Par neatbilstošu Satversmei atzīst likuma normu par solidaritātes nodokļa likmēm, bet ne pašu nodokli. Saeimas partijas, Satversmes tiesa, lielo algu saņēmēji – roka roku mazgā (silda)? Progresīvo ienākuma nodokli pasniedz kā tādu jaunizgudrojumu un vēl iesaiņo citā nosaukumā

Ceturtdien, 19.oktobrī, plkst. 10:00 Satversmes tiesa tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos pasludinās spriedumu lietā Nr. 2016-14-01 “Par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5., 6., 7. un 9. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam”.
Sprieduma pasludināšana notiks Satversmes tiesas sēžu zālē Rīgā, Jura Alunāna ielā 1.
Pēc sprieduma pasludināšanas sprieduma teksts tiks publicēts Satversmes tiesas mājaslapā sadaļā “Lietas” apakšsadaļā “Ierosinātās un izskatītās lietas” zem attiecīgā lietas numura. Satversmes tiesas likumā noteiktā kārtībā un termiņā spriedums tiks publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Par Satversmes tiesas pasludināto spriedumu tiks izsūtīta preses relīze.
Pēc tiesas sēdes plkst. 11:30 Satversmes tiesas sēžu zālē plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem būs iespēja Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietniecei Sanitai Osipovai uzdot interesējošos jautājumus par pasludināto spriedumu.
Dalība tiesas sēdē
Interesentus, kuri vēlas apmeklēt tiesas sēdi, lūdzu pieteikties tiesas sēžu sekretārei, rakstot uz e-pastu Paula.Pece@satv.tiesa.gov.lv vai zvanot 67830746.
Plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus, kuri vēlas apmeklēt tiesas sēdi, lūdzu pieteikties, rakstot uz e-pastu Ketija.Strazda@satv.tiesa.gov.lv vai zvanot 67830737, 26200580.
Lai netraucētu tiesas sēdes norisi, lūdzam uz tiesas sēdi ierasties savlaicīgi. Lūgums plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem sagatavot filmēšanas un fotografēšanas aparatūru pirms tiesas sēdes sākuma.
Lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteiktās prasības, tiesas sēdes ar lietas dalībnieku piedalīšanos tiek ierakstītas, līdz ar to vēlāka ierašanās vai jebkāda cita veida trokšņa izraisīšana tiesas sēdes laikā var traucēt ierakstu. Pēc tiesas sēdes sākuma personas tiesas sēžu zālē netiks ielaistas.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/FBB7D9D5-CE18-4ED6-80DE-66FBC928421D/

Par neatbilstošu Satversmei atzīst likuma normu par solidaritātes nodokļa likmēm, bet ne pašu nodokli

