Dzintars Zaļūksnis
Sociālie partneri piedāvās, Saeima izskatīs, valdība neko nemainīs
Kā Latvijā notiek “lietas”, ja runa ir par politisko līmeni? Daži “frukti” kaut ko izštuko (protams, neaizmirstot savas partijas un personīgās intereses), savu “produktu” piespēlē kādai no koalīcijas partijām – Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), “Vienotībai” vai “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK –, tā savukārt atdod to savam ministram, un valdība “produktu” noformē līdz galam. Saeimai, protams, nav nekādu iebildumu.
Ja problēma ir sabiedriski svarīga, uz skatuves parādās vēl kāds personāžs – parasti tā ir Nacionālā trīspusējā sadarbības padome (NTSP), kurā ietilpst darba devēju un darba ņēmēju (arodbiedrību) pārstāvji, kuri pauž savu viedokli, bet ierasto procedūru varbūt maķenīt aizkavē, tomēr citādi neietekmē.
Arī nupat NTSP sēdē sociālie partneri ir pauduši kritiku 2018. gada budžetam, kurā nav ietverts precīzs finansējuma pieaugums veselības un zinātnes jomās, taču valdības pārstāvji šādus pārmetumus ir “noraidījuši” – it kā ar finansējumu un tā precizitāti viss būtu kārtībā.
Tas balagāns izskatās, piemēram, tā.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris uzsver, ka 2018. gada budžeta likumā būtu jāieraksta, kādā veidā tiks nodrošināts veselības aprūpes finansējuma pieaugums 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2020. gadā, kā arī – kādā veidā tiks nodrošināts algu pieaugumus veselības aprūpē strādājošajiem. Ja tas netiks iekļauts likumprojektā, Keris norādīja, ka viņa vadītā arodbiedrība neatbalstīs nedz nodokļu reformu, nedz budžetu.
Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis uzsver – un viņa vārdu svars, bez šaubām, noliek uz lāpstiņām daktera Kera vārdus –, ka finansējuma pieaugums veselības nozarei esot “cerīgāks nekā jebkurā citā nozarē”. “Mūsu rīcība ir vērsta uz to, lai sakārtotu nozari, un to pierādīsim ar praktiskiem darbiem, nevis budžetā ieliktu ciparu, kam nav seguma,” pauž premjers, i negrasīdamies paskaidrot šo “ģeniālo” domu: kā valdība grasās uzlabot veselības aprūpi, “neieliekot budžetā ciparu”? Vai pats Kučinskis personīgi no premjerēšanas brīvajā laikā ies piestrādāt par sanitāru Gaiļezerā vai apkopēju Stradiņos? Tas paliek aiz kadra, jo Kučinska vārdam ir SVARS!
Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga stāsta, ka budžetā jāietver pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks, kas neprasa papildu budžeta līdzekļus, kā arī jāparedz, ka finansējums zinātnei atbilstu starptautiskajai praksei.
Turpretim izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis iebilst nevis par faktu, bet pret formulējumu “starptautiskai praksei atbilstošs finansējums zinātnei”. “Nav tādas starptautiskas prakses, jo katrai valstij ir sava prakse!” pārliecināts Šadurskis, lai gan Eiropas Komisija jau pasen ir izstrādājusi dalībvalstīm ieteiktus standartus (tos var atrast šeit: http://ec.europa.eu/education/
). Šadurskim ir paveicies: LIZDA līdz šim ir demonstrējusi apbrīnojamu neinformētību par to, kas notiek ES līmenī, un acīmredzot nekas nemainīsies arī šoreiz. Jo arī Šadurska vārdiem ir SVARS!
Punktu visām diskusijām galu galā pieliek finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, norādot, ka, budžeta izstrādāšanas gaitā “katra ministrija pieteica savas prioritātes, kuras tika atbalstītas”. Tāpēc, finanšu ministres ieskatā, būtu jocīgi, ja izglītības un zinātnes ministram būtu jādodas uz Saeimu iesniegt pilnīgi jaunus priekšlikumus. Tā gan, lai gan Šadurska personīgajām prioritātēm ir vājš sakars ar izglītības sistēmas prioritātēm, bet vai gan nepietiek ar viņa vārda svaru?
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Egils Baldzēns, uzklausot finanšu ministres prezentāciju par budžeta izstrādes gaitu un papildu līdzekļu piešķīrumu atsevišķām nozarēm, aizrāda, ka ministres prezentācijā “daži jautājumi neatbilst iepriekš lemtajam”. “Izstrādājot 2018. gada budžetu, ministrijas ir labi strādājušas, mums ir bijusi laba sadarbība, tomēr ir atsevišķi jautājumi, kurus vēl jārisina, piemēram, pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks, veselības aprūpes finansējuma pieauguma nodrošināšana līdz 4% no iekšzemes kopprodukta 2020. gadā, starptautiskai praksei atbilstošs finansējums zinātnei u.c.,” vēlreiz to pašu maļ Baldzēns.
Un tad iesaistās arī Pats Kučinskis, steidzot savā stilā apgalvot, ka “tiks darīts viss, lai sasniegtu tos mērķus, par kuriem nozaru pārstāvji pauž bažas”. Protams, atkal neprecizējot, ko nozīmē, piemēram, “viss” vai “pauž bažas”.
Beigu beigās apvārdotais un dezorientētais LBAS vadītājs atzīst, ka NTSP neliks šķēršļus budžeta pieņemšanai, tomēr sociālie partneri vēloties “novērst trūkumus un pilnveidot 2018. gada budžetu”. O, jā, vēlēties nav kaitīgi, atzīst valdība un uz karstām pēdām ar NTSP vienojas, ka visi “turpinās diskutēt par konstatētajām neatbilstībām, kā arī līdz 16. oktobrim sagatavos priekšlikumus, ko NTSP izskatīs 23. oktobrī”. Pēc tam priekšlikumus plānots iesniegt Saeimas komisijās, kuras izskatīs ar nākamā gada budžetu saistītos likumprojektus.
Vārdu sakot, turpināsies sākumā aprakstītais process: sociālie partneri iesniegs priekšlikumus, Saeimas deputāti tos izskatīs, bet valdība budžeta projektā neko nemainīs un aizliegs to darīt arī Saeimai. Un beigās visi būs apmierināti. Izņemot nodokļu maksātājus, protams, bet tos jau uz skatuves neviens nelaidīs.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/socialie-partneri-piedavas-saeima-izskatis-valdiba-neko-nemainis
Sociālie partneri un valdības pārstāvji saķeras jautājumā par finansējumu veselībai un zinātnei
Rīga, 10.okt., LETA. Otrdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sociālie partneri pauda kritiku par 2018.gada budžetu, kurā nav ietverts precīzs finansējuma pieaugums veselības un zinātnes jomās, taču valdības pārstāvji šādus pārmetumus noraidīja.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris uzsvēra, ka 2018.gada budžeta likumā būtu jāieraksta, kādā veidā tiks nodrošināts veselības aprūpes finansējuma pieaugums 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2020.gadā, kā arī – kādā veidā tiks nodrošināts algu pieaugumus veselības aprūpē strādājošajiem. Ja tas netiks iekļauts likumprojektā, Keris norādīja, ka viņa vadītā arodbiedrība neatbalstīs nedz nodokļu reformu, nedz budžetu.
Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzsvēra, ka finansējuma pieaugums veselības nozarei ir cerīgāks nekā jebkurā citā nozarē. “Mūsu rīcība ir vērsta uz to, lai sakārtotu nozari, un to pierādīsim ar praktiskiem darbiem, nevis budžetā ieliktu ciparu, kam nav seguma,” pauda premjers.
Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga stāstīja, ka budžetā jāietver pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks, kas neprasa papildu budžeta līdzekļus, kā arī jāparedz, ka finansējums zinātnei atbilstu starptautiskajai praksei.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) iebilda pret formulējumu “starptautiskai praksei atbilstošs finansējums zinātnei”. “Nav tādas starptautiskas prakses, jo katrai valstij ir sava prakse,” piebilda Šadurskis.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka, izstrādājot budžetu, katra ministrija pieteica savas prioritātes, kuras tika atbalstīts. Tāpēc finanšu ministres ieskatā, būtu jocīgi, ja izglītības un zinātnes ministram būtu jādodas uz Saeimu iesniegt pilnīgi jaunus priekšlikumus.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Egils Baldzēns, uzklausot finanšu ministres prezentāciju par budžeta izstrādes gaitu un papildus līdzekļu piešķīrumu atsevišķām nozarēm, sacīja, ka ministres prezentācijā daži jautājumi neatbilst iepriekš lemtajam.
