ES ministri vienojas pārsūtīto darbinieku direktīvas jautājumā
Luksemburga, 24.okt., LETA–AFP/DPA. Eiropas Savienības (ES) nodarbinātības lietu ministri pirmdien Luksemburgā panākuši vienošanos par izmaiņām tā sauktajā pārsūtīto darbinieku direktīvas jautājumā, kas raisījusi turīgāko un nabadzīgāko bloka dalībvalstu domstarpības.
“Es domāju, ka mēs esam panākuši līdzsvarotu kompromisu,” paziņoja ES prezidējošās valsts Igaunijas veselības un darba lietu ministrs Jevgeņijs Osinovskis, kurš vadīja 11 stundas ilgušās sarunas.
Viņš preses konferencē uzsvēra, ka panāktajam kompromisam ir “ļoti spēcīgs atbalsts”.
Pret vienošanos iestājās Latvijas, Lietuvas, Polijas un Ungārijas ministri, savukārt Horvātija, Īrija un Lielbritānija atturējās. Pārējās valstis kompromisam izrādīja spēcīgu atbalstu, uzsvēra Igaunija.
Pārsūtīto darbinieku direktīva šobrīd ļauj uzņēmumiem no dalībvalstīm ar zemākām algām uz laiku darbiniekus nosūtīt uz bagātākām dalībvalstīm, izvairoties no tajās esošajiem augstākajiem sociālajiem maksājumiem.
Francijas prezidents Emanuels Makrons bija solījis reformēt šo sistēmu, uzstājot, ka tā rada nevienlīdzīgas pozīcijas bloka turīgākajām dalībvalstīm.
Bloka turīgākās valstis ir uzsvērušas, ka sistēma rada sociālo dempingu, jo ļauj apiet bagātākajās valstīs esošās augstās veselības apdrošināšanas un sociālās iemaksas.
Sarunās tika atbalstīts Francijas aicinājums pagaidu darbinieku darba termiņu ierobežot ar 12 mēnešiem, tomēr ļaujot šo laiku pagarināt par sešiem mēnešiem, ja tiks saņemts darbinieku nosūtījušās kompānijas lūgums.
Sarunu sākumā 2016.gada martā Eiropas Komisija (EK) rosināja griestus 24 mēnešu garumā.
Parīze tikmēr piekāpās ceļu transporta nozares jautājumā. Tās darbību regulēs līdzšinējie noteikumi. Vairākas Austrumeiropas valstis bija paudušas bažas, ka izmaiņas varētu kaitēt to kravas automašīnu šoferu veiktiem pārvadājumiem.
Par vienošanās galīgo versiju vēl lems ministri un Eiropas Parlaments (EP).
2015.gada dati liecina, tā pārsūtīto darbinieku direktīva attiecas uz apmēram diviem miljoniem darbinieku. Visvairāk darbinieku uz ārzemēm nosūtīts no Polijas, Vācijas un Francijas. Visvairāk darbinieku šādā veidā saņēma Vācija, Francija un Beļģija.
EK norāda, ka ārvalstu darbinieki bieži saņemt tikai pusi no tā, kas tiek maksāts vietējiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/7579BB78-232F-4F1B-A983-E750D417F750/
LM: ES ministru vienošanās pārsūtīto darbinieku direktīvas jautājumā visaptveroši nerisina Latvijas izteiktās bažas
Rīga, 24.okt., LETA. Eiropas Savienības (ES) nodarbinātības lietu ministru pirmdien Luksemburgā panāktā vienošanās par izmaiņām tā sauktajā pārsūtīto darbinieku direktīvas jautājumā, kas raisījusi turīgāko un nabadzīgāko bloka dalībvalstu domstarpības, visaptveroši nerisina Latvijas izteiktās bažas, aģentūrai LETA norādīja Labklājības ministrijā (LM).
LM skaidroja, ka Ministru padomes diskusijās galvenie diskusiju jautājumi bija saistīti ar ilgstošas darbinieku nosūtīšanas jautājumu, jo īpaši tā ilgumu, atlīdzības jautājumu, noteikumu attiecināšanu uz transporta nozari, kā arī direktīvas pārņemšanas un piemērošanas laika grafiku.