Rīga, 19.okt., LETA. Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām – 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.
ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.
Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 18.pantu.
Savukārt likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 18.pants nosaka obligāto un brīvprātīgo iemaksu likmes. Tas paredz, ka obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 34,09%, no kuriem 23,59 % maksā darba devējs un 10,50% darba ņēmējs. Tāpat tas nosaka, ka obligāto iemaksu likmi obligāti sociāli apdrošināmajām personām un tās sadalījumu pa sociālās apdrošināšanas veidiem nosaka Ministru kabinets. Visbeidzot tas paredz, ka brīvprātīgo iemaksu likme ir Ministru kabineta noteiktā likme pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai.
Kopumā 37 fiziskas personas bija apstrīdējušas piecus Solidaritātes nodokļa likuma pantus. Pieteikumu iesniedzēji uzskatīja, ka solidaritātes nodoklis pēc būtības atbilst valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Lai arī valsts sociālo apdrošināšanu un solidaritātes nodokli regulējot atšķirīgi likumi, šo likumu struktūra un arī mērķis esot viens – sociālās aizsardzības vajadzību finansēšana. Vienīgā atšķirība esot tā, ka apdrošināšanas iemaksas tiek ieskaitītas speciālajā budžetā, savukārt solidaritātes nodoklis – pamatbudžetā.
Pieteikumu iesniedzēji pauda nostāju, ka viņiem esot liegts saņemt sociālo nodrošinājumu proporcionāli veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, salīdzinājumā ar tiem darba ņēmējiem, kuriem nav pienākums maksāt solidaritātes nodokli. Tādējādi apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes 109. pantam. Turklāt pieteikumu iesniedzēju ieskatā Solidaritātes nodokļa likums paredzot atšķirīgu attieksmi pret dažādām solidaritātes nodokļu maksātāju grupām, nosakot atšķirīgas nodokļa likmes atkarībā no tā, kādiem sociālās apdrošināšanas veidiem viņi ir apdrošināti. Šāda atšķirīga attieksme neatbilstot Satversmes 91.pantā ietvertajam vienlīdzības principam.
Tāpat sūdzību iesniedzēji pauda viedokli, ka Solidaritātes nodokļa likuma izstrāde un pieņemšana notikusi sasteigti, neizvērtējot tā ietekmi valsts nodokļu politikā ilgtspējīgas sociālās politikas kontekstā. Likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, neesot izvērtējis alternatīvas, un likumprojekts esot sagatavots, neuzklausot sociālos partnerus un neveicot izpēti par citu valstu praksi.
Vērtējot pieteikumu atbilstību Satversmes 109.pantam, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos, tiesvedību tika nolemts izbeigt. ST secināja, ka apstrīdētās normas neskar valsts pienākumu izveidot un uzturēt sociālās drošības sistēmu, kas garantē ikvienas personas sociālo nodrošinājumu. Turklāt ST norādīja, ka likumdevējs nav ierobežojis personas pamattiesības uz sociālo nodrošinājumu likumos paredzētajos gadījumos.
ST atzina, ka Solidaritātes nodoklis pēc būtības ir jauns ienākuma nodokļa veids. Tiesas skatījumā, Solidaritātes nodoklis nav apdrošināšanas iemaksas un nevar tikt attiecināts uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņemšanu nevienā aspektā, tādēļ Satversmes tiesa nolēma izbeigt tiesvedību daļā par apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 109.pantam.
Tāpat tiesa izbeidza tiesvedību par Solidaritātes nodokļa likuma 7. un 9. panta atbilstību Satversmes 91.pantam, kas nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Attiecīgie divi likuma panti nosaka, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju, summē sociāli apdrošinātajai personai obligāto iemaksu objektu un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. VSAA uzskaita faktiski veikto solidaritātes nodokli, kad ir sasniegts likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktais obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs. VSAA faktiski samaksāto nodokli par pārskata mēnesi pārskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā.
Tiesa norādīja, ka Solidaritātes nodokļa likuma 7.pants nosaka valsts pārvaldes kompetenci solidaritātes nodokļa aprēķināšanā. Arī Solidaritātes nodokļa likuma 9. pants attiecas uz valsts pārvaldes kompetenci. Šāds regulējums nepiešķirot subjektīvās tiesības personai, tāpēc ST nolēma, ka šīs likuma normas atbilst Satversmei.
Tiesvedība tika izbeigta arī par Solidaritātes nodokļa likuma 3. un 5.panta atbilstību Satversmes 91.pantam. Šie likuma panti nosaka, ka nodokļa objekts ir ienākums, kas pārsniedz attiecīgajam kalendāra gadam noteikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, un ka nodokļa maksātāji ir darba devēji, darba ņēmēji, iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja – ārvalstnieka, ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja – ārvalstnieka – un pašnodarbinātie, kuri pakļauti valsts sociālajai apdrošināšanai un kuru ienākumi taksācijas periodā pārsniedz obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru.
ST norādīja, ka pēc jauna nodokļa ieviešanas regulējuma izmaiņas vienmēr nosaka divas personu grupas, vienlaikus paredzot arī atšķirīgu attieksmi pret tām, proti: personas, kas ir nodokļa maksātājas, un personas, kam nodoklis nav jāmaksā. Tomēr tikai šis apstāklis pats par sevi nav vienlīdzības principa pārkāpums. ST vērsa uzmanību, ka pazīme, kas ļauj salīdzināt solidaritātes nodokļa maksātājus, ir solidaritātes nodokļa objekts, proti, ienākumu apmērs, kuram tiek piemērots solidaritātes nodoklis. Līdz ar to darba ņēmēji, kas ir solidaritātes nodokļa maksātāji, un darba ņēmēji, kas nav solidaritātes nodokļa maksātāji, šā nodokļa maksāšanas pienākuma aspektā neatrodas salīdzināmos apstākļos.