“Izstrādājot 2018.gada budžetu, ministrijas ir labi strādājušas, mums ir bijusi laba sadarbība, tomēr ir atsevišķi jautājumi, kurus vēl jārisina, piemēram, pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks, veselības aprūpes finansējuma pieauguma nodrošināšana līdz 4% no iekšzemes kopprodukta 2020.gadā, starptautiskai praksei atbilstošs finansējums zinātnei u.c.,” atzina Baldzēns.
Kučinskis uzsvēra, ka tiks darīts viss, lai sasniegtu tos mērķus, par kuriem nozaru pārstāvji pauž bažas.
Savukārt LBAS vadītājs atzina, ka NTSP neliek šķēršļus budžeta pieņemšanai, tomēr sociālie partneri vēlas novērst trūkumus un pilnveidot 2018.gada budžetu.
NTSP vienojās, ka valdības pārstāvji un sociālie partneri turpinās diskutēt par konstatētajām neatbilstībām, kā arī līdz 16.oktobrim sagatavos priekšlikumus, ko NTSP izskatīs 23.oktobrī. Pēc tam priekšlikumus plānots iesniegt Saeimas komisijās, kuras izskatīs ar nākamā gada budžetu saistītos likumprojektus.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/D45E657D-ADE9-4119-9217-9C5E9D69C571/
Sociālie partneri saķeras ar valdības pārstāvjiem jautājumā par finansējumu veselības un zinātnes nozarēm
Rīga, 10.okt., LETA. Otrdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sociālie partneri pauda kritiku par 2018.gada budžetu, kurā nav ietverts precīzs finansējuma pieaugums veselības un zinātnes jomās, taču valdības pārstāvji šādus pārmetumus noraidīja.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris uzsvēra, ka 2018.gada budžeta likumā būtu jāieraksta, kādā veidā tiks nodrošināts veselības aprūpes finansējuma pieaugums 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2020.gadā, kā arī – kādā veidā tiks nodrošināts algu pieaugumus veselības aprūpē strādājošajiem. Ja tas netiks iekļauts likumprojektā, Keris norādīja, ka viņa vadītā arodbiedrība neatbalstīs nedz nodokļu reformu, nedz budžetu.
Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzsvēra, ka finansējuma pieaugums veselības nozarei ir cerīgāks nekā jebkurā citā nozarē. “Mūsu rīcība ir vērsta uz to, lai sakārtotu nozari, un to pierādīsim ar praktiskiem darbiem, nevis budžetā ieliktu ciparu, kam nav seguma,” pauda premjers.
Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga stāstīja, ka budžetā jāietver pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks, kas neprasa papildu budžeta līdzekļus, kā arī jāparedz, ka finansējums zinātnei atbilstu starptautiskajai praksei.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) iebilda pret formulējumu “starptautiskai praksei atbilstošs finansējums zinātnei”. “Nav tādas starptautiskas prakses, jo katrai valstij ir sava prakse,” piebilda Šadurskis.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka, izstrādājot budžetu, katra ministrija pieteica savas prioritātes, kuras tika atbalstīts. Tāpēc finanšu ministres ieskatā, būtu jocīgi, ja izglītības un zinātnes ministram būtu jādodas uz Saeimu iesniegt pilnīgi jaunus priekšlikumus.
NTSP vienojās, ka valdības pārstāvji un sociālie partneri turpinās diskutēt par konstatētajām neatbilstībām, kā arī līdz 16.oktobrim sagatavos priekšlikumus, ko NTSP izskatīs 23.oktobrī. Pēc tam priekšlikumus plānots iesniegt Saeimas komisijās, kuras izskatīs ar nākamā gada budžetu saistītos likumprojektus.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C9024-395F-A91D-611A-ED5983E8E5D2/
Baldzēns: 2018.gada budžetā nav ietverta virkne jautājumu, par ko iepriekš panāktas vienošanās
Rīga, 10.okt., LETA. Nākamā gada budžetā nav ietverta virkne jautājumu, par ko iepriekš vienojušies sociālie partneri un valdība, šodien Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja tās vadītājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Egils Baldzēns.
Uzklausot finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) prezentāciju par 2018.gada budžeta izstrādes gaitu un papildus budžeta līdzekļu piešķīrumu atsevišķām nozarēm, Baldzēns sacīja, ka ministres prezentācijā daži jautājumi neatbilst iepriekš lemtajam.
“Izstrādājot 2018.gada budžetu, ministrijas ir labi strādājušas, mums ir bijusi laba sadarbība, tomēr ir atsevišķi jautājumi, kurus vēl jārisina, piemēram, pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks, veselības aprūpes finansējuma pieauguma nodrošināšana līdz 4% no iekšzemes kopprodukta 2020.gadā, starptautiskai praksei atbilstošs finansējums zinātnei u.c.,” atzina Baldzēns.
Uz minētajiem trūkumiem norādīja arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzsvēra, ka tiks darīts viss, lai sasniegtu tos mērķus, par kuriem nozaru pārstāvji pauž bažas.
Savukārt LBAS vadītājs atzina, ka NTSP neliek šķēršļus budžeta pieņemšanai, tomēr sociālie partneri vēlas novērst trūkumus un pilnveidot 2018.gada budžetu.
NTSP nolēma, ka par minētajiem jautājumiem vēl notiks diskusijas un šomēnes plānots sasaukt vēl vienu NTSP sēdi, kurā spriedīs par minēto trūkumu novēršanas gaitu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C9023-3A0A-2A0D-EF28-E3E038600CAD/
Baldzēns: Nākamā gada budžets summāri ir labs, bet joprojām bažas par panākto vienošanos īstenošanu
Rīga, 10.okt., LETA. Summāri 2018.gada valsts budžets ir labs, tomēr Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai (LBAS) kā valdības sociālajam partnerim ir bažas par panākto vienošanos īstenošanu dzīvē, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns.
Baldzēns atzina, ka diskusijas par nākamā gada valsts budžeta veidošanu bijušas ļoti aktīvas, jo izrunāti vairāki būtiski jautājumi un panāktas svarīgas vienošanās par darba samaksas palielināšanu vairākās nozarēs. Tomēr viņš pauda bažas, ka viss pēdējā brīdī varētu mainīties un kādu no iepriekš panāktajām vienošanām budžeta paketē neiekļaus.
“Nevaram noliegt, ka darbs pie budžeta ir bijis veiksmīgs, sarunās esam spēruši zināmus piekāpšanās soļus, lai tiktu īstenotas iecerētās reformas, bet panākta būtiska vienošanās par darba samaksas paaugstināšanu,” piebilda Baldzens.
Jau ziņots, ka šodien Ministru kabinets plāno pabeigt darbu pie 2018.gada budžeta, liecina Ministru kabineta dienaskārtībā ietvertie jautājumi.
Valdības dienaskārtībā ietverti vairāki ar budžetu saistīti likumprojekti, tostarp likumprojekts “Par valsts budžetu 2018.gadam”, likumprojekts “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam” un “Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2018.gadam”.
Tāpat valdība izskatīs Labklājības ministrijas izstrādātos grozījumus “Valsts sociālo pabalstu likumā”.
Saeimā ar valsts budžetu saistītos likumprojektus paredzēts iesniegt rīt, 11.oktobrī.
Jau ziņots, ka 2018.gada budžeta ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,95 miljardu eiro apmērā, teikts nākamnedēļ izskatīšanai valdībā iesniegtajā Finanšu ministrijas sagatavotajā likumprojektā “Par valsts budžetu 2018.gadam”.
Salīdzinot ar 2017.gada prognozētajiem ieņēmumiem, nākamgad budžeta ieņēmumi būs par 684 miljoniem eiro lielāki, savukārt izdevumi augs par 583 miljoniem eiro. 2017.gada valsts budžeta plānotie ieņēmumi ir 8,066 miljardi eiro, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro.
