EK par Mažeiķu-Reņģes posma noārdīšanu soda Lietuvas valsts dzelzceļu ar gandrīz 28 miljoniem eiro
Rīga, 2.okt., LETA. Eiropas Komisija (EK) noteikusi Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam “Lietuvos geležinkeliai” nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, ir pārkāpis Eiropas Savienības (ES) konkurences noteikumus, pirmdien paziņojusi EK.
Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam noteiktais naudassods ir 27 873 000 eiro.
Kompānijai trīs mēnešu laikā jāizstrādā darbības plāns, kā situāciju vērst par labu, un jāsaskaņo tas ar EK. Lietuva divu mēnešu laikā sodu var pārsūdzēt Luksemburgā bāzētajai Eiropas Savienības tiesai, savukārt cietušajām pusēm ir tiesības celt prasību par zaudējumu atlīdzināšanu.
“Lietuvos geležinkeliai” vadība paziņojusi, ka sīki izanalizēs EK lēmumu un lems, kā rīkoties, lai uzņēmums ciestu pēc iespējas mazākus zaudējumus.
Kā norādījusi par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere, “”Lietuvos geležinkeliai” izmantojuši savu kontroli pār valsts dzelzceļa infrastruktūru, lai kaitētu konkurentiem dzelzceļa pārvadājumu nozarē”.
“Eiropas Savienībai ir vajadzīgs labi funkcionējošs dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgus. Ir nepieņemami un vēl nav pieredzēts, ka uzņēmums demontē sabiedrisko dzelzceļa infrastruktūru, lai pasargātu sevi no konkurences,” viņa uzsvērusi.
EK veiktajā izmeklēšanā secināts, ka šīs darbības ierobežoja konkurenci dzelzceļa pārvadājumu tirgū, liedzot vienam no lielākajiem “Lietuvos geležinkeliai” klientiem – Polijas naftas koncerna “PKN Orlen” kontrolētajam Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmumam “Orlen Lietuva” – izmantot cita dzelzceļa operatora pakalpojumus.
“Lietuvos geležinkeliai” nav pierādījis, ka tam bija objektīvs pamatojums likvidēt šo sliežu ceļa posmu. Šādi rīkojoties, uzņēmums ir pārkāpis Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 102.pantu, kurā ir paredzēts dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums, norādīts EK paziņojumā.
EK lēmumā paredzēts ne tikai naudassods, bet arī prasība “Lietuvos geležinkeliai” novērst pārkāpumu un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kam ir tāds pats vai līdzvērtīgs mērķis vai iedarbība. Demontētā posma atjaunošana Lietuvai varētu izmaksāt vēl 20 miljonus eiro.
“Šo jautājumu, ko esam mantojuši [no iepriekšējās uzņēmuma vadības], tāpat kā citas no pagātnes mantotās problēmas, mēs centīsimies atrisināt ekonomiski optimālākajā ceļā, kas “Lietuvos geležinkeliai” radītu vismazākos zaudējumus,” paziņojumā presei pirmdien norādījis dzelzceļa uzņēmuma vadītājs Mants Bartuška, kas šai amatā stājās pērn decembrī.
Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis pagājušajā nedēļā ziņu aģentūrai BNS izteicās, ka Lietuva liks lietā visas likumīgās iespējas pierādīt savu taisnību.
19,5 kilometrus garais dzelzceļa posms “Orlen Lietuva” un “Lietuvos geležinkeliai” konflikta dēļ negaidīti tika slēgts 2008.gadā, atsaucoties uz sliežu ceļu slikto stāvokli un steidzamu remontdarbu nepieciešamību.
Pēc “Orlen” iesniegtās sūdzības EK 2011.gadā veica pārbaudes “Lietuvas dzelzceļa” telpās un 2013.gada martā sāka oficiālu pretmonopola procedūru. 2015.gada janvārī EK nosūtīja uzņēmumam iebildumu paziņojumu.
Septembra sākumā Lietuvas premjers paziņoja, ka Lietuva piedāvājusi koncernam “PKN Orlen” labvēlīgus pārvadājumu tarifus apmaiņā pret to, ka Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posms netiktu atjaunots. Kā viņš tobrīd sacīja aģentūrai BNS, tarifu piedāvājums ietverts priekšlikumos par strīda risināšanu, ko “Lietuvos geležinkeliai” izteikusi koncernam.
Taču Latvijas valdība pagājušajā nedēļā iesniedza Lietuvai oficiālu notu, kurā pieprasīja atjaunot izārdīto posmu un nodrošināt iespēju pārvadāt kravas pa Latvijas dzelzceļiem.