Savukārt visi darba ņēmēji un pašnodarbinātās personas, kuru ienākumi pārsniedz attiecīgajam gadam noteikto apdrošināšanas iemaksu objekta maksimālo apmēru, atrodas salīdzināmos apstākļos, atzina ST. Tiesa secināja, ka izskatāmajā lietā atšķirīga attieksme pret salīdzināmajām grupām izriet no noteiktajām solidaritātes nodokļa likmēm, tādējādi minētās likuma normas Satversmes 91.panta ietvaros nav vērtējams, jo tās nerada pamattiesību ierobežojumu.
Vērtējot likumdošanas procesa norisi un juridisko tehniku, ST secināja, ka solidaritātes nodoklis ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu. Tiesa atzina, ka likumdevējs ir tiesīgs izvēlēties risinājumus, kā nodrošināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus, kas nepieciešami iedzīvotāju pieaugošo sociālās aizsardzības un nevienlīdzības mazināšanas vajadzību finansēšanai. Tomēr, īstenojot nodokļu politiku, likumdevējam ir jāievēro efektivitātes, taisnīguma, solidaritātes un savlaicīguma principi.
ST uzsvēra, ka ikviens nodoklis būtībā ir solidārs maksājums, jo ļauj papildināt valsts budžetu ar līdzekļiem, no kuriem tiek finansēti visai sabiedrībai nozīmīgi pasākumi. Nodokļu maksāšana ir veids, kādā personas uzņemas kopīgu atbildību par sabiedrības vajadzību apmierināšanu un Latvijas valsts uzturēšanu. Savukārt likumdevēja pienākums nodokļu politikas jomā ir tāda solidāra un taisnīga – uz noteiktiem kritērijiem balstīta – sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanas mehānisma izveide, kas ir vērsts uz valsts ilgtspējīgu attīstību, turklāt ne tikai formālā nozīmē, bet arī nodrošinot šā mehānisma efektīvu funkcionēšanu, kā arī nepieciešamo nodokļu politikas izmaiņu pārdomātu un savlaicīgu ieviešanu. Šādas nodokļu politikas īstenošana nodrošinot sabiedrības labklājību.
Tomēr Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantu tiesa atzina par neatbilstošu Satversmes 91.pantam. ST norādīja, ka dažādām solidaritātes nodokļa maksātāju grupām noteiktas atšķirīgas solidaritātes nodokļa likmes, ņemot vērā sociālās apdrošināšanas veidu, kuram persona ir apdrošināta. Tādējādi šis pants paredz atšķirīgu attieksmi pret solidaritātes nodokļa maksātājiem, kuri atrodas salīdzināmos apstākļos.
Satversmes tiesa atzina, ka administrēšanas vienkāršība, kas izskatāmās lietas apstākļos izpaužas kā sociālajā apdrošināšanā noteikto likmju pārņemšana, nesniedz objektīvu pamatojumu konkrētu solidaritātes nodokļa likmju izvēlei pēc būtības. Atšķirīgu nodokļa likmju piemērošanai jābūt pamatotai ar objektīvām atšķirībām nodokļa subjektu starpā saistībā ar likumdevēja izvēlēto nodokļa objektu. Tiesa secināja, ka valsts budžeta ieņēmumu lielums, kas tiek iekasēts valsts budžetā no solidaritātes nodokļa, nav uzskatāms par atšķirīgas attieksmes leģitīmo mērķi. Nozīmīgs budžeta ieņēmumu apjoms pats par sevi nevarot tikt izmantots, pamatojot pamattiesību ierobežojumu Satversmes 91.panta izpratnē.
ST uzsvēra, ka atšķirīgai attieksmei pret solidaritātes nodokļa maksātāju grupām nav leģitīma mērķa, tāpēc Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants neatbilst Satversmē nostiprinātajam vienlīdzības principam.
ST lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.
Pēc tiesas sēdes ST priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova medijiem norādīja, ka Solidaritātes likuma 6.pants nosaka, dažādas likmes nodokļa maksātājiem, kā tas būtu sociālās apdrošināšanas nodoklī, taču ST secinājusi, ka Solidaritātes nodoklis ir sava veida ienākumu nodoklis, kas nav saistīts ar sociālo apdrošināšanu. Tādējādi rodas dažādās attieksmes pret dažādām maksātāju grupām.
Osipova arī norādīja, ka Solidaritātes nodokļa likums var kalpot kā maza daļa no kompleksu risinājumu kopuma, kas radīts, lai mazinātu nodokļu regresivitāti un plaisu starp dažādiem ekonomiskiem slāņiem. Taču Osipova nevarēja komentēt šodien pieņemtā lēmuma ietekmi uz potenciālu progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieviešanu, norādot, ka ST kompetencē nav izvērtēt nākotnē paredzētas likuma regulas.
Komentējot otro lietu, kas saistīta ar solidaritātes nodokli, kurā vairākas juridiskas personas arī apstrīd Solidaritātes nodokļa normu atbilstību Satversmei, Osipova norādīja, ka ir iemesls, kādēļ abas lietas tiek izskatītas atsevišķi, abās ir atšķirīgas nianses, tādēļ paredzēt ST lēmumu otrā lietā nav iespējams.
Jau ziņots, ka Solidaritātes nodokļa likums stājās spēkā 2016.gada janvārī. Solidaritātes nodokli piemēro darba ņēmēju atalgojuma daļai, kura pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus.
Ieviešot šo likumu, tika skaidrots, ka likuma mērķis ir mazināt nodokļu regresivitāti darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem ar augstāku ienākumu līmeni, vienlaikus nodrošinot valsts pamatbudžeta ieņēmumus iedzīvotāju sociālās aizsardzības un nevienlīdzības mazināšanas pieaugošo vajadzību finansēšanai.
Uzņēmēju organizācijas aicinājušas solidaritātes nodokli atcelt. Vairāki uzņēmumi un darba ņēmēji apstrīdējuši solidaritātes nodokļa ieviešanu arī konstitucionālajā tiesā, un Satversmes tiesa ierosinājusi vairākas lietas par atsevišķu Solidaritātes nodokļa likuma normu atbilstību Satversmei.
ST par šo jautājumu tika ierosinātas lietas pēc vairākiem pieteikumiem, kuros pēc būtības ir identiski prasījumi, kā arī līdzīgs juridiskais pamatojums. Lai sekmētu vispusīgāku un ātrāku lietu izskatīšanu, ST nolēma minētās lietas apkopot vienā kopējā lietā, kurā kā pieteikuma iesniedzēji ir 37 fiziskas personas.
Vairāki uzņēmēji un uzņēmumi ST bija apstrīdējuši no 2016.gada ieviesto tā dēvēto solidaritātes nodokli. Pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) aicinājuma vērsties ST, lai tiktu atcelts solidaritātes nodoklis, 20 privātpersonas un deviņi uzņēmumi nolēma realizēt savas tiesības un iesniegt prasību, lai atgūtu pārmaksātos līdzekļus un panāktu jaunieviestā nodokļa atcelšanu. 2016.gada 1.janvārī stājās spēkā Saeimas atbalstītais jaunais Solidaritātes nodokļa likums.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B6C29DFD-DB58-4538-8C43-6D5BEC88AC8B/

