Polijas eiroparlamentārietis nosoda Briseles “eirorasistu” uzbrukumus
Varšava, 29.sept., LETA. Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Jaceks Sarjušs-Voļskis, kas pārstāv Poliju, paziņojis, ka Varšava piedzīvo Briseles eirorasistu uzbrukumus, jo šīs amatpersonas pārņēmusi kreiso “ideoloģiskā krusta kara” degsme un tās ir pārliecinātas par Rietumeiropas pārākumu pār “atpalikušo” Centrāleiropu, vēsta Polijas Radio.
Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Franss Timermanss un citas līdzīgi domājošas amatpersonas ir atbildīgas par Briseles pēdējā laikā Polijai veltīto kritiku, uzsver Polijas eiroparlamentārietis.
Intervijā nedēļas izdevumam “Gazeta Polska” Sarjušs-Voļskis, kurš ir EP deputāts kopš 2004.gada, izmanto terminu “eirorasisms”, to definējot kā “vēsturiski iesakņotu pārliecību un aizspriedumus pret “mazvērtīgāko” Eiropas daļu, kas rada labvēlīgu augsni ideoloģiskiem krusta kariem un diskriminācijai”.
Kā norāda Sarjušs-Voļskis, daži Eiropas politiķi klausās Polijas opozīcijas teiktajā un pieņem tās teikto par pilnīgu patiesību “naivuma, nezināšanas vai ļaunprātības” dēļ.
Dažos gadījumos “Eiropas Komisijas argumentos ir vairāk izrādīšanās nekā īsta satura”, uzsver EP deputāts. Kā piemēru viņš min EK kritiku par Polijas valdības atbalstīto likumprojektu, kas paredz atšķirīgus tiesnešu pensionēšanās vecumus sievietēm un vīriešiem.
Kopumā EK savā kampaņā pret Poliju “pārkāpj savas pilnvaras un tiesību normas pielāgo politiskiem mērķiem”, atzina eiroparlamentārietis.
Polija vēlas, lai pret to izturētos kā pret līdzvērtīgu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, “nevis lasa tai morāli un pārplūdina to ar ideoloģiskām interpretācijām, ar slēptu darba kārtību fonā”, viņš uzsvēra “Gazeta Polska”.
Kā norāda Sarjušs-Voļskis, pastāv “vilinājums” anulēt 2004.gadā notikušo ES paplašināšanos. Šādas tendences ir redzamas, piemēram, Francijas prezidenta Emanuela Makrona paustajās idejās, izdalot “mazu ES”, kas būtu bāzēta eirozonā un radot “divu ātrumu savienību”.
Šo ideju mērķis esot “nolaist no sliedēm otršķirīgās” dalībvalstis, vienlaicīgi saglabājot piekļuvi to tirgum un atņemot tām finansējumu, piebilst poļu politiķis.
69 gadus vecais EP deputāts pauž pārliecību, ka “Eiropas kopienas pašreizējās problēmas” lielākoties izriet no atteikšanās no tās kristietības saknēm un tām idejām, kuras pauda tādi kopienas dibinātāji kā franču valstsvīri Robērs Šūmans un Žans Monē vai Itālijas politiķis Alčide de Gasperi.
Šie valstsvīri aizstāvēja kopienas dalībvalstu saišu stiprināšanu ar “mazu soļu politiku, kas domāta, lai radītu patiesu solidaritāti, nevis ideoloģiskus projektus”, uzsver Sarjušs-Voļskis.
Tomēr vienā brīdī ES elites atmeta šos ideālus tālejošu pārmaiņu labā, neskatoties uz sabiedrības atbalsta trūkumu, piebilst politiķis.
Lai uzsveiktu ES piemeklējušo krīzi, tai ir “jāatgriežas pie saknēm” un “jāklausās pilsoņu balsī”, viņš norāda.
“Diemžēl šobrīd mēs savienībā pieredzam vārdu karus starp valstīm, institūcijām un politiskām grupām, valdot centieniem uzspiest ideoloģiski motivētus risinājumus un nerespektējot valstu nacionālās identitātes un atšķirības savienībā,” viņš uzsver, piebilstot, ka šāda pieeja ir pretrunā ES devīzei “vienoti daudzveidībā”.
Sarjušs-Voļskis arī paziņojis, ka Žana Kloda Junkera vadītā EK “ir pasludinājusi sevi par politisku komisiju”, nevis nodarbojas ar “ES līgumu garantēšanu”, un 28 komisāri savā attieksmē pret dalībvalstīm izmanto “dubultstandartus”.
