa izrietošajām prasībām, Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 83. pantam, kā arī Satversmes 107. pantam un ir atzīstamas par spēkā neesošām. [22.4.]
Par Satversmes tiesas sprieduma spēku laikā
Satversmes tiesa atzina, ka likumdevējam ir nepieciešams laiks, lai izstrādātu Satversmes 83. panta prasībām atbilstošu tiesnešu darba samaksas sistēmu – izvērtētu ikvienam tiesnesim nodrošināmo darba samaksas faktisko vērtību un pārskatītu valsts budžeta iespējas. Līdz ar to apstrīdētās normas ir atzīstamas par spēkā neesošām no 2019. gada 1. janvāra. [23.]
Satversmes tiesa nolēma:
atzīt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. panta devītās daļas pirmo teikumu un 6.1 panta pirmo daļu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 83. un 107. pantam un spēkā neesošu no 2019. gada 1. janvāra.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā tā pasludināšanas dienā.
Sprieduma teksts ir pieejams Satversmes tiesas mājaslapā:
http://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2017/10/2016-31-01_Spriedums.pdf
[1] Atlīdzības likuma 6.1panta otrā daļa nosaka, ka tiesnešu mēnešalgu nosaka, rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgai piemērojot šādu koeficientu:
1) rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietniekam un rajona (pilsētas) tiesas tiesu nama priekšsēdētājam – 1,1;
2) rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam – 1,2;
3) zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim – 1;
4) zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietniekam – 1,05;
5) zemesgrāmatu nodaļas priekšniekam – 1,1;
6) apgabaltiesas tiesnesim – 1,2;
7) apgabaltiesas priekšsēdētāja vietniekam un kolēģijas priekšsēdētājam, kā arī apgabaltiesas tiesu nama priekšsēdētājam – 1,28;
8) apgabaltiesas priekšsēdētājam – 1,35;
9) (izslēgts ar 12.12.2013. likumu);
10) Augstākās tiesas tiesnesim – 1,42;
11) Augstākās tiesas departamenta priekšsēdētājam – 1,55;
12) Augstākās tiesas priekšsēdētājam – 1,7;
13) Satversmes tiesas tiesnesim – 2,1;
14) Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam – 2,3;
15) Satversmes tiesas priekšsēdētājam – 2,62.
[2] Saskaņā ar Atlīdzības likuma 3. pielikumu rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgas apmērs ir 1647 EUR (bruto).
http://www.satv.tiesa.gov.lv
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/C9A66656-FC00-47D0-AF07-CC75A928C375/
Tieslietu padome pēc ST sprieduma sagaida pilnveidojumus tiesnešu darba samaksas sistēmā
Rīga, 26.okt., LETA. Tieslietu padome pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma par tiesnešu algām sagaida pilnveidojumus esošajā darba samaksas sistēmā, aģentūru LETA informēja Tieslietu padomē.
Tieslietu padomes direktors Ivars Bičkovičs pauž gandarījumu par ST šodienas lēmumu lietā par tiesnešu algām. Vienlaikus viņš sagaida, ka likumdevējs izstrādās Satversmes 83.panta, kurā nostiprināts tiesnešu neatkarības princips, prasībām atbilstošu tiesnešu darba samaksas sistēmu.
Savukārt tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) aģentūrai LETA sacīja, ka tiesneša algai ir jābūt noteiktai, paredzamai un tiesneša pienākumiem atbilstošai, garantējot tiesu varas neatkarības principu tiesiskā valstī. Par ST atbilstošāku būtu atzīstams tāds tiesnešu atalgojuma modelis, kas rada vismazāko iespējamo izpildvaras vai likumdevējvaras ietekmi vai iespējas to ietekmēt, pastāvīgi pielāgojas izmaiņām valsts ekonomiskajā situācijā un neprasa periodiskus grozījumus normatīvajos aktos, uzsvēra ministrs.
Lai gan ST šodien pasludinātajā spriedumā ir atzinusi apstrīdētās normas par spēkā neesošām tikai no 2019.gada 1.janvāra, jau šobrīd Saeimā tiek skatītas Finanšu ministrijas izstrādātais likumprojekts grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, ar kuru paredzētas konceptuālas izmaiņas tiesnešu atlīdzības noteikšanas kārtībā jau no 2018.gada 1.janvāra, atzīmēja Tieslietu ministrijā (TM).
