“airBaltic” Latvijas valsts kontrolpaketes zaudēšana būtu liela kļūdu. Starp pretendentiem uz “airBaltic” ir investīciju fonds, bet nav globālās aviokompānijas, atzīst Kučinskis

Ivo Butkevičs, LETA

“airBaltic” varētu pilnībā privatizēt

Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” ir uz stabila attīstības ceļa, taču agri vai vēlu var pienākt laiks, kad izaugsmes turpināšanai lidsabiedrībai nepieciešamas akcionāru investīcijas. Lai sekmētu uzņēmuma attīstību un nevajadzētu ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, pastāv iespēja pilnībā privatizēt nacionālo aviokompāniju. Par to, kāpēc valsts šādu risinājumu apsver, kā arī aviācijas nozari Latvijā kopumā intervijā aģentūrai LETA stāsta Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Kā vērtējat “airBaltic” darbību šogad un kā saredzat tālākās attīstības perspektīvas uzņēmumam?

“airBaltic” ir viens no būtiskajiem spēlētajiem kopējā aviācijas segmentā Latvijā. Protams, šobrīd “airBaltic” sniegumu vērtējam ļoti pozitīvi. Ja ielūkojamies nesenā pagātnē, tad kompānija veiksmīgi realizējusi restrukturizācijas plānā ietvertos priekšnosacījumus un pasākumus. Izdevies iegūt finanšu stabilitāti, tiek atjaunota gaisa kuģu flote, kas ir ārkārtīgi būtiski, lai varētu nodrošināt efektīvākus, ērtākus un lētākus pakalpojumus pasažieriem. Tas attiecīgi vainagojies ar to, ka arī gaisa kuģu noslogojumus pieaudzis, šobrīd tiek veiksmīgi realizēts kompānijas apstiprinātais biznesa plāns “Horizon 2021”, pieaug apkalpoto pasažieru skaits. Ja runājam par pagājušo gadu, bija 2,9 miljoni pasažieru, kas ir par 10% vairāk nekā 2015.gadā, savukārt 2017.gada pirmajos deviņos mēnešos skaits ir jau 2,7 miljoni pasažieru, kas ir par 21% vairāk nekā attiecīgajā laikā gada iepriekš. Tāpat par 14% šajā laikā pieaudzis lidojumus skaits, kas ir saistīts ar flotes atjaunošanu un papildināšanu.

Kas ir galvenie izaicinājumi aviokompānijai nākotnē?

Faktiski galvenais izaicinājums ir veicināt stratēģiskā investora piesaisti. Mēs ļoti produktīvi šogad esam strādājuši, esam piesaistījuši starptautisku kompāniju “Lazard Freres”, kas ir veikusi liela apmēra darbu, lai apzinātu, kuri potenciāli varēt būt stratēģiskie partneri “airBaltic”, lai kompānija varētu attīsties. Šeit ir viena būtiska nianse – valstij esot lielākajam akcionāram, ir jārūpējas par kompānijas attīstību. Lai kompānija attīstītos, tieši akcionāri ir tie, kuri investē. Tomēr mums ir jāņem vērā Eiropas Savienības regulējums, kas paredz, ka valsts investīcijas ir valsts atbalsts. Attiecīgi valsts atbalsts nav saderīgs ar kompānijas attīstību, tāpēc mums jāmeklē stratēģiskais partneris, lai kompānija varētu attīstīties atbilstoši tirgus principiem. Faktiski valstij ir apgrūtinoši būt par efektīvu akcionāru, jo likumi nepieļauj tādas investīciju iespējas, kādas ir privātam akcionāram.
Lai varētu nodrošināt kompānijas konkurētspēju un ilgtspēju, stratēģiskais partneris ir nepieciešams. Aviācija ir bizness, kurā nekas nenotiek, tā teikt, stabili stāvot uz vietas. Kā mēs zinām, aviācijas tirgus pasaulē ir diezgan bēdīgā situācijā, ņemot vērā, ka daudz pazīstamu kompāniju nonākušas grūtības pretēji “airBaltic”, kas strādā fenomenāli. Šis gads viennozīmīgi “airBaltic” pastāvēšanas vēsturē ir veiksmīgais, un mēs piesardzīgi prognozējam, ka nākamais būs vēl labāks. Tajā pašā laikā mēs redzam, kas notiek Eiropā – ar “Monarch”, ar “Air Berlin”, ar “Alitalia”. Redzam arī, kas notiek ar “Etihad Airways”, kurš dažus gadus iepriekš ļoti agresīvi izvietoja investīcijas, bet vairs to nedara. Redzam arī to, cik ļoti citi spēlētāji vēlas ienākt tirgū, piemēram, no Ķīnas. Arī Eiropas kompānijas “British Airways”, KLM, “Lufthansa” ļoti cenšas nostiprināt pozīcijas, tāpēc tas ir ļoti svarīgi arī “airBaltic”.

Aviācija Latvijā, protams, nesākas un nebeidzas ar “airBaltic” – ir citas aviokompānijas, starptautiskā lidosta “Rīga”, reģionālās lidostas. Kā Satiksmes ministrija redz kopējo nozares nozīmību un devumu tautsaimniecībā?