Saeimas partijas, Satversmes tiesa, lielo algu saņēmēji – roka roku mazgā (silda)?

Andris Orols Satversmes tiesa solidaritātes nodokli atzīst par neatbilstīgu Satversmes 91.pantam, jo tas neatbilstot vienlīdzības principam – https://skaties.lv/zinas/latvija…
Totāla liekulība! Vai Saeimas partiju finansēšana no valsts (mūsu visu) naudas atbilst vienlīdzības principam? Protams, ka nē! Netiek finansētas vairāki desmiti partijas, kuras nav pārvarējušas 2% vai naudas trūkuma dēļ nemaz nepiesaka sarakstus vēlēšanām un neveic apmaksātu reklāmu. Saeimas partijas (sponsoru sponsorētās) grasās piešķirt vēl lielāku finansējumu savām organizācijām tādējādi maksimāli novācot sev konkurenci www.la.lv/vairak-naudas…
Ir sen jau pārkāpti vienlīdzības principi, jo partijām balotējoties Saeimas vēlēšanām ir jābūt nodibinātām vismaz gadu iepriekš un tajās jābūt vismaz 500 biedriem (likuma grozījumi tika ieviesti pagajšgad (2016.g.) un šādi nosacījumi nebija spēka tad, kad šīs pašas partijas balotējās uz Saeimu). Tātad, vieniem vieni noteikumi, citiem citi (kā Orvelam – visi vienlīdzīgi, bet daži vienlīdzīgāki).
Kā redzam, arī Satversmes tiesa strādā uz saviem maizes devējiem – partijām, kuras viņus ievēlējušas par šiem tiesnešiem. Vai Satversmes tiesa lemj jautājumus par sliktu saviem maizes devējiem? Nē. Par to jūs varat pārliecināties NĪN un TEN jautājumos – www.tautaslabklajibai.lv/

FM novērsīs Satversmes tiesas konstatētās nepilnības solidaritātes nodokļa piemērošanā

