Visvaldis Bergmanis, prostatas pacientu iniciatīva
Nesen pirmo reizi mūžā uzrakstīju vēstuli Valsts prezidentam un Saeimas deputātiem. Tagad pirmo reizi mūžā rakstu kādam medijam. Uz šādu soli mani pamudinājis izmisums, kāds ir pārņēmis ne vienu vien onkoloģisko slimību pacientu Latvijā. Diemžēl nekas cits neatliek kā publiski runāt par mūsu mānīšanu un, šķiet, nu jau pieviltajām cerībām.
Pēdējā pusotra gada laikā veselības ministre Anda Čakša un premjers Māris Kučinskis ir solījuši, ka veselības aprūpes reforma, tajā skaitā onkoloģisko slimību ārstēšanas uzlabošana, būs tās darba prioritāte. Viņi pacientiem ir solījuši atrast vairāk līdzekļu gan zaļā koridora darbības pilnveidošanai, gan jauniem medikamentiem. Tika solīts 2018. gadā modernu un efektīvu medikamentu kompensācijai piešķirt vairāk nekā 14 miljonus eiro, taču šķiet, ka šī nauda pacientiem ies gar degunu – jaunajām zālēm atkal nebūs nekā.
Solījumos gan pacientiem, gan Eiropas Komisijai valdība īpaši uzsvēra mērķi pagarināt pacientu mūžu, jo, kā mēs zinām pēc statistikas, Latvija ir Eiropas Savienības līdere pēc novēršamo nāves gadījumu skaita. Anda Čakša ir minējusi, ka katru otro slimību izraisīto nāves gadījumu Latvijā varētu novērst, ja vien veselības aprūpes sistēma strādātu labāk.
ZZS valdības solījumi un pavasarī apstiprinātais onkoloģisko slimību ārstēšanas plāns pacientiem bija devis cerību, ka uzlabojumi noteikti būs – ārstēšana kļūs ātrāk pieejama un būs efektīvāka. Brīnumus neviens, protams, negaidīja, tomēr ZZS atbildība gan par veselības jomu, gan par valdības darbu kopumā ļāva nākotnē skatīties mazliet cerīgāk un pieņemt, ka daudzu vēža pacientu izbaudītās problēmas ar diagnostiku, ārstēšanu un zālēm pakāpeniski tiks risinātas. ZZS tomēr asociējas ar stabilitāti un konservatīvismu, nevis tukšiem solītājiem.
Onkoloģisko pacientu skaits Latvijā tuvojas 100 000. Runas par vēža ārstēšanu kā prioritāti mums ļāva dzīvot ar mazliet lielāku cerību. Mēs sadzirdējām ZZS valdības signālu, tomēr tas izrādījies maldinošs.
Visi saprotam, ka veselības aprūpei pieejamie budžeta līdzekļi ir ierobežoti, taču vai situācijā, ja naudas nebūtu nemaz, veselības ministre un valdības vadītājs būtu atļāvušies solīt un apgalvot, ka vēža slimnieki būs to prioritāte? Mēs visi zinām slaveno lozungu “Kā var nesolīt?”. Pēdējā laika notikumi ap veselības aprūpes finansējumu diemžēl rada skumju iespaidu, ka arī ZZS un Māris Kučinskis ir kļuvuši par šī lozunga piekritējiem.
Veselības ministrijas izvairīšanās runāt skaidru valodu par nākamajam gadam piešķirto līdzekļu tērēšanu arvien vairāk apstiprina daudzu vēža pacientu nelāgo nojautu, ka apgalvojumi par lielāku naudu zaļajam koridoram, izmeklējumiem, jaunām zālēm un operācijām ir vien tukši solījumi. Ja bija jau pašā sākumā zināms, ka naudas nepietiks, tad kāpēc bija jāsola, ka vēža ārstēšana būs prioritāte? Jāsecina, ka arī šai valdībai ar Māri Kučinski priekšgalā ticēt nevar.