Pērn Brisele aicināja Lietuvu izvēlēties vienu no diviem risinājumiem – maksāt lielu naudassodu un atjaunot demontēto posmu vai arī reorganizēt kompāniju “Lietuvos geležinkeliai”, nošķirot dzelzceļa infrastruktūru un pārvadājumus saskaņā ar ES ceturto jeb dzelzceļa tiesību aktu paketi. Taču šīs idejas kritiķi brīdinājuši, ka Lietuvas valsts var zaudēt ienesīgo kravu pārvadājumu biznesu.
Kā apgalvo “Lietuvos geležinkeliai”, Mažeiķu-Reņges posms bijis tikai viens no alternatīvajiem variantiem satiksmei ar Latviju, bet nebūt ne vienīgais ceļš un savulaik noārdīts drošības apsvērumu dēļ, tomēr arī pēc tam nodrošinātas dzelzceļa satiksmes iespējas ar kaimiņvalsti.
Uzņēmums minējis, ka 2007.gadā, kad šis posms vēl izmantots, no Lietuvas uz Latviju pārvests 675 000 tonnu naftas produktu, bet, kopš tas vairs netiek lietots, šis apjoms svārstījies no 480 000 līdz 941 000 tonnām gadā, tai skaitā pērn sasniedzis 844 000 tonnu.
Laikā, kad tika noārdīts Mažeiķu-Reņģes posms, Lietuvā pie varas bija sociāldemokrātu premjera Ģedimina Ķirķila valdība, kurā satiksmes ministra amatu ieņēma vēlākais premjers Aļģirds Butkevičs, savukārt “Lietuvos geležinkeliai” vadīja Stasis Dailīdka, kas pagājušā gada nogalē atkāpās no amata, uzņēmumam saņemot asu kritiku par patvaļīgu un necaurskatāmu darbību.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/89DA3192-F380-4EAC-8CBE-3B283B1651AF/
Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma vadītājs pieļauj iespēju pārsūdzēt EK piespriesto naudassodu par Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļa izārdīšanu
Viļņa, 6.okt., LETA. Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma “Lietuvos geležinkeliai” vadītājs Mants Bartuška pieļāvis iespēju vērsties Eiropas Savienības tiesā, lai mēģinātu panākt, lai uzņēmumam tiek samazināts vai atcelts 28 miljonu eiro naudassods, ko tam noteikusi Eiropas Komisija (EK) par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, likvidējot Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļu starp Lietuvu un Latviju.
Kā Bartuška atzinis intervijā ziņu aģentūrai BNS, viņš vēl nav pilnībā iepazinies ar EK lēmumu, bet pie tā strādā komanda.
“Konkrētu norādījumu, kā vajadzētu izlabot situāciju, tur nav. Ir noteikts naudassods, un ir otra daļa, kur ar Komisiju jāvienojas par situācijas izlabošanu, kas varētu būt Reņģes [posma] atjaunošana vai citi soļi. Bet konkrētības šai ziņā nav, saskaņā ar procedūrām būs diskusija ar EK, vai atjaunot Reņģes ceļu, vai arī veikt citus pasākumus,” stāstījis Bartuška.
“Lieta ir sarežģīta, tā tika gatavota astoņus gadus, šādu vai līdzīgu lietu pat Eiropas mērogā nav nemaz tik daudz. Var pat runāt par precedentu,” viņš spriedis. “Izvērtējot varēs lemt, ko darīt tālāk. Viens no variantiem – pārsūdzēt un censties panākt, lai naudassods tiktu anulēts vai samazināts. Jāsaprot arī, ka gan Latvija, gan citas ieinteresētās puses var iesniegt sūdzību un pieprasīt papildu kaitējuma atlīdzināšanu, tātad jautājums nav tikai par 28 miljoniem eiro.”
“Mēs izvērtēsim iespējas pārsūdzēt un uzvarēt, jo uzskatu, ka nav vērts pārsūdzēt tādēļ vien, lai pārsūdzētu un iegūtu laiku. Gribas šo jautājumu atrisināt, jo tas bojā gan “Lietuvos geležinkeliai” reputāciju, gan attiecības ar partneriem,” atzinis Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma vadītājs. “(..) Pārsūdzība jāizvērtē ļoti nopietni, jo summas ir ļoti lielas, īpaši apsverot, kur vēl iespējamas papildu prasības, un summas var pieaugt līdz 100 vai 200 miljoniem eiro – uzņēmumam tā būtu ļoti liela finansiālā nasta.”