Mēs, Latvija, tomēr esam perifēra valsts. Kopējā Eiropas telpā mēs esam malā, mums ir ārēja Eiropas Savienības robeža. No infrastruktūras viedokļa mums nav savienojumu ar lielajiem Eiropas biznesa centriem – nedz ar dzelzceļu, nedz ar lielceļiem. Nav kā Polijā – uzsēdies bāņa un aiziet! Faktiski vienīgi efektīvo un ātru savienojamību tādai valstij kā Latvija nodrošina aviācija. Puse tūristu, kas brauc uz šejieni, ierodas ar gaisa transportu. Protams, šeit ir svarīgi gan pārvadātāji, gan infrastruktūras turētāji, kas nodrošina šos pārvadājumus. Pamatā tā ir lidosta “Rīga” un AS “Latvijas gaisa satiksme”, kas menedžē šos lidojumus. Lai mēs būtu pievilcīgi tūristiem, uzņēmējiem, biznesam, mums ir ārkārtīgi svarīgi, ka aviācija ir. Aviācijā kopumā tieši un netieši tiek nodarbināti aptuveni 32 000 darbinieku, un viens eiro, ko mēs ieliekam aviācijā, veido trīs eiro ekonomikā, kas ir ļoti būtiski. Kopumā mēs rēķinām, ka aviācija Latvijas iekšzemes kopproduktā (IKP) veido aptuveni 3% – “airBaltic” ir puse no tā.
Tāpat mums pakāpeniski sāk attīsties reģionālie aviācijas centri, piemēram, aktīvi Liepājas lidosta attīstās, Tukuma lidlauks sāk atdzīvoties, un sāktas darbības, lai varētu apkalpot regulārus lidojumus. Turpinot par aviācijas nozīmi ekonomikā, 10% pieaugums gaisa savienojamībā stimulē IKP pieaugumu uz vienu iedzīvotāju par 0,5%.

Vai patlaban nav tā, ka aviokompānijas, galvenokārt “airBaltic”, Rīgā sāk attīstīties straujāk, nekā lidosta no infrastruktūras viedokļa spēj tikt līdzi?

1970.gados lidosta “Rīga” bija būvēta trim miljoniem pasažieru, un ilgstoši šī kapacitāte netika sasniegta. Savukārt, skatoties no 2004.gada līdz šodienai, situācija ir krasi mainījusies. Tomēr lidosta ļoti sparīgi ir sekojusi līdzi pasažieru pieplūdumam un aktīvi investējusi infrastruktūras pilnveidošanā, lai šo pakalpojumu padarītu ērtāku un efektīvāku. Jā, ir virkne aktivitāšu, kas vēl būtu jādara, piemēram, bagāžas komplektācija vai reģistrēšanās zona, bet visas šīs lietas plānos ir. Ir dažādas attīstības kārtas, attiecībā uz kurām tiek sludināt iepirkumi, lai nodrošinātu mērķa sasniegšanu, kas ir septiņi līdz 10 miljonu pasažieru gadā.
Man bieži sanāks doties komandējumos, un mans personīgais, nevis valsts sekretāra viedoklis ir, ka mūsu lidosta ir fantastiska. Ja mēs salīdzinām, piemēram, ar Berlīnes lidostu, kas ir lielais centrs, piedod, atvaino, tur nav patīkami iegriezties un pavadīt laiku starp lidojumiem vai atlidojot. Ja paskatāmies, kā mums tiek nodrošināta apkalpošana no cilvēku puses, ja paskatāmies, kādas ir telpas, manuprāt, esam ļoti progresīvi.
Kā vērtējat – cik aktīva un sekmīga ir bijusi lidosta “Rīga” jaunu aviokompāniju piesaistē? Vai izdarīts pietiekami? Zinām arī, ka kaimiņi šādās lietās nestāv uz vietas…
Es tā īsti nevaru iedomāties brīdi, kurā kāds varētu pateikt – pietiek, izdarīts! Es zinu, ka lidosta aktīvi darbojas ar dažādām metodēm, lai vestu dialogu ar aviokompānijām, kuras varētu šeit lidot. Viņi aktīvi strādā arī uz kravu aviāciju, jo sevišķi sinerģijā ar “Latvijas pastu”. Manuprāt, ļoti optimāli un pietiekoši darbi ir paveikts. Redzi, ja viņi tagad paņems un piesaistīs kompāniju X vai Y ar trim vai četriem miljoniem pasažieru, tas pašai lidostai “Rīga” nebūs ne ērti, ne efektīvi, un cilvēki vienkārši nelidos. Faktiski jārēķinās arī ar to – kamēr valsts ir lielākais akcionārs “airBaltic”, aviokompānija visu laiku ir paplašinājusi maršrutu tīklu. Es domāju, ka lidostas “Rīga” darbs, piesaistot aviokompānijas, piemēram, “Norwegian”, piemēram, “Wizz Air”, ir ļoti pozitīvs.
Aviācijā jau tā nenotiek, ka vienkārši lido uz skaistāko pieturu. Vērtē, kāds ir tīkls, kādi ir savienojumi. Patlaban ir radīta situācija, lai visām aviokompānijām būtu ērti, lai visām būtu vienādi nosacījumi, absolūti nevienam nav kaut kas vairāk vai mazāk, bet vēsturiski tā ir veidojies, ka tieši “airBaltic” aug no lidostas “Rīga”. Tajā pašā laikā lidosta nevienā brīdī nav apstājusies, apzina potenciālus partnerus, aicina lidot, informē par iespējām. Bet – lai veidojas loģika, lai nepārklājas, lai neveidojas nevajadzīga konkurence, ka vienā laikā ielido divas dažādu aviokompāniju lidmašīnas, kas ir mērķētas uz vienu un to pašu pasažieru auditoriju. Mums jau ir svarīgs tas pasažieru skaits, kuru apkalpojam. Nebūtu pieļaujami, ka notiek asa cīņa par vienu un to pašu pasažieri…
Es kā pasažieris gan, visticamāk, nesūdzods, ja vairākas aviokompānijas par mani konkurē…
Kā pasažieris nesūdzētos, bet ir svarīgi, kā tu uz konkrēto galamērķi aizlido. Piemēram, ar “Ryanair” var nākties lidot caur Dublinu vai Londonu, ar “Wizz Air” caur Oslo, vēl ar vienu otru vai caur Helsinkiem. Ar “airBaltic” lido pa taisno, tas ir tas būtiskais faktors.