Vienlaikus TM norāda, ka Saeimā iesniegtais projekts paredz, ka tiesneša vidējā darba samaksa nosakāma saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā un vidēja termiņa budžeta ietvara likumā noteikto rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgu. TM ieskatā šāds risinājums, kas pēc būtības nenoteic ne atlīdzības apmēru, ne kārtību, kādā tas nosakāms, nebūtu atbilstošs tiem standartiem, kas attiecībā uz tiesnešu atlīdzību izriet no Satversmes 83.pantā nostiprinātā tiesnešu neatkarības principa. Ievērojot minēto, TM apliecina gatavību iesniegt nepieciešamos priekšlikumus Saeimā esošajam likumprojektam uz otro lasījumu.
Jau ziņots, ka ST šodien atzina, ka tiesnešu atalgojuma sistēma neatbilst valsts pamatlikumam. Savā spriedumā ST norādīja, ka tiesnešu darba samaksas faktiskā vērtība nenodrošina tiesnešu finansiālo drošību.
ST uzsvēra, ka likumdevējam, lemjot par tiesnešu darba samaksas atbilstību, ir jānodrošina tas, lai tiesnešu neatkarības principam atbilstu ikviena tiesneša darba samaksa neatkarīgi no tiesas līmeņa vai tiesneša amatā nostrādātā laika.
Spriedumā arī tika norādīts, ka apstrīdētajās normās tiesneša amats atlīdzības ziņā ir samērots ar valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja amatu. Tomēr, samērojot minētos amatus, nav ņemtas vērā tiesneša un juridiskās struktūrvienības vadītāja atšķirīgās funkcijas, statuss un atbildība.
ST arī norādīja, ka nav ņemts vērā tas, ka valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja atalgojums ir atkarīgs no darba rezultātiem. Atlīdzības likumā šīm amatpersonām ir paredzētas piemaksas, prēmijas un naudas balvas, turpretim tiesneša atalgojums nav atkarīgs no viņa darba rezultātiem. Kā liecina Tieslietu padomes apkopotā informācija, vairāku ministriju struktūrvienību vadītājiem ir noteiktas augstākas mēnešalgu grupas – 13., 14. un pat 16. mēnešalgu grupa. Turklāt tiesnesim ir ierobežotas iespējas savienot amatus, bet valsts pārvaldē strādājošām amatpersonām šādi amatu savienošanas ierobežojumi nav noteikti.
Satversmei neatbilstošā likuma norma zaudēs spēku 2019.gada 1.janvārī, tādējādi dodot laiku likumdevējam izveidot Satversmei atbilstošu likuma normu.
Lieta tika ierosināta par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma neatbilstību Satversmei.
Likumā noteikts, ka tiesneša mēnešalgu nosaka, to piesaistot valsts tiešās pārvaldes iestādes augsti kvalificēta jurista mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu. Prokurora mēnešalgu nosaka, to piesaistot rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu, kā arī rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgu nosaka, to pielīdzinot valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgas maksimālajam apmēram (12.mēnešalgu grupa) saskaņā ar likuma pielikumu.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/1F0E976F-851B-4787-8B40-19F58498252E/
Finanšu ministrija apņemas novērst Satversmes tiesas konstatētās nepilnības tiesnešu atalgojuma sistēmā
Rīga, 26.okt., LETA. Finanšu ministrija (FM) apņemas novērts Satversmes tiesas (ST) konstatētās nepilnības tiesnešu atalgojuma sistēmā, aģentūru LETA informēja FM pārstāvis Aleksis Jarockis.
Jarockis atzina, ka FM ņems vērā ST spriedumu, to izvērtēs un līdz 2019.gada 1.janvārim, ņemot vērā valsts budžeta iespējas, sagatavos priekšlikumus, lai novērstu ST konstatētās nepilnības.
“Patlaban ir nepieciešams detalizētāk iepazīties ar ST spriedumu, lai piedāvātu konkrētu risinājumu,” piebilda ministrijas pārstāvis.
Tajā pašā laikā Jarockis atgādināja, ka patlaban Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums paredz, ka dažādu līmeņu tiesu instanču tiesnešu mēnešalgas ir intervālā no 1647 eiro rajona vai pilsētas tiesas tiesnesim līdz 4315 eiro Satversmes tiesas priekšsēdētājam.
Turklāt 2018.gada valsts budžeta likumprojektā paredzēts papildus finansējums tiesnešu un prokuroru mēnešalgu palielināšanai 6,9 miljonu eiro, 2019.gadā – 7,5 miljonu eiro, 2020.gadam vēl papildus 5,4 miljonu eiro apmērā. “Tādējādi 2018.dažādu līmeņu tiesu instanču tiesnešu mēnešalgas būs no 1966 eiro līdz 5151 eiro,” piebilda Jarockis.