Bartuška arī norādījis, ka uzņēmums ar Polijas naftas koncerna “PKN Orlen” kontrolēto Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmumu “Orlen Lietuva”, kas vērsās pie EK ar sūdzību pa konkurences pārkāpumu, jau risina sarunas par to, kā notikušo vērst par labu, un gatavojas runāt arī ar Latviju.
“Mēs ar saviem partneriem vienmēr esam gatavi runāt un meklēt risinājumus pat tādās sarežģītās situācijās kā Reņģe. Runāsim gan ar “Orlen”, gan Latvijas partneriem, un tas, vai būs iespējams atrast kompromisu, būs atkarīgs no abām pusēm. Ar “Orlen” jau esam sākuši sarunas, skatīsimies,” viņš sacījis.
Lūgts komentēt septembrī izskanējušos premjerministra Sauļus Skverneļa izteikumus, ka Lietuva piedāvājusi “Orlen” labvēlīgus pārvadājumu tarifus apmaiņā pret to, ka Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posms netiktu atjaunots, Bartuška atbildējis, ka vēl ir pāragri sīkāk runāt par šīm diskusijām.
“Domāju, ka ir jārunājas un jārod risinājumi, par kuriem varēs paziņot,” viņš sacījis. “Mēs saprotam, kad “Orlen” pārvadājumus Latvijas virzienā uzskata par svarīgiem, mēs runāsim, lai tie būtu droši un stabili. Savienojumi ar Latviju pastāv un šobrīd tiek izmantoti tikai par 20%. Visa infrastruktūra galu galā ietekmē pārvadātāju tarifus, mūsu mērķis ir panākt, lai visiem pārvadātājiem tie būtu pēc iespējas zemāki. Jo zemāki tie būs, jo Lietuvas virziens būs konkurētspējīgāks. Ja iespējams atrast visiem izdevīgu risinājumu, mēs to pameklēsim.”
Pēc Bartuškas teiktā, viens no pirmajiem soļiem būs “Lietuvos geležinkeliai” reorganizācija, nodalot atsevišķi dzelzceļa infrastruktūras apsaimniekošanu un kravu un pasažieru pārvadājumus un nododot tās meitasuzņēmumiem, kurus pārvaldītu viena kompānija.
“Kā reālistisku scenāriju mēs šobrīd vērtējam iespēju spert pirmo soli un nodalīt darbības jomas un pārcelt tās uz meitassabiedrībām un kopīgu mātessabiedrību. Tādu variantu kā lielajās Eiropas valstīs – Vācijā, Francijā, kur šie modeļi darbojas,” viņš piebildis.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B4435C8A-7D63-4C1A-9D60-EE5FC1B46225/
Juristi saredz iespēju apstrīdēt Lietuvas dzelzceļam noteikto 28 miljonu eiro naudassodu, bet lielas cerības nelolo
Viļņa, 3.okt. LETA–BNS. Juristi Lietuvas valdībai ieteikuši nopietni apsvērt iespēju pārsūdzēt tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam “Lietuvos geležinkeliai” nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļa likvidēšanu starp Lietuvu un Latviju, tomēr lielas cerības uz sekmīgu iznākumu nelolo.
Viņi atzīst, ka šāda pesimistiska viedokļa iemesls ir tiesas prāvu statistika un atklātībā zināmie argumenti.
Izšķirties par tiesāšanos Lietuvu varētu pamudināt iespēja, ka gadījumā, ja EK lēmums netiks apstrīdēts un stāsies spēkā, tas pavērs ceļu Latvijas valsts akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš” vai Polijas naftas koncerna “PKN Orlen” kontrolētajam Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmumam “Orlen Lietuva” pieteikt savas prasības par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.
Vienlaikus norādīts, ka tiesu maratons ļautu lietuviešiem attālināt soda nomaksu.
Lēmums par to, vai tiesāties, Lietuvai jāpieņem 70 dienu laikā. Šobrīd varas gaiteņos tiek aktīvi spriests par iespējamajiem plusiem un mīnusiem – gan ekonomiskajiem, gan politiskajiem.
Kā ziņu aģentūrai BNS sacījis advokātu biroja “Sorainen” partneris Daivis Švirins, valsts uzņēmumam jāizmanto “visas iespējas, ja tādas ir saskatāmas, iekams pacelt rokas padodoties”.
“Manuprāt, iespējas pastāv, bet, lai vērtētu detalizētāk, ir jāzina visi materiāli, uz ko EK balstījusi savu lēmumu. Galvenais strīds ir par to, vai sliežu ceļš tika izārdīts, lai traucētu pa turieni vest kravas, vai arī bija citi, tehniska rakstura iemesli,” viņš norādījis.