Rīga, 19.okt., LETA. Finanšu ministrija (FM) novērsīs Satversmes tiesas konstatētās nepilnības solidaritātes nodokļa piemērošanā, aģentūrai LETA atzina ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.
Viņš uzsvēra, ka Satversmes tiesas spriedums par solidaritātes nodokli nozīmē to, ka nodoklis tiek iekasēts likumīgi un atbilstoši noteiktajiem mērķiem.
“Satversmes tiesa iebildums bija tikai par to, ka dažādām solidaritātes nodokļa maksātāju grupām ir noteikts atšķirīgas nodokļa likmes. Te ir jāpaskaidro, ka likumdevēja izvēle piesaistīt solidaritātes nodokļa administrēšanas sistēmu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu administrēšanai uzskatāma par saprātīgu un attaisnojamu,” skaidroja Jarockis.
Satversmes tiesa par Satversmes 91.panta pirmajam teikumam neatbilstošu atzina normu, kas nosaka atšķirīgas solidaritātes nodokļa likmes dažādām darba ņēmēju grupām. Runa ir par minimālām likmes atšķirībām un šīs atšķirīgās likmes attiecas uz ļoti ierobežotu personu loku, kas pēc FM pārstāvja teiktā, ir nepilni 300 solidaritātes nodokļu maksātāji gadā.
Darba ņēmēju, kuriem ir sasniegts iemaksu objekta maksimums, šā gada septiņos mēnešos bija 1347.
“FM ņems vērā Satversmes tiesas spriedumu, rūpīgi to izvērtēs un līdz 2019.gada 1.janvārim sagatavos priekšlikumus, lai novērstu Satversmes tiesas konstatētās nepilnības,” teica Jarockis.
Arī labklājības ministrs Jānis Reirs (V) aģentūrai LETA norādīja, ka Satversmes tiesa atzinusi, ka valsts rīkojusies atbilstoši Satversmei, un tikai vienā pantā saskatīta neatbilstība, kuras novēršanai uzdots laiks līdz 2019.gada 1.janvārim. “Tas, ka mums bija tiesības šo nodokli ieviest, nozīmē, ka lēmums bija ir pareizs un ir ievērotas visas procedūras,” uzsvēra ministrs.
Vienlaikus viņš norādīja, ka pirms solidaritātes nodokļa ieviešanas bija situācija, ka visi tie, kas pelna vairāk, maksāja mazākus nodokļus, tāpēc lēmumu to mainīt Satversmes tiesa atzīst par pareizu un likumsakarīgu. “Mēs ar solidaritātes nodokli tikai izlīdzinājām likmes, lai visi sabiedrībā tās maksātu vienādas, un tas paliek spēkā, kā arī dod gandarījumu,” skaidroja Reirs.
Viņš norādīja, ka Satversmes tiesas atzītā neatbilstība saistīta ar to, ka tiek diferencēta sociālā iemaksa cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem ar izdienas pensiju, kuri ir šī nodokļa maksātāji.
Reirs sacīja, ka likums ir Labklājības ministrijas (LM) pārziņā, bet ministrija konsultēsies ar FM un izstrādās normu, kas atbilst Satversmei. “Mēs kopā ar FM izanalizēsim situāciju un gatavosim izmaiņas, kas atbilstu Satversmes tiesas nolemtajam garam un burtam,” sacīja Reirs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/15DCBCEA-2E70-4049-99CC-4C643BECC696/

