Čakša nodod Saeimai zemas kvalitātes likumprojektu, kurā jau paredzēts cits – īstais likums
Līdz Saeimai ir nonācis ilgi gaidītais Veselības aprūpes finansēšanas likums projekts, pie kura Veselības ministrija (VM) un dažādi VM pieaicinātie eksperti un tā saucamie sociālie partneri jau strādāja no februāra. Šķiet, nevienu nepārsteidz, ka likuma kvalitāte ir zema gan saturiskā ziņā, gan attiecībā pret citiem normatīviem aktiem, ar kuriem saskaņā būtu jāstrādā šim likumam. Un nu jau to nekautrējoties atzīst pat augstākie VM ierēdņi – tādi kā valsts sekretāra p.i. D. Mūrmane – Umbraško, kuras tiešais uzdevums ir sekot kvalitatīvai un savlaicīgai likuma izstrādei.
Jāatzīmē, ka D.Mūrmane – Umbraško tika atrotēta atpakaļ uz VM no Nacionālā veselības dienesta (NVD), kur pēc ministres A. Čakšas atzinuma strādāja slikti, NVD darbs netika uzlabots, un netika veikts e-veselības pilotprojekts, kā to paredzēja MK pieņemts lēmums un kas bija strīdus iemesls atlikt e-veselības ieviešanu ģimenes ārstiem.
Lai kaut cik glābtu situāciju ar nekvalitatīvo likumprojektu un nevajadzētu to publiski atzīt par galīgo brāķi, koalīcija vienojās, ka Valsts obligātās veselības apdrošināšanas kārtību un veselības aprūpes pakalpojumu klāstu noteiks cits likums – Valsts obligātās veselības apdrošināšanas likums, kuram būtu jāstājas spēka no 2018. gada 31. decembra, – tas nozīmē, ka dienas gaisma tam būtu jāierauga jau nākamā gada vasarā, īsi pirms vēlēšanām.
Jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums ir zaudējis vēl vienu būtisku sadaļu – solīto 4 % finansējuma apjomu no IKP, kas liecina, ka A.Čakšai nav politiska spēka un aizmugures, lai sasniegtu iepriekšējo apsolījumu nozarei.
Kaut arī 4% no IKP ne tuvu nav tie, kas nosegtu visas vajadzības veselības aprūpē (vidēji tie ir 7% no IKP), bet nu šis zaudējums ministrei neļauj plivināt uzvaras karogu un gūt nedalītu nozares atbalstu savā postenī, kurš šobrīd ir sašūpojies vēl daudz vairāk nekā agrāk.
Tiesa, šīm veselības aprūpei paredzēto procentu norādēm likumā šā vai tā nav nekādas jēgas, jo ne jau tos ņems vērā Saeima, samērojot budžetu un to pieņemot. VM būtu jābūt skaidri parādītiem aprēķiniem par nozari, nevis akli ar pirkstu debesīs bakstītiem cipariem.
Uz priekšu nevirzās arī citi darbi, bez kuriem nav iedomājams sakārtot veselības nozari, – tarifu aprēķini, kvalitātes standarti, vadlīnijas. Jaunajā likumā ir pazudis punkts, kas kaut nedaudz iezīmēja savākto miljonu izlietojumu.
Nav atrodams jēdziens “kvota”, ar kuru ir saskāries gandrīz ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš gribējies pierakstīties uz izmeklējumiem vai pie speciālista, arī bērniem bieži vien vecāki ir spiesti izvēlēties maksas pakalpojumus.
Vai tiešām VM azotē ir aprēķini un reformu plāns, kā ar esošo finansējumu nosegt visas apsolītās vajadzības, it īpaši jau nodokļu maksātājiem, kam nu tiek solīts pilnīgi viss?
Nav saprotams, kas motivēs nodokļu nemaksātājus pēkšņi uzticēties valstij un maksāt īpašo nodokli, ja nu neparedzēti ir sanācis izkrist no darba tirgus vai uzsākt lauksaimnieka gaitas, kur ir citi nodokļu maksāšanas principi. Vai tiešām ar 4 eiro mēnesī tiks garantēta pieeja pilnīgi visam, kad tas nepieciešams ar augstu kvalitāti un atbildību no mediķu puses?
Par to likums klusē, – kā vienmēr ir pienākumi iedzīvotājiem, bet par saviem pienākumiem un atbildību VM klusē, jo tādas nav. Esošā sistēma turpinās darbu ierastā režīmā, jo nekādas citas izmaiņas nav paredzētas, pat Ministru kabineta noteikumi kopumā tiek saglabāti tie paši ar tiem pašiem mistiski aprēķinātiem tarifiem, kvotu sadali un atskaites principiem.
