Rīga, 15.okt., LETA. Baltijas valstu nostāja Katalonijas jautājumā ir ļoti savāda, intervijā, kas sestdien publicēta katalāņu tīmekļa izdevumā “elnacional.cat”, atzina bijušais Islandes ārlietu ministrs Jons Baldvins Hanibalsons.
Intervijā uz žurnālista teikto, ka “nedz Baltijas valstis, nedz bijušās Dienvidslāvijas valstis neko nesaka par Kataloniju”, eksministrs, kura valsts 1991.gadā bija pirmā, kas atzina Baltijas valstu neatkarību, sacīja:
“Tas ir ļoti savādi, ļoti savādi. Tomēr neviens nesagaida, ka šīs valsts pēkšņi teiks: “Labi, mēs atzīstam Katalonijas neatkarību.” Tas nav jautājums, šobrīd tā nav ārējo spēlētāju loma.”
No Baltijas un bijušajām Dienvidslāvijas valstīm “varētu sagaidīt, ka tās aizstāv katalāņu vai jebkuras citas tautas tiesības uz pašnoteikšanos demokrātiskā ceļā”, uzsvēra Hanibalsons.
“Katalāņiem pavisam noteikti ir tiesības uz to, ka šīs tiesības viņu gadījumā – tāpat kā tas bija Skotijā – tiek atzītas, un citām valstīm ir tiesības atzīt šo [katalāņu] lēmumu,” skaidroja Islandes bijušais ministrs.
Uz žurnālista atgādinājumu, ka “arī Islande neko par katalāņu jautājumu nav teikusi”, Hanibalsons sacīja, ka tas skaidrojams ar pašmāju politisko krīzi.
“Lieta ir tāda, ka mēs esam krīzē. Pirms dažām nedēļām krita valdība, un mēs rīkosim vēlēšanas, lai izveidotu jaunu. Tāpēc mēs vēl neesam izteikušies,” skaidroja eksministrs.
Kā atgādina katalāņu izdevums, tieši Hanibalsons 1991.gadā stāvējis aiz Islandes lēmuma atzīt Baltijas valstu neatkarību.
“Islande savulaik meta izaicinājumu visām lielvarām, kas gribēja upurēt Baltijas valstis, lai nevājinātu [PSRS līderi] Mihailu Gorbačovu, ar kuru Rietumiem bija sarunas par Aukstā kara izbeigšanu,” atgādina izdevums.
Kā ziņots, Katalonijas premjerministrs Karless Pudždemons, pamatojoties uz 1.oktobrī notikušā referenduma rezultātiem, otrdien parakstīja neatkarības deklarāciju, taču paziņoja, ka tās pasludināšana atlikta uz dažām nedēļām, lai varētu uzsākt sarunas ar Madridi.
Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs pieprasījis Pudždemonam līdz pirmdienas rītam viest skaidrību, vai neatkarība tikusi pasludināta, vai nē, lai Madride varētu lemt par tās tālāko rīcību.
Ja Pudždemons līdz pirmdienai apstiprinās, ka viņa reģions ir atdalījies no Spānijas, centrālā valdība dos viņam vēl piecas dienas laika pārdomāšanai līdz 19.oktobrim, pirms atcelt Katalonijas autonomijas statusu, trešdien sacīja avots Spānijas valdībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/B391F10A-7490-496C-82AF-A0CE11D7AE1F/
Eksperts: Spānijas integritāte Latvijai būtu izdevīgāka par Katalonijas atdalīšanos
Rīga, 17.okt., LETA. Spānijas integritāte Latvijai daudzējādā ziņā būtu izdevīgāka par Katalonijas atdalīšanos, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds.
Pēc viņa domām, Latvijas nostājā par Katalonijas neatkarību šobrīd pastāv “prāta un morālais elements”. Ja Latvija noliegs citu tautu pašnoteikšanās tiesības, tā riskēs noliegt principu, uz kura pamatiem Latvija pastāv kā nācija un valsts, tomēr, no otras puses, būtiska ir konsolidēta ES un drošība, uzskata Sprūds.