Līdzīgu viedokli paudis advokātu biroja “Glimstedt” partneris Andrjus Ivanausks.
“Par šo situāciju zinām diezgan daudz, un ļoti daudz ir datu, kas liecina pret “Lietuvos geležinkeliai”. Protams, jāraugās, kāds ir EK faktiskais pamatojums un juridiskais saturs. Visos gadījumos jāpārbauda Komisijas skatījums tiesās un jāpaskatās, vai tur viss pareizi izdarīts, vai nav pieļauti procedūras pārkāpumi,” viņš sacījis.
Juristi uzsver, ka tiesāšanās Lietuvai varētu būt svarīga ne tikai piespriestā naudassoda dēļ, bet arī saistībā ar iespējamajām cietušo pušu prasībām par kaitējuma atlīdzināšanu.
“Ja saskatāmas skaidras iespējas un paredzams sekmīgs strīda iznākums, tad viens no racionālajiem risinājumiem būtu pārsūdzēt EK lēmumu, jo tā varētu gan atrisināt jautājumu par pašu naudassodu, gan novērst iespējamās prasības par zaudējumu atlīdzināšanu,” izteicies Švirins.
Jau ziņots, ka EK noteikusi uzņēmumam “Lietuvos geležinkeliai” 27 873 000 eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļu, ir pārkāpis Eiropas Savienības (ES) konkurences noteikumus. Iespējamo konkurences pārkāpumu EK izmeklēja pēc Latvijas un “Orlen Lietuva” prasības.
19,5 kilometrus garais dzelzceļa posms “Orlen Lietuva” un “Lietuvos geležinkeliai” konflikta dēļ negaidīti tika slēgts 2008.gadā, atsaucoties uz sliežu ceļa slikto stāvokli un steidzamu remontdarbu nepieciešamību.
EK savukārt atzinusi, ka pēc sliežu ceļa demontēšanas uzņēmumam “Orlen” nācies savas kravas uz Latviju vest pa krietni garāku maršrutu, noraidot lietuviešu argumentus, ka sliežu ceļš izārdīts drošības apsvērumu dēļ.
“Latvijas dzelzceļš” jau apliecinājis, ka apsver iespēju pieprasīt kaitējuma atlīdzināšanu, bet “Orlen” Briseles lēmumu pagaidām nekomentē.
“Zaudējot EK lietu un tiesā neapstrīdot pārkāpumu, pastāv prezumpcija, ka kaitējums jau ir nodarīts un tagad tikai jāaprēķina zaudējumu apmērs. Paturot prātā, ka mums ir skaidrs cietušais [“Orlen Lietuva”] vai pat divi [ “Latvijas dzelzceļš”], tādēļ vien ir vērts [EK] lēmumu apstrīdēt,” spriedis Ivanausks.
Runājot par EK veiktās izmeklēšanas ilgo norisi, juristi to vērtējuši atšķirīgi.
Pēc “Orlen” iesniegtās sūdzības 2011.gadā EK veica pārbaudes “Lietuvos geležinkeliai” telpās un 2013.gada martā sāka oficiālu pretmonopola procedūru, bet 2015.gada janvārī nosūtīja uzņēmumam iebildumu paziņojumu, norādot uz iespējamu konkurences ierobežojumu.
Kā uzskata Švirins, ilgais izskatīšanas process varētu liecināt, ka Briseles amatpersonas nav bijušas drošas par savu nostāju.
Tikmēr advokātu biroja “Ellex Valiunas” partneris Marjus Juonis ir pretējās domās. Viņaprāt, ilgais ceļš līdz atzinumiem liecina, ka EK pirms lēmuma pieņemšanas, visticamāk, ne vienreiz vien izvērtējusi visus “par” un “pret”.
Pēc Juoņa teiktā, statistiskā iespējamība atspēkot EK lēmumu nav liela un Lietuvai būtu jāvelta uzmanībai ne tikai naudassodam, bet arī stratēģiskiem lēmumiem, tai skaitā dzelzceļu nozares caurskatāmības un efektivitātes veicināšanai.
Lietuvas Seima Ekonomikas komitejas priekšsēdētājs, valdošās Zemnieku un zaļo savienības frakcijas deputāts Virgīnijs Sinkevičs paudis pārliecību, ka valdībai jāturpina dialogs ar Eiropas Komisiju, bet lēmums par tiesāšanos jāpieņem pēc visu argumentu un risku apsvēršanas.
Viņš izteicis cerību, ka situācija varētu kļūt skaidrāka pēc ES konkurences komisāres Margrētes Vestageres nākamnedēļ paredzētās vizītes Lietuvā.
