Parakstu vākšana agrākās referendumu ierosināšanas kārtības atjaunošanai

Parakstu vākšana agrākās referendumu ierosināšanas kārtības atjaunošanai
Patlaban ir pēdējais brīdis atjaunot agrāko kārtību, šodien, rosinot atcelt 2012. gada 8. novembra grozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”, žurnālistiem 2.12.2015. sacīja biedrības “Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā” (APPL) pārstāvis Ivars Redisons.
Minētie grozījumi nosaka, ka referenduma ierosināšanai nepieciešams savākt ne mazāk kā vienas desmitās daļas jeb 155 224 vēlētāju parakstus kādreizējo 10 000 vēlētāju parakstu vietā.
“Ja visi sabiedrības slāņi un grupas tagad neapvienosies un neatcels šos grozījumus, nekad vairs nevarēs savākt 155 000 ne par vienu likumprojektu,” sacīja Redisons. Savākt uzreiz 155 000 parakstus gada laikā, pēc Redisona domām, nebūs iespējams, jo Latvijā nav nevienas grupas, kas būtu tik liela – ne skolotāji, ne jaunās māmiņas, pat ne mazo pensiju saņēmēji. “Rezultātā neviena iedzīvotāju grupa nevar iesniegt likumprojektu Saeimai,” sacīja Redisons.
Parakstu vākšana par grozījumu atcelšanu norisināsies vienā kārtā, kuras laikā biedrībai “Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā” 12 mēnešos likumprojekta atbalstam jāsavāc ne mazāk kā vienas desmitās daļas jeb 155 224 vēlētāju paraksti.
Parakstu vākšana 8.11.2012. grozījumu likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” atcelšanai ilgs no 18.9.2015. līdz 18.9.2016.
Viņš arī norādīja, ka būs grūti gada laikā savākt šos parakstus, tādēļ parakstu vākšana notiks plašā mērogā – visās 119 pašvaldībās tiks atvērtas ap 500 paraksta vietas. Parakstus reģistrēt varēs gan pašvaldībās, gan bāriņtiesā, gan pie notāra, turklāt atsevišķās pašvaldībās to varēs izdarīt bez maksas . Nemaksājot Ministru kabineta noteiktos 1,42 eiro, parakstīties varēs arī Rīgas izpilddirekcijās (Rīgas pilsētā bez maksas var parakstīties Rīgas pilsētas izpilddirekcijās: Daugavpils ielā 31, E.Smiļģa ielā 46, Rūpniecības ielā 21, Brīvības gatvē 266).
Par paraksta apliecināšanu pašvaldībā, bāriņtiesā vai pie notāra būs jāmaksā nodeva. Parakstīšanās portālā “www.latvija.lv” ir bez maksas. Tiem vēlētājiem, kuri izvēlēsies parakstīties elektroniski, būs nepieciešama eID karte ar aktivizētu e-parakstīšanas iespēju, darbam sagatavots dators un viedkaršu lasītājs.
Portālā “www.latvija.lv” parakstīties tiek aicināti arī ārzemēs mītošie Latvijas pilsoņi, jo konsulātos ārzemēs parakstīties nevarēs.
Ikviena persona ir aizsargāta – par parakstīšanās kavēšanu jebkādā veidā (viltus, atrunas, iebaidīšana, draudi u.c.) iestājas kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 90.panta. Tautas likumu iniciatīvas statuss ir identisks pašvaldību un Saeimas vēlēšanu statusam.
Grozījumi atjaunos veco kārtību, kur pirmajā posmā, lai rosinātu referendumu, nepieciešams savākt 10 000 parakstu, un pēcāk valsts turpina referenduma virzīšanu. Redisons norādīja, ka tādējādi cilvēki ar referendumu varētu apturēt Saeimu, ja tā grasītos pieņemt lēmumus, ko sabiedrības vairākums nebūtu ar mieru akceptēt.
Redisons norādīja, ka kopš 1922.gada, kad pieņemta Satversme, iespēja vākt parakstus referenduma ierosināšanai izmantota 11 reizes.
Tāpat Redisons atgādināja, ka 2012.gadā grozījumi tika pieņemti t.s. “valodu referenduma” dēļ. Šos grozījumus Saeimā ierosināja 5 partijas VIENOTĪBA deputāti (Ilma Čepāne, Ina Druviete, Solvita Āboltiņa, Dzintars Zaķis, un Andrejs Judins) apelējot uz Satversmē iztrūkstošo Preambulu. Satversmes Preambulu pieņēma 2014.gada 19.jūnijā, tādējādi risks valstiskumam krietni samazinājies, bet referenduma iespējas ir tik lielā mērā apgrūtinātas, ka referenduma pozitīvs iznākums pašreizējā regulējuma apstākļos ir mazticams.
… Autors: Igors Lukjanovs