Maksimālais valsts parāds 2018.gada beigās plānots 10,25 miljardu eiro apmērā, iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze 2018.gadam noteikta 28,359 miljardu eiro apmērā. Nākamgad pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts būs 1% no IKP.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/0E29C7EC-1F75-4862-BF9F-D96CCF6C06C5/
Kārtējo reizi neskata izmaiņas zinātniskās darbības likuma, lai EM varētu finansēt divus miljonus eiro vērtu enerģētikas pētījumu programmu
Rīga, 10.okt., LETA. Ministru kabinets šodien kārtējo reizi atlika Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos grozījumus Zinātniskās darbības likumā, kas paredzētu ministrijai iespēju finansēt valsts pētījumu programmu enerģētikas nozarē, ik gadu tajā ieguldot divus miljonus eiro.
Vairāku ministriju pārstāvji valdības sēdē bija neizpratnē, kā grozījumi, kas ļautu Ekonomikas ministrijai un pārējām ministrijām finansēt valsts pētījumu programmas, attiektos uz tām ministrijām, kuru budžetos šādiem mērķiem 2018.gadā nav paredzēts finansējums.
Jautājumi par Ekonomikas ministrijas rosināto grozījumu ietekmi uz citām zinātnes nozarēm sēdē bija arī zinātniekiem.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) aicināja puses neskaidros jautājumus apspriest Inovāciju padomes sēdē un pēc tam atkārtoti virzīt likumprojektu.
Jau ziņots, ka EM iesniedza izskatīšanai likuma grozījumus ar mērķi panākt, ka nozaru ministrijas savas kompetences ietvaros ne tikai definē valsts pētījumu programmas mērķus un uzdevumus, bet arī konkursa kārtībā piešķir attiecīgās valsts pētījumu programmas īstenošanai finansējumu no attiecīgās nozaru ministrijas valsts budžeta līdzekļiem, ievērojot tādas vērtības kā pētījumu kvalitāte, atbilstība programmas mērķu sasniegšanai un rezultātu potenciālā ietekme.
“Nozaru ministrijām, definējot valsts pētījumu programmu mērķus un uzdevumus, kā arī nodrošinot to finansēšanu, tiek nodrošināta pētniecības salāgošana ar nozares vajadzībām, kas nodrošina zinātnieku darba fokusēšanu un pieejamo resursu koncentrāciju iedzīvotājiem nozīmīgu izaicinājumu risināšanai,” atzīst EM.
Likuma grozījumu būtība ir panākt, ka nozaru ministrijas īsteno tādu tautsaimniecības nozaru pētniecības, tehnoloģijas un inovāciju valsts pasūtījumu, kas nodrošina pieprasījumu pēc zinātniskās pētniecības, jaunām tehnoloģijām un inovatīviem risinājumiem, un fokusē to sabiedrībai nozīmīgos virzienos. Tādejādi nozares ministrijas pasūtītā un finansētā valsts pētījumu programmas īstenošana veicinās ne tikai jaunu tehnoloģiju un produktu izstrādi, bet arī sekmēs tehnoloģiski orientētu attiecīgās tautsaimniecības nozaru attīstību.
EM norāda, ka likuma grozījumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu iespēju ministrijai finansēt valsts pētījumu programmu enerģētikas nozarē. EM šādu pētījumu programmu plāno finansēt jau 2018.gadā, ik gadu tai atvēlot divus miljonus eiro.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/0E1EAAAC-38AC-47A9-9F56-5D02485CF5BB/
Veselības nozares finansējums nākamgad sasniegs 1,014 miljardus eiro
Rīga, 10.okt., LETA. Veselības nozares finansējums nākamgad sasniegs 1,014 miljardus eiro, un 2018.gada veselības nozares budžeta palielinājums par 194 miljoniem būs lielākais veselības nozares palielinājums pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Undīne Šulca.
Papildu pieejamais finansējums tiks ieguldīts veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai, kā arī ārstniecības personu atalgojuma konkurētspējas palielināšanai.
Šulca norādīja, ka 2018.gadā papildu 13,2 miljoni eiro tiks novirzīti onkoloģijas jomai, ļaujot nodrošināt ārstu konsultācijas, diagnostiskos izmeklējumus un ārstēšanu vairāk nekā 137 000 pacientu, kā arī vairāk nekā 29 000 pacientu kompensējamos medikamentus.
Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai paredzēts novirzīt papildu 28,6 miljonus eiro, tostarp ambulatorajai aprūpei – 12,6 miljonus eiro. Tādējādi tiks palielināts valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjoms par 434 800 un samazinātas gaidīšanas rindas uz pakalpojumu saņemšanu par 15% salīdzinājumā ar 2017.gadu. Plānots, ka tas ļaus samazināt arī ambulatoro izmeklējumu un terapijas gaidīšanas rindu garumu par 16,2 dienām, salīdzinot ar 2017.gada sākumu, savukārt ambulatoro speciālistu pakalpojumu gaidīšanas rindu garumu par 40,2 dienām – no 100,48 līdz 60,28 dienām.
Pēc Šulcas paustā, plānots, ka dienas stacionārā sniegtajiem pakalpojumiem gaidīšanas rindu garuma samazinājums pēc papildu finansējuma piešķiršanas nākamgad plānots par 40% jeb 162,8 dienām – no 407 uz 244,2, savukārt ambulatoro rehabilitācijas rindu garums saruks par 200 dienām, proti, no 502 līdz 302.
Nākamgad paredzēts par 1175 operācijām palielināt endoprotezēšanas operāciju skaitu, tādējādi gada laikā pakalpojumu nodrošinot 25 000 pacientu.
Tāpat papildu finansējums nākamajā gadā ļaus atvērt 11 diabēta apmācību kabinetus universitātes slimnīcās un reģionālajās slimnīcās, kā arī sākt jaunu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, piemēram, apmaksāt aknu transplantācijas operācijas pieaugušajiem un aortālā vārstuļa transkatetrālo implantāciju. Līdz šim valsts apmaksāja aknu transplantāciju tikai bērniem līdz 18 gadu vecumam.
Tāpat uzlabojumi gaidāmi infekciju slimību ārstēšanas jomā – plānots par aptuveni 200 palielināt C hepatīta pacientu skaitu, kuriem tiek nodrošināta medikamentozā ārstēšana, kā arī par 1500 pacientiem palielināt HIV/AIDS pacientu skaitu, kuriem tiks nodrošināta valsts apmaksāta ārstēšana.
VM informē, ka paredzēts arī zāļu kompensācijas apjoma palielinājums Krona slimības, čūlainā kolīta un psoriāzes pacientiem, tāpat papildu līdzekļi piecu miljonu eiro apmērā tiks novirzīti reto slimību diagnostikai un ārstēšanai.
Savukārt primārās veselības aprūpē paredzēts palielināt ģimenes ārstiem kapitācijas naudu par 28% no 1,25 eiro līdz 1,60 eiro par vienu reģistrētu pacientu, kopējos ģimenes ārstu prakses ieņēmumus palielinot par 553 eiro mēnesī. Papildus ģimenes ārstu kvalitātes maksājumu sistēmas reformai paredzēts novirzīt četrus miljonus eiro. Savukārt zobārstniecības pakalpojumu pieejamības uzlabošanai bērniem, paredzēts palielināt tarifus par 32%.
Tāpat nākamgad paredzēts palielināt ārstu un funkcionālo speciālistu darba samaksu no 859 eiro līdz 1125 eiro mēnesī, ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistentiem no 537 eiro līdz 675 eiro mēnesī, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – no 400 eiro līdz 450 eiro mēnesī.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/6298E220-B741-43E0-98B9-EC5EFC8CA361/
Rīgas pašvaldībai vēl nav izdevies atrast vadītājus visām Rīgas izglītības iestādēm
Rīga, 10.okt., LETA. Noslēdzoties Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta izsludinātajam amatu konkursam uz septiņu Rīgas izglītības iestāžu vadītāju amatiem, vienai no tām joprojām nav izdevies atrast amata pretendentu, aģentūrai LETA pastāstīja departamenta pārstāve Indra Vilde.