“Ir jāmēģina runāt, raudzīties vai mēs vēl kaut ko varam darīt,” norādījis Sinkevičs. “(..) Tā ir nūja ar diviem galiem – pastāv arī risks, ka otra puse arī var vērsties tai pašā tiesā un pieprasīt zaudējumu piedzīšanu. Tad varam zaudēt vēl vairāk, tādēļ labi jāpadomā, vai vērsties [tiesā].”
Gan Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis, gan satiksmes ministrs Roks Masjulis uzsvēruši, ka Lietuva savas intereses aizstāvēs ar tiesiskiem līdzekļiem, bet no sīkākiem komentāriem pagaidām atturējušies.
Uzņēmumu “Lietuvos geležinkeliai” juridiskajos jautājumos šobrīd Briselē pārstāv Lielbritānijas advokātu birojs “Linklaters”.
“Lietuvos geležinkeliai” pārsūdzība varētu tikt izskatīta divu instanču ES tiesās, un šis process ilgtu vairākus gadus.
Valdības pārstāvji pagaidām nav lēsuši, cik šī tiesāšanās Lietuvai varētu izmaksāt, jo ar līdzīgām konkurences lietām ES tiesā valsts līdz šim nav saskārusies.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/2B0D7307-45A1-4E52-8ECF-8FC9115A3A70/
Grībauskaite: Iepriekšējo Lietuvas valdību attieksme pret Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa jautājumu nodarījusi kaitējumu visai valstij
Viļņa, 2.okt., LETA. Iepriekšējo Lietuvas valdību iecietīgā attieksme pret valsts dzelzceļa uzņēmumu “Lietuvos geležinkeliai” jautājumā par Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļa noārdīšanu starp Lietuvu un Latviju nodarījusi kaitējumu visai valstij, pirmdien paziņojusi prezidente Daļa Grībauskaite, komentējot Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū
“Jaunā Satiksmes ministrijas un “Lietuvos geležinkelai” vadība saskaras ar agrāko vadītāju nolaidības un kļūdu sekām,” teikts komentārā, ko no prezidentes biroja saņēmusi ziņu aģentūra BNS.
Grībauskaite, kas jau pirms diviem gadiem kritizēja dzelzceļa uzņēmumu, ka tas uzvedas kā “valsts valstī”, tagad norādījusi, ka šādas patvaļīgas un bezatbildīgas izturēšanās un valdību iecietīgās attieksmes dēļ nākas ciest gan Lietuvas finansēm, gan reputācijai.
Kā ziņots, EK noteikusi uzņēmumam “Lietuvos geležinkeliai” 27 873 000 eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļu, ir pārkāpis Eiropas Savienības (ES) konkurences noteikumus. Iespējamo konkurences pārkāpumu EK izmeklēja pēc Latvijas un arī pēc Polijas naftas koncerna “PKN Orlen” kontrolētā Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmuma “Orlen Lietuva” prasības.
19,5 kilometrus garais dzelzceļa posms “Orlen Lietuva” un “Lietuvos geležinkeliai” konflikta dēļ negaidīti tika slēgts 2008.gadā, atsaucoties uz sliežu ceļu slikto stāvokli un steidzamu remontdarbu nepieciešamību.
Laikā, kad tas tika noārdīts, Lietuvā pie varas bija sociāldemokrātu premjera Ģedimina Ķirķila valdība, kurā satiksmes ministra amatu ieņēma vēlākais premjers Aļģirds Butkevičs, savukārt “Lietuvos geležinkeliai” vadīja Stasis Dailīdka, kas pagājušā gada nogalē atkāpās no amata, uzņēmumam saņemot asu kritiku par patvaļīgu un necaurskatāmu darbību.
Butkevičs ziņu aģentūrai BNS pirmdien sacījis, ka personisku atbildību par notikušo neizjūt, jo 2008.gadā vēl neesot bijis runas, ka Mažeiķu-Reņģes posms netiks atjaunots, bet drīz pēc tam notikušas vēlēšanas, pēc kurām darbu sākusi Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu premjera Andrjus Kubiļus valdība.
Tikmēr Kubiļus norādījis, ka EK lēmums viņu nepārsteidz, un atgādinājis, ka viņa valdība nemitīgi mudinājusi “Lietuvos geležinkeliai” atjaunot Mažeiķu-Reņģes posmu, uzskatot tā izārdīšanu par nepārdomātu rīcību.