Vēsturiski bija doma par aviācijas holdinga izveidi Latvijā. Vai šī iecere joprojām ir aktuāla, kā arī – vai tiek strādāts pie plašākas aviācijā iesaistīto spēlētāju sinerģijas nozarē?

Tā ideja bija dzīva tajā brīdī, kad mēs skatījāmies, kā “airBaltic” nodrošināt ilgtspēju finansiāli grūtos apstākļos. Tas bija viens no potenciālajiem elementiem – skatīties, kādā veidā labāka pārvaldīt aviācijas jomas spēlētāju resursus. Tas jautājums atrisinājās ar finanšu investoru 2015.gada nogalē un 2016.gadā sākumā, tāpēc par šo tēmu patlaban diskutēts netiek. Tolaik holdinga ideja bija dzīva, jo bija arī piemērs – “Czech Airlines”, bet Eiropas Savienības tiesiskajā telpā tas netiek akceptēts, ir lielas problēmas šai kompānijai. Šis modelis nav dzīvotspējīgs, viņiem jāmeklē jauns risinājums, tāpēc esmu priecīgs, ka attiecīgā ideja toreiz neeskalējās līdz realizācijai.
Patlaban. ja runājam par sinerģiju, manā vadībā ir Aviācijas padomē, kur mēs reizi mēnesī vai pēc nepieciešamības risinām jautājumus, kas ir Latvijas aviācijas nozarē. Šeit piedalās visi lielākie spēlētāji, un, ja nepieciešams, piesaistām arī citus, piemēram, ja vajag ko saistībā ar Lielvārdi, kas ir Aizsardzības ministrijas subjekts militārajiem gaisa lidojumiem.
Kā vērtējat konkurenci Baltijas jūras reģionā kopumā? Cik vērā ņemami vai neņemami ir pārējo Baltijas valstu centieni šajā jomā? Dažkārt grūti izprast konkurenci tik mazā tirgū, atceroties, ka pirms vairākiem gadiem bija piedāvājums arī Lietuvai un Igaunijai investēt “airBaltic”.
Nenoniecinot nevienu konkurentu un cienot konkurentus, redzam, ka esam kopējā telpā. Tiklīdz esam gaisā, viss ir tuvu un sasniedzami. Protams, tuvākie konkurenti bija “Air Lituanica”, kas ir bankrotējis, bija “Air Estonia”, kas arī bankrotēja, neizturot Eiropas Komisijas izmeklēšanu par valsts atbalsta saderību. Tie ir tie piemēri, no kuriem mēs vairāk mācāmies.
Mēs joprojām uzskatām, ka tādas ‘pan-Baltic’ aviokompānijas izveidošana būtu bijis viens no labākajiem risinājumiem, taču es nekādā gadījumā negribētu pateikt, ka pašreizējais risinājums nav pareizs. Mēs attīstāmies, mēs esam tirgū, mēs esam numur viens Igaunijā, numur trīs Lietuvā. Tas nozīmē, ka mūsu attīstības virziens ir pareizs.
Protams, mums ir jāņem vērā tās tendences, kurās operē tuvākie konkurenti. Tuvākie konkurenti, manuprāt, ir jebkura aviokompānija, kas darbojas gan Eiropas telpā, gan ārpus tās.

Pēdējos gados, raugoties uz notikumiem aviācijas nozarē Eiropā, visbiežāk manītais vārds ir “konsolidācija”. Vai paredzams, ka šādā virzienā aviācija varētu turpināt attīstīties arī turpmāk?