Prostatas vēzis Latvijā ir visbiežākā onkoloģiskā saslimšana vīriešiem, un pacientu mirstība pēdējos gados pieaug. Diemžēl prostatas vēža pacientiem Latvijā nav pieejamas modernas zāles, kas ar slimību ļautu cīnīties efektīvi un pagarinātu mūžu. Turklāt droši var teikt, ka esošie budžeta līdzekļi tiek tērēti nelietderīgi, jo valsts prostatas vēža pacientiem turpina kompensēt novecojušus medikamentus ar zemu efektivitāti.
Mūsu kaimiņi igauņi un lietuvieši atkal ir daudz labākā situācijā, jo ir sapratuši jaunu zāļu vērtību un prostatas vēža ārstēšanai nodrošina pilnībā no valsts budžeta apmaksātas modernas zāles, kas ļauj cilvēkiem dzīvot ilgāk. Šeit nav runa par nedēļām vai mēnešiem, ir pierādīts, ka daudzu onkoloģisko slimību pacientu mūžu ar mūsdienu medikamentiem iespējams pagarināt par pieciem, desmit un vairāk gadiem. Prostatas vēža ārstēšana ir viens no šādiem piemēriem.
Kā vēlētajiem mums acīmredzot ir jāgaida nākamās Saeimas vēlēšanas un jāparūpējas, lai veselības aprūpes nozari pārraudzītu atbildīgāki politiķi, kuri spēs pacientiem doto solījumu izpildei nodrošināt vajadzīgo finansējumu.
…Info avots: http://m.pietiek.com/raksti/zzs_ka_var_nesolit_onkologijas_pacientiem
Pacientu organizācijas aicina EK vētīt, kā tiek tērēta nauda un pildītas tās rekomendācijas onkoloģijas jomā
Rīga, 18.okt., LETA. Onkoloģisko pacientu organizāciju alianse vērsusies Eiropas Komisijā (EK) ar vēstuli, kurā pauž bažas par onkoloģisko slimību ārstēšanai piešķirtā finansējuma izlietojumu, kā arī aicina EK pievērst uzmanību tās doto rekomendāciju un valdības apņemšanos izpildei, aģentūru LETA informēja Krūts vēža pacientu biedrības “VITA” vadītāja Irīna Januma.
Vēstulē tiek norādīts, ka valdība apstiprinājusi veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2017.-2020.gadam, taču tajā paredzētās apņemšanās netiek pildītas.
Organizācijas skaidro, ka no EK atļautās budžeta deficīta atkāpes reformu īstenošanai onkoloģisko slimību diagnosticēšanai un ārstēšanai papildus šogad piešķirti 12,2 miljoni eiro, tai skaitā 5,6 miljoni eiro diagnostikas uzlabošanai. Pēc organizāciju paustā, Veselības ministrijas pārstāvji faktiski esot atzinuši, ka līdz gada beigām no minētajiem agrīnajai diagnostikai paredzētiem 5,6 miljoniem eiro netiks izlietoti vismaz trīs miljoni eiro.
Pacientu aizstāvji arī uzsver, ka no EK atļautās budžeta atkāpes 4,1 miljons eiro šogad piešķirts onkoloģisko medikamentu kompensācijai, taču šie līdzekļi izlietoti, lai nosegtu pacientu skaita pieaugumu, nevis iekļautu zāļu kompensācijas sistēmā jaunus, inovatīvus mērķterapijas medikamentus, kas pēdējo gadu laikā iekļauti valsts apmaksāto medikamentu sarakstos vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs.
“Turpinot kompensēt vienīgi salīdzinoši lētos, bet aptuveni pirms pusgadsimta medicīniskajā apritē ienākušos medikamentus, netiek sasniegti valdības izvirzītie mērķi mazināt slimības negatīvo ietekmi un novērst pacientu priekšlaicīgu nāvi. Tādējādi netiek ievērotas arī Eiropas Komisijas Latvijas valdībai dotās rekomendācijas uzlabot veselības aprūpes kvalitāti, palielināt veselības aprūpes pieejamību un efektīvāk izlietot naudas līdzekļus,” pārliecināti pacientu tiesību aizstāvji.