2009.gada rudenī “Lietuvos geležinkeliai” paziņoja, ka minētā posma atjaunošana izmaksātu gandrīz 12 miljonus eiro, bet krīzes dēļ uzņēmums naudu šim mērķim atvēlēt nevar, tādēļ rosinās darbus iekļaut 2010.-2012.gada valsts investīciju programmā. Vēlāk Dailīdka solīja atjaunot dzelzceļu, bet toreizējais satiksmes ministrs Eliģijs Masjulis izteicās, ka šim darbam varētu piesaistīt ES līdzekļus. Tika izstrādāts arī rekonstrukcijas projekts, bet darbi tā arī netika uzsākti.
EK pēc “Orlen” iesniegtās sūdzības 2011.gadā veica pārbaudes “Lietuvos geležinkeliai” telpās un 2013.gada martā sāka oficiālu pretmonopola procedūru.
2014.gadā Dailīdka paziņoja, ka dzelzceļa posmu varētu atjaunot, ja tas būtu ekonomiski izdevīgs, bet tobrīd kravu plūsmas nebūtu varējušas kompensēt nepieciešamās investīcijas.
2015.gada janvārī EK nosūtīja uzņēmumam iebildumu paziņojumu, norādot uz iespējamu konkurences ierobežojumu.
Grībauskaite 2015.gada vasarā jau brīdināja, ka valsts dzelzceļa uzņēmumam par sliežu ceļa izārdīšanu draud naudassods desmitiem miljonu eiro apmērā, kritizējot “Lietuvos geležinkelai” par necenšanos sadarbībā ar EK meklēt risinājumu.
Toreizējais Lietuvas satiksmes ministrs Rimants Sinkevičs izteicās, ka Mažeiķu-Reņģes posma atjaunošanā ieinteresēta tikai “Orlen Lietuva”, bet reālākais risinājums modernizēt satiksmi ar Latviju ir Eiropas sliežu platuma dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” izbūve.
“Lietuvos geležinkelai” tobrīd norādīja, ka minētā posma atjaunošanas projekts ir izstrādāts, bet darbiem trūkst līdzekļu.
Drīz pēc tam Dailīdka izteicās, ka gadījumā, ja EK uzņēmumam piespriestu naudassodu, “Lietuvos geležinkelai” tiesātos.
Pērn maijā Sinkevičs paziņoja, ka Brisele aicina Lietuvu izvēlēties vienu no diviem risinājumiem – maksāt naudassodu, kas saskaņā ar tābrīža aplēsēm, varēja sasniegt 43 miljonus eiro, un atjaunot demontēto posmu vai arī reorganizēt kompāniju “Lietuvos geležinkeliai”, nošķirot dzelzceļa infrastruktūru un pārvadājumus saskaņā ar ES ceturto jeb dzelzceļa tiesību aktu paketi. Vēlāk ministrs norādīja, ka uzņēmums tiks pārkārtots saskaņā ar ES prasībām.
Jūnijā Lietuva iesniedza Eiropas Komisijai konfidenciālus dokumentus, kuros bija izklāstīts valsts redzējums par uzņēmuma pārkārtošanu.
Savukārt šogad septembra sākumā premjers Sauļus Skvernelis paziņoja, ka Lietuva piedāvājusi koncernam “PKN Orlen” labvēlīgus pārvadājumu tarifus apmaiņā pret to, ka Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posms netiktu atjaunots. Kā viņš tobrīd sacīja aģentūrai BNS, tarifu piedāvājums ietverts priekšlikumos par strīda risināšanu, ko “Lietuvos geležinkeliai” izteikusi koncernam.
Taču Latvijas valdība pagājušajā nedēļā iesniedza Lietuvai oficiālu notu, kurā pieprasīja atjaunot izārdīto posmu un nodrošināt iespēju pārvadāt kravas pa Latvijas dzelzceļiem.
Kā tagad norādījis Skvernelis, pēc EK lēmuma Lietuva meklēs tādus risinājumus, lai kaitējums valstij būtu vismazākais.
“Pašreizējā valdība Reņģes posma problēmu mantoja tādā stadijā, ka praktisku iespēju kaut ko mainīt nebija. To, ka pārmaiņas iespējamas pat vissarežģītākajās situācijās, mēs jau esam apliecinājuši, atrisinot seno strīdu starp “Lietuvos geležinkeliai” un “Orlen Lietuva”. Nešaubos, ka to pašu būtu varējuši panākt arī strīdā par Reņģi, ja vien mums būtu bijis laiks un iespējas,” teikts komentārā, ko premjers atsūtījis aģentūrai BNS.