Kurš to var pateikt… Pagaidām viss liecina, ka tās būs. Es jau minēju, “Etihad Airways” bija sācis agresīvi izvērsties un iegūt ietekmi arī Eiropas aviokompānijas. Divas bija “Air Berlin” un “Alitalia”, bet nonāca tādā situācijā, ka sāka konkurēt pats ar sevi. Rezultātā nācās atteikties no tā. Es nezinu, vai šāda konsolidācija pozitīva vai negatīva. Amerika ir piemērs. Redzam, ka tur trīs lielās aviokompānijas. Neesmu analizējis Amerikas tirgu, bet uzskatu, ka darbojas stabili. Izskatās, ka tas pats modelis izvēlēts arī Eiropā, bet “airBaltic” kalpo par piemēru tam, ka šādām reģionālā tipa aviokompānijām ir niša, kurā darboties “airBaltic” šogad arī saņēma CAPA Aviācijas izcilības balvu kā gada labākā reģionālā lidsabiedrība.

Patlaban arī turpinās stratēģiskā investora piesaistei aviokompānijai. Kādi šeit ir termiņi, cik tālu esam tikuši?

Valdības uzdevums ir to paveikt līdz 3.novembrim. Esam padarījuši ļoti lielu darbu. Esam veduši konsultācijas un sarunas ar gandrīz 95% pasaules aviokompāniju. Tāpat bijušas sarunas ar dažādiem investīciju fondiem. Patlaban uz galda ir vairāki priekšlikumi, kuri tiek analizēti. Mums svarīgākais ir identificēt potenciālās sinerģijas rezultātu, stratēģiskā partnera redzējumu, kā kompāniju attīstīt nākotnē. Kā jau minēju iepriekš, mums ir svarīgi, lai Latvijai un Baltijai saglabātos vismaz tāda pat savienojamība, kāda bija 2016.gadā, kā arī – lai lidostu “Rīga” arī turpmāk izmantoto par bāzes lidostu. Tātad mums ir vairāki priekšlikumi, tie ir jau konkrēti priekšlikumi, nevis teorētiska varbūtība…

Tie ir konkrēti piedāvājumi, ja?

Jā, konkrēti piedāvājumi, kas patlaban tiek analizēti. Es negribu garantēt, bet, ļoti iespējams, jau tuvākajā laikā mēs varēsim likt priekšā jau izvēlēto piedāvājumu, kurš varētu tik virzīts akceptēšanai. Vēlreiz gribu uzsvērt – mēs nedrīkstam pieļaut mūsu kaimiņvalstu notikumus, kad lidsabiedrības bankrotēja, nespējot laikus pieņemt pareizus lēmumus, kādā veidā izvietojamas investīcijas. Agri vai vēlu var pienākt mirklis, kad arī “airBaltic” ir nepieciešamas papildu investīcijas valstij. To nevajadzētu darīt valstij, bet gan privātam kapitālam. Tādu iespēju patlaban mēs saredzam. Tā būtu iespēja kompānijai iekāpt nākamajā attīstības līmenī.

Minējāt divus nosacījumus. Pirmkārt, maršrutu tīkla saglabāšana, otrkārt, bāze Rīgā. Bija arī trešais – valsts saglabā vismaz 50% plus vienu akciju. Vai tas joprojām ir spēkā?

Gluži tāds uzstādījums nav bijis. Uzstādījums ir nodrošināt iespēju valstij ar turpmāk būt teikšanai stratēģiski svarīgu lēmumu pieņemšanā. To var darīt dažādi – stratēģiski svarīgi lēmumi var tikt pieņemti ar 51% akciju, stratēģiski svarīgi lēmumi var tikt pieņemti ar “zelta” akciju, stratēģiski svarīgi lēmumi var arī tikt pieņemti, balstoties uz līgumu par akciju atsavināšanu. Līdzdalība stratēģiski svarīgu lēmumu pieņemšanā valstij – tāds uzstādījums ir.
Vai tas nozīmē, ka valsts ir atvērta arī pilnīgai savu daļu atsavināšanai? Pēc būtības – pilnībā privatizēt…
Ir.

Vai kāds no patlaban skatītajiem piedāvājumiem to arī paredz?

Teorētiski pastāv tāda iespēja. Ja mēs redzam, ka investors, kas iegūtu īpašumā visas valsts kapitāldaļas, izpildīt mūsu uzstādījumus, kāpēc to nedarīt? Tas tikai veicinātu šīs kompānijas attīstību, un būtiski samazinātu risku, ka varētu tikt izmantota nodokļu maksātāju nauda.

Vai nesen izziņotais “Airbus” un “Bombardier” darījums par CSeries programmas pārņemšanu padara “airBaltic” pievilcīgāku investoru acīs, ņemot vērā, ka nacionālā aviokompānija floti atjauno tieši ar CS300 gaisa kuģiem?

Viennozīmīgi. Mēs visi zinām “Boeing” un “Airbus”, TOP spēlētāji aviācijas nozarē. Arī “Bombardier” spēlē ievērojamu lomu, un zinām, kā viņiem veicies CSeries programmas ieviešanu. Tas, ka “Airbus” šādi apliecina ticību CSeries produktam un gatavību to attīstīt, tiem uzņēmumiem, kas šo produktu izmanto, nozīmē papildu garantijas un vērtības pieaugumu.