Nākamgad jaunu klīniski un ekonomiski efektīvu onkoloģisko zāļu kompensācijai saskaņā ar valdības apstiprināto Onkoloģijas plānu papildus paredzēti 14,5 miljoni eiro. Tomēr pacientu aizstāji uzsver, ka Veselības ministrija nav sniegusi nepārprotamu atbildi, ka šie līdzekļi ir piešķirti 2018.gada valsts budžetā un tiks tērēti paredzētajiem mērķiem. Vēstulē teikts, ka pacientiem rodas arvien lielākas bažas, ka daļa naudas tiks novirzīta citu vajadzību apmierināšanai. Esot izskanējusi informācija, ka daudzus miljonus eiro plānots izlietot ķīmijterapijas medikamentu šķaidīšanai paredzētām iekārtām.
Organizācijas uzsver, ka kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā onkoloģisko slimību pacienti ir labākā situācijā, jo tur, tāpat kā citās ES dalībvalstīs, inovatīvi medikamenti ir pieejami un tiek kompensēti. “Latvijā diemžēl “zaļo koridoru” izgājušie un izoperētie vairāku vēža lokalizāciju pacienti spiesti paši maksāt par zālēm, un bieži vien ir spiesti vērsties pēc palīdzības pie sabiedrības,” uzsvērts vēstulē.
“Eiropas Komisijas akceptētā veselības aprūpes finansējuma palielināšana ir devusi Latvijas valdībai iespēju uzlabot onkoloģisko un citu slimību pacientu ārstēšanu, taču Veselības ministrijas un valdības kavēšanās ar patiešām efektīvu reformu veikšanu liecina, ka šī iespēja var tikt neizmantota,” bažas pauž organizācijas.
Tādēļ tās lūdz EK iepazīties ar Latvijas veselības aprūpē izveidojušos situāciju un aicināt Latvijas valdību ievērot pieņemtos plānus un dotos solījumus.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/4FD63E99-D6C9-4226-8E6D-97757497F3D6/
Daiga Behmane, Latvijas Veselības ekonomikas asociācija
Latvijas Veselības ekonomikas asociācija: bez atbilstoša finansējuma nopietni apdraudēta onkoloģijas reformas tālākā virzība
Fakts, ka publiskajā vidē jau ilgstoši trūkst skaidras informācijas par veselības nozarei papildu piešķirto līdzekļu izmantojumu un arī plānojumu 2018. un turpmākajiem gadiem, rada pamatotas šaubas, vai veselības reforma tiks īstenota atbilstoši plānam un valdības noteiktajām prioritātēm, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas (LVEA) jaunākajā elektroniskajā izdevumā Veselības Ekonomists atzīst Daiga Behmane, LVEA vadītāja.
Īpaši apdraudēta onkoloģija, iespējams, netiks apgūti 4 miljoni eiro
“Īpaši bažas rada Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna izpilde 2017.- 2020. gadam, jo šobrīd nav skaidrības ne par finansējuma apjomu vēža pacientu diagnostikai un ārstēšanai nākamajam gadam, ne jaunākās paaudzes medikamentiem – bez atbilstošas naudas nekādi uzlabojumi onkoloģijas jomā nav gaidāmi,” uzsver D.Behmane.
Romualds Ražuks, Saeimas sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs, izdevumā atzīst, ka veselības jomā šobrīd vērojama ļoti nopietna problēma – kaut gan diendienā dzirdam par finansējuma trūkumu nozarē, izvērtējot paveikto, redzams, ka Veselības ministrija nespēj apgūt tai atvēlētos valsts budžeta līdzekļus.
