Diks Ancveirs
SŪDZĪBA par VP Zemgales reģiona pārvaldes, Zemgales tiesas apgabala prokuratūras, Dobeles novada bāriņtiesa locekles Aijas Zemesarājas, Zvērinātas notāres Ilzes Popeles, mežsarga Ingmāra Bergmaņa prettiesiskajām darbībām.
Mans tēvs Ilgonis Ancveirs (personas kods: 280638-11586) bija saimniecisks, viņam piederēja zemnieku saimniecība, kura nodarbojās ar lauksaimniecību. Zemnieku saimniecībai attīstoties, mans tēvs iegādājās traktorus, pļāvējus, un dažādus agregātus lauksaimniecības darbu veikšanai. Daļu no tehnikas vienībām viņš mantoja no sava brāļa.
Ilgonis Ancveirs kopā ar sievu Zoju Ancveiri dzīvoja īpašumā “Ādami”, Auru pagasts, Dobeles novads, kas piederēja ASV dzīvojošam Latvijas pilsonim Kārlim Daukšam, kurš 2010. gada 29. novembrī pilnvaroja mani, Diku Ancveiru, veikt darbības ar nekustamo īpašumu. 2013. gadā nekustamais īpašums “Ādami” tiek pārdots SIA “K&K Consalting”, kura valdes locekle ir Lita Markele. Tiek noslēgta mutiska vienošanās, ka 5 gadus mēs varēsim dzīvot, kamēr tiek būvēta mūsu māja “Rūjās”, neprasot īres maksu, tikai ikmēneša maksājumus par patērēto elektroenerģiju. Vienošanās tiek lauzta 2014. gada jūlijā, kad man ar sievu un dēlu bija jāpamet “Ādami”. Tikšanās ar saviem vecākiem un iekļūšana īpašumā tiek kontrolēta no Litas Markeles puses. Ilgonim Ancveiram piederēja nekustamie īpašumi: “Mežrozes” Auru pagastā, Dobeles novadā; “Rūjas” Auru pagastā, Dobeles novadā; “Zundes 2”, Auru pagastā, Dobeles novadā.
Mana tēva veselības stāvoklis 2014. gadā strauji pasliktinājās pēc tā, kad viņam konstatēja onkoloģisko saslimšanu pēdējā stadijā. Kaulu un ādas metastāzes liedza iespēju viņam staigāt, un pēdējos mēnešus viņš pavadīja guļot. Pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukuma mans tēvs tika nogādāts Dobeles slimnīcā ar diagnozi hroniska sirds išēmija. Apmeklējot savu tēvu, es pamanīju, ka viņš atceras lietas ar senu vēsturi, bet neatminas, ka Lita Markere mani ar ģimeni ir izdzinusi no “Ādamiem”. Runā vienkāršos teikumos, bieži aizmirst vārdus. Pēc sešām dienām 2014. gada 1. augustā viņu izraksta no slimnīcas, es netieku informēts, jo no slimnīcas manu tēvu izņem Lita Markere. Ārsts nozīmē turpmāko ārstēšanos ģimenes ārsta uzraudzībā. 2014. gada 24. augustā mans tēvs – Ilgonis Ancveirs nomira.
Neilgi pirms mana tēva nāves tika veikti darījumi ar manam tēvam piederošajiem nekustamajiem īpašumiem – “Mežrozes” un “Zundas 2”, kā arī veikti pārskaitījumi no mana tēva bankas kontiem. Konstatēju, ka darījumi veikti 10 dienas pirms nāves un nauda pārskaitīta 2 dienas pirms nāves.
Griezos pēc palīdzības ZAB “Rode & partneri” (Strēlnieku ielā 1, Rīga, LV-1010) un slēdzu vienošanos Nr. 118 ar advokātu Henrihu Damrozi (turpmāk – Advokāts) par mana tēva Ilgoņa Ancveira mantošanas lietu, kā arī par rīcībspējas ierobežošanu un aizgādņa iecelšanu manai mātei Zojai Ancverei. Es, Diks Ancveirs, un mana māte, Zoja Ancveire, bijām vienīgie mantinieki.