“airBaltic” sāpīgs un jutīgs jautājums Latvijā ir bijis gadiem un viedokļus turpina dalīt joprojām. Vai tagad, skatoties atpakaļ uz vēsturiskajiem lēmumiem par uzņēmuma glābšanu, par investīcijām, par finanšu investora piesaisti, varat teikt, ka tas bija to vērts?

Es domāju – viennozīmīgi jā. Gan 2011.gada lēmums [glābt aviokompāniju], gan 2015.gadā lēmums [investēt], ar šodienas acīm raugoties, ir bijis pozitīvs. Kompānija ir zenītā, viss notiek labāk, nekā sākotnēji pieļāva optimistiskākie plāni.
…Info avots: http://www.leta.lv/plus/133C90ED-024E-204A-80ED-E584B5ED0F40/

SM izskata jau konkrētus piedāvājumus “airBaltic” investora piesaistē; apsver pilnīgu aviokompānijas privatizāciju

Rīga, 23.okt., LETA. Satiksmes ministrija (SM) patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija, aģentūrai LETA pastāstīja ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.
Viņš uzsvēra, ka investora piesaiste patlaban ir galvenais izaicinājums. “Mēs ļoti produktīvi šogad esam strādājuši, esam piesaistījuši starptautisku kompāniju “Lazard Freres”, kas ir veikusi liela apmēra darbu, lai apzinātu, kuri potenciāli varēt būt stratēģiskie partneri “airBaltic”, lai kompānija varētu attīsties. Šeit ir viena būtiska nianse – valstij esot lielākajam akcionāram, ir jārūpējas par kompānijas attīstību. Lai kompānija attīstītos, tieši akcionāri ir tie, kuri investē. Tomēr mums ir jāņem vērā Eiropas Savienības regulējums, kas paredz, ka valsts investīcijas ir valsts atbalsts. Attiecīgi valsts atbalsts nav saderīgs ar kompānijas attīstību, tāpēc mums jāmeklē stratēģiskais partneris, lai kompānija varētu attīstīties atbilstoši tirgus principiem. Faktiski valstij ir apgrūtinoši būt par efektīvu akcionāru, jo likumi nepieļauj tādas investīciju iespējas, kādas ir privātam akcionāram,” skaidroja Ozoliņš.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka aviācijas nozarē neturpināt attīstību nedrīkst. “Aviācija ir bizness, kurā nekas nenotiek, tā teikt, stabili stāvot uz vietas. Kā mēs zinām, aviācijas tirgus pasaulē ir diezgan bēdīgā situācijā, ņemot vērā, ka daudz pazīstamu kompāniju nonākušas grūtības pretēji “airBaltic”, kas strādā fenomenāli. Šis gads viennozīmīgi “airBaltic” pastāvēšanas vēsturē ir veiksmīgais, un mēs piesardzīgi prognozējam, ka nākamais būs vēl labāks. Tajā pašā laikā mēs redzam, kas notiek Eiropā – ar “Monarch”, ar “Air Berlin”, ar “Alitalia”. Redzam arī, kas notiek ar “Etihad Airways”, kurš dažus gadus iepriekš ļoti agresīvi izvietoja investīcijas, bet vairs to nedara. Redzam arī to, cik ļoti citi spēlētāji vēlas ienākt tirgū, piemēram, no Ķīnas. Arī Eiropas kompānijas “British Airways”, KLM, “Lufthansa” ļoti cenšas nostiprināt pozīcijas, tāpēc tas ir ļoti svarīgi arī “airBaltic”,” pauda SM valsts sekretārs.
Valdība uzdevusi stratēģisko partneri aviokompānijai atrast līdz 3.novembrim. “Esam veduši konsultācijas un sarunas ar gandrīz 95% pasaules aviokompāniju. Tāpat bijušas sarunas ar dažādiem investīciju fondiem. Patlaban uz galda ir vairāki priekšlikumi, kuri tiek analizēti. Mums svarīgākais ir identificēt potenciālās sinerģijas rezultātu, stratēģiskā partnera redzējumu, kā kompāniju attīstīt nākotnē. Kā jau minēju iepriekš, mums ir svarīgi, lai Latvijai un Baltijai saglabātos vismaz tāda pat savienojamība, kāda bija 2016.gadā, kā arī – lai lidostu “Rīga” arī turpmāk izmantoto par bāzes lidostu. Tātad mums ir vairāki priekšlikumi, tie ir jau konkrēti priekšlikumi, nevis teorētiska varbūtība. (..) Es negribu garantēt, bet, ļoti iespējams, jau tuvākajā laikā mēs varēsim likt priekšā jau izvēlēto piedāvājumu, kurš varētu tik virzīts akceptēšanai,” stāstīja Ozoliņš.
“Vēlreiz gribu uzsvērt – mēs nedrīkstam pieļaut mūsu kaimiņvalstu notikumus, kad lidsabiedrības bankrotēja, nespējot laikus pieņemt pareizus lēmumus, kādā veidā izvietojamas investīcijas. Agri vai vēlu var pienākt mirklis, kad arī “airBaltic” ir nepieciešamas papildu investīcijas valstij. To nevajadzētu darīt valstij, bet gan privātam kapitālam. Tādu iespēju patlaban mēs saredzam. Tā būtu iespēja kompānijai iekāpt nākamajā attīstības līmenī,” viņš piebilda.
Taujāts, vai valsts joprojām vēlas saglabāt “airBaltic” kontrolpaketi, SM valsts sekretārs atzīmēja, ka gluži tāds uzstādījums nav bijis – galvenais ir saglabāt līdzdalību stratēģiski nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.
“Uzstādījums ir nodrošināt iespēju valstij ar turpmāk būt teikšanai stratēģiski svarīgu lēmumu pieņemšanā. To var darīt dažādi – stratēģiski svarīgi lēmumi var tikt pieņemti ar 51% akciju, stratēģiski svarīgi lēmumi var tikt pieņemti ar “zelta” akciju, stratēģiski svarīgi lēmumi var arī tikt pieņemti, balstoties uz līgumu par akciju atsavināšanu. Līdzdalība stratēģiski svarīgu lēmumu pieņemšanā valstij – tāds uzstādījums ir,” uzsvēra Ozoliņš, atklājot, ka ministrija ir atvērta arī pilnīgai “airBaltic” valsts kapitāldaļu atsavināšanai
Taujāts, vai pilnīgu privatizāciju paredz kāds no piedāvājumiem, kuri patlaban tiek analizēti, SM vadītājs norādīja, ka tā ir iespēja. “Teorētiski pastāv tāda iespēja. Ja mēs redzam, ka investors, kas iegūtu īpašumā visas valsts kapitāldaļas, izpildīt mūsu uzstādījumus, kāpēc to nedarīt? Tas tikai veicinātu šīs kompānijas attīstību, un būtiski samazinātu risku, ka varētu tikt izmantota nodokļu maksātāju nauda,” viņš pauda.
Kā ziņots, “airBaltic” biznesa plānā “Horizon 2021” ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru. Uzņēmums apliecinājis, ka negrasās vērsties pie valsts, lai prasītu veiktu papildu ieguldījumu. Latvijas valdība ir uzstādījusi mērķi atrast lidsabiedrības stratēģisko investoru. Potenciālo ieguldītāju meklē starptautiskais finanšu konsultāciju un aktīvu pārvaldības uzņēmums “Lazard Freres”.
Tāpat vēstīts, ka pērn maijā tika pabeigta “airBaltic” pamatkapitāla palielināšana, tam sasniedzot 256,473 miljonus eiro. Atbilstoši Latvijas valdības un Vācijas investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa parakstītajam līgumam viņš pērn marta beigās “airBaltic” ieguldīja apmēram 52 miljonus eiro, savukārt valsts investēja 80 miljonus eiro, “airBaltic” kapitalizējot Valsts kases aizdevumu.
Pēc pamatkapitāla palielināšanas Latvijas valstij piederēja aptuveni 80% “airBaltic” akciju, bet investoram “Aircraft Leasing 1”, kura valdes priekšsēdētājs bija Montāgs-Girmess, piederēja 20% akciju. “Aircraft Leasing 1” īpašnieks bija Īrijā reģistrēta kompānija “IALH LIMITED”.
Savukārt šogad aprīlī par “airBaltic” pastarpinātu mazākuma akcionāru kļuva Dānijas uzņēmējs Larss Tūsens, kurš no Montāga-Girmesa pārņēma “Aircraft Leasing 1”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E6F84307-6048-4536-BB65-D7C528B3FF02/