Septembrī vakantas direktora amata vietas bija septiņās Rīgas skolās – Rīgas 88.,167., 270., un 258. pirmsskolas izglītības iestādēs, Rīgas 93. vidusskolā, Rīgas sākumskolā “Valodiņa”, kā arī Bērnu un jaunatnes sporta skolā “Rīdzene”.
93.vidusskolas un “Rīdzene” sporta skolas vadītāja amatam pieteicās trīs pretendenti, “Valodiņas” un Rīgas 88., 270 un 258.pirmsskolas iestāžu vadīšanai – viens, bet Rīgas 167.pirmsskolas izglītības iestādei – neviens pretendents savu pieteikumu iesniedzis nav. Līdz ar to par šīs skolas vadītāja amatu departaments izsludinās atkārtotu konkursu.
Vilde skaidro, ka iesniegtie pieteikumi tiks izvērtēti, vadoties pēc departamenta uz pašvaldības izglītības iestāžu vadītāju amatu nolikumiem. Ievērojot visu normatīvajos aktos atrunāto darbā pieņemšanas kārtību, tas varētu aizņemt vairāk nekā mēnesi.
Par to, kurās skolās visvairāk trūkst vadītāju un pedagogu, departamenta pārstāve konkrētus datus pagaidām sniegt nevar, jo pašreiz izglītības iestādēs notiek tarifikācijas process. Līdz ar to vakances izglītības iestādēs pilnībā vēl apkopot nevar.
“Tendences par vakancēm izglītības iestādēs var redzēt portālā “www.e-skola.lv” taču tur publicētās vakances ne vienmēr attiecas tikai uz Rīgas pašvaldības padotībā esošajām izglītības iestādēm, jo nereti tur sludinājumus publicē privātās mācību iestādes, kā arī citu pašvaldību skolas, īpaši Pierīgas reģionā esošās,” skaidro Vilde.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/11C05CBF-07F8-4B00-8D96-A2DDBC20B421/
IeM: Saņemtais papildu finansējums ļaus vairot iedzīvotāju drošības sajūtu
Rīga, 10.okt., LETA. Panāktais papildu finansējums nākamā gada budžetā iekšlietu nozarē vairos iedzīvotāju drošības sajūtu, uzskata Iekšlietu ministrija (IeM).
Galvenās IeM prioritātes, kam panākts papildu finansējums, ir valsts austrumu robežas stiprināšana, pretterorisma un kibernoziegumu apkarošanas spēju stiprināšana un bērnu aizsardzība pret noziedzīgiem nodarījumiem.
Finansējums panākts arī Kinoloģijas centra modernizācijai, infrastruktūras un materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai un citiem nozarei būtiskiem pasākumiem. Prioritāšu īstenošanai paredzētā summa 2018.gadam ir 11,35 miljoni eiro.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) ir gandarīts, ka nākamā gada budžets un panāktais papildu finansējums “ļaus īstenot pasākumus, kas turpinās vairot iedzīvotāju drošības sajūtu un aizsargās Latviju no terorisma draudiem, kontrabandas, nelegālās migrācijas, kibernoziegumiem un ģeopolitiskās situācijas izaicinājumiem”.
Lai novērstu robežpārkāpumus un nelikumīgu preču pārvietošanu pāri robežai, 2018. gadā tiks ierīkota un stiprināta Latvijas – Krievijas robežjosla. Līdz gada beigām tiks pabeigta arī žoga izbūve uz Latvijas – Krievijas robežas. Žoga kopējais garums būs 93 kilometri. Nākamajā gadā tiks uzsākti arī Latvijas – Baltkrievijas robežjoslas stiprināšanas pasākumi.
Lai sekmīgi novērstu kibernoziegumus, plānots par 75% palielināt speciālistu skaitu specializētajā struktūrvienībā, nepalielinot kopējo amata vietu skaitu nozarē, kā arī tiks apmācīti 165 kiberdrošības speciālisti.
Savukārt skolēnu izglītošanai par aktuālajiem drošības jautājumiem, lai viņi nekļūtu par noziedznieku upuriem, 2018.gadā tiks apmācīti vairāk nekā 20 000 skolēni un 300 pedagogi. Savukārt, lai mazinātu bērnu emocionālo un psihisko traumēšanu pirmstiesas izmeklēšanas laikā, tiks izveidotas un aprīkotas deviņas īpašas, bērnu vajadzībām atbilstošas telpas.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets atbalstīja iesniegšanai Saeimā likumprojektu “Par valsts budžetu 2018.gadam”. Kā galvenās Iekšlietu ministrijas prioritātes, kam panākts papildu finansējums, ir valsts austrumu robežas stiprināšana, pretterorisma un kibernoziegumu apkarošanas spēju stiprināšana un bērnu aizsardzība pret noziedzīgiem nodarījumiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D84BE17A-D223-4CFC-A833-F7C9459DBA12/
Valdība piešķir 1,6 miljonus eiro VSAA administratīvās kapacitātes stiprināšanai
Rīga, 10.okt., LETA. No Labklājības ministrijas (LM) nākamā gada prioritāro pasākumu budžeta finansējums 1 600 000 eiro apmērā tika novirzīts Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) administratīvās kapacitātes stiprināšanai, šodien lēma valdība.
Kopumā LM prioritārajiem pasākumiem no 2018.gada valsts budžeta valdība paredz piešķirt 39 347 351 eiro, tostarp daļa finansējuma paredzēta arī citu LM padotības iestāžu kapacitātes stiprināšanai. 2 602 000 eiro valdība piešķīra sociāla rakstura institūcijām kapacitātes stiprināšanai un sociālām programmām bērnu tiesību aizsardzības jomās un ar šiem pasākumiem saistīto IT sistēmu pielāgošanai, kā arī 400 000 eiro Valsts darba inspekcijas administratīvās kapacitātes stiprināšanai darbā ar ēnu ekonomikas samazināšanu un tik pat – Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas administratīvās kapacitātes stiprināšanai.
Vienlaikus no prioritāro pasākumu budžeta 28 240 000 eiro piešķirti ģimenes valsts pabalsta apmēra palielināšanai, 898 000 eiro – mērķdotācija pašvaldībām sociālajiem darbiniekiem, kuri strādā ar ģimenēm ar bērniem. 2 961 203 eiro, tostarp transferts uz Iekšlietu ministriju 163 894 eiro apmērā, tika piešķirts arī alternatīvo ģimenes aprūpes formu attīstībai.
Tāpat 990 921 eiro valdība piešķīra tehnisko palīglīdzekļu pieejamības uzlabošanai, 917 227 eiro sociālās rehabilitācijas pakalpojumu klāsta pilnveidošanai un papildināšanai, kā arī 325 000 eiro atbalstu nevalstiskajām organizācijām un 13 000 eiro sociālās uzņēmējdarbības veicināšanai.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/8CCFED3F-D29E-47B9-A8B5-C8BE4AD99615/
Kučinskis mierina sociālos partnerus, uzsverot apņemšanos sakārtot veselības nozari
Rīga, 10.okt., LETA. Veselība ir valdības prioritāte un es no tā ne brīdi nenorobežojos, šodien sociālajiem partneriem apliecināja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Šodien notikušajā Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē arodbiedrību pārstāvji pauda bažas par neskaidrību attiecībā uz solīto veselības nozares finansējuma pieaugumu, kā arī pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku.
Pēc NTSP sēdes premjers žurnālistiem atzina, ka sēdē netika runāts par nākamā gada budžetu, bet gan Latvijas Brīvo arodbiedrību (LBAS) pieteiktajiem jautājumiem, kas attiecas uz veselības un izglītības jautājumiem.
Lai mazinātu LBAS bažas par veselības aprūpes finansējuma pieaugumu, Kučinskis apliecināja, ka šī nozare ir viņa prioritāte. “Lai cik asas ir diskusijas, tās tiks turpinātas. Bet neuzskatu, ka viss ir ietverams ciparos, jo vēl ir jāvienojas par virkni jautājumu, piemēram, pārvaldību un apdrošināšanas sistēmas izstrādi,” par mediķu arodbiedrību vēlmi skaidrāk noteikt nozares finansējuma pieaugumu 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta 2020.gadā sacīja Ministru prezidents.