Ierastais režīms nozīmē to, ka paniski tiek meklēti finanšu līdzekļi valsts vai iedzīvotāju kabatās, lai apmaksātu esošo neefektīvo ārstniecības pakalpojumu sniegšanas sistēmu. Nekas redzami nemaz netiek darīts, lai tā nauda, kuru VM grasās iegūt, tiktu izlietota saimnieciski un mērķtiecīgi.
Faktiski šis likums ir kā dārgs finanšu ielāps nejēdzīgajai veselības aprūpes sistēmai. Jau tagad aptuvenie aprēķini ikvienam domājošam veselības vadītājam liek saprast – nepietiks! No iedzīvotājiem un valsts budžeta VM grasās vākt finanšu līdzekļus un mest tos līdzšinējā nejēdzībā…
Turklāt – vai likumā ietvertā norma nodokļu nemaksātājiem ik gadu paaugstināt procentu no minimālās algas sociālā nodokļa iet kopā ar valdības nostāju ik gadu palielināt sociālā nodokļa likmi arī darbaspēkam?
Izskatot likumu, nav skaidrs, kāpēc A.Čakša uzņēmusies VID lomu nodokļu iekasēšanā, nosakot divus veselības aprūpes pakalpojumu grozus – nodokļu maksātājiem un nemaksātājiem.
Vai nodokļu nemaksātāji ir mazāk slimi? Vai Satversme paredz iedzīvotāju segregāciju un Latvija vairs nebūs sociāli atbildīga valsts? Turklāt šī brīža tendences pasaulē ir nevis kādam ko liegt veselības aprūpē, bet tieši pretēji – paplašināt pieejamību iespējami plašākam lielākam cilvēku lokam.
Ministre A.Čakša tikai braukā ārzemju vizītēs, bet neņem vērā Pasaules Veselības organizācijas, OECD, Pasaules bankas vai citu atzītu ekspertu ieteikumus, kā sakārtot un organizēt veselības aprūpes sistēmu valstī pie ierobežotiem līdzekļiem.
Kārtējo reizi ir radīta ilūzija, kas nu jau sagruvusi, pirms tā sākta izskatīt Saeimas komisijās. Var tikai apbrīnot ministres A.Čakšas nekaunību, nododot Saeimas deputātiem tālākam darbam tik zemas kvalitātes normatīvo dokumentu, ko pat grūti nosaukt par likumu un kurā jau paredzēts cits – īstais likums, kurš nu būšot tas, kas sakārtošot un ieviesīšot veselības aprūpes finansēšanas un pakalpojumu saņemšanas kārtību valstī.
…Info avots: http://m.pietiek.com/raksti/caksa_nodod_saeimai_zemas_kvalitates_likumprojektu,_kura_jau_paredzets_cits_-_istais_likums
Gatis Celms
Īsa pamācība… slimošanā
Kamēr valdība reformē, bet tauta pamatoti šūmējas par kārtējiem papildu līdzekļu iekasēšanas plāniem, tiek pilnīgi aizmirsts par pašu svarīgāko – kā maksimāli ātri dabūt slimnieku atpakaļ uz kājām.
Ir pilnīgi skaidrs, ka esošā veselības aprūpes sistēma ir totāls haoss, bet tas nav tikai naudas jautājums. Sabiedrības izglītošana, tolerance, informācijas pieejamība, birokrātijas mazināšana, atbildības uzņemšanās, uzticība celšana, atbalsta grupas utml. arī ir būtiskas daļas, kas ietekmē slimošanas cēloņu un seku sakarību.
No slimošanas nav pasargāts itin neviens! Nav garantijas, ka, priecīgi pastaigājoties pa mežu, nesastapsi inficēto ērci, mielojoties kafejnīcā, nesaķersi hepatītu, pārvietojoties nedabūsi tuberkulozi vai, laižot pasaulē bērniņu, netiksi pie organismam bīstamas infekcijas.
Kad parādās pirmie saslimšanas simptomi, mēs – visi iesaistītie – kā paviršie būvnieki vēlamies tik aizšpaktelēt redzamo plaisiņu, pilnīgi ignorējot faktu, ka patiesībā brūk pamati. Te būtu vērtīgi, ka jau skolas veselības mācības stundās ne tikai tiek filozofēts par g-punkta atrašanos galaktikā, bet arī tiek sniegts praktisks ieskats, kas ir neirologs, endokrinologs, reimatologs u.c. „–logi”, jo sastapšanās varbūtība ar tiem, ja ne pašam, tad kādam ļoti mīļam tuviniekam ir diezgan neizbēgama.
Kliedēšu ilūzijas, ja plāno paļauties tikai uz ģimenes ārsta kompetenci. Viņš pamatā veic pediatra funkcijas, bet, lai nosūtītu pie speciālista, viņam jāizsver, vai esi dārgās kvotas vērts. Lai tālākā slimošanas pieredze nelīdzinātos piezemēšanai Minjonu pasaulē, mācies formulēt savu vajadzību konkrēti un, vēlams, anatomiski. Ja lolo ilūziju, ka tev ir paveicies ar pareizo nosūtījumu, patiesībā sākas īstas “bada spēles”.