“Pašnoteikšanās tiesībām ar sirdi var piekrist, bet ar prātu pirmā reakcija ir tāda, ka Spānijas integritāte mums būtu izdevīgāka, gan mums kā ES sastāvdaļai, gan kā mazai valstij, kura atrodas tur, kur atrodas. Spānijas militāro spēku atrašanās Latvijā nenoliedzami svara kausus noliec uz to, ka ar sirdi varam būt par Kataloniju, bet ar prātu tomēr daļēji mēs atbalstām Spānijas integritāti,” skaidroja LĀI direktors.
Viņš vērsa uzmanību, ka Spānija kā svarīgs NATO partneris nav mazsvarīgs faktors, un situācijā, kad Latvijas attiecības ar Krieviju nav tās labākās, ir svarīgi, lai Latvijas nostāja Katalonijas jautājumā “neatspēlētos” kā bumeranga efekts attiecībā uz NATO un Latvijas drošību.
“Ir skaidrs, ka emocijas šajā jautājumā situšas augstu vilni un vienlaikus riskējam būt svētāki par Romas pāvestu. Vēl Katalonija nav pateikusi ne “jā”, ne “nē” neatkarībai, kamēr mēs jau esam ieņēmuši pozīcijas. Katalonijā tikmēr ir ļoti dalītas jūtas par to, ko ir nozīmējis notikušais referendums, un vai tā grib pilnīgu neatkarību, vai tomēr referendums bija kā signāls Madridei,” norādīja Sprūds.
LĀI direktors ir pārliecināts, ka viens eskalācijas brīdis ir pārvarēts, taču tas nenozīmē, ka eskalācija nevar atkārtoties. Viņaprāt, notikumi liecina, ka Spānija ir gatava visiem līdzekļiem iestāties par teritoriālu integritāti, bet no otras puses tomēr ir gatava arī runāt. Savukārt Katalonija parādīja, ka tautā ir ļoti spēcīgi pašnoteikšanās uzstādījumi, un tā ir gatava runāt, ja Spānija tai piedāvās kādu “labu variantu”.
Eksperts neizslēdz, ka Katalonija referendumu izmanto kā instrumentu, lai stiprinātu savu varu reģionā, un lai tai būtu spēcīgāks mandāts sarunām ar Madridi. Pēc eksperta domām, Katalonija apzinās, ka tās neatkarībai ir spēcīgi ierobežojumi un spēles mērķis ir kaut kas cits, nevis neatkarība.
“Kā situācijas risinājums bijušas runas par federalizāciju, kas būtu lēns process, bet visas valsts referendumā lielākā daļa nobalsotu par to, ka Katalonija ir Spānijas sastāvdaļa, un tas neatrisinātu lietas būtību. Skaidrs, ka būs nepieciešams radošums, lai nenonāktu nākamajā eskalācijas aplī. No abām pusēm vērojami žesti, ka ir jāpiekāpjas, bet tajā pašā laikā nedrīkst pazaudēt sevi sava elektorāta acīs,” situāciju raksturoja Sprūds.
Jau ziņots, ka Katalonijas reģiona premjerministrs Karless Pudždemons, pretēji Madrides prasībai, nav līdz pirmdienas rītam viesis skaidrību jautājumā par to, vai viņš ir pasludinājis Katalonijas neatkarību, pirmdien atzina Spānijas vicepremjere Soraja Saensa de Santamarija, mudinot Pudždemonu skaidri formulēt savu nostāju līdz ceturtdienas plkst.10.
“Valdība pauž nožēlu, ka Katalonijas valdības prezidents nolēmis neatbildēt uz šīs valdības prasību,” preses konferencē sacīja vicepremjere. “Tas, ko mēs prasījām, un tas, ko mēs prasām, ir skaidrība.”
Katalāņu līderim ir laiks līdz ceturtdienas rītam, lai atsauktu 10.oktobrī spertos soļus, kad Pudždemons parakstīja Katalonijas neatkarības deklarāciju, vienlaikus atliekot neatkarības pasludināšanu uz dažām nedēļām. Tādējādi Pudždemons izvairītos no konstitūcijas 155.panta piemērošanas, norādīja Santamarija.
Pudždemons, pamatojoties uz 1.oktobrī notikušā referenduma rezultātiem, parakstīja neatkarības deklarāciju, taču paziņoja, ka tās pasludināšana atlikta uz dažām nedēļām, lai varētu uzsākt sarunas ar Madridi.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/0C2DF38F-272A-4B3F-BB55-ACEF83EA4F8B/