Arī LBAS vadītājs Egils Baldzēns mediju pārstāvjiem sacīja, ka budžeta pieņemšanas procesā arodbiedrības vēlas būt drošas par to, kādā veidā tiks nodrošināts pedagogu un mediķu darba samaksas pieaugums.
“Diskusijās valdība mūs pārprata, uzskatot, ka prasām vairāk līdzekļu, nekā esam vienojušies. Mēs vēlamies, lai nākamā gada budžetā tiktu ieskicēts mediķu darba samaksas pieaugums, ņemot vērā nākamgad gaidāmo nozares finansējuma pieaugumu,” puda Baldzēns.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone sacīja, ka darba devēji vēlējās gūt skaidru apliecinājumu, ka nodokļu reformas ietvaros gaidāmais sociālā nodokļa pieaugums tiks novirzīts mediķu atalgojumam. “Nākamgad veselības budžetam gaidāms lielākais finansējuma pieaugums, tāpēc lūkosimies pēc efektīva tā izlietojuma,” uzsvēra Meņģelsone.
NTSP šodien vienojās, ka valdības pārstāvji un sociālie partneri turpinās diskutēt par jautājumiem, kas attiecas uz veselības un izglītības nozarēm, Līdz 16.oktobrim plānots sagatavot priekšlikumus, ko NTSP izskatīs 23.oktobrī. Pēc tam priekšlikumus plānots iesniegt Saeimas komisijās, kuras izskatīs ar nākamā gada budžetu saistītos likumprojektus.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C902D-F213-90FB-F8F9-51B9478739C7/
Valdība atbalsta papildu piešķirt 2,4 miljonus eiro Kultūras ministrijas 2018.gada prioritārajiem pasākumiem
Rīga, 10.okt., LETA. Valdība šodien atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) 2018.gada prioritārajiem pasākumiem piešķirt papildu 2 464 750 eiro, līdz ar to, kopējais šo pasākumu finansējums sasniedzis 6 706 898 eiro.
Atbalstītais papildu finansējums visvairāk skar Sakrālā mantojuma saglabāšanas mērķprogrammu. Iepriekš 1 000 000 eiro bija plānots atvēlēt Rīgas Sv.Jēkaba Romas katoļu baznīcas katedrāles rekonstrukcijas turpināšanai, taču tagad vēl 1 000 000 eiro paredzēts izmantot arī Rīgas Doma baznīcas, Aglonas Romas katoļu bazilikas un Lestenes baznīcas remontdarbiem.
Papildu 120 000 eiro finansējumu Valdība atbalstījusi sniegt sabiedrības saliedētības, kultūras mantojuma un sociālās atmiņas pasākumiem, tai skaitā nevalstisko organizāciju atbalstam, kopā iepriekšējo 700 000 eiro vietā atvēlot 820 000 eiro.
Sabiedrības integrācijas pasākumu īstenošanai valdība atbalstījusi piešķirt papildu 700 000 eiro, bet 394 750 eiro piešķiršana atbalstīta ar mērķi paaugstināt KM pakļautībā esošo augstskolu pedagogu atalgojumu. Tāpat papildu 250 000 eiro paredzēti mediju atbalsta fonda darbības paplašināšanai.
Līdz ar to, septembrī apstiprinātajiem 4 242 148 eiro papildu piešķirti 2 464 750 eiro, kas kopumā veido 6 706 898 eiro.
Nemainīgi 758 250 eiro tiks piešķirti mantojuma speciālistu atalgojumam un 513 277 eiro ministrija izmantos tai piesaistīto vidusskolu audzēkņu stipendijām, lai tās padarītu līdzvērtīgākas Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā esošo vidusskolu stipendiju apmēram.
Tāpat, kā valdība lēma iepriekš, caur Valsts kultūrkapitāla fondu uz pusēm paredzēts sadalīt vienu miljonu eiro – finansējot Radošo personu atbalsta programmu un reģionālo kultūras projektu un mūzikas eksporta mērķprogrammu, bet Latvijas Nacionālā teātra un Ventspils skolas pagaidu telpu nomas maksu segšanai no šiem prioritārajiem līdzekļiem piešķirs 270 621eiro,
Par valsts kopējo budžetu jālemj Saeimai, kurai ar to saistītos likumprojektus paredzēts iesniegt rīt, 11.oktobrī.
Kā ziņots, šodien Ministru kabinets pabeidzis darbu pie 2018.gada budžeta, liecina Ministru kabineta dienaskārtībā ietvertie jautājumi.
Sākotnēji KM vairāku savu prioritāro pasākumu realizēšanai 2018.gadā vēlējās 10,2 miljonus eiro, taču pēc Ministru kabineta centieniem paplašināt fiskālo telpu, KM paziņoja, ka trīs prioritāro pasākumu realizēšanai nepieciešami 5 269 338 eiro.
Ministru kabinets septembrī ministriju prioritārajiem pasākumiem sadalīja 345 miljonus eiro, no kuriem 4,2 miljoni tika atvēlēti kultūras jomas attīstībai.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/41D359F0-E528-4130-9724-190C7023A70A/
Valsts budžeta prioritātes vidējā termiņā – aizsardzība, nevienlīdzības mazināšana un nodokļu ieņēmumu pieaugums
Rīga, 10.okt., LETA. Ministru kabinets otrdien atbalstīja vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam, kurā ietverta apņemšanās mazināt nevienlīdzību, palielināt minimālo algu, valsts drošībai nodrošināt finansējumu 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā arī veicināt nodokļu iekasēšanu.
Likumprojektā ir noteikti fiskālās politikas principi un vidēja termiņa budžeta politikas prioritārie attīstības virzieni. Pirmais ir valsts aizsardzības spēju palielināšana, nodrošinot valsts aizsardzības finansējumu 2% no IKP apmērā. Otrais – ilgtspējīgas un sabalansētas valsts ekonomikas attīstības veicināšana, ieviešot uzņēmumu ienākuma nodokļa 0% likmi reinvestētai peļņai, samazinot darbaspēka nodokļa slogu un valsts budžeta iespēju robežās primāri nodrošinot finansējuma pieaugumu aizsardzībai, veselībai, demogrāfijai un autoceļu uzturēšanai.
Trešā prioritāte ir iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšana, palielinot minimālo algu, ieviešot progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu un diferencējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, bet ceturtā – nodokļu ieņēmumu apmēra pret IKP pakāpeniska palielināšana līdz trešdaļai no IKP, pamatā uzlabojot nodokļu iekasējamību.
IKP prognoze faktiskajās cenās 2018.gadam noteikta 28,36 miljardu eiro apmērā, 2019.gadam – 29,98 miljardu eiro apmērā un 2020.gadam – 31,66 miljardu eiro apmērā.
Vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķis 2018.gadam noteikts 1,2% no IKP, 2019.gadā – 0,6% no IKP, bet 2020.gadā – 0,4% no IKP. Vispārējās valdības budžeta bilances prognoze 2018.gadā ir 1% no IKP, 2019.gadā – 0,9% no IKP, bet 2020.gadā – 0,4% no IKP.
Likumprojektā arī noteikts, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve 2018.gadam ir 0,1% no IKP, 2019.gadā fiskālā nodrošinājuma rezerve netiks veidota, bet 2010.gadā tā atkal būs 0,1% no IKP.
Maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi 2018.gadā noteikti 7,58 miljardu eiro apmērā, 2019.gadā – 7,89 miljardi eiro, bet 2020.gadā – 8,33 miljardi eiro.
Tāpat noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp pašvaldību budžetiem un valsts budžetu 2018., 2019. un 2020.gadā būs attiecīgi 80% un 20%. Savukārt pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju 2018., 2019. un 2020.gadā noteikti 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes nodrošināšanai.
Likumprojekts izskatīšanai Saeimā tiks iesniegts rīt, 11.oktobrī.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/4C9DF148-43A7-49E4-B2B3-31291E11EAC9/
Nākamā gada valsts budžets paredz 429 miljonu eiro ieguldījumu transporta un sakaru nozarē
Rīga, 10.okt., LETA. Nākamā gada valsts budžets paredz 428,8 miljonu eiro ieguldījumu transporta un sakaru nozarē, aģentūrai LETA pavēstīja Satiksmes ministrijā (SM).