Nauda būs vajadzīga, bet bez neatlaidības, tiesību zinātnēm, izpētes un komunikācijas prasmēm šai sistēmai cauri neizkulties. Sakariem ir spēks! Un tomēr riņķa dancis būs sācies, kad tiec mēnešiem svaidīts starp izmeklējumiem, ārstnieciskām iestādēm, metodēm un arvien jauniem speciālistiem. Līdz beidzot, kad ar savu izrakstu – slēdzienu Bībeli nonāksi pie “īstā”, pierē saņemsi “ups, bet te jau viss ir ielaists!”.
Atkāpei – ir saslimšanas, kuru progresija notiek līdz pat pa stundām. Bet mūsu sistēmā vispirms ir jāsagaida savs „zvaigznīšu brīdis” – perfektākais balanss starp banālo un brutālo. Tā, piemēram, ārstēšanas iestādes noteikta pieraksta diena, kad pēc pacietīgas savas kārtas gaidīšanas tavs „randiņš’ ar dakteri tiks piedāvāts tik nākamajā vai pat aiznākamajā gadalaikā.
Lai, laikam ejot, nerodas apjukums izietajos un vajadzīgajos „dakter-ologos”, ir vērts veidot savu pārskata shēmu ar profesionāliem un valsts līgumu noslēgušiem speciālistiem, gluži kā krimi filmās, rūpīgi izsvītrojot vai papildinot karteļa dalībniekus.
Atpakaļ pie “Ups, te jau viss ir ielaists!” ir jāuztver kā ļoti pozitīvs komentārs no patiesi drosmīga un atbildības uzņēmīga speciālista. Tāpēc ka ar šo, iespējams, būsi ticis pie DIAGNOZES! Neskatoties uz šokējošo vēsti, sajūtas ir līdzīgas kā augstskolas izlaidumā, kad – naivi šķiet – paveiktais un ieguldītais beidzot ir vainagojies un tagad VISS tik sāksies….
Ir vērts izbaudīt šo apskaidrības mirkli, kad it kā apzinies, kuru „veselības taku” būtu jāmēģina iziet, lai tiktu atpakaļ uz kājām. Tālāk nedrīkst zaudēt savu dzirksteli, jo priekšā gaida jaunās “bada spēles”. Vilšanās lavīna ir neizbēgama – rindas kā valsts tā komerc-iestādēs, speciālistu vai medikamentu nepieejamība, limiti, trūkums, un nedz diagnoze, nedz invaliditātes statuss nepalīdzēs operatīvi rīkoties. Tu būsi tikai sīka molekula starp ļoti daudziem, kas ir jau pamatīgi un neatgriezeniski iestrēguši veselības iestāžu palātās un koridoros.
Ko darīt? Pēc iespējas ātrāk aptvert reālo situāciju, apzinoties, ka nevienu neinteresē, vai karjeras laikā esi iemaksājis nodokļos vairāk nekā dažs labs mūža garumā vai esi daudzbērnu ģimenes galva, vai arī ka ar savu profesionālo kompetenci varētu būtiski celt šīs valsts tautsaimniecību. Neceri uz proaktīvu valsts palīdzību, drosmīgiem ārsta lēmumiem vai sabiedrības toleranci.
Rīkojies, spītējot bezspēcībai, jo tavai saslimšanai var būt progresējošā gaita. Mācies atšķirt speciālistu no klerka, citādi noslīksi zilo, sarkano, veidlapu un cita formāta papīru purvā, tā arī nemaz netiekot līdz patiesai ārstēšanai. Izglītojies un cīnies, jo, ja padosies, varēsi, vienīgais, kāpt pa invalīda pjedestālu, “mazohistiski baudot” tā iedalīto grupu “priekšrocības”.
Risinājums būšot – jaunā reforma!? Par to gan domājot, ataust regulāri piedzīvotā aina, kad medicīnas aprūpes darbinieki neziņā rausta plecus. Interesanti, pēc kāda konkrēta rīcības plāna šie reformas papildu līdzekļi tiešā, nevis pakārtotā veidā veicinās slimnieku ātru un veiksmīgu atveseļošanos?
Ja plānā ir vien demagoģija par medicīnas iestāžu mistiskiem uzlabojumiem, aprūpes personāla labklājības celšanu vai virtuālo sistēmu attīstības neatliekamību, tad humāno apsvērumu dēļ aicinu valdību kā primāro Latvijā legalizēt eitanāziju…
…Info avots: http://m.pietiek.com/raksti/isa_pamaciba_slimosana