Lietuvas laikraksts: Latvijas valdībai “airBaltic” daļu pārdošanai būs nepieciešama Lietuvas atļauja

Viļņa, 23.okt., LETA. Atrodot “airBaltic” investoru, Latvijas valdībai darījumam būs vajadzīga atļauja arī no Lietuvas, konkrētāk, no bankrotējušās bankas “Snoras” kreditoru komitejas, kurā lielākā ietekme ir valsts uzņēmuma “Indeliu ir investiciju draudimas” pārstāvjiem, vēsta Lietuvas medijs “Verslo žinios”.
Kā norāda kaimiņvalsts medijs, tas esot saistīts ar “airBaltic” parāda atlikumu šai bankai aptuveni 20 miljonu eiro apmērā.
“Verslo žinios” uzrunātie speciālisti iepriekš izteikušies, ka Lietuvai būtu izdevīgāk, ja lidsabiedrībā “airBaltic” ienāktu stratēģiskais investors ar skaidru kompānijas attīstības plānu, nevis vienkārši finanšu investors, kas darījumā ieguldītu vienreizēju finanšu injekciju un tiektos panākt, lai tā pēc iespējas drīzāk atmaksātos.
“airBaltic” 2016.gada pārskats liecina, ka pērnā gada beigās uzņēmuma parāds pret “Bankas Snoras” veidoja 20,03 miljonus eiro. Saistības atmaksājamas no 2019.gada 10 gadu laikā.
Kā ziņots, Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš intervijā aģentūrai LETA apstiprināja, ka SM patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus “airBaltic” investora piesaistē un nav izslēgta arī visu valstij piederošo daļu atsavināšana.
Latvijas valstij pieder aptuveni 80% “airBaltic” akciju, bet Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam pastarpināti pieder 20% akciju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/EDE79600-B13B-4ABC-B6BA-F4D3BDEC58AE/