“Arī Valsts kontrole revīzijā ir atzinusi, ka trešdaļa no pašas Veselības ministrijas radītajiem normatīvajiem dokumentiem nav īstenoti, un šī problēma skar arī Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2017.-2020.gadam. Kaut gan Ministru kabineta apstiprinātajā plānā ir skaidri ierakstīts, ka 2018.gadā 14,6 miljonus eiro paredzēts atvēlēt inovatīviem medikamentiem vēža slimnieku ārstēšanai, no sarunām ar Veselības ministrijas pārstāvjiem rodas bažas, ka ministrija netaisās šīs saistības pildīt”, atzīst R.Ražuks.
“Lai uzlabotu vēža slimnieku ārstēšanas iespējas, šogad reformu īstenošanai no Eiropas Komisijas atļautās budžeta deficīta atkāpes 12,3 miljoni eiro tika novirzīti reformām onkoloģijas jomā. Taču komisijas rīcībā ir informācija, ka 3 – 4 miljoni eiro no šīs naudas šogad var palikt neapgūti. Vai problēma ir zaļā kordora darbībā, vai arī ģimenes ārsti nav pietiekami aktīvi pacientu nosūtīšanā izmantot zaļā koridora iespējas – šie jautājumi ir jāanalizē un jāsaņem skaidras atbildes, lai minētos trūkumus novērstu,” norāda R.Ražuks.
Veselības tehnoloģiju novērtējums ļautu efektīvāk izlietot daudzus miljonus eiro
Sekojot veselības jomas profesionāļu diskusijai par veselība reformas gaitu, īpaši onkoloģijas jomā, LVEA ierosinājusi Saeimai veikt vairākus konkrētus sistēmiskus pasākumus, lai panāktu veselības reformas ilgtspēju, labākus ārstēšanas rezultātus un finanšu līdzekļu efektīvāku izlietojumu.
• Veselības reformas īstenošanā jāievēro definētās prioritātes un tās jāīsteno atbilstoši budžetam, kas reformu un onkoloģija plānā iezīmēts 2017., 2018., 2019.gadam, kā arī, reformai jānoris atbilstoši plānotajiem pasākumiem. Nav pieļaujama nekonsekvence un nesekošana izvirzītajiem mērķiem un budžeta plānam.
• Gan šogad, gan turpmāk no EK pieļautās atkāpes piešķirtais budžets jāizmanto tiem pasākumiem un mērķiem, kas Onkoloģijas plānā definēti kā rezultatīvie radītāji – savlaicīga slimību diagnostikai un dzīves ilguma pagarināšanai.
• Pamatojoties uz Nacionālā veselības dienesta (NVD) analīzi par finanšu līdzekļu izlietojumu onkoloģijai 2017.gadā, nākamgad lielāks finansējums jānovirza tām pozīcijām, kurās šogad radies deficīts vai tām tehnoloģijām, kuras ir būtiskas, bet netiek apmaksātas. Dati liecina, ka līdzekļu pietrūks vitāli svarīgām diagnostikas metodēm un kompensējamajiem medikamentiem.
• Ārstēšanas efektivitātes nodrošināšanai ir jāpaātrina lēmumu pieņemšana par to medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sistēmā, kas paredzēti pacientu grupām, kurām šobrīd nav pieejami medikamenti dzīves ilguma veicināšanai un kuru efektivitāti apliecina klīniskie un ekonomiskie atzinumi, un kuri gadiem iekļauti tā sauktajā NVD “gaidīšanas rindā”. Turklāt jāvērtē medikamentu pieejamība katrai diagnožu grupai un jānovērš nevienlīdzība, ka vienas vēža lokācijas pacientiem ir ierobežotāka pieejamība nekā citiem.
Veselības Ekonomists analizē arī zaļā koridora vājās vietas, norādot, ka tas izstrādāts tikai diagnostikas posmam. Nepieciešams piemērot veselības tehnoloģiju novērtējumu, nosakot precīzus un detalizēti aprakstītus vēža pacientu virzības, efektīvāko diagnostikas metožu un ārstēšanas algoritmus. Diagnostikā onkohematoloģijas jomā vien šī principa piemērošana, aizstājot neefektīvas metodes ar efektīvām, ļautu mērķtiecīgāk izlietot vairākus miljonus eiro gadā, liecina LVEA aprēķini.
