Pedagogu atalgojuma reformu cipari acu aizmālēšanai

Jaunais pedagogu atalgojuma reformas modelis pasniegts ar eiforisku patosu, neviešot reālu pārliecību, ka tiešām dzīvosim labāk, uzskata Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidente Ilze Kalniņa.
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidente Ilze Kalniņa: “Cipari bija acu aizmālēšana, jo reāli atalgojums nepieaug tik būtiski.”
Kalniņa acīja, ka modelis tika pasniegts ar eiforisku patosu, uzsverot, ka visi dzīvosim labāk, tomēr, uzklausot ministrijas piedāvājumu, saprasts, ka “tiek piedāvāti tie paši vēži, tikai citā kulītē”.
LIVA prezidente Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātajā modelī solīto 200 eiro pieaugumu vērtē apdomīgi, jo tagadējais piedāvājums paredzot vairāk darba stundu, tomēr reālā vienas darba stundas cena pieaugusi vidēji vien par 60 eirocentiem.
Kalniņa ir vīlusies saistībā ar to, ka šodien izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) prezentēja modeli, kas vēl nav saskaņots ar pašvaldībām, kuru vieta šajā modelī ir ļoti liela.
Lai gan šoreiz IZM bija pacentusies izstrādāt arī vizuālo materiālu piedāvātās reformas skaidrošanai, Kalniņa piedāvāto multfilmu salīdzināja ar “spļāvienu sejā”, uzsverot, ka filmiņas veidošanai iztērēto laiku labāk būtu izmantojuši, tiekoties ar pašvaldībām. Kalniņa jautāja, par kādiem resursiem filmiņa, lai “ministrija sevi paslavētu”, tika radīta.
“Cipari bija acu aizmālēšana, jo reāli atalgojums nepieaug tik būtiski,” sacīja Kalniņa.
Viņa pauda neizpratni arī par modelī iekļauto motivācijas sistēmu, kas rada jautājumus par to, kas tajā īsti iekļaujas, jo šodien uzskaitītie pienākumi, piemēram, klases audzināšana, ir pedagoga pamatdarbs, nevis motivējošs apstāklis.
“Viss pasākums izskatījās pēc milzīga patosa ar saukli, ka dzīvosim visi labāk. Ņēma uz emocijām šodien,” secināja Kalniņa, piebilstot, ka šodienas pasākums bija “slavas dziesmas savam darbam”. “Šobrīd tikai nav ekonomiska seguma, ka tā tas tiešām būs,” sacīja Kalniņa.
Turpmāk ir jāskatās, kā modelis atsauksies uz katru skolu atsevišķi, sacīja Kalniņa, turklāt viņa ir vīlusies, ka ar pašvaldībām diskusija par jaunajiem kritērijiem vēl neesot bijusi. Viņa gribēju dzirdēt, ko par modeli saka pašvaldības, jo ministrija patlaban piedāvājot modeli, neatklājot tā reālo ietekmi.
Kā ziņots, IZM iecerētā pedagogu algu reforma, kurai spēkā būtu jāstājas jau 1.septembrī, paredz palielināt skolēnu skaitu uz vienu skolotāju. IZM ir aprēķinājusi, ka, īstenojot atalgojuma reformu, zemākā pedagogu algas likme palielināsies par 62%, no 420 eiro kāpjot līdz 680 eiro.
…Info avots: http://www.kasjauns.lv/lv/m/zinas/220070/cipari-bija-acu-aizmalesanai-pedagogu-algas-modelis-pasniegts-ar-eiforisku-patosu
Pašvaldības solītajā pedagogu algu pieaugumā saskata vien “spēles ar skaitļiem”. Pedagogu algu likmes palielinājums 62% apmērā ir tikai “spēle ar skaitļiem”, jo 420 eiro atalgojums bija par 21 stundu, taču 680 eiro atalgojums tiek plānots par 30 stundām, aģentūrai LETA atklāja Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Melece.