Sorainen panāk, ka solidaritātes nodokļa likmes ar 2019.gadu tiks atceltas

Solidaritātes nodoklim “BŪT.., bet likumdevējam ar 2019.gadu būs jāmaina solidaritātes nodokļa likmes!”. Tā šodien nosprieda Satversmes tiesa, pasludinot spriedumu lietā Nr.2016-14-01, kas ierosināta pēc vairāku fizisko personu pieteikumiem “Par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5., 6., 7. un 9. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 109.pantam”.
Satversmes tiesā pieteicēji norādīja uz to, ka pēc savas būtības solidaritātes nodoklis ir izveidots kā sociālās apdrošināšanas iemaksa, ar vienu vien atšķirību – ka, iestājoties apdrošināšanas gadījumam (piemēram, slimībai, bezdarbam vai pensijai), nodokļa maksātājs nesaņem pretī sociālo nodrošinājumu. Vienkāršiem vārdiem runājot, tas ir tāpat kā, ja persona nopirktu KASKO transportlīdzekļa apdrošināšanas polisi bez jebkāda seguma. Neskatoties uz to, ka arī Eiropas Savienības tiesas judikatūrā noteikts, ka situācijā, ja nodoklis tiek iekasēts ar mērķi finansēt sociālās vajadzības, tad šāds nodoklis ir jāuzskata par sociālo nodokli, uz kuru ir attiecināmas sociālās regulas, Satversmes tiesa nosprieda, ka solidaritātes nodoklis nav sociālā apdrošināšanas iemaksa, bet gan ienākuma nodoklis, kā dēļ pieteicējiem nav tiesību prasīt sociālo nodrošinājumu atbilstoši viņu veiktajām iemaksām. Attiecīgi Satversmes 109.pantā garantētās tiesības nav pārkāptas.
Tāpat pieteicēji vērsa tiesas uzmanību uz to, ka apstrīdētās tiesību normas paredz atšķirīgu attieksmi, kuras dēļ pieteicēji tiek nostādīti būtiski nelabvēlīgākā situācijā nekā pārējie solidaritātes nodokļa maksātāji. Proti, likumdevējs bez jebkāda ekonomiska un racionāla pamatojuma noteicis, ka solidaritātes nodoklis ir jāmaksā pēc likmes, kas atbilst likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktajai. Rezultātā, tiem solidaritātes nodokļa maksātājiem, kas ir apdrošināti visiem apdrošināšanas veidiem, ir jāmaksā solidaritātes nodoklis pēc lielākas likmes, nekā tiem, kas nav apdrošināti visiem gadījumiem (piemēram, speciālās pensijas saņēmēji un pensijas vecumu sasniegušās personas).
Pieteicēju ieskatā šāda situācija sekmē to, ka Solidaritātes nodokļa likumā nospraustais mērķis “tie kas nopelna vairāk – maksā vairāk” netiek sasniegts, jo Latvijā atsevišķi bēdīgi slavenie pensijas vecumu sasniegušie miljonāri pēc būtības nodokļos maksā mazāk nekā pārējie. Savukārt no nodokļa iekasētie līdzekļi nemaz nenonāk līdz sociāli vismazāk aizsargātajām personām (t.i., pēdējos gados pabalstu apmērs nav mainījies). Šajā sūdzības daļā Satversmes tiesa piekrita pieteicējiem, ka likmju piesaiste sociālās apdrošināšanas likmei nav ekonomiski un racionāli pamatota, kā dēļ apstrīdētās tiesību normas neatbilst Satversmes 91.pantam. Tomēr, ņemot vērā budžeta un sabiedrības intereses, Satversmes tiesa noteica, ka šī brīža likmes tiks atceltas ar 2019. gadu, uzliekot pienākumu likumdevējam grozīt esošo regulējumu atbilstoši Satversmei. Tāpat, pieteicēji vērsa Tiesas uzmanību uz to, ka pēc savas būtības solidaritātes nodoklis, kuru politiķi populistiski sauc par “bagātnieku nodokli”, rada sabiedrībā tikai ilūziju par to, ka bagātie maksā vairāk, jo patiesie Latvijas bagātākie cilvēki ienākumus gūst galvenokārt no kapitāla, uz kuru solidaritātes nodoklis neattiecas. Tādēļ šie cilvēki, tāpat kā atsevišķi pašnodarbinātie (piemēram, tādi kā bēdīgi slavenie tiesu izpildītāji, par kuriem Sorainen katru gadu tiek sastādīti miljonāru topi) solidaritātes nodokli nemaksā. Lai arī Satversmes tiesa atzina, ka visi solidaritātes nodokļa maksātāji ir salīdzināmi, tomēr Satversmes tiesas secinājums šajā daļā ir neskaidrs.
Visbeidzot, pieteicēji norādīja, ka nekāda atšķirīgā attieksme nevar tikt pamatota ar tiesību normām, kas nav pietiekami skaidras un paredzamas, t.i., tādām, kas neatbilst tiesiskās noteiktības principam. Proti, tik cieša piesaiste sociālās apdrošināšanas sistēmai sekmē to, ka solidaritātes nodoklis var tikt vērtēts gan kā sociālā iemaksa (kā tas izriet arī no Eiropas Savienības Tiesas judikatūras), gan arī kā ienākuma nodoklis. Tomēr, nedz tiesību normu interpretācijas metožu piemērošana, nedz atbilstīga konsultēšanās nesekmē tiesību normu vienveidīgu izpratni un piemērošanu. Tādēļ solidaritātes nodoklis esošajā izpildījumā nevar pastāvēt kā tāds. Tomēr Satversmes tiesas ieskatā tiesību normas atbilst tiesiskās noteiktības principam.
Sorainen ar iesniedzējiem apsvērs iespēju noraidītajā daļā vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/E495F63A-F9FF-4086-B175-79DF600F2B65/

Solidaritātes nodokļa likuma normu apstrīdētāji apsvērs domu vērsties ECT par ST noraidīto sūdzības daļu

Rīga, 19.okt., LETA. Fiziskās personas, kuras iesniedza Satversmes tiesā (ST) sūdzību par Solidaritātes nodokļa likuma normu atbilstību Satversmei, apsvērs iespēju sūdzības noraidītajā daļā vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), aģentūru LETA informēja advokātu biroja “Sorainen” zvērināta advokāte Alisa Leškoviča.

“ST nav pēdējā instance un nākamā instance ir ECT, bet, vai mēs tur iesim, tas noteikti būs klientu lēmums”, telefonsarunā aģentūrai LETA skaidroja Leškoviča, piebilstot, ka viņas pārstāvētajiem klientiem ir pusgads, lai pieņemtu lēmumu un vērstos ECT.

Viņa norādīja, ka ST, pasakot, ka likuma normas ir pietiekami skaidras, spriedumā neatspoguļo pārrobežu nodokļu maksāšanas situācijas un pieļāva, ka šajos jautājumos par Solidaritātes nodokli nākotnē vēl tiks runāts.

Kā vēstīts, ST šodien atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Kopumā 37 fiziskas personas bija apstrīdējušas piecus Solidaritātes nodokļa likuma pantus. Izskatot lietu, ST no piecām apstrīdētājām likuma normām par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu – 6.pantu.

