Pasniedz balvas lauksaimniecības nozares konkursa “Sējējs 2017” uzvarētājiem
Rīga, 13.okt., LETA. Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”, Rīgā piektdien notiks Zemkopības ministrijas (ZM) rīkotā konkursa “Sējējs 2017” noslēguma pasākums, kurā svinīgi sveiks šā gada labākos lauksaimniekus, aģentūra LETA uzzināja ministrijā.
Šogad konkursam bija pieteikti kopumā 52 dalībnieki, kurus vērtēja astoņās nominācijās – “Gada lauku saimniecība”, “Gada uzņēmums pārtikas ražošanā”, “Ģimene lauku sētā”, “Jaunais veiksmīgais zemnieks”, “Bioloģiskā lauku saimniecība”, “Gada LEADER projekts vietējā rīcības grupā”, kā arī nominācijās “Rītdienas Sējējs – mazpulks” un “Zinātne praksē, inovācijas”. Tāpat šogad vienpadsmito reizi tiks pasniegta balva par mūža ieguldījumu lauksaimniecības nozares attīstībā.
Konkursa laureātu godināšana sāksies plkst. 18.
Konkursa “Sējējs” mērķis ir noteikt labāko ieguldījumu Latvijas lauku attīstībā un lauksaimniecībā, rosināt lauku iedzīvotājus sakopt apkārtējo vidi, kā arī atzīmēt jaunās paaudzes – mazpulku – sasniegumus un popularizēt zinātnes atziņas.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B112F341-10AD-466B-8D62-93051DFA9E93/
Apbalvo konkursa “Sējējs-2017” laureātus
Rīga, 13.okt., LETA. Šovakar kultūras pilī “Ziemeļblāzma”, lauksaimniekiem, tostarp jaunajiem zemniekiem pārtikas ražotājiem un mazpulkiem pasniegtas Zemkopības ministrijas (ZM) konkursa “Sējējs-2017” balvas, aģentūra LETA uzzināja ZM.
Šogad laureātu nosaukumus, diplomus un balvas piešķīra astoņās konkursa nominācijās.
Gada balva nominācijā “Gada lauku saimniecība” piešķirta Jelgavas novada zemnieku saimniecībai “Terēņi” un tās saimniekam Kasparam Dugem. Nominācijā “Gada uzņēmums pārtikas ražošanā” par labāko atzīta Smiltenes novada AS “Smiltenes piens” un tās vadītāja Gita Mūrniece.
Konkursa nominācijā “Ģimene lauku sētā” šogad laureāta titulu ieguva Beverīnas novada zemnieku saimniecība “Kalnleimaņi”, kurā saimnieko Lolita Zvirgzda ar ģimeni. Par veiksmīgāko jauno zemnieku atzīts Valkas novada zemnieku saimniecības “Lejasciņi” īpašnieks Kristaps Sula, bet laureāta nosaukumu nominācijā “Bioloģiskā lauku saimniecība” ieguva Kuldīgas novada SIA “Lāses AM”, tās vadītājs Aigars Melderis ar sievu Daci Antanoviču. Savukārt konkursa nominācijā “Gada LEADER projekts vietējā rīcības grupā” par labāko projektu atzīts “Kokkopības pakalpojumu uzlabošana Saldus un Brocēnu novados”, ko realizēja Ģirts Vitkovskis no Saldus novada.
Šogad vērtēja arī pretendentus nominācijā “Rītdienas Sējējs-mazpulks” un par laureātu šajā nominācijā kļuva Tukuma novada “307. Džūkstes mazpulks” un tā vadītāja Gundega Jēkabsone. Savukārt par laureāti nominācijā “Zinātne praksē, inovācijas” atzīta Baiba Lāce par zinātnisko darbu “Agroekoloģisko faktoru ietekme uz bumbieru – kadiķu rūsu un integrētās augu aizsardzības iespējas slimības ierobežošanai”.
Balva “Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā” šogad piešķirta Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklei, biedrības “Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācija” valdes priekšsēdētājai un uzņēmuma “Stalbes Agro” valdes priekšsēdētājai Aijai Balodei, kura ar savu profesionālo darbu un stingro nostāju spējusi pašaizliedzīgi aizstāvēt lauksaimnieku intereses.