“Pēc EK lēmuma atliek skrupulozi izanalizēt visas juridiskās iespējas un izvēlēties risinājumus, lai kaitējums valstij būtu vismazākais,” viņš uzsvēris.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/662E654E-FC9E-4BD5-ACB3-1021C7475086/
SM: Sliežu ceļa Mažeiķi-Renģe atjaunošana ir ekonomiski izdevīgs projekts visām iesaistītajām pusēm
Rīga, 2.okt., LETA. Sliežu ceļa Mažeiķi-Renģe atjaunošana ir ekonomiski izdevīgs projekts visām iesaistītajām pusēm – gan naftas produktu pārstrādātājam, gan kravu pārvadātājiem un tuvākajām ostām, norādīja Satiksmes ministrija (SM) parlamentārais sekretārs Edgars Tavars (ZZS).
SM informēja, ka Tavars apmeklēja Rīgas brīvostas pārvaldi un ar Rīgas brīvostas pārvaldnieku Ansi Zeltiņu un uzņēmumu pārstāvjiem pārrunāja ostas attīstības aktuālos jautājumus, kā arī izskanējušās bažas par gaisa piesārņojuma faktoriem Vecmīlgrāvī septembra vidū.
Amatpersonas pārrunāja vides aizsardzības, kā arī ostas attīstības jautājumus, tostarp tika aktualizēti ģeopolitiskie jautājumi, kuri saistīti ar kravu kustības negatīvajām izmaiņām. Tās rada apstākļus augstvērtīgākas naftas produktu kravas uzņēmējiem aizstāt ar mazāk apstrādātām, līdz ar to – ar nepatīkamu smaku intensīvākām.
Pēc SM vēstītā, īpaša sarunas daļa tika veltīta vēl nesen Lietuvas premjerministra paziņojumā izskanējušajai atziņai, ka dzelzceļa Mažeiķi-Renģe sliežu atjaunošanas projekts ir veiksmīgi atlikts, panākot vienošanos ar Polijas uzņēmumu “PKN Orlen”” par tālāku sadarbību Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcā.
Tavars uzsvēra, ka attiecīgā sliežu ceļa atjaunošana ir ekonomiski izdevīgs projekts visām iesaistītajām pusēm, gan naftas produktu pārstrādātājam, gan kravu pārvadātājiem un tuvākajām ostām, tostarp Rīgas brīvostai, taču Lietuvas premjera paziņojums norāda uz politisku interesi kavēt Latvijas centienus atjaunot ekonomiski pamatotu un izdevīgu sadarbību tranzītam caur Latviju.
Vienlaikus viens no svarīgākajiem jautājumiem tikšanās laikā bija publiski izskanējusī informācija par iespējamo gaisa piesārņojumu septembra vidū, par ko bažas pauda Vecmīlgrāvja iedzīvotāji. Valsts vides dienestam (VVD), reaģējot uz paziņojumu par nepatīkamo smaku, kas iespējams ir saistīta ar gaisa piesārņojumu, neizdevās konstatēt piesārņojumu, kaut mērījumi tika veikti 20 vietās Rīgas brīvostas un piekļaujošajā teritorijā. Tikšanās laika ar Rīgas brīvostas teritorijā strādājošo uzņēmumu pārstāvjiem, parlamentārais sekretārs Tavars pauda satraukumu, ka vēl arvien nav noteikts tiešs un konkrēts gaisa piesārņojuma, konkrētajā gadījumā smaku, avots.
Sarunā ar Rīgas brīvostas pārvaldnieku Zeltiņu panākta vienošanās par Vecmīlgrāvja iedzīvotāju apziņošanu un izglītošanu saistībā ar dažādu veidu gaisa piesārņojumu ietekmi uz veselību un dabu, it īpaši gadījumā, ja tā ir tikai nepatīkama smaka, bez reāla apdraudējuma veselībai un apkārtējai dabai.
Pēc SM paustā, līdzšinējā pieredze rāda, ka smaku klātesamībai, pārkraujot dažādus naftas produktus, nav tiešas negatīvas ietekmes uz apkārtējo vidi vai veselību, taču šādas smakas rada neērtības apkārtējiem iedzīvotājiem.
Tavars sarunā atzīmēja, ka iedzīvotāju veselība un apkārtējās vides tīrība nevar būt mazāk svarīgāka par ekonomiskajām interesēm, tādēļ ne tikai uzņēmumiem, kuri darbojās Rīgas ostas teritorijā, ir jāspēj pārvaldīt tos riskus, kas saistīti ar vides, tai skaitā gaisa piesārņojumu, pat ja tā ir tikai “slikta smaka” – dabīga, naftas produktos esošā merkapetāna smaka.