SM: “airBaltic” daļu pārdošanā Lietuvas valsts akcepts nav nepieciešams

Rīga, 24.okt., LETA. Latvijai nacionālās aviokompānijas “airBaltic” daļu pārdošanā Lietuvas valsts akcepts nav nepieciešams, aģentūrai LETA šodien sacīja Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.
Viņš norādīja, ka vakar, 23.oktobrī, medijos izskanējušo informāciju pārrunājis ar “airBaltic” pārstāvjiem. “Saņēmām informāciju, ka Lietuvas valsts nav ne “airBaltic” akcionārs, ne “airBaltic” kreditors, tāpēc nekādi prasījumi no Latvijas Lietuvas valstij nav nepieciešami un paredzami,” pauda Ozoliņš.
Taujāts, vai tas pats attiecas uz banku “Snoras”, SM vadītājs norādīja, ka “airBaltic” kreditori un ar tiem noslēgtie līgumi ir pašas aviokompānijas operacionālais jautājums.
Lietuvas medijs “Verslo žinios” šonedēļ vēstīja, ka, atrodot “airBaltic” investoru, Latvijas valdībai darījumam būs vajadzīga atļauja arī no Lietuvas, konkrētāk, no bankrotējušās bankas “Snoras” kreditoru komitejas, kurā lielākā ietekme ir valsts uzņēmuma “Indeliu ir investiciju draudimas” pārstāvjiem.
Savukārt “airBaltic” pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka nevar izpaust kāda konkrēta kreditora līguma noteikumus, bet lidsabiedrība sadarbojas ar saviem kreditoriem tādā apmērā, kādā to šādos gadījumos paredz labākā komercdarbības prakse un konkrēto līgumu noteikumi.
“Investora piesaistes process norit atbilstoši plānam. Investora piesaiste “airBaltic” sekmēs gan uzņēmuma attīstību, gan tās finansiālos rādītājus. Procesa ietvaros Lietuvas valsts piekrišana darījumam nav nepieciešama, jo Lietuvas valsts nav uzņēmuma akcionārs vai tās kreditors,” pauda kompānijā.
“airBaltic” 2016.gada pārskats liecina, ka pērnā gada beigās uzņēmuma parāds bankai “Snoras” veidoja 20,03 miljonus eiro. Saistības atmaksājamas no 2019.gada 10 gadu laikā.
Kā ziņots, SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš intervijā aģentūrai LETA apstiprināja, ka SM patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus “airBaltic” investora piesaistē un nav izslēgta arī visu valstij piederošo daļu atsavināšana.
Latvijas valstij pieder aptuveni 80% “airBaltic” akciju, bet Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam pastarpināti pieder 20% akciju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/9FD02020-3AF6-48C7-9C65-90ECD5F243D5/

Artis Pabriks: zaudējot ietekmi “airBaltic”, Latvijas valsts pieļautu kļūdu

“Ja Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” investoru piesaistes rezultātā notiktu pilnīga aviokompānijas privatizācija, Latvijas valsts no ekonomiskā un drošības viedokļa pieļautu stratēģisku kļūdu,” uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.
Turpina A.Pabriks: “Stratēģiskā investora piesaistē nedrīkst atkāpties no uzstādījuma valstij saglabāt 51% “airBaltic” akciju. Investoru piesaiste pati par sevi ir drošības jautājums, jo īpaši tādā nozarē kā aviācija. Ir virkne kritēriju, kas ir jāizpilda gan ārvalstu, gan vietējiem investoriem, un diemžēl līdz šim mēs nevaram lepoties ar spīdošiem labās prakses piemēriem, kur Latvijas valstij stratēģiski svarīgi objekti ir veiksmīgi nodoti investoru rokās. Pieredzes ir dažādas, tādēļ es skeptiski vērtēju ieceri pilnībā privatizēt “airBaltic”.
Manuprāt, ir jāņem vērā arī fakts, ka aiz muguras ir virkne nepopulāru lēmumu attiecībā uz kompānijas glābšanu vairāku gadu garumā. Valsts ir ieguldījusi ievērojamus finanšu līdzekļus miljoniem eiro apmērā. Visbeidzot ir atjaunota “airBaltic” stabilitāte, palielināta ekonomiskā un stratēģiskā nozīme. Uzskatu, ka šādā brīdī pilnībā zaudēt ietekmi nacionālajā aviokompānijā, Latvija nevar atļauties. Tas būtu tuvredzīgi un negodīgi pret Latvijas iedzīvotājiem, kuriem vairākus gadus ir skaidrots, kāpēc būtiski ir nodokļu maksātāju naudu ieguldīt tieši nacionālās aviokompānijas “airBaltic” glābšanā, tā vietā, lai līdzekļus novirzītu, piemēram, izglītībai, veselībai, aizsardzībai.
Nedrīkst arī aizmirst, ka “airBaltic” biznesa attīstības kurss, kura laikā kompānijai ir izdevies stiprināt savu un arī Latvijas valsts reputāciju, ar jebkura jauna investora piesaisti, Latvijas valstij zaudējot ietekmi kompānijā, tiks apdraudēts. Īsā laikā Latvijas veiksmes stāsts aviācijas nozarē var kļūt par pagātni, jaunajam investoram tiešos avio savienojumus vairs neturpinot, bet gan sākot uzturēt pavisam citas, Eiropas lidsabiedrības, kuras šobrīd saskaras ar daudziem izaicinājumiem.”
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/EB58BCE4-12C2-468D-9493-6D385E109D16/