Pieteikumu iesniedzēji uzskatīja, ka solidaritātes nodoklis pēc būtības atbilst valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Lai arī valsts sociālo apdrošināšanu un solidaritātes nodokli regulējot atšķirīgi likumi, šo likumu struktūra un arī mērķis esot viens – sociālās aizsardzības vajadzību finansēšana. Vienīgā atšķirība esot tā, ka apdrošināšanas iemaksas tiek ieskaitītas speciālajā budžetā, savukārt solidaritātes nodoklis – pamatbudžetā.

Pieteikumu iesniedzēji pauda nostāju, ka viņiem esot liegts saņemt sociālo nodrošinājumu proporcionāli veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, salīdzinājumā ar tiem darba ņēmējiem, kuriem nav pienākums maksāt solidaritātes nodokli. Tādējādi apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes 109. pantam. Turklāt pieteikumu iesniedzēju ieskatā Solidaritātes nodokļa likums paredzot atšķirīgu attieksmi pret dažādām solidaritātes nodokļu maksātāju grupām, nosakot atšķirīgas nodokļa likmes atkarībā no tā, kādiem sociālās apdrošināšanas veidiem viņi ir apdrošināti. Šāda atšķirīga attieksme neatbilstot Satversmes 91.pantā ietvertajam vienlīdzības principam.

Vērtējot pieteikumu atbilstību Satversmes 109.pantam, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos, tiesvedību tika nolemts izbeigt. ST secināja, ka apstrīdētās normas neskar valsts pienākumu izveidot un uzturēt sociālās drošības sistēmu, kas garantē ikvienas personas sociālo nodrošinājumu. Turklāt ST norādīja, ka likumdevējs nav ierobežojis personas pamattiesības uz sociālo nodrošinājumu likumos paredzētajos gadījumos.

ST atzina, ka Solidaritātes nodoklis pēc būtības ir jauns ienākuma nodokļa veids. Tiesas skatījumā, Solidaritātes nodoklis nav apdrošināšanas iemaksas un nevar tikt attiecināts uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņemšanu nevienā aspektā, tādēļ Satversmes tiesa nolēma izbeigt tiesvedību daļā par apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 109.pantam.

Tāpat tiesa izbeidza tiesvedību par Solidaritātes nodokļa likuma 7. un 9. panta atbilstību Satversmes 91.pantam, kas nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Attiecīgie divi likuma panti nosaka, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju, summē sociāli apdrošinātajai personai obligāto iemaksu objektu un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. VSAA uzskaita faktiski veikto solidaritātes nodokli, kad ir sasniegts likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktais obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs. VSAA faktiski samaksāto nodokli par pārskata mēnesi pārskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā.

Tiesa norādīja, ka Solidaritātes nodokļa likuma 7.pants nosaka valsts pārvaldes kompetenci solidaritātes nodokļa aprēķināšanā. Arī Solidaritātes nodokļa likuma 9. pants attiecas uz valsts pārvaldes kompetenci. Šāds regulējums nepiešķirot subjektīvās tiesības personai, tāpēc ST nolēma, ka šīs likuma normas atbilst Satversmei.

Tiesvedība tika izbeigta arī par Solidaritātes nodokļa likuma 3. un 5.panta atbilstību Satversmes 91.pantam. Šie likuma panti nosaka, ka nodokļa objekts ir ienākums, kas pārsniedz attiecīgajam kalendāra gadam noteikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, un ka nodokļa maksātāji ir darba devēji, darba ņēmēji, iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja – ārvalstnieka, ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja – ārvalstnieka – un pašnodarbinātie, kuri pakļauti valsts sociālajai apdrošināšanai un kuru ienākumi taksācijas periodā pārsniedz obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru.
http://www.leta.lv/news/latvia/CEB14B62-A065-44D6-95BF-C4CD97029AE7/

Koalīcijas politiķi norāda, ka solidaritātes nodokļa regulējums pilnveidots jau nodokļu reformas pieņemšanas laikā

Rīga, 19.okt., LETA. Pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma koalīcijas politiķi norāda, ka solidaritātes nodokļa regulējums pilnveidots jau nodokļu reformas pieņemšanas laikā šovasar.

Reizē valdību veidojošie partiju pārstāvji norāda, ka vēl jāiepazīstas ar visiem ST secinājumiem.

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, partijas “Vienotība” priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis un Zaļo un zemnieku savienības politiķis, Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Edgars Putra norādīja, ka regulējums pilnveidots, kad vasarā tika pieņemti nodokļu reformas likumi.

FM parlamentārais sekretārs norādīja, ka Saeima jau laicīgi veikusi labojumus solidaritātes nodoklī, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī. Saskaņā ar šīm izmaiņām no nodokļu maksājumiem pieaugs tā daļa, kas novirzīta pensiju otrajam un trešajam līmenim.