No šīs summas 29,6 miljoni eiro ir papildus piešķirtie līdzekļi valsts vietējo autoceļu, kā arī dzelzceļa publiskās infrastruktūras sakārtošanai.
Pēc SM paustā, autoceļu jomā plānots uzlabot valsts galvenos un reģionālos ceļus ar asfalta segumu, lai uzlabotu satiksmes drošību. Nākamgad papildus piešķirtie 25,6 miljoni eiro garantēs iespēju par 300 kilometriem (km) vairāk sakārtot un veikt dažādus uzturēšanas darbus uz valsts vietējiem grants ceļiem, kas pēdējo 25 gadu laikā būs lielākais ieguldījums. Kopumā līdz 2020.gadam varēs uzlabot grants ceļus apmēram 1000 km apmērā.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) akcentēja, ka atjaunots ceļš ir liels ieguvums iedzīvotājiem un pašvaldībām, uzņēmējiem, kā arī valsts ekonomikai kopumā.
“Lielāko finansējumu ieguldām tajos autoceļos, kur ir lielākā satiksmes intensitāte un kurus izmanto lielākais skaits cilvēku. Šīm investīcijām nenoliedzami ir būtiska ekonomiskā atdeve, taču ir jāpievērš arī liela uzmanība cilvēku mobilitātei reģionos, kur noteicoša ir vietējo autoceļu infrastruktūra. Sakārtota, pieejama un kvalitatīva infrastruktūra piesaistīs investīcijas arī jaunu ražošanas uzņēmumu radīšanai un uzņēmējdarbības sekmēšanai kopumā. Tāpēc lēmums novirzīt papildu finansējumu vietējās nozīmes autoceļu remontdarbiem ir pamatots un vērsts uz novadu iedzīvotāju vajadzībām,” skaidroja Augulis.
Savukārt dzelzceļa jomā 2018.gadā projektā “Rail Baltica” plānots sagatavot un noslēgt līgumu par starptautiskās lidostas “Rīga” stacijas un ar to saistītās infrastruktūras un mezgla tehniskā projekta izstrādi un sagatavot un noslēgt līgumu par “Rail Baltica” Rīgas Dzelzceļa tilta un Rīgas Centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksa būvprojekta izstrādi un būvniecību. Papildus plānots izbūvēt vienu divu līmeņu dzelzceļa šķērsojumu (tuneli), lai uzlabotu drošības līmeni dzelzceļa tuvumā stacijā ar intensīvu gājēju un vilcienu kustību.
Aviācijas jomā plānots turpināt atbalstīt ar drošību saistītus pasākumus reģionālajos lidlaukos un starptautiskajā lidostā “Rīga”.
Savukārt tranzīta jomā līdzekļi tiks novirzīti Starptautiskās Kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas darbības uzturēšanai. Pasažieru pārvadājumā jomā līdzekļi 2018.gadā tiks novirzīti, lai iedzīvotāji arī turpmāk var nokļūt novadu centros, apmeklēt izglītības iestādes, nokļūt darbavietās, valsts un pašvaldību institūcijās to darba laikā ar sabiedrisko transportu.
Sakaru jomā līdzekļus paredzēts ieguldīt, lai turpinātu uzturēt valsts elektronisko sakaru tīkla nepārtrauktu darbību, kā arī tiks nodrošināta abonētās preses piegāde.
Jau ziņots, ka valdība otrdien atbalstīja valsts budžetu 2018.gadam. Par to vēl jālemj Saeimai.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C9024-E751-3782-7FBF-6ACB1564907F/
Zemkopības ministrijas nākamā gada budžets sasniegs 667,8 miljonus eiro
Rīga, 10.okt., LETA. Zemkopības ministrijas (ZM) nākamā gada budžets sasniegs 667,8 miljonus eiro, tostarp 88,7 miljoni eiro paredzēti pamatfunkciju īstenošanai, aģentūrai LETA pavēstīja ZM.
“ZM 2018. gada budžetā liels uzsvars ir likts uz lauksaimniecības, zivsaimniecības un meža nozares attīstību, jo tieši ražošana lauku apvidos nodrošina iedzīvotājus ar darba vietām un ienākumiem. Ne mazāk svarīga prioritāte būs pārtikas drošuma un kvalitātes, kā arī dzīvnieku veselības un labturības uzraudzība. Visbeidzot, no nākama gada līdz 5% tiks samazināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) Latvijai raksturīgiem augļiem, dārzeņiem un ogām, kā rezultātā Latvijā pieaugs Latvijā audzēto dārzeņu, augļu un ogu patēriņš un samazināsies nelegālās tirdzniecības apjomi,” uzsvēra zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
ZM pārziņā esošo nozaru uzņēmējdarbības attīstībai no valsts budžeta 2018. gadā paredzēti 599,5 miljoni eiro, kas tiks ieguldīti lauksaimniecības un lauku attīstības projektu īstenošanā, zivsaimniecībā un pārtikas ražošanā, mežsaimniecībā un citiem pasākumiem. Pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīguma, pārtikas higiēnas un kvalitātes, kā arī dzīvnieku veselības labturības un aizsardzības nodrošināšanai 2018. gadā ir atvēlēti 19 miljoni eiro.
ZM arī informēja, ka lauksaimnieciskās un saistīto izglītības programmu attīstībai tiks veltīti 10,7 miljoni eiro, bet dabas resursu ilgtspējības saglabāšanai – zivju resursu atjaunošanai, augošu koku krājas pieaugumam un citiem pasākumiem ir paredzēti 30,2 miljoni eiro. Savukārt nozaru pārvaldībai, starptautiskajai sadarbībai un lauksaimniecības, zivsaimniecības, mežsaimniecības un lauku attīstības interešu pārstāvībai paredzēti 8,4 miljoni eiro.
Papildus no valsts budžeta ZM 2018. gadā plāno ieguldīt 5,24 miljonus eiro, meža ugunsgrēku dzēšanas automašīnu iegādē, zemāko algu celšanā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) mācībspēkiem un PVN samazināšanā dārzeņiem, augļiem un ogām.
ZM norāda, ka, izmantojot papildu finansējumu 2018. gadā, Valsts meža dienests uzlabos meža ugunsapsardzību un varēs operatīvāk likvidēt meža ugunsgrēkus, izdegušajām meža platībām samazinoties par 460 hektāriem. Turpretī, ieviešot samazināto 5% likmi Latvijai raksturīgiem augļiem, dārzeņiem un ogām, valstī mazināsies uzņēmēju darbošanās ēnu ekonomikā, palielināsies legālajā tirgū strādājošo lauksaimnieku konkurētspēja. Augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecība pieaugs par 20%, Latvijā audzēto augļu, ogu un dārzeņu patēriņš palielināsies par 2,3%, savukārt vidējās augļu, ogu un dārzeņu cenas varētu samazināties par 6,7%. Savukārt pedagogu darba samaksas reformas LLU finansējums dos iespēju palielināt zemākās algas, kā rezultātā pieaugs LLU studijās iegūto zināšanu un praktisko iemaņu kvalitāte.
Jau ziņots, ka otrdien Ministru kabinets atbalstīja 2018.gada valsts budžeta likumprojektu, kas paredz nākamā gada ieņēmumus 8,75 miljardu eiro apmērā jeb par 725,11 miljoniem eiro vairāk, bet izdevumus – 8,95 miljardu eiro apmērā jeb par 624,82 miljoniem eiro vairāk, nekā 2017.gadā.
2017.gada valsts budžeta ieņēmumi noteikti 8,03 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,33 miljardu eiro apmērā.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2018.gadā prognozēti 6,16 miljardu eiro, bet izdevumi – 6,49 miljardu eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2017.gada plānu, ir 400,4 miljoni eiro jeb 6,6%. Izdevumu palielinājums 478,8 miljonu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai, tajā skaitā 438 miljoni eiro uzturēšanas izdevumiem un 40,8 miljoni eiro kapitālajiem izdevumiem.
Savukārt Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma samazinājums 78,4 miljonu eiro apmērā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/0890BC32-934D-4FD8-B5BB-3FE49D7C4BCD/
Aizsardzības nozares budžetā viena no prioritātēm būs ekipējuma un tehnikas iegāde
Rīga, 10.okt., LETA. Aizsardzības nozares nākamā gada budžetā viena no prioritātēm būs ekipējuma un tehnikas iegāde, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.
