Lai arī masu medijos regulāri izskan informācija par krāpšanas gadījumiem internetā, Latvijas iedzīvotāji turpina riskanto uzvedību interneta vidē. Lielākā problēma – interneta lietotāji ir lētticīgi un nepārbauda informāciju par pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, pirms atklāt savus personas vai maksājuma karšu datus, lejupielādē aplikācijas, nepārliecinoties par to drošību, un neziņo par iespējamām nelikumībām, tostarp par iespējamu pedofilijas risku.
Lai atgādinātu sabiedrībai par draudiem, kas slēpjas virtuālajā vidē, un veicinātu sabiedrības izpratni par kiberdrošības jautājumiem, Eiropā oktobris ir Kiberdrošības mēnesis. Gādājot par Latvijas iedzīvotāju izglītošanu, Drošāka interneta centrs Drossinternets.lv ir turpinājis gada sākumā uzsākto sociālo eksperimentu sēriju. To rezultāti nav iepriecinoši.
Pirmais Drossinternets.lv eksperiments paredzēja viltus sludinājuma izvietošanu Facebook.com un draugiem.lv par internetā nopērkamiem ceļojumiem par aizdomīgi zemu cenu. Četru dienu laikā uz neesošas ceļojuma aģentūras sludinājuma banera uzklikšķināja vairāk nekā 1000 cilvēku. Turpat 60% jeb 617 no tiem uzticēja viltus aģentūrai savus personas datus un bija gatavi ievadīt bankas maksājumu kartes datus. Ja tas nebūtu eksperiments, tad neuzmanīgo interneta lietotāju dati, iespējams, jau būtu nozagti. Otrs eksperiments bija orientēts uz jauniešiem – Instagram tika izvietots viltus konts, kas piedāvāja vilinošu iespēju lejupielādēt jaunu aplikāciju, kura nodrošina viņu Android un Apple tālruņos foto filtrus un 3D emodži, kādi ir sastopami tikai jaunajā IphoneX viedtālrunī. Četru dienu laikā uz saites uzklikšķināja 324 jaunieši, aplikāciju mēģināja lejupielādēt 70% jeb 227 jaunieši. Ja zem saites slēptos vīruss, tad šie jaunieši būtu inficējuši savus viedtālruņus. Trešā eksperimenta mērķis bija novērtēt, kā Latvijas iedzīvotāji reaģē, redzot acīmredzamas nelikumības. Kādā no Rīgas kafejnīcām pensijas vecuma vīrietis vaicāja palīdzību kafejnīcas apmeklētājiem, lai kā 13 gadīga meitene izvietotu interneta iepazīšanās sludinājumu. No 7 uzrunātajiem cilvēkiem tikai divi atteicās sniegt palīdzību. Tas parāda cilvēku nezināšanu vai situācijas nopietnības neizvērtēšanu.
Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska, komentējot eksperimentu rezultātus, uzsver: “Esam vairākkārt pārliecinājušies, ka teorētiskās zināšanas par drošību internetā iedzīvotājiem ir gana augstas, bet, līdz ko pārbaudām reālo rīcību, saprotam, ka ļoti pietrūkst kritiskās domāšanas, kas ļautu adekvāti izvērtēt situāciju un nepakļaut sevi riskam.”
Tāpēc Drossinternets.lv aicina ievērot dažus priekšnosacījumus, pirms dalīties ar finanšu vai citu personīgu informāciju un spiest uz saitēm:
1) pārbaudiet, vai pakalpojuma sniedzējs vispār pastāv un kā ar viņu var sazināties;
2) pārbaudiet, vai reklāmā ievietotā informācija ir patiesa, piemēram, vai pastāv tāda viesnīca, kas pieminēta;
3) pārbaudiet, vai persona, kura ar jums sazinās vai ievietojusi sludinājumu, ir īsta/ Pameklējiet internetā pēc vārda, uzvārda un fotogrāfijas.
4) atcerieties -aizdomīgi zema preces vai pakalpojuma cena jau ir pirmais iemesls kļūt uzmanīgam;
5) Pirms spiediet uz vilinoša piedāvājuma saites, iekopējiet to meklētājprogrammās (google, bing u.c), pievienojot vārdus virus vai scam, un, ja tā būs krāpšana vai vīruss, tad citi jau noteikti būs par to brīdinājuši pārējos. Ja meklētājprogrammas
neatrod neko – arī tas ir pamats būt piesardzīgam.
“Eksperimenta ietvaros apzināti izveidojām sludinājumus ar neesošas ceļojumu aģentūras nosaukumu, kontaktinformācija nebija pieejama, arī reklāmā pieminētās viesnīcas nepastāv un sludinājumu sociālajos tīklos ievietoja sieviete ar izdomātu vārdu, kuras fotogrāfija tika paņemta no interneta kataloga – lai cilvēkiem būtu iespēja pārliecināties, ka tā ir krāpšana. Ja ikviens pārliecinātos par informācijas patiesumu, tad eksperimentu rezultātā mums nebūtu vairāki simti potenciālo krāpnieku upuru,” saka M.Katkovska, piebilstot, ka, “arī redzot nelikumīgas darbības internetā, noteikti ir jāziņo, lai pārtrauktu varmākas un krāpnieku aktivitātes.”
Ikvienam ir iespēja ziņot par pārkāpumiem internetā drossinternets.lv mājaslapā.