2014. gada 18. septembrī Advokāts vēršas Zemgales tiesas apgabala prokuratūrā ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu pēc teritoriālās piederības. Xurvl
Krimināllieta Nr.12503000514 tika uzsākta pēc panta, kas atrodams Krimināllikuma sadaļā “Noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu”. Lieta tiek nosūtīta Valsts policijas (VP) Zemgales reģionu pārvaldei, kur mēnesi tā tiek noturēta, un netiek veiktas nekādas kriminālprocesā noteiktās izmeklēšanas darbības, tādā veidā kavējot lietas faktisko apstākļu noskaidrošanu. Pēc Advokāta lūguma lieta tiek nosūtīta uz VP Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Organizētās noziedzības un noziegumu ekonomikas jomā apkarošanas nodaļu pie policijas inspektores Unas Meijeres. Pēc Dobeles rajona tiesas Zemesgrāmatas nodaļas datiem uz nekustamo īpašumu “Mežrozes” (Auru pagasts, Dobeles novads) pēc kadastra numura 46460010016 ir veikts jauns ieraksts, un kā īpašnieks norādīts Ingmārs Bergmanis personas kods: 281171-*****, kā pamatojums norādīts pirkuma līgums, kurš noslēgts 2014. gada 19. augustā. Tas esot noslēgts piecas dienas pirms mana tēva nāves. Ingmārs Bergmanis ir labās attiecībās ar Litu Markeri, viņi ir pazīstami no bērnības, savukārt Ingmāra Bergmaņa sieva ir mana tēva un mātes ģimenes ārste pie kuras viņus pierakstīja Lita Markere divas nedēļas pirms tēva nāves. Mans tēvs tiek ienests mašīnā un noguldīts uz aizmugurējā beņķa, jo viņš ir guļošs un tiek vests uz SEB bankas filiāli, kur tiek atvērts darījuma konts, filiālē tiek veikts darījums un nauda tiek pārskaitīta uz konta. Lita Markere darbojās uz ģenerālpilnvaras (izdota 2014.gada 14. augustā) pamata, ko paraksta mans tēvs Ilgonis Ancveirs bāriņtiesas loceklei Aijai Zemesarājai klātesot. Bāriņtiesas locekle ir manas mantojuma masas īpašuma “Rūjas” kaimiņiene un draudzene Litai Markerei, kuras īpašumā dzīvo mans tēvs, un piekļuve man ir apgrūtināta. Aijas Zemesarājas vīrs izmanto manam tēvam piederošu traktortehniku Pēc mana tēva nāves traktortehnika atradās kaimiņu īpašumā.
Persona, kuras īpašumā dzīvo mans tēvs iegādājas nekustamo īpašumu “Zundas 2” par kadastra vērtību, kas ir vairākas reizes mazāka par tirgus vērtību. Neviens nav redzējis naudu, kuru Lita Markele būtu maksājusi manam tēvam par iegādāto nekustamo īpašumu “Zundas 2”. Arī Dobeles rajona tiesas Zemesgrāmatas nodaļā nav maksājuma uzdevuma, kas apliecinātu, ka veikts naudas pārvedums. Lai veiktu īpašuma nostiprinājuma ierakstu reģistrā, samaksas apliecinošs dokuments ir viens no pamatiem. Zemesgrāmatas nodaļas atbildīgā darbiniece teikusi: “šāds gadījums ir pirmais manā darba pieredzē”. Tas rada šaubas par darbinieku lojalitāti. Litas Markeles darbību likumību ar Aijas Zemesarājas parakstītu pilnvaru.