Veicināšanas balvas un diplomus kopumā saņēma 16 konkursa dalībnieki visās konkursa nominācijās.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs “Sējējs-2017” atklāšanā sacīja, ka konkurss notiek jau 24 reizi, un šo gadu laikā kļuvis par lielāko un nozīmīgāko konkursu lauksaimniecības nozarē. Zemkopības ministrs pateicās konkursa laureātiem un dalībniekiem par paveikto darbu, apstrādājot zemi, dodot iztiku ģimenēm un sekmējot Latvijas lauku apdzīvotību un tautsaimniecības attīstību.
Dūklavs sacīja, ka aizvadītais gads ir apliecinājis, ka lauku cilvēks aizvien ir pakārtots dabas ritmam, lai cik modernas tehnoloģijas būtu viņa rīcībā. “Ir vasaras un rudeņi, kas aplaimo ar labiem laika apstākļiem un bagātīgu ražu, bet ir arī otrādāk, kad nemitīgi skatāmies debesīs un pie sevis lūdzam, lai stājas lieti un mēs varam novākt ražu,” sacīja Dūklavs.
Politiķis atgādināja, ka šī gada vasarā un rudenī ne mazums problēmu sagādāja un joprojām sagādā lietavas, tādēļ tika appludināta lauksaimniecības zeme un tīrumi, radot grūtības novākt ražu un ražas zaudējumus. Tomēr pārbaudījumi ir stiprinājuši izturību un uzņēmību.
Vienlaikus zemkopības ministrs atgādināja, ka šogad ir bijuši arī pozitīvi notikumi. Tostarp būtiski uzlabojusies situācija piena nozarē. Patlaban Latvijas piena pārstrādātāji dažādus piena produktus eksportē uz 100 dažām valstīm, ar ko iespējams lepoties, tāpat esot izdevies radīt daudzus jaunus un inovatīvus produktus.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis, pasniedzot balvu “Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā”, teica, ka lauksaimniecība dažādos laikos ir bijusi, ir un joprojām būs ļoti nozīmīga nozare Latvijas tautsaimniecībā.
Vējonis atzina, ka iepriekšējos gados un arī šogad dažādos Latvijas reģionos ir izjusts dabas spēks. Arī pasaulē ir daudz dažādu izaicinājumu, ar kuriem jāsastopas. Taču Latvijas zemnieki šajos laikos ir gatavi cīnīties par labāku ražu, iespējām novākt ražu un domā par to, kā radīt labākus produktus, kurus piedāvāt ārvalstu tirgos.
“Būsim laimīgi, inovatīvi radoši, palūgsim Dievu, lai laika apstākļi ir labāki un var novākt ražu. Bet, protams, būsim savas zemes patritori, jo tikai mīlot, saudzējot savu zemi, spēsim būt Latvijas patrioti,” teica Vējonis, vēlot ražīgu nākamo gadu Latvijas lauksaimniekiem.
Šogad konkursam bija pieteikti kopumā 52 dalībnieki.
Kā ziņots, prēmiju “Sējējs” laikā no 1989.gada līdz 1992.gadam nodibināja lauksaimnieku biedrības. 1994.gadā konkurss tika atjaunots jaunā kvalitātē kopā ar Vides ministriju. Kopš 1994.gada konkurss “Sējējs” tiek rīkots katru gadu, un tā laureāta gods Latvijas lauksaimniekiem kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem apbalvojumiem.
Plašāka informācija par konkursu pieejama tīmekļvietnē www.sejejs.lv
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/7A554B27-42FB-456B-AED2-79ADF032257E/
Vaidere: Lai ES valstis ar zemāku līmeni attīstītos straujāk, svarīga ir solidaritāte
Rīga, 14.okt., LETA. Lai Eiropas Savienības (ES) valstis ar zemāku līmeni attīstītos straujāk, svarīga ir solidaritāte, intervijā aģentūrai LETA norādīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (V).
Viņa skaidroja, ka tām valstīm, kurām ir zemāks iekšzemes kopprodukts (IKP) un zemāks ekonomikas attīstības līmenis, pie kurām pieder arī Baltijas valstis, noteikti ir jāattīstās straujāk, un tām ir vajadzīga palīdzība, kas nav vajadzīga Vācijai un Francijai. Vienlaikus viņa norādīja, ka ES valstīm ir jābūt savai patstāvībai, tādēļ Eirozonas politiska apvienošana nebūtu vēlama.