VIDEO: https://youtu.be/A4fT-YIwT5A
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/8FCD8231-13C0-49AB-861E-2767C2DE2E2F/
Drošāka interneta centrs: Latvijas interneta lietotāji tiešsaistē ir lētticīgi un rīkojas nedroši
Rīga, 18.okt., LETA. Lai arī masu medijos regulāri izskan informācija par krāpšanas gadījumiem internetā, Latvijas iedzīvotāji tiešsaistē turpina ticēt neticamiem piedāvājumiem un rīkoties nedroši, šodien informējot par kiberdrošības tēmai veltītu sociālo eksperimentu rezultātiem, žurnālistiem sacīja Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.
Viņa sacīja, ka Latvijas interneta lietotāju zināšanas par drošību internetā ir gana augstas, tomēr, kolīdz tās jānodemonstrē praksē, ir problēmas. “Aptaujājot cilvēkus par to, kā viņi rīkotos dažādās situācijās, viņi no piedāvātajiem atbilžu variantiem visbiežāk izvēlas pareizāko, tomēr, kolīdz pārbaudām viņu rīcību reālā situācijā, saprotam, ka cilvēkiem pietrūkst kritiskās domāšanas, kas ļautu adekvāti izvērtēt situāciju un nepakļaut sevi riskam,” piebilda Katkovska.
Lai pārbaudītu, kā Latvijas iedzīvotāji rīkojas dažādās reālās dzīves situācijās, kas ietver sevī potenciālu kiberrisku, Drošāka interneta centrs turpināja gada sākumā iesākto sociālo eksperimentu sēriju, un šodien prezentēja trīs eksperimentu rezultātus.
Pirmajā eksperimentā sociālajos tīklos “Facebook” un “Draugiem.lv” tika izvietots viltus sludinājums par internetā nopērkamiem ceļojumiem ar ļoti zemu cenu. “Eksperimenta vajadzībām apzināti izveidojām sludinājumu ar neesošas ceļojumu aģentūras nosaukumu, arī kontaktinformācija nebija pieejama, bet reklāmā pieminētās viesnīcas tika izdomātas un sludinājumā redzamās sievietes attēls tika ņemts no visiem pieejama interneta kataloga,” skaidroja Katkovska.
Četru dienu laikā uz reklāmas uzklikšķināja 1000 cilvēku un, neskatoties uz aizdomīgi zemo cenu un citām, šķietami viegli aizdomas radošām niansēm, 60% cilvēku uzticēja viltus aģentūrai savu vārdu, uzvārdu, epastu un bija gatavi turpināt savas darbības ar bankas kartes datu ievadi, tomēr šinī brīdī eksperiments tika pārtraukts un cilvēki tika informēti par to, ka šāda rīcība ir nedroša.
Otrs eksperiments bija orientēts uz jauniešiem, proti, sociālajā tīklā “Instagram” tika izveidots viltus konts “emojicrazelv”, kas piedāvāja lejupielādēt lietotni, kas nodrošinātu lejupielādētāju “Androd” un “Apple” tālruņos foto filtrus un 3D emocijikonas, kādas pieejamas tikai jaunajā “Apple iPhone X” viedtālrunī.
Četru dienu laikā uz profilā izvietotās saites uzklikšķināja 324 jaunieši, bet 70% no viņiem centās šo lietotni arī lejupielādēt. “Ja zem saites lēptos vīruss, šie jaunieši būtu inficējuši savus telefonus,” piebilda eksperte.
Tikmēr trešā eksperimenta laikā kāds “uzticama paskata” pensionārs ar datoru darbojoties kādā no Rīgas kafejnīcām izveidoja viltus profilu sociālajā tīklā “Facebook”, kurā uzdevās par 13 gadus vecu meiteni. “Uzrunājot septiņus kafejnīcas apkmelētājus un lūdzot tiem viņam palīdzēt atbilstošas profila bildes atrašanā un pievienošanā, tikai divi atteicās to darīt. Tas parādā cilvēku nezināšanu vai situācijas nopietnības neizvērtēšanu,” sacīja Katkovska.
Jau ziņots, ka Latvijas Drošāka interneta centrs gada sākumā veica sociālos eksperimentus “Viltus kastinga aģentūra” un “Tava privātā informācija uz svešinieka T- krekla”.
Pirmā eksperimenta “Viltus kastinga aģentūra” mērķis bija pārbaudīt, kā vecāki izturas pret bērnu privātumu internetā. Eksperimenta laikā sociālajā portālā “Facebook” tika izveidots viltus kastinga aģentūras sludinājums ar aicinājumu vecākiem pieteikt bērnus neesošai filmēšanai. Vecāki, kuri atsaucās, pēc tam tika apzvanīti un aptaujāti.
Otrs eksperiments “Tava privātā informācija uz svešinieka T- krekla” laikā tika veikta trīs 12 un 13 gadus vecu bērnu sociālo tīklu profila analīze. Ar bērnu vecākiem tika sarunāts, ka bērni drīkst piedalīties eksperimentā. Mamma paņēma bērnu līdzi uz tikšanos un uz brīdi atstāja vienu. Bērnu sarunā iesaistīja nepazīstams vīrietis, kam uz T-krekla bija uzdrukāta par bērnu atrodamā informācija sociālajā tīklā.
Toreiz tika secināts, ka vecāki pārāk vieglprātīgi izturas pret savu bērnu privātumu internetā, un arī paši bērni tiešsaistē izpauž pārāk daudz informācijas par sevi.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C70727D7-19FA-4B34-A28E-D040C2D0DA11/
\
