Kara laika regulējums miera laikā steidzamības kārtībā

21.4.2016 Saeimas vairākums ir apņēmies visātrākajā režīmā pieņemt strīdīgos grozījumus Krimināllikumā. Pieņemsim, ka stājas spēkā viena no dīvainajām Krimināllikuma grozījumu redakcijām, kuras vājprātīgas steidzamības ātrumā ir samudžinājusi Saeimas Juridiskā komisija.
Iztēlosimies piemēru. Dažas minūtes pēc tam, kad tika apstiprināts jauns Ministru prezidents, uz kādu Saeimas struktūru atskan zvans. Darbiniece paceļ klausuli, un tai tiek uzdots jautājums: «Sakiet, lūdzu, kurš ir iecelts par Latvijas Ministru prezidentu un kas balsoja pret?»
Darbiniece nosauc uzvārdu un nolasa balsotāju sarakstu.
Normāla un, es pat teiktu, ikdienišķa situācija. Ja Krimināllikuma grozījumi stāsies spēkā un atklāsies, ka informācija par Ministru prezidenta uzvārdu ir interesējusi kaut vienas valsts izlūkdienestu, bet darbiniecei ar likumu bija noteikti citi pienākumi, tad viss. Saeimas darbiniece jāiesloga uz desmit gadiem cietumā!
Neticat? Krimināllikuma grozījumos ir iecerēts noteikt brīvības atņemšanu (uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem) «par jebkādu citu ārvalsts izlūkdienestu interesējošu ziņu nelikumīgu nodošanu tam tieši vai ar citas personas starpniecību».
Ak dievs, kas notiks, ja kādu ārvalstu specdienestiem ieinteresēs latviešu modernā dzeja un dzejoļu krājums tiks pārtulkots (pārkāpjot autortiesību likumu, tātad nelikumīgi), lai to nodotu personai, kas varētu būt specdienestu starpnieks. Jābūvē daudz jaunu cietumu! Ikvienam Latvijas iedzīvotājam tagad būs jāzina no galvas visas tēmas, kas var ieinteresēt jebkuras iespējamās valsts jebkuru iespējamo izlūkdienestu.
Likumprojekta autori ir iecerējuši noteikt kriminālatbildību par «neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā nodot vai nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību».
Vienīgā piekāpšanās: no likumprojekta ir izslēgta ideja noteikt kriminālsodu par «kaitīgu darbību pret Latvijas drošības interesēm». Kas ir šīs intereses, neviens nezina. Valsts noslēpuma objektu saraksts (Ministru kabineta noteikumi Nr. 887) ir publiski pieejams. Par to ir viss skaidrs. Taču kas ir drošības intereses? Katram ir sava izpratne. Kāds uzskata, ka Latvijas drošības interesēs ir ierakt kājnieku mīnas uz Latvijas un Krievijas robežas. Savukārt bijušais SAB direktors Jānis Kažociņš nesen izteicās, ka Latvijas svarīgākie drošības jautājumi ir izglītības un veselības aizsardzības sistēmu sakārtošana.
Ja novērtējam lietišķi un racionāli, tad grozījumi Krimināllikumā ir kara laika juridiskās normas, kas tiek ieviestas miera laikā. Šādi likumi būtu saprotami kara laika apstākļos, kad neviens nevar paredzēt nejaucības, kuras var izgudrot ļauns un viltīgs pretinieks. Miera laikā, turklāt steidzamības kārtā, pieņemt kara laika normas ir loģiski un saprotami tikai tādā gadījumā, ja ir droša informācija, ka jau tuvākajās dienās sāksies globāla vai reģionāla mēroga militārs konflikts, kurā tiks smagi skarta Latvijas teritorija. Tad noteiktas izmaiņas likumos būtu apspriežamas. Protams, saprātīgā un racionālā redakcijā. Var ņemt par pamatu Lielbritānijas vai ASV Otrā pasaules kara laika juridiskās normas.
Ja liels karš tuvāko nedēļu vai mēnešu laikā netiek plānots, tad drīzāk būtu jāizstrādā juridisks regulējums, kurš tiktu iedarbināts tikai noteiktos apstākļos un uz fiksētu laiku, tad, kad tiktu izsludināti hibrīdkara draudi.
Līdzīgs juridisks regulējums ir Francijā, kur gadījumos, kad tiek apdraudēta nacionālā drošība, uz laiku stājas spēkā īpašs regulējums. Pēc 2015. gada 13. novembra terora akta Francijā uz laiku tika izsludināts īpašais stāvoklis, kad drošības struktūrām ir vienkāršota kratīšanas un īslaicīgas aizturēšanas procedūra. Tiklīdz īpašā stāvokļa termiņš beidzas vai draudi nacionālajai drošībai ir novērsti, tiek atjaunots parastais regulējums.
To, kāpēc Latvijā steidzamības kārtā tiek ieviesti kara laika likumi, varētu izskaidrot likumprojekta autori un tie deputāti, kas par to balsoja. Taču neviens no tiem neko jēdzīgu tā arī nav spējis atbildēt.
…Info avots: http://nra.lv/viedokli/juris-paiders-3/170109-kara-laika-regulejums-miera-laika.htm