Šodien valdība apstiprināja likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam”, kas paredz aizsardzības izdevumu palielinājumu līdz 2% no iekšzemes produkta.
Lai stiprinātu valsts pašaizsardzības spējas, nākamgad plānots sekmēt Nacionālo bruņoto spēku, tostarp Zemessardzes, kaujas un reaģēšanas spēju attīstību, kā arī īstenot pilsonisko un patriotisko audzināšanu Jaunsardzē.
Viens no būtiskiem nozares darbības virzieniem 2018.gadā būs arī Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavības celšana, turpinot īstenot personāla apmācību, ekipējuma un tehnikas iegādi, kā arī militāro bāžu infrastruktūras attīstību.
Tāpat nākamgad Latvija turpinās sniegt uzņemošās valsts atbalstu sabiedroto spēkiem, nodrošinot to izvietošanu un kopīgu militāro mācību norisi.
Kopējais 2018. gadā plānotais aizsardzības nozares budžeta apmērs ir 576 miljoni eiro, kas ir par 126, 8 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.
2016. gadā aizsardzības nozares budžetu veidoja 1,4% no iekšzemes kopprodukta un šogad – 1,7%. 2018. gadam apstiprināto aizsardzības nozares budžeta palielinājumu līdz 2% iekšzemes kopprodukta Latvija ir apņēmusies saglabāt arī turpmākajos gados.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/BE5B0363-4D93-4439-A3B9-9CF6377C7F2C/
Tieslietu ministrijas budžets nākamgad palielināsies par 3%
Rīga, 10.okt., LETA. Tieslietu ministrijas (TM) 2018.gada budžeta būs 230,4 miljoni eiro, kas ir par septiņiem miljoniem eiro jeb 3% vairāk nekā 2017.gadā, aģentūru LETA informēja TM.
“Nākamā gada budžetā būtiskāko palielinājumu TM paredzējusi tiesnešu atalgojumam. Tiesnešu atalgojuma palielināšanai sperts pirmais solis – paaugstinot esošo tiesnešu atalgojumu līdz pat 20%, tādējādi nodrošinot amata statusam, funkcijām un atbildībai atbilstošu atlīdzību,” sacīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).
Kopumā prioritārajiem TM pasākumiem nākamgad tiks novirzīti 5,2 miljoni eiro, no kuriem daļu līdzekļu plānots veltīt Uzņēmumu reģistra (UR) Publisko reģistru modernizēšanai, lai iedzīvotājiem atvieglotu un vienkāršotu dokumentu iesniegšanu UR.
Papildus TM un Valsts valodas centrs (VVC) nākamajā gadā turpinās aktīvi strādāt pie valsts valodas lietojuma uzraudzības stiprināšanas, veicinot VVC sabiedrisko palīgu aktīvu iesaisti un iedzīvotāju konsultēšanu, lai samazinātu valsts valodas lietojuma pārkāpumu skaitu. Tāpat VVC izstrādās lietotni, kas ļaus ikvienam iedzīvotājam ziņot par iespējamiem Valsts valodas likuma pārkāpumiem, tādējādi veicinot sabiedrības līdzdalību valsts valodas aizsardzībā. Lai stiprinātu un sekmētu valsts valodas uzraudzību, nākamgad plānots arī paaugstināt VVC inspektoru atalgojumu par 20%.
TM informēja, ka 2018. gadā Valsts probācijas dienesta (VPD) darbinieku atalgojums palielināsies aptuveni par 15%. Tādējādi plānots novērst regulāru kadru mainību un personāla noturības problēmas, kā arī stiprinātu uzraudzību VPD klientiem sabiedriskā darba izpildē – VPD darbinieki nodrošina un rūpējas, lai kriminālnoziedznieki neapdraudētu Latvijas valsts iedzīvotāju dzīvību, dzimumneaizskaramību, veselību un īpašumu.
Tāpat ministrijā norādīja, ka būtisks palielinājums plānots arī uzturlīdzekļu izmaksā. No 2018. līdz 2020. gadam pakāpeniski pieaugs no Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas izmaksāto valsts garantēto uzturlīdzekļu apmērs bērniem un pilngadīgām personām, kas turpina iegūt izglītību Latvijā. Bērnam līdz septiņu gadu vecumam nākamgad tie būs 98,90 eiro ik mēnesi, 2019. gadā – 103,20 eiro ik mēnesi, 2020.gadā – 107,50 eiro ik mēnesi. Bērnam no septiņiem līdz 21 gadam, kurš iegūst izglītību Latvijā, nākamgad tie būs 118,25 eiro ik mēnesi, 2019.gadā – 122,55 eiro ik mēnesi, bet 2020.gadā – 129 eiro ik mēnesi.
TM arī norādīja, ka 2018. gadā TM turpinās arī līdzekļu ieguldīšanu tiesu darbībā, nodrošinot fizisko apsardzi, uzstādot novērošanas kameras un metāla detektorus tiesās, lai uzlabotu tiesu darba organizāciju un pastiprinātu drošību tiesu iestādēs. Tāpat līdz ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanu 2018. gada maijā nākamā gada budžetā paredzēti līdzekļi pasākumiem, kas sekmēs efektīvāku fizisko personu datu aizsardzības pamatprincipu ieviešanu nacionālajā līmenī.
Jau ziņots, ka otrdien, 10. oktobrī Ministru kabinets apstiprināja valsts budžeta likumprojektu 2018. gadam. 2018. gada budžeta likumprojekts vēl jāskata Saeimā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/6CEBBF46-8F30-4F11-813A-7E51C076709B/
Kučinskis: 2018.gada budžeta izstrādes procesā nepazaudējām valdības noteiktās prioritātes
Rīga, 10.okt, LETA. 2018.gada budžeta izstrādes procesā nepazaudējām valdības noteiktās prioritātes, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Viņš atzina, ka, neskatoties uz šodien notikušajām diskusijām Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē, sociālie partneri tomēr pauduši atbalstu nākamā gada budžetam.
Premjers arī pauda cerību, ka Saeima budžetu izskatīs tik pat ātri kā valdība, neskatoties uz to, ka līdz budžeta pieņemšanai otrajā lasījumā palikuši daži neatrisināti jautājumi,
“Man ir gandarījums, ka budžeta izstrādes procesā nav pazaudētas valdības nospraustās prioritātes. Ja pirmajā gadā prioritātes bija izglītība un aizsardzība, tad šogad akcents likts uz veselību un demogrāfiju,” uzsvēra Kučinskis.
Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) norādīja, ka valsts budžetam ir jāsekmē pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā un modernas ekonomikas izveide Latvijā. “Uzsākot sarunas par valsts budžeta veidošanu nākamajiem trijiem gadiem, Ekonomikas ministrijas (EM) prioritātes bija tautsaimniecības produktivitātes paaugstināšana, eksporta veicināšana, investīciju piesaiste, cilvēkkapitāla attīstība, inovācijas veicināšana un uzņēmējdarbības vides uzlabošana,” norādīja Ašeradens.
EM informēja, ka nozīmīga daļa 2018. gada valsts budžeta sagatavošanas procesā bija jau apstiprinātā nodokļu reforma, kuras viens no galvenajiem elementiem ir 0% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieviešana reinvestētajai peļņai. Vēl viens būtisks elements nodokļu reformas un nākamā gada budžeta kontekstā ir ēnu ekonomikas mazināšana. EM norāda, ka ēnu ekonomika rada negodīgu konkurenci un izkropļo tirgu, kā arī negatīvi ietekmē kopējo valsts ekonomisko attīstību. Savukārt valsts sniegto sabiedrisko pakalpojumu apjoms un kvalitāte pašlaik ir zema.
