Drošības policijas vārdi un darbi „Astoņkāja” sakarā esot “noslēpums”

Drošības policija saistībā ar nesen klajā nākušajā laikrakstā Astoņkājis minētajiem faktiem, kas liecina par iespējamiem valsts amatpersonu noziedzīgiem nodarījumiem, varbūt kaut ko arī darīs, bet, ko tieši, tas ir noslēpums, – šāda ir Drošības policijas priekšnieka Normunda Mežvieta oficiālā atbilde.
Pietiek jau iepriekš informējis, ka ne tikai kriminālpolicijas vadība Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža vietā un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone, bet arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis vienprātīgi cenšas iespējami tālāk no sevis „aizairēt” nesen 605 000 eksemplāru tirāžā iznākušo avīzi Astoņkājis (www.astonkajis.info) un tajā minētos faktus.
Nedaudz citu taktiku ir izvēlējies Drošības policijas priekšnieks Mežviets, kura vadītās iestādes darbinieki tāpat pieminēti avīzē. Izsakot pateicību par sniegto informāciju, Mežviets oficiālā vēstulē paziņojis, ka šī „informācija tiks izmantota Drošības policijas uzdevumu izpildei, kas noteikta Valsts drošības iestāžu likuma 15.panta otrajā daļā”.
Taču, ja arī Drošības policija veikšot kādas darbības, tās palikšot noslēpumā, jo šādas „informācijas konteksts un tās nenodalāmība nepieļauj šādas informācijas sniegšanu, lai netiktu apdraudēta klasificētās informācijas pamatota slepenība un tādējādi valsts drošības intereses kopumā”.
Pietiek jau informēja, ka Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vietā Astoņkāji „tā tālāk” nācies nosūtīt viņa padomniecei Kristīnei Jaunzemei, – viņa izdevumu „izvērtēšanai” pārsūtījusi LR prokuratūrai, savukārt pats Vējonis, kam bija nosūtīts aicinājums izvērtēt Astoņkājīminētos faktus, no izteikšanās šajā sakarā atturējies.
Citu nākamo adresātu ir atradusi Valsts policija, – kaut gan identisks aicinājums bija nosūtīts Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim, viņa vietā atbildējis Galvenajā kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins, kurš izlēmis, ka Astoņkāji tālāk vajadzētu nosūtīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).
Savukārt vismīklaināk ir izteikusies VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone, – Astoņkājī publicētā informācija „tiks rūpīgi izvērtēta un, ņemot vērā izvērtējuma rezultātus, VID rīkosies atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam”. Pētersone nemin ne to, kas ir šie normatīvie akti, ne to, kas ir „citas tiesībaizsardzības iestādes”, kurām VID esot ziņojis „plašsaziņas līdzeklī Astoņkājis sniegto informāciju”, ne to, kā tieši noritēs „pārbaude atbilstoši kompetencei”.
Tiesa, tā vietā VID ģenerāldirektore ir norādījusi, ka „iekšējie korupcijas riski un citi iestādes amatpersonu un darbinieku iespējamie pārkāpumi ir un arī turpmāk būs VID pastiprinātā uzmanības lokā un VID veiks normatīvajos aktos noteiktās darbības, lai riski tiktu savlaicīgi apzināti un novērsti, bet par konstatētajiem pārkāpumiem piemērotas normatīvajos aktos paredzētās sankcijas”.
Pagaidām atbildes nav saņemtas no LR ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera un KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka, kuriem tāpat ir nosūtīti līdzīga satura iesniegumi, – līdz ar to nav zināms arī tas, kam šos iesniegumus ir pāradresējušas šīs amatpersonas.
„Tā ir vēršanās tomēr pret tiem, kas mēģina kaut ko izdarīt, izmeklēt lietas, izstrādāt smagas lietas, kur ir lielas naudas,” – šādi avīzi Astoņkājis, kurā publicēta arī virkne skandalozu faktu par tiesībsargāšanas iestāžu darbiniekiem un politiķiem, Latvijas radio nesen komentēja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis.
Cita starpā Astoņkājī bija publicēts arī bijušā iekšlietu ministra Ērika Jēkabsona iesniegums SAB, kurā bija aprakstīts, kā miljonārs Vasilijs Meļņiks viņam stāstījis, ka par “pakalpojumiem” samaksājis pa 100 000 eiro tagadējam ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam un SAB darbiniekam Aigaram Sparānam. Prokuratūra saistībā ar šo iesniegumu nebija vēlējusies pat uzklausīt Jēkabsona liecības.
…Info avots: http://www.pietiek.com/raksti/mezviets_drosibas_policija_ar_astonkaji_varbut_kaut_ko_daris,_bet_tas_ir_noslepums