Iepazīstoties ar pirkuma līgumiem, noslēgtām pilnvarām var noprast, ka paraksti, kurus veicis mans tēvs Ilgonis Ancveirs ir atšķirīgi un rada šaubas, vai tos ir veicis mans tēvs. Una Meiere kriminālprocesa ietvaros nosūtīja līgumus un izsniegto pilnvaru Valsts tiesu ekspertīzes birojam. 2016. gada 29. februārī saņemtā ekspertu slēdzienā Nr. 16-68 konstatēts, ka, iespējams, paraksts ir veikts neierastā stāvoklī, bet paraksti ir paša Ilgoņa Ancveita Griezos pie neatkarīgā sertificētā eksperta, kurš konstatēja, ka paraksta vieta ir skrāpēta un tikusi veikta ķīmiskas vielas iedarbe. Inspektore Una Meiere to neņem vērā. Advokāts vēršas 2014.gada 30. oktobrī ar iesniegumu Dobeles rajona prokuratūrā pie virsprokurora Aigara Grišāna ar lūgumu noraidīt prokurori Ieviņu Inausku, pamatojoties uz faktiem, kas apliecina, ka Ieviņai Inauskai ir draudzīgas attiecības ar kriminālprocesā iesaistītām personām. Ieviņa Inauska sniedz paskaidrojumus virsprokuroram, ka dotie apstākļi neietekmē lietas izskatīšanu un lūgums tiek noraidīts.
Pilnvarotā persona Lita Markele divas dienas pirms mana tēva nāves pārskaita manai mammai Zojai Ancveirei 35000 EUR. Advokāts vēršas tiesā ar civilprasību par rīcības spējas ierobežošanu un aizgādņa iecelšanu. Ņemot vērā to, ka mana māti 2017. gada 23. jūlijā, ar neatliekamās medicīniskās palīdzību tiek nogādāto Jelgavas pilsētas slimnīcā ar diagnozi cerebrāls infarkts. Māte nespēj runāt un sazinās, raksta ar grūtībām, nespēj skaidri noformulēt domu. Pēc mana tēva lūguma manu māti pēc slimnīcas aprūpē viņas māsa Anna Stepanova, jo man pieeja “Ādamiem” ir apgrūtināta. Pēc mana tēva nāves māte tiek vesta pie zvērinātas notāres Ilzes Popeles kārtot dažādas lietas, tai skaitā arī mantojuma lietas. 2014. gada 16. septembrī viņa tiek vesta uz Rīgu pie notāres slēgt dāvinājuma līgumu 30000 EUR apmērā ar māsu Annu Stepanovu.
Visos šajos darījumos ir saskatāmas noziedzīga nodarījum pazīmes, kura ir veiktas organizētā grupā ar skaidri noteiktām iepriekš izplānotām darbībām. Pilnvaru raksta bāriņtiesas locekle Aija Zemesatāja, kura dzīvo kaimiņos, pilnvaro savu kaimiņieni Litu Markeli, kuras īpašumā dzīvo mani vecāki. Viens no īpašumiem tiek pārdots mežsargam Ingmāram Bergmanim, kurš ir Litas Markeles bērnības draugs, vecāki tiek piereģistrēti pie jaunas ģimenes ārstes, kura ir mežsarga Ingmāra Bergmaņa sieva. Visi darījumi tiek veikti pie zvērinātas notāres Ingas Popeles un to visu uzrauga prokurore Ieviņa Inauska. Protams, ka Dobele nav teritoriāli liela pašvaldība ar lielu iedzīvotāju skaita, tomēr “roka mazgā roku” princips ir pārāk acīm redzams. Advokāts vērsās prokuratūrā, lai lietu pārsūtīti citai policijas pārvaldei, pamatojoties uz to, ka lietā iesaistītas personas, kuras varētu apgrūtināt procesa norisi un patieso apstākļu noskaidrošanu. Taču prasība tika noraidīta. 2016. gada 29. aprīlī lieta tika izbeigta. Mēģinājumi atjaunot krimināllietu ir neveiksmīgi.