“Ja eirozonas valstis kaut kā ļoti cieši apvienotos un pārējās valstis tādējādi tiktu atstātas aiz borta, tas nebūtu nekas labs. Man šķiet, ka eirozonai ir jāregulē savas attiecības ekonomiski, bet politiski ir grūti pateikt, kā to vajadzētu darīt. Tāda nivelēšana un unifikācija nav Latvijas interesēs, un mēs negribētu, lai vācieši un francūži visu laiku māca, kā mums ir jādzīvo,” ir pārliecināta Vaidere.
Eiroparlamentāriete uzskata, ka kontekstā ar divu ātrumu Eiropu eirozonas politiska apvienošana varētu būt “monētas sliktā puse”, eirozonas valstīm apvienojoties un pārējiem paliekot “aiz borta”. Viņa uzsvēra, ka jau šobrīd pastāv divu ātrumu Eiropa, un neatkarīgi no tā, kāds ES attīstības scenārijs tiktu izvēlēts, Latvijai būtu ļoti svarīga droša Eiropa ar drošām robežām, ar solidaritāti drošības jomā un ārējo robežu apsardzībā un ar palīdzību ekonomikas jomā, lai sasniegtu Eiropas vidējo līmeni.
“Ir jārada apstākļi, lai uzņēmēji var strādāt un ražot, bet kādu brīdi mums noteikti Eiropas atbalsts būs vajadzīgs, īpaši infrastruktūrai. Tā ir tāda Eiropa, kāda Latvijai būtu izdevīga un laba – droša un ar solidaritāti attiecībā pret vājākiem,” skaidroja Vaidere, piebilstot, ka daži reizēm aizmirst, ka Latvijai ļoti būtiska lieta ir aizsargāt ES austrumu robežu, un šī ir viena no jomām, kur solidaritāte nepieciešama.
“Tā ir ne tikai mūsu, bet arī ES austrumu robeža, bet bieži jūtu, ka daudz kas šajā sakarā tiek atstāts mūsu pašu ziņā, un no Eiropas dzirdu – “rociet grāvjus, celiet sienu, dariet ko gribiet, bet tā nav mūsu darīšana”. Ir labi tām valstīm, kuras atrodas Eiropas iekšienē, kurām nav ES ārējo robežu, kuras jūtas relatīvi droši un kurām nav tādu izdevumu. Tādām valstīm šī problēma neinteresē, bet mums tā ir ļoti būtiska,” ir pārliecināta deputāte.
Vaidere vērsa uzmanību, ka dažkārt ES atstāj problēmas pašu robežvalstu ziņā un Ungārijas migrantu uzņemšanas ziņā ir viens modelis, Itālijai cits, proti, tā uzņem migrantus, bet vēlāk vēlas tos pārdalīt. Latvijai tas neder un šī politika principā nav pieņemama, domā politiķe, piebilstot, ka Latvijai pieņemama ir pāris simtu bēgļu uzņemšana.
“Mums ļoti pacietīgi un katru reizi jāskaidro, ka mums jau ir 40% migrantu, viņi neintegrējas un liela daļa no viņiem negrib integrēties. EK ļoti bieži saka: “Nu ko jūs tur par to padomju laiku, cik tad var?” Bet var un vajag runāt! Diemžēl tas ir noteikts cilvēku daudzums, kas negrib integrēties, un tātad tie ir migranti, ja viņi nav integrējušies sabiedrībā,” uzskata deputāte.
Eiroparlamentārietei nepieņemami šķiet tas, kas notiek Itālijā un ES dienvidvalstīs. Viņa atgādina, ka brīdī, kad pienāca pirmie palīdzības saucieni no Itālijas un Grieķijas par ļoti lielo migrantu pieplūdumu, visas pārējās valstis izlikās nedzirdam, bet rīkoties vajadzēja jau tad. Deputāte uzskata, ka saprātīgi un ņemot vērā katras valsts specifiku, migranti būtu jāuzņem. Lai gan nevienai valstij nevar uzspiest uzņemt cilvēkus, ja tā pati to nevēlas, bet tomēr jāskatās uz reālām iespējām, viņa domā.
Visa intervija ar Vaideri lasāma aģentūras LETA mājaslapas sadaļā “LETA+” ( http://www.leta.lv/plus/133C9026-AE7B-98F0-A74D-D09D61F5A215/ ).
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/C6E07469-1DB0-4881-BD30-3F250DDB2EAE/
