otrdien, 31 marts, 2026
HomeUncategorizedValsts noslēpuma regulējums nāks gaismā tikai pēc "pretspiegu grozījumiem"

Valsts noslēpuma regulējums nāks gaismā tikai pēc “pretspiegu grozījumiem”

Saeimā vēl plāno diskusijas par valsts noslēpumu regulējošajām normām. Lemjot par jaunu normu valsts noslēpuma aizsargāšanai, Saeimā vēl notiks diskusijas, tikmēr Valsts prezidents Raimonds Vējonis rosina pārrunāt arī valsts noslēpuma klasificēšanas un deklasificēšanas kārtību.
Pēc strīdīgu Krimināllikuma grozījumu pieņemšanas Saeimā Vējonis vēstulē parlamenta priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) aicinājis sekot līdzi, kā jaunās normas tiks piemērotas, un mudinājis nepieciešamības gadījumā tās pilnveidot.
Mūrniece aģentūrai LETA sacīja, ka prezidents atzinīgi vērtē Saeimas darbu, pilnveidojot likumprojekta redakciju. Prezidents arī uzsvēris, ka likums nav pretrunā ar Satversmi un starptautiskām cilvēktiesību normām.
Vējonis arī pauž, ka ir pozitīvi vērtējama Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Gaida Bērziņa (VL-TB/LNNK) ierosinātā diskusija par valsts noslēpuma aizsardzības līdzsvarošanu ar vārda un preses brīvību. Pēc prezidenta domām, šajā diskusijā vajadzētu izvērtēt arī valsts noslēpuma objektu klasificēšanas un deklasificēšanas kārtību, lai izslēgtu bažas par sabiedrībai svarīgas informācijas nevajadzīgu klasificēšanu par valsts noslēpumu.
Komentējot šo normu par valsts noslēpuma aizsardzību, kuru likumā varētu iekļaut vēlāk, Mūrniece atgādināja, ka publiskajā telpā saistībā ar to izskanēja pieļāvumi, ka varētu tikt ierobežota preses brīvība. Viņa uzsvēra, ka žurnālistu un preses brīvība ir princips, kuru nedrīkst pārkāpt. Tāpēc, vērtējot šo normu, par to tiks diskutēts arī ar žurnālistiem. Ja šāda norma tiks iekļauta likumā, tad tai jābūt skaidrai un saprotamai, pauda politiķe.
Komentējot prezidenta pausto par valsts noslēpuma statusa izmantošanu nolūkā izvairīties no publiskām diskusijām kādā jautājumā, Mūrniece akcentēja, ka Saeima nodarbojas arī ar parlamentāro uzraudzību, proti, konkrētu ministriju darba uzraudzību konkrētās jomās.
Kā ziņots, Vējonis pauda, ka, cenšoties izvairīties no publiskām diskusijām par atsevišķiem jautājumiem, ministrijas tiem piešķir valsts noslēpuma statusu.
Jau ziņots, ka Valsts prezidents ir izsludinājis pretrunīgi vērtētos Krimināllikuma grozījumus, kuru mērķis ir hibrīddraudu novēršana.
Pēc kritikas saņemšanas par dažādiem likumprojekta aspektiem vairākas no normām to izskatīšanas laikā ir precizētas. Norma par valsts noslēpuma iegūšanu, kas radīja bažas par tās iespējamo izmantošanu pret žurnālistiem un tā dēvētajiem trauksmes cēlājiem, pagaidām tika izslēgta no likumprojekta. Tā dēvētās žurnālistu normas izskatīšana tika atlikta.
Šī norma paredzēja kriminalizēt valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu, ja tas netiek darīts spiegošanas nolūkā. Par attiecīgo nodarījumu bija rosināts paredzēt sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/9B4A3715-E8D1-4CE5-BE41-01927D1DE5AF/
valsts-noslepums

RELATED ARTICLES

LEAVE A REPLY

Please enter your comment!
Please enter your name here

- Advertisment -

Most Popular

Recent Comments

haralds elceris on Pidriķis vai sabotieris?
haralds elceris on Nacionālās apvienības cirks
haralds elceris on Nodokļu reforma ir vilšanās
haralds elceris on Latvija uz kara takas
haralds elceris on Latvija uz kara takas