“Pēdējā mēneša laikā pasauli ir pārņēmis neatkarības referendumu vilnis. Ja Eiropā nesenie notikumi Spānijā liecina par to, ka sarunu pavedieni tiek atrasti, tad šī gada 25. septembrī aizvadītais neatkarības referendums Irākas Kurdistānā liecina par pretējo. Kurdu tauta ir liela, bet izkliedēta – tajā ir vairāk nekā 30 miljonu cilvēku bez savas valsts un kā diasporas uzturas vairāk nekā 20 pasaules valstīs, bet kā minoritāte galvenokārt četrās – Turcijā, Sīrijā, Irānā un Irākas ziemeļu daļā. Tieši šis daļēji autonomais Irākas Kurdistānas reģions, septembrī ar pārliecinošu balsu vairākumu – 93% – nobalsoja par sava reģiona neatkarību no Irākas teritorijas,” skaidro Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) starptautisko attiecību eksperte un Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētniece Sintija Broka.
“Kurdu loma kā reģionā, tā arī plašākā starptautiskās drošības kontekstā ir ļoti nozīmīga kaut vai tās aktīvās iesaistes dēļ ASV vadītās koalīcijas cīņā pret “Islāma valsti”. Šobrīd, nepilnu mēnesi pēc referenduma, pasaules ziņu virsrakstus rotā ziņa, ka Irākas šiītu armija savā kontrolē ir pārņēmusi 900 000 iedzīvotāju mājvietu – Kirkūkas pilsētu, kas bez jebkādiem pārsteigumiem ir izraisījis milzīgu bēgļu plūsmu,” norāda S.Broka. Kirkūkas province, kurā dzīvo kā kurdi, tā arī arābi un turkmēņi, neietilpst Kurdistānas reģionā, taču 25. septembrī arī tur notika neatkarības referendums, kurā pārliecinošs vairākums balsotāju atbalstīja atdalīšanos no Irākas, kas radījis kārtējos nemierus šajā reģionā.
“Šī brīža karstais punkts, Kirkūkas pilsēta, sevī glabā arī vēsturiski simbolisku nozīmi. Kā norāda paši kurdi, tā tiem ir nospiestības un nesniegto tiesību kopums. Līdz ar to šī cīņa nav vien par to, kurš pārvaldīs teritorijas, bet gan tā drīzāk ir idejiska cīņa par neatkarību. No latviešu tautas pieredzes raugoties mēs zinām, ka cīņa idejas vārdā cilvēkiem sniedz ļoti lielu drosmi. Savukārt šajā gadījumā, drosmei sastopoties ar pretnostatītu agresiju un reģionā izplatīto radikālismu, cīņai var būt tālejošas un visai negatīvas sekas,” skaidro pētniece, piebilstot, ka “ārpus emocijām, racionāli veidots dialogs, tāpat arī rietumu sabiedroto un neitrālo pušu iesaiste dialoga veidošanā šobrīd ir vitāli nozīmīga, jo Eiropas Savienība, tostarp arī Latvija nav gatavas vēl vienai līča krīzei. Jo vēl gana daudz darbu darāmi pie aizvadīto krīžu seku likvidācijas”.
Ekspertes Sintijas Brokas viedokļa video ir pieejams šeit: http://www.lai.lv/viedokli/irakas-kurdistanas-referenduma-sekas-649
Video komentārs tapis RSU un LĀI kopīgā projekta “100 sekundes ārpolitikas fokusā” ietvaros.
Par Latvijas Ārpolitikas institūtu:
Latvijas Ārpolitikas institūts tika izveidots 1992.gadā Rīgā kā bezpeļņas organizācija, kam uzdots sniegt Latvijas lēmumu pieņēmējiem, ekspertiem un plašākai sabiedrībai analīzi, ieteikumus un informāciju par starptautiskajiem procesiem, reģionālās drošības jautājumiem, ārpolitikas stratēģiju un izvēles iespējām. Institūts ir neatkarīga biedrība, kas veic pētījumus, izdod publikācijas, kā arī rīko lekcijas, seminārus un konferences, kas saistītas ar starptautiskās politikas jautājumiem. Latvijas pētniecības centru vidū Latvijas Ārpolitikas institūts ir vecākā un viena no pazīstamākajām un starptautiski atzītākajām organizācijām, kuri specializējas tieši starptautiskajos jautājumos. Cenšoties nodrošināt zināšanas un ekspertīzi no Latvijas viedokļa, Institūts un tā pētnieki ir piedalījušies un koordinējuši virkni dažādu starptautisku pētniecības projektu. Pēdējā laikā galvenās Institūta pētniecības tēmas ir saistītas ar Latvijas ārlietu politikas jomu novērtējumu, transatlantiskajām attiecībām, Eiropas Savienības politikām, tostarp tās Kaimiņattiecību politiku un Austrumu Partnerības jautājumiem, daudzpusējās un divpusējās attiecības ar Krieviju. Vairāk par institūtu: http://www.lai.lv/
Par Rīgas Stradiņa universitāti:
Rīgas Stradiņa universitāte ir viena no modernākajām augstākās izglītības mācību iestādēm Baltijā ar izteikti starptautisku ievirzi. RSU deviņās fakultātēs līdzās ar medicīnu saistītajām studijām jau 16 gadus ir iespējams apgūt dažādas modernas sociālo zinātņu programmas. RSU šobrīd studē 7495 studenti, to skaitā, 2032 ārvalstu studenti no 49 valstīm.. Papildu informācija par RSU ir pieejama interneta mājas lapā www.rsu.lv. Sekot līdzi Rīgas Stradiņa universitātes jaunumiem var arī sociālajos tīklos Twitter, Facebook, Draugiem.lv un YouTube. Par RSU aktualitātēm var uzzināt arī RSU studentu medijā „Skaļāk” – http://skalak.rsu.lv/ .
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/559F389A-0D06-43DF-955C-126EDDF90D87/