Vienlaikus īpašu satraukumu radot VVD nespēja precīzai un korektai smaku avota identificēšanai. Tavara ieskatā VVD ir jāstiprina spēja strādāt efektīvi, lai ciešā sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi veiktu preventīvos pasākumus, lai šādas situācijas vairs neatkārtotos.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/319B7F41-836A-4E68-B5C4-617C947A6A52/
Seima spīkers: Lietuvai būs jāatjauno nojauktais Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posms
Viļņa, 4.okt., LETA–BNS. Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijai “Lietuvos geležinkeliai” būs jāatjauno Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posms, par kura nojaukšanu Eiropas Komisija (EK) tai noteikusi nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu, trešdien paziņojis Lietuvas Seima spīkers Viktors Pranckietis.
“Acīmredzot mums tas būs jāatjauno,” Pranckietis sacīja intervijā radiostacijai “Žiniu radijas”.
Viņš piebilda, ka pavasarī teicis, ka atjaunot Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu varētu būt lētāk nekā maksāt sodu, taču “vilciens jau bija aizbraucis un mēs zinājām, ka sods tiks noteikts”.
Lietuvas parlamenta priekšsēdētājs arī pauda šaubas, ka gandrīz desmit gadus pēc dzelzceļa posma nojaukšanas varētu tikt saukti pie atbildības politiķi, kuri par to pieņēma lēmumus.
Kā ziņots, Latvija iesniegusi Lietuvai notu par dzelzceļa satiksmes atjaunošanu starp Mažeiķiem un Reņģi. Minētais sliežu ceļa posms tika nojaukts 2008.gadā. Latvija uzskata, ka tādējādi Lietuva negodīgi ierobežojusi mūsu valsts iespējas konkurēt dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā.
Savukārt EK Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam “Lietuvos geležinkeliai” par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, likvidējot Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļu, noteikusi nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu. Lietuva vēl nav izlēmusi, vai šo EK lēmumu pārsūdzēt tiesā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/70FC7791-A30E-446C-83A5-05D18BC32BB9/
Kučinskis: Latvija vēl nav apspriedusi, vai prasīt Lietuvai kompensēt zaudējumus par dzelzceļa Mažeiķi-Reņģe nojaukšanu
Rīga, 4.okt., LETA. Vēl nav apspriests jautājums par to, vai prasīt Lietuvai atlīdzināt negūto peļņu, kas Latvijai gājusi secen kopš 2008.gada, kad Lietuva nojauca sliežu ceļu starp Mažeiķiem un Reņģi, šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Viņš atzina, ka Latvija Lietuvai ik pa laikam ir atgādinājusi par to, ka lēmums nojaukt sliežu ceļu Mažeiķi-Reņģe bija negodīgs un konkurenci ierobežojošs. Latvija joprojām turpina uzstāt uz to, ka šis dzelzceļa posms ir jāatjauno, un mūsu valsts no šīs objektīvās prasības neatkāpsies, solīja premjers.
Valdības vadītājs sacīja, ka minētā dzelzceļa posma atjaunošana Lietuvai būtu izmaksājusi daudz lētāk nekā soda nauda, kas tagad tai piemērota saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) lēmumu. “Tāpēc arī ir ļoti žēl, ka [Lietuva] neieklausījās ātrāk šajās prasībās un mēs nevarējām normālā, mierīgā ceļā atrisināt to,” pauda Kučinskis.
Jautāts, vai ir vēl kādas papildu kompensācijas, kuras Latvija no Lietuvas varētu prasīt, pamatojoties uz EK lēmumu, Ministru prezidents atbildēja, ka šis jautājums pagaidām vēl nav apspriests. “Protams, šis EK lēmums arī nosaka, ka mēs varētu prasīt kādu neiegūto peļņu, aprēķināt zaudējumus. Nu tāds lēmums pagaidām vēl nav apspriests, mēs arī vēl neesam pilnu EK lēmuma tekstu redzējuši. Acīmredzot būs jārunā par tālākiem soļiem,” LNT raidījumā “900 sekundes” izteicās Kučinskis.
Kā ziņots, Latvija iesniegusi Lietuvai notu par dzelzceļa satiksmes atjaunošanu starp Mažeiķiem un Reņģi, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Minētais sliežu ceļa posms tika nojaukts 2008.gadā. Latvija uzskata, ka tādējādi Lietuva negodīgi ierobežojusi mūsu valsts iespējas konkurēt dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā.
Tikmēr EK Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam “Lietuvos geležinkeliai” par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, likvidējot Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļu, noteikusi nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu. Minētais EK lēmums gan vēl ir pārsūdzams tiesā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/5821ED71-686B-4AA8-A0DE-F6F68724790D/