Jau ziņots, ka Satversmes tiesa (ST) šodien atzina, ka tiesnešu atalgojuma sistēma neatbilst valsts pamatlikumam. Savā spriedumā ST norādīja, ka tiesnešu darba samaksas faktiskā vērtība nenodrošina tiesnešu finansiālo drošību.
ST uzsvēra, ka likumdevējam, lemjot par tiesnešu darba samaksas atbilstību, ir jānodrošina tas, lai tiesnešu neatkarības principam atbilstu ikviena tiesneša darba samaksa neatkarīgi no tiesas līmeņa vai tiesneša amatā nostrādātā laika.
Spriedumā arī tika norādīts, ka apstrīdētajās normās tiesneša amats atlīdzības ziņā ir samērots ar valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja amatu. Tomēr, samērojot minētos amatus, nav ņemtas vērā tiesneša un juridiskās struktūrvienības vadītāja atšķirīgās funkcijas, statuss un atbildība.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/CE594309-5F6D-4096-B690-9623F6B6593B/
AT un prokuratūra neapmierinātas ar nepietiekamo finansējumu darbinieku atalgojumam
Rīga, 24.okt., LETA. Augstākās tiesas (AT) un Ģenerālprokuratūras pārstāvji šodien Saeimas Budžetu un finanšu (nodokļu) komisijā norādīja uz nepietiekamu finansējumu darbinieku atalgojumam.
AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs sacīja, ka šogad sākta ilgi gaidītā darbinieku atalgojuma reforma, kuru bija paredzēts īstenot vairākos gados. Tomēr “nākamais solis” netiek paredzēts, jo tam neesot piešķirts finansējums. Darbinieku atalgojuma pārtraukšana vai neturpināšana neatbilst mūsu redzējumam, piebilda Bičkovičs.
Ņemot vērā, ka darbinieku atalgojuma palielinājums ietekmētu arī citu institūciju algas, kopumā būtu nepieciešams 1,8 miljoni eiro.
Savukārt attiecībā uz tiesnešu atalgojumu budžeta paketē tiek virzīts likumprojekts, kas paredz tiesnešu mēnešalgas vairs netiks saistītas ar valsts pārvaldes amatpersonu mēnešalgām. Tāpat plānots nodrošināt tiesnešu un prokuroru mēnešalgu palielinājumu atbilstoši papildus finanšu piešķīrumam 2018.- 2020.gadam.
Bičkovičs skaidroja, ka ierosinājums mainīt tiesnešu algas aprēķināšanas noteikumus iesniegts uzreiz Saeimā, bet AT ar šo ieceri sākotnēji nebija iepazīstināta.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers komisijas sēdē pauda, ka Ģenerālprokuratūra pārsvarā saņēmusi finansējumu visiem prioritāriem pasākumiem, tomēr darbiniekiem ir zems atalgojums un liela kadru mainība. Papildu finansējums saistīts tikai ar minimālās algas pieaugumu, skaidroja Kalnmeiers. Viņš precizēja, ka runā tieši par darbiniekiem, nevis prokuroriem, kuru alga tiek noteikta vienotā sistēmā.
Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāja Ineta Ziemele, skaidrojot deputātiem ST budžeta pieteikumu, uzsvēra, ka Latvijā būtu nepieciešams nostiprināt tiesu varu. Proti, ST piedāvā veicināt atpazīstamību, nostiprināt ST reputāciju starptautiski. Tas prasot resursu palielināšanu.
Runājot par atalgojumu, Ziemele piebilda, ka ceturtdien paredzēts pasludināt spriedumu tiesnešu algu lietā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/5B5B6FBD-B125-4354-B0CA-80DFEB7DB4F8/
Parlamenta konceptuāli atbalsta ieceri tiesnešu mēnešalgas vairs nesaistīt ar valsts pārvaldes amatpersonu algām
Rīga, 26.okt., LETA. Tiesnešu mēnešalgas vairs netiks saistītas ar valsts pārvaldes amatpersonu mēnešalgām, paredz šodien Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.
Tāpat likumā paredzēts nodrošināt tiesnešu un prokuroru mēnešalgu palielinājumu atbilstoši papildus finanšu piešķīrumam 2018.-2020.gadam.