Melece informēja, ka Valmieras pilsētas pašvaldībā izglītības sistēma aptver daudz un dažādas izglītības iestādes, līdz ar to atalgojuma modelis tiek analizēts un izvērtēts kompleksi.
“Pašvaldība vēl nevar komentēt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto pedagogu atalgojuma modeli un tā ietekmi uz izglītības sistēmu un pašvaldības budžetu, jo vēl nav Ministru kabineta noteikumu, līdz ar to ir daudz jautājumu par profesionālās ievirzes un interešu izglītības pedagogu darba samaksu, izglītības iestāžu direktoru atalgojumu, vai būs izmaiņas speciālās izglītības finansēšanā, kā tiks finansēts klases audzinātāju darbs, segtas aizvietošanas u.c.,” uzskata pašvaldībā.
Prognozējams, ka pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) jaunās pedagogu atalgojuma reformas ieviešanas izteikts algu pieaugums Siguldas novadā nebūs vērojams, aģentūra LETA noskaidroja pašvaldībā.
Situācija, iespējams, pasliktināsies Mores pamatskolā, jo tajā ir neliels skolēnu skaits un paralēli tiek nodrošināta speciālā izglītība – reformas rezultātā nevarēs pielāgot tikpat lielu koeficientu kā līdz šim. Tāpat jaunās reformas rezultātā atalgojums, iespējams, samazināsies Siguldas novada skolu administrācijas darbiniekiem.
Kā skaidrojusi Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietniece izglītības, kultūras un sporta jautājumos Līga Sausiņa, skolēnu skaitu uz vienu skolotāju noteiks IZM, tā nav pašvaldības kompetence.
“Siguldas novada pašvaldība līdz šim, pārdalot mērķdotāciju, nodrošina divu lauku skolu, kurās skolēnu skaits ir ap 100 skolēniem, darbu. Apzinoties izglītības iestāžu doto pienesumu lauku reģioniem, nevienu no skolām pašvaldība neplāno optimizēt vai slēgt. Turklāt Siguldas novadā bērnu un skolēnu skaits katru gadu pieaug, līdz ar to pašvaldība aktīvi risina jautājumu par papildu vietu izveidi novada pirmsskolas izglītības iestādēs un sākumskolās. Pēdējo piecu gadu laikā ir izveidotas ap 400 jaunas vietas pilsētas bērnudārzos,” piebildusi Sausiņa.
Potenciālais pedagogu algu pieaugums ir nosacīts, jo tiek solīta lielāka alga par lielāku darba apjomu, tādēļ salīdzināt minimālo likmi 420 eiro (vai 405 eiro jaunajiem pedagogiem) ar 620 eiro ir nekorekti, jo abas summas attiecas uz dažādu darba apjomu, uzskata Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis (“Mazsalacas novadam”).
Rokpelnis aģentūrai LETA atklāja, ka pašvaldība kā pozitīvu tendenci saredz to, ka palielinās koeficients summai, kas seko vienam skolēnam sākumskolas posmā.
“Zinot pieredzi ar iepriekšējiem jaunajiem pedagogu atalgojuma modeļiem, negribu izdarīt skaļus spriedumus par to, vai, ieviešot šo modeli, būs labāk vai sliktāk lauku pedagogiem, kamēr nav skaidri apstiprināti Ministru kabineta noteikumi,” atklāja priekšsēdētājs.
Viņš gan piebilda, ka šobrīd skumjākais fakts ir tas, ka pirmsskolas pedagogu atalgojuma jautājums joprojām netiek risināts.
Kā ziņots, IZM iecerētā pedagogu algu reforma, kurai spēkā būtu jāstājas jau 1.septembrī, paredz palielināt skolēnu skaitu uz vienu skolotāju. IZM ir aprēķinājusi, ka, īstenojot atalgojuma reformu, zemākā pedagogu algas likme palielināsies par 62%, no 420 eiro kāpjot līdz 680 eiro.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/3825FDE7-090B-4B04-839E-6F51BCD5DDBF/