Ašeradens atzīmēja, ka EM prioritāte ir valsts budžeta veidošanā bija nepieciešamība rast risinājumu obligātās iepirkumu komponentes (OIK) samazinājumam jau tuvāko gadu laikā, kas arī esot paveikts – jau no nākamā gada primāri paaugstināsies energointensīvo uzņēmumu konkurētspēja, ļaujot samazināt maksājumus par elektroenerģiju lielākajam vairumam mājsaimniecību. Otra būtiska EM aktivitāte, kam tika rasts budžeta finansējums, ir mājokļu iegādes atbalsta programma ģimenēm ar bērniem. Ieņēmumiem no ārzemnieku uzturēšanās atļauju izsniegšanas ir tendence samazināties – vidēji gadā tie ir vien 2,5 miljoni eiro, kas ir paredzēti ne tikai mājokļu galvojumu programmas nodrošināšanai. Ņemot vērā līdzšinējo programmas darbību un iedzīvotāju interesi par to, programmas turpināšanai 2018.-2020. gadā piešķirti četri miljoni eiro ik gadu, kas ļaus izsniegt aptuveni 2600 garantijas.
Vienlaikus diskusijās par valsts budžeta finansējuma sadalījumu turpmākajiem trīs gadiem rasta iespēja piešķirt papildu finansējumu ārvalstu tiešo investīciju piesaistes un eksporta veicināšanas pasākumiem gandrīz 500 000 eiro apmērā, kā arī plānots piesaistīt piecus ārvalstu investīciju projektus, uzlabot investīciju projektu apkalpošanu un ārvalstu investoru pēcapkalpošanas servisu. Tāpat plānots veikt pirmo iniciatīvas “Konsultē vispirms” ieviešanas novērtējumus.
Tāpat rasta iespēja piešķirt papildu finansējumu vairāk kā 400 000 eiro apmērā Patērētāju tiesību aizsardzības centram tirgus uzraudzības stiprināšanai tūrisma pakalpojumu, preču energoefektivitātes un nebanku kreditēšanas jomās, veicot tūrisma pakalpojumu sniedzēju licencēšanu un uzraudzību, preču un pakalpojumu energoefektivitātes prasību uzraudzību un nebanku kreditētāju uzraudzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ierobežošanai.
Jau ziņots, ka otrdien Ministru kabinets atbalstīja 2018.gada valsts budžeta likumprojektu, kas paredz nākamā gada ieņēmumus 8,75 miljardu eiro apmērā jeb par 725,11 miljoniem eiro vairāk, bet izdevumus – 8,95 miljardu eiro apmērā jeb par 624,82 miljoniem eiro vairāk, nekā 2017.gadā.
2017.gada valsts budžeta ieņēmumi noteikti 8,03 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,33 miljardu eiro apmērā.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2018.gadā prognozēti 6,16 miljardu eiro, bet izdevumi – 6,49 miljardu eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2017.gada plānu, ir 400,4 miljoni eiro jeb 6,6%. Izdevumu palielinājums 478,8 miljonu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai, tajā skaitā 438 miljoni eiro uzturēšanas izdevumiem un 40,8 miljoni eiro kapitālajiem izdevumiem.
Savukārt Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma samazinājums 78,4 miljonu eiro apmērā.
Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 2,77 miljardi un 2,65 miljardi eiro. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2017.gada plānu ir 230,4 miljoni eiro jeb 9,5%.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/4697F2F3-079A-4538-A7C5-76331BF5A4A9/
Reizniece-Ozola: 2018.gada budžets vērsts uz to, la mēs būtu stiprāki un veselāki
Rīga, 10.okt., LETA. 2018.gada budžets ir vērsts uz to, la mēs būtu stiprāki un veselāki, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem paziņoja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Politiķe uzsvēra, ka nākamā gada budžetā lielākais finansējums ticis veselības nozarei. Savukārt Veselības ministrija piedāvās savu redzējumu, lai novērstu sociālo partneru paustās bažas par skaidrāku veselības nozares finansējuma sadalījumu.
Finanšu ministre arī uzsvēra, ka nākamgad aizsardzības nozares budžets sasniegs 2% no iekšzemes kopprodukta, 2018.gadā saistībām pret NATO papildus novirzot 126,8 miljonus eiro. Būtiski līdzekļi paredzēti arī iekšējai drošībai un robežas stiprināšanai.
“Esam arī tuvu gala risinājumam, kas paredzēs risināt demogrāfijas problēmas. Skaidrs, ka ģimenes, kurās aug vairāk bērnu, būs lielāks ieguvums,” norādīja ministre.
Pēc Reizniece-Ozolas teiktā, šogad arī tika pieņemti svarīgi lēmumi augstākās izglītības nozares finansēšanā, lemjot par augstskolu pedagogu algu palielinājumu no 2018.gada. Zemāko algu kategorijā darba samaksa augs par 10%
Savukārt kultūras jomā atrisināts jautājums par atbalstu radošajām personām. “Tiks izveidots radošo personu atbalsta fonds, kurā katru gadu būs pieejami 500 000 eiro, lai varētu atbalstīt tās radošās personas, kas patlaban dzīvo uz nabadzības robežas,” atzina finanšu ministre.
Tāpat Reizniece-Ozola atzina, ka ir pamats domāt par bezdeficīta budžetu vidējā termiņā. “Ikvienai partijai uz Saeimas vēlēšanām būtu jānāk ar šādu uzstādījumu,” uzskata ministre.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C902D-7431-2958-5708-35DFE607ADB2/
Rīgas domes Labklājības departaments nākamā gada budžetā prasa papildus 5,8 miljonus eiro
Rīga, 10.okt., LETA. Rīgas domes Sociālo jautājumu komiteja šodien atbalstīja Labklājības departamenta 2018.gada budžeta projektu, kurā papildus prasīti 5 875 362 eiro, noskaidroja aģentūra LETA.
Kopējais paredzētais departamenta budžeta apjoms ir 61 431 310 eiro. Lielākais budžeta finanšu daudzums paredzēts sociālo pabalstu un sociālo pakalpojumu palielināšanai.
Vairāk nekā 16,6 miljonus eiro departaments paredzējis novirzīt Rīgas iedzīvotāju sociālo pakalpojumu nodrošināšanai dzīvesvietā, kam no pašvaldības budžeta nepieciešami papildus 2 743 491 eiro. Savukārt galvaspilsētas iedzīvotāju sociālo pabalstus nodrošināšanai departaments plāno atvēlēt 13 421 605 eiro, pašvaldībai papildus lūdzot 347 100.
Tāpat Labklājības departamenta nākamā gada budžeta programmā 5 781 671 eiro atvēlēti veco ļaužu sociālās aprūpes centriem, 6 297 824 eiro Rīgas sociālā dienesta darbības nodrošināšanai, kā arī vairākiem citiem Labklājības departamenta pārziņā esošiem mērķiem.
Lēmumu par budžeta apstiprināšanu pieņems Rīgas dome.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/796251C5-B1E8-4551-8111-E1B10A66EACD/
Valdība atbalsta 2018.gada budžetu
Otrdien Ministru kabinets atbalstīja 2018.gada valsts budžeta likumprojektu, kas paredz nākamā gada ieņēmumus 8,75 miljardu eiro apmērā jeb par 725,11 miljoniem eiro vairāk, bet izdevumus – 8,95 miljardu eiro apmērā jeb par 624,82 miljoniem eiro vairāk, nekā 2017.gadā. 2017.gada valsts budžeta ieņēmumi noteikti 8,03 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,33 miljardu eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2018.gadā prognozēti 6,16 miljardu eiro, bet izdevumi – 6,49 miljardu eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2017.gada plānu, ir 400,4 miljoni eiro jeb 6,6%. Tvitera lietotāji izsaka savu vērtējumu par valdības lēmumu.
Latvijas Universitātes profesors Ģirts Karnītis neizprot valdības darbu.
Girts Karnitis
@GirtsKarnitis
Kāpēc nevar taisīt budžetu bez deficīta? twitter.com/brivibas36/sta…
Tue Oct 10 12:14:03 +0000 2017
Rīgas domes deputāts Māris Mičerevskis (LRA/LA) skaidro politiķu lēmumu.
Mahris Zmeycharauski
@Zmeycharauski
@GirtsKarnitis Lai jautrāk, kad valūtas fonds atbrauc. Vismaz stresiņš kautkāds, kad budžets jānogriež par 20%.
Tue Oct 10 12:30:54 +0000 2017
Girts Karnitis
@GirtsKarnitis
@Zmeycharauski Un var teikt – mēs jau gribējām iedot, bet SVF neļāva.
Tue Oct 10 13:22:37 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/a4f8ef32-2d17-43d5-88d3-250972372cb0