Premjers: Sarunas par investora piesaisti “airBaltic” plānotas līdz gada beigām

Rīga, 23.okt., LETA. Sarunas par stratēģiskā investora piesaisti lidsabiedrībai “airBaltic” ir paredzētas līdz gada beigām, pirmdien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
“Nevienu brīdi nav runa par pilnu vai nepilnu privatizāciju. Runa ir par investora atrašanu, kas ilgtermiņā nodrošinās “airBaltic” pastāvēšanu,” sacīja Kučinskis, taujāts, vai valdība atbalstītu “airBaltic” pilnīgu privatizāciju.
Valdība regulāri saņem informāciju par investora meklēšanas gaitu, piebilda Kučinskis. Premjers norādīja, ka jaunākā informācija par procesu būs pieejama tuvākajās valdības sēdēs.
“Valdībai nav vēlēšanās no kaut kā atbrīvoties, bet tiek meklēts labākais risinājums,” pauda Kučinskis. Viņš skaidroja, ka nevar no konteksta izraut “vienu vai otru piedāvājumu”.
Ministru prezidents piebilda, ka valdība var izšķirties arī nepiesaistīt investoru, bet tādā gadījumā nākamā valdība pie šī jautājuma varētu atgriezties pēc diviem, trīs gadiem. Taču šī valdība ir stratēģiski pieņēmusi lēmumu piesaistīt investoru, un pašlaik potenciālajiem investoriem ir dažādi piedāvājumi, kas tiks izskatīti, sacīja premjers.
Kā ziņots, Satiksmes ministrija (SM) patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija, aģentūrai LETA pastāstīja ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.
Taujāts, vai valsts joprojām vēlas saglabāt “airBaltic” kontrolpaketi, SM valsts sekretārs atzīmēja, ka gluži tāds uzstādījums nav bijis – galvenais ir saglabāt līdzdalību stratēģiski nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.
Lidsabiedrības “airBaltic” biznesa plānā “Horizon 2021” ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru. Uzņēmums apliecinājis, ka negrasās vērsties pie valsts, lai prasītu papildu ieguldījumu.
Latvijas valdība ir uzstādījusi mērķi atrast lidsabiedrības stratēģisko investoru. Potenciālo ieguldītāju meklē starptautiskais finanšu konsultāciju un aktīvu pārvaldības uzņēmums “Lazard Freres”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C90FA-2E8F-2BFB-9407-E277B75A2936/

Starp pretendentiem uz “airBaltic” ir investīciju fonds, bet nav globālās aviokompānijas, atzīst Kučinskis

Rīga, 24.okt., LETA. Starp potenciālajiem pašlaik valstij piederošās aviokompānijas “airBaltic” investoriem ir kāds investīciju fonds, bet nav globālās aviokompānijas, šorīt LTV “Rīta panorāmā” atzina premjers Māris Kučinskis (ZZS).
Kučinskis uzsvēra, ka starp palikušajiem sarunu partneriem, kas esot vairāki, neesot “eksotiskās valstis”. Savukārt ar globālajām aviokompānijām sarunas nav beigušās veiksmīgi, un šādu investīciju gadījumā vispār būtu jautājums, kāpēc viņi varētu gribētu pirkt “airBaltic”, proti, vai viņi nepirktu konkurentu ar mērķi, lai atvēlētu tam mazas filiāles lomu.
Pēc premjera vārdiem, investora meklējumos valdības galvenais uzstādījums ir nodrošināt Rīgu kā aviācijas bāzi ilgtermiņā un skatīties, lai “airBaltic” varētu paplašināties.
Kučinskis pats gribētu, lai arī pēc investora piesaistes “airBaltic” varētu saukt par nacionālo aviokompāniju, bet par valstij paliekošo kompānijas daļu vēl būšot jāspriež, analizējot konsultantu piedāvājumus.
Līdzīgi esot arī telekomunikāciju uzņēmumu LMT un “Lattelecom” jautājumā, kur valdība negrib, lai “mēs būtu par liela uzņēmuma mazu filiāli”.
Savukārt runājot par gāzes pārvades un uzglabāšanas uzņēmuma AS “Conexus Baltic Grid” iespējamu atpirkšanu no “Latvijas gāzes”, politiķis pauda viedokli, ka “tas vairāk ir drošības jautājums”, tāpēc valsts kontrole uz zināmu laiku šajā jautājumā būtu jāsaglabā.
Taujāts, kāda atpirkšanas gadījumā būtu uzņēmuma kontrolpaketes cena, Kučinskis sacīja, ka pašlaik par to esot pāragri runāt, bet tie neesot simti miljonu. Uz precizējošiem jautājumiem politiķis neatbildēja, norādot, ka pašlaik tas ir komercnoslēpums.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C90FA-2E8F-2BFB-9407-E277B75A2936/