“Viņi ir vāji, kad jātiek galā ar stiprajiem, un spēcīgi, kad jātiek galā ar vājajiem. Viņi atalgo un piedod dažām dalībvalstīm, vienlaicīgi sodot citas. Viņi ienāk jomās, kur tiem nevajadzētu jaukties, jo viņiem nav tādu pilnvaru. Piemēram, no līgumu skatupunkta migrācijas politika nav Eiropas Komisijas atbildība, un tas pats attiecas uz pensiju politiku un tiesu sistēmu. Komisija tomēr iejaucas visās šajās jomās, tīši izdzēšot demarkācijas līniju starp bēgļiem un migrantiem. Tajā pašā laikā citās jomās, kur tai ir pilnvaras, kā patērētāju diskriminācijas gadījumos savienības mūsu daļā vai Krievijas-Ukrainas konflikta un “Nord Stream 2″ gāzes vada gadījumā tā nespēj rīkoties vai atdod pilnvaras lielajām ES galvaspilsētām,” norāda Sarjušs-Voļskis.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/B92CCB12-9AD8-42F7-8681-3C1B0939C65F/
Duda: Vecās dalījuma līnijas Eiropā vēl nav pārvarētas
Varšava, 30.sept., LETA. Polijas prezidents Andžejs Duda paziņojis, ka Eiropai vēl daudz darāmā, lai faktiski pārvarētu šķelšanos un panāktu patiesu vienotību, vēsta Polijas Radio.
“Patiesa Eiropas vienotība ES struktūrās vēl ir kas tāds, kas mums sasniedzams,” atklājot jauno akadēmisko gadu Varšavas Eiropas koledžas pēcbakalaura studiju institūtā, piektdien norādīja Duda.
Viņš pauda šaubas, ka “Aukstā Kara laikmeta Eiropas dalījuma līnijas Eiropas sabiedrību apziņā un izjūtās ir pārvarētas”.
“Ne visa Centrālā un Austrumeiropa kļuvusi par Eiropas kopienas daļu,” uzsvēra Duda, paužot atbalstu “atvērto durvju politikai” pret tām reģiona valstīm, kuras vēl nav kļuvušas par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, bet “vēlas mums pievienoties”.
“Vai tad Eiropas kopīgā intelektuālā, sociālā un politiskā vēsture var būt pilnīga bez mūsu reģiona sasniegumiem,” retoriski vaicāja Polijas prezidents.
Pievēršoties Polijas vēsturei, viņš norādīja, ka poļi devuši ievērojamu ieguldījumu Eiropas civilizācijā, demonstrējot savu apņēmību veidot līdztiesīgu un brīvu valstu Eiropu.
Duda atzina, ka tā dēvētā divu ātrumu Eiropa, par kuru sākuši iestāties atsevišķu valstu līderi, apdraud jau tagad sasniegto Eiropas integrācijā.
ES atkal jākļūst par brīvības un vienotības, nevis ierobežojumu un šķelšanās avotu, uzsvēra prezidents, piebilstot, ka Eiropai “jāatgriežas pie savām saknēm, pie sadarbības modeļa starp brīvām nācijām un līdztiesīgām valstīm”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133C8B2B-9DEC-41EB-B66A-5A4A12E5CB7E/
Polija izveido parlamentāro komisiju no Vācijas pieprasāmo reparāciju novērtēšanai
Varšava, 30.sept., LETA—THE LOCAL. Polijas valdošā konservatīvā partija “Likums un taisnīgums” (PiS) izveidojusi parlamentāro komisiju, lai noteiktu no Vācijas pieprasāmo reparāciju lielumu.
“Mēs vēlamies Polijas parlamentā uzsākt darbu, kura rezultāts būs tās aplēstās summas analīze, kuru Vācija ir parādā Polijai,” aģentūrai PAP piektdien pavēstīja jaunizveidotās komisijas priekšsēdētājs Arkadjušs Mularčiks, kurš pārstāv PiS.
Viņš piebilda, ka gala termiņš komisijas darba pabeigšanai pagaidām nav noteikts.
Jautājums par reparācijām, kas Polijai varētu pienākties par nacistiskās Vācijas nodarījumiem Otrā pasaules kara laikā, gadiem ilgi tika uzskatīts par atrisinātu, taču tas atkal nonāca uzmanības lokā jūlijā, kad to atdzīvināja PiS līderis Jaroslavs Kačiņskis.
Augusta beigās arī Polijas premjerministre Beāta Šidlo paziņoja, ka Varšavai esot tiesības uz reparācijām no Vācijas.
Reaģējot uz šo paziņojumu, Vācijas valdības