Līdz ar to ST spriedums neradīs problēmas, skaidroja Putra. Viņš gan piebilda, ka vēl nepieciešams iepazīties ar visiem ST sprieduma secinājumiem. Politiķis gan atzina, ka ST spriedums liek izdarīt secinājumus, ka, pirms vairākiem gadiem veicot attiecīgās izmaiņas, gan iepriekšējās valdības, gan pašreizējās Saeimas atbalstītais konkrētās normas formulējums bija ne līdz galam izsvērts.

Kā ziņots, ST par Satversmes 91.panta pirmajam teikumam neatbilstošu atzinusi normu, kas nosaka atšķirīgas solidaritātes nodokļa likmes dažādām darba ņēmēju grupām. Runa ir par minimālām likmes atšķirībām un šīs atšķirīgās likmes attiecas uz ļoti ierobežotu personu loku, kas pēc FM pārstāvja teiktā, ir nepilni 300 solidaritātes nodokļu maksātāji gadā.

ST šodien atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

FM novērsīs ST konstatētās nepilnības solidaritātes nodokļa piemērošanā, aģentūrai LETA atzina ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.
http://www.leta.lv/news/latvia/3D9A2066-B007-4D0B-A611-230E6297468E/

Kompromiss par solidaritātes nodokli

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām – 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību. ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. Tvitera lietotāji apsprieda Satversmes tiesas lēmumu.

Satversmes tiesas preses sekretārs, advokāts Edgars Pastars priecājas par tiesas lēmumu.
Edgars Pastars
@E_Pastars
Valsts ir UZVARĒJUSI solidaritātes nodokļa lietu. Neatbilstība konstatēta vien tehniskā detaļā – likmju atšķirības dažām grupām pa dažiem %
Thu Oct 19 08:38:33 +0000 2017

Spriedums nepārsteidz tvitera lietotāju “Man Nav Vienalga”.
Man Nav Vienalga
@ManNavVienalga_
@E_Pastars Bet nu nešķiet, ka tā ir uzvara… Tāds samākslots nodoklis jau sākotnēji likās. Tādēļ jau turas pretī.… twitter.com/i/web/status/9…
Thu Oct 19 10:57:03 +0000 2017

Ekonomists Māris Jurušs pieņem, ka šādi panākts kompromiss.
Māris Jurušs
@MarisJuruss
Grūti saprast, bet izskatās pēc ‘vilks paēdis un kazas dzīvas’… Satversmes tiesa par Solidaritātes nodokli delfi.lv/a/49356843
Thu Oct 19 10:23:31 +0000 2017

Politoloģe Iveta Kažoka skaidro tiesas lēmumu.
Iveta Kažoka
@IvetaKazoka
Vienkāršojot: tiesa norāda,ka solidaritātes nodoklis laba lieta,bet pieņemta sliktā procesā,jāmaina līdz 2019.gadam satv.tiesa.gov.lv/wp-content/upl…
Thu Oct 19 09:58:29 +0000 2017

Jurists Voldemārs Burģis arī izsaka viedokli par lēmumu.
voldemārs burģis
@voldemars
@IvetaKazoka Vienkāršojot: Satversmes tiesa kārtējo reizi pārlieku jaucas valsts fiskālajā politikā. Vienkāršojot:… twitter.com/i/web/status/9…
Thu Oct 19 10:32:11 +0000 2017

Aktīvs notikumu komentētājs Jānis Baltiņš velta kritiku ierēdņiem.
Jānis Baltiņš
@Snowtales
@IvetaKazoka Tāpēc, ka progresīvo ienākuma nodokli pasniedz kā tādu jaunizgudrojumu un vēl iesaiņo citā nosaukumā. Sapinās meistarībā.
Thu Oct 19 10:01:46 +0000 2017

Žurnāliste Sanita Jemberga vēlas noskaidrot, kā tiesas lēmums ietekmēs nodokļu politiku.
Sanita Jemberga
@jemberga
Tātad, @Finmin un @Brivibas36, atgriežamies pie likumīga progresīvā nodokļa? twitter.com/E_Pastars/stat…
Thu Oct 19 08:44:17 +0000 2017

Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs sapratis, ka šajā tiesas spriedumā nav zaudētāju.
Andris Grafs
@andrisgrafs
Solidaritātes nodokļa tiesvedības rezultāts: abas puses uzskata, ka ir uzvarējušas. Gluži kā mediācijas vingrinājums 🙂
Thu Oct 19 09:06:18 +0000 2017

Tikmēr uzņēmējs Reinis Ceplis precizē, kurš ir ieguvējs.
Reinis Ceplis
@Reinisceplis
@andrisgrafs Solidaritātes nodokļa lietā uzvar tas, kurš patur naudu. Galdiņš.
Thu Oct 19 09:24:07 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/e3c3f358-2984-4f75-8f56-982987105ee8/