Ministrijā uzsvēra, ka Latvija jau kopš Eiropas Komisijas (EK) priekšlikuma publicēšanas rezervēti vērtēja priekšlikumu gan ņemot vērā tā izstrādes un publicēšanas laiku, gan priekšlikuma nepārliecinošo pamatojumu, kā arī ietvertā regulējuma neskaidrību un potenciālās ieviešanas problēmas. Arī Saeima bija viens no ES parlamentiem, kas izteica bažas par šī priekšlikuma atbilstību subsidiaritātes un proporcionalitātes principam.
Latvija vienmēr ir atbalstījusi un atbalsta cīņu pret krāpšanos un negodīgām rīcībām, kas skar nodarbinātību, tajā skaitā darbinieku nosūtīšanas jomā. “Atbalstām arī ilgtermiņā centienus atalgojuma tuvināšanā starp ES dalībvalstīm darbinieku nosūtīšanas kontekstā, taču vienlaikus Latvija iestājas par saprotamu un piemērojamu regulējumu, kas nerada šķēršļus uzņēmēju iespējām brīvi piedāvāt savus pakalpojumus ES vienotajā tirgū,” norādīja ministrijā, piebilstot, ka Latvijai ir arī bijušas zināmas bažas attiecībā uz priekšlikuma negatīvajām sekām uz iekšējo tirgu – brīvu pakalpojumu un darba spēka kustību.
“Priekšlikums redakcijā, kāda tas tika pieņemts ES Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes 2017.gada 23.oktobra sanāksmē, visaptveroši nerisina Latvijas izteiktās bažas, turklāt atsevišķos jautājumos paredz pat sarežģītāku regulējumu salīdzinājumā ar sākotnēji piedāvāto. Piemēram, jautājumā par ilgstošas norīkošanas noteikumiem un šajā situācijā piemērojamām tiesībām, skaidra regulējuma noteikšanu starptautisko pārvadājumu jomā, kas ņemtu vērā šis jomas specifisko raksturu,” uzsvēra ministrijā.
Vienlaikus ministrija skaidroja, ka diskusiju gaitā atsevišķi priekšlikuma elementi tika precizēti, tādējādi zināmā mērā risinot arī atsevišķas Latvijas sākotnēji bažas attiecībā uz reālo, nevis sagaidāmo nosūtīšanas ilgumu, dubultu maksājumu novēršanu un ilgāku direktīvas pārņemšanas periodu, kas dotu iespēju uzņēmējiem, kuri nosūta darbiniekus uz citu valsti, pienācīgi sagatavoties jaunā regulējuma piemērošanai.
LM uzsvēra, ka attiecībā uz turpmāko darbību šobrīd ir panākta vienošanās tikai Padomē, taču, lai direktīva stātos spēkā, vēl priekšā ir vienošanās ar EP.
Jau ziņots, ka pret vienošanos iestājās Latvijas, Lietuvas, Polijas un Ungārijas ministri, savukārt Horvātija, Īrija un Lielbritānija atturējās. Pārējās valstis kompromisam izrādīja spēcīgu atbalstu, uzsvēra Igaunija.
Pārsūtīto darbinieku direktīva šobrīd ļauj uzņēmumiem no dalībvalstīm ar zemākām algām uz laiku darbiniekus nosūtīt uz bagātākām dalībvalstīm, izvairoties no tajās esošajiem augstākajiem sociālajiem maksājumiem.
Francijas prezidents Emanuels Makrons bija solījis reformēt šo sistēmu, uzstājot, ka tā rada nevienlīdzīgas pozīcijas bloka turīgākajām dalībvalstīm, un bloka turīgākās valstis ir uzsvērušas, ka sistēma rada sociālo dempingu, jo ļauj apiet bagātākajās valstīs esošās augstās veselības apdrošināšanas un sociālās iemaksas.
Sarunās tika atbalstīts Francijas aicinājums pagaidu darbinieku darba termiņu ierobežot ar 12 mēnešiem, tomēr ļaujot šo laiku pagarināt par sešiem mēnešiem, ja tiks saņemts darbinieku nosūtījušās kompānijas lūgums.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D6D0D0A3-7363-47D9-B814-8406DC04A50F/