“Jautājums, uz kur jāatbild saistībā ar zaļā koridora nākotni, ja vēlamies uzlabot vēža slimnieku agrīnu diagnostiku – vai veselības aprūpes veidotāji vēlas veidot sistēmisku pieeju vēža diagnostikā un ārstēšanā, kas sniegs atdevi un rezultātu ilgtermiņā? Šī pieeja ir jāietver gan veselības budžeta plānošanā, gan veselības tehnoloģiju nodrošināšanā un novērtējumā, lemjot par valsts apmaksāto ārstēšanas metožu izvēli,” saka Daiga Behmane, LVEA vadītāja.
Vairāk naudas inovatīvām zālēm
Arī Dr.med. Vilnis Lietuvietis, RSU asoc. prof., Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas klīnikas vadītājs, vērš uzmanību uz to, ka onkoloģiskajā uroloģijā šodien ir pieejamas diagnostikas metodes, kas, piemēram, priekšdziedzera jeb prostatas vēža gadījumā daudz precīzāk ļautu atsijāt tos pacientus, kam nepieciešama steidzama ārstēšana, no tiem, kam ārstēšanu var aizstāt ar aktīvu novērošanu ilgākā laika posmā.
Tas ļautu ietaupīt būtiskus valsts budžeta līdzekļus, novirzot tos labākai “agresīvo” audzēju ārstēšanai ar mūsdienīgām, efektīvām metodēm un jauniem medikamentiem, uzsver V.Lietuvietis. Diemžēl gan jauno tehnoloģiju, gan priekšdziedzera vēža jauno medikamentu pieejamības ziņā Latvija joprojām ir pēdējā vietā Eiropā, tāpēc precīzāka vēža diagnostika ir risinājums, kā esošos līdzekļus novirzīt tur, kur tie sniedz vislielāko efektu, skaidro V.Lietuvietis.
Zaļais koridors – ne tikai diagnostikai, bet arī ārstēšanai un novērošanai
Kaut gan saistībā ar zaļo koridoru līdz šim vairāk tiek akcentēts diagnostikas etaps agrīnai pirmreizējo vēža gadījumu atklāšanai un ārstēšanas uzsākšanai, LVEA uzskata, ka zaļajam koridoram ir jāiekļauj pilns slimības vadības cikls – ne tikai diagnostika, bet arī ārstēšana un novērošana. Tāpēc patlaban tiek izstrādāts zaļā koridora noslēdzošais posms – dinamiskās novērošanas plāns. “Tas ļaus uzsākt savlaicīgu ārstēšanu arī tiem pacientiem, kam vēža diagnoze jau noteikta, kas jau saņēmuši terapiju, taču slimība atgriezusies,” Veselības Ekonomistā skaidro zaļā koridora koncepcijas autore, RSU profesore Dace Baltiņa.
Veselības Ekonomistu lasiet www.lvea.lv
Uzziņai
LVEA elektronisko izdevumu Veselības Ekonomists izdod kopš 2014.gada. Tajā kopā ar nozares ekspertiem tiek meklētas atbildes uz jautājumiem par to, kā panākt, lai veselības aprūpes budžets tiktu plānots un tērēts ekonomiski pamatotāk, gudrāk un lietderīgāk. Izdevums informē arī par jaunākajiem atzinumiem un pētījumiem veselības ekonomikas jomā.
LVEA mērķis ir veicināt veselības ekonomikas zinātnes un metožu pielietojumu praksē, lai sekmētu sabiedrības un veselības resursu pamatotu, taisnīgu un efektīvu izmatošanu un attīstītu uz pierādījumiem balstītas veselības aprūpes sistēmas darbību.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/4A4935F2-7A8F-4539-BAF9-3C32C9A661B4/