Grozījumi likumā arī paredzēti saistībā ar minimālās algas izmaiņām ar 2018.gada 1.janvāri no 380 eiro uz 430 eiro.
Šī likuma izmaiņas saistītas ar nākamā gada valsts budžetu. Galīgajā lasījumā Saeima par likumprojektu plāno lemt novembra beigās.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/69524081-C15B-418C-A433-481E83844F96/
Cīnās arī par savām tiesībām
Satversmes tiesa (ST) ceturtdien atzina, ka tiesnešu atalgojuma sistēma neatbilst valsts pamatlikumam. Savā spriedumā ST norādīja, ka tiesnešu darba samaksas faktiskā vērtība nenodrošina tiesnešu finansiālo drošību. Satversmei neatbilstošā likuma norma zaudēs spēku 2019.gada 1.janvārī, tādējādi dodot laiku likumdevējam izveidot Satversmei atbilstošu likuma normu. Lieta tika ierosināta par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma neatbilstību Satversmei. Spriedumā arī tika norādīts, ka apstrīdētajās normās tiesneša amats atlīdzības ziņā ir samērots ar valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja amatu. Tomēr, samērojot minētos amatus, nav ņemtas vērā tiesneša un juridiskās struktūrvienības vadītāja atšķirīgās funkcijas, statuss un atbildība. Tvitera lietotāji cer, ka tiesnešu izvirzītās prasības attieksies uz citu profesiju pārstāvjiem, kuri arī būtu pelnījuši saņemt Satversmei atbilstošu atalgojumu.
Žurnālists Edgars Kupčs ziņo par tiesas atzinumu.
Edgars Kupčs @edgarskupcs
Tiesneši uzvarējuši valsts pārvaldi algu jautājumā. Tā spriedusi Satversmes tiesa. Likumdevējs var laboties līdz 2019. gadam.
Thu Oct 26 07:49:19 +0000 2017
Tiesnešus sveic zvērināts advokāts Normunds Šlitke.
Normunds Šlitke @NormundsS
Sveicam tiesnešus ar satv.tiesa.gov.lv/press-release/… ,aicinot neapstāties pie sasniegtā, turpinot cīņu par neatkarību no likumdevēja un izpildvaras!
Thu Oct 26 11:40:53 +0000 2017
Tvitera lietotājs Patriks neizprot, kāpēc paši tiesneši nelemj par sava atalgojuma apjomu.
Patr3ks @Pr0tekt0rs
Kāpēc tiesneši uzreiz paši nepiespriež sev algu 20 stabus menesī?
Thu Oct 26 08:29:09 +0000 2017
Vēsturnieks Jānis Taurēns pret notiekošo attiecas ironiski.
Jānis Taurēns @jtaurens
prieks, ka visi citi atalgojumi Satversmei atbilst.. twitter.com/irLV/status/92…
Thu Oct 26 09:28:27 +0000 2017
Notikušais raisījis personiskas pārdomas grafiskajam dizainerim Arvim Villam.
Arvis Villa @Skepse
aizdomājos, vai saņemu algu, kas man nodrošinātu maketētāja cienīgus apstākļus dzīvei… #workaholic twitter.com/ltvzinas/statu…
Thu Oct 26 09:32:11 +0000 2017
Tvitera lietotāja “Burtniece” cer, ka izmaiņas kādreiz skars arī citu jomu pārstāvjus.
Burtniece @Vinetav
Jācer, tiesneši atzīs arī mediķu, policistu utt. algas par tādām, “lai uzturēt pienācīgu dzīves līmeni un parūpētie… twitter.com/i/web/status/9…
Thu Oct 26 09:28:28 +0000 2017
Līdzīgu vēlmi pauž Armands Strazds.
Armands Strazds @strazds
Cerams, ka tiesnešu paraugam ar to pašu argumentāciju drīz sekos arī pārējo profesiju pārstāvji. apollo.tvnet.lv/zinas/tiesnesu…
Thu Oct 26 10:21:10 +0000 2017
Advokāte Solvita Olsena norāda, ka mediķu darbs atbildības ziņā pielīdzināms tiesnešu arodam.
Solvita Olsena @S_Olsena
Satversmes tiesas atziņas par tiesnešu algu līdzīgi piemērojamas ārstu darba algas noteikšanai. Ārstu darbam ir līdzīgi augstas prasības.
Thu Oct 26 08:46:09 +0000 2017
plāno lemt novembra beigās.
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/0b0e062f-8772-473a-bdec-cb71e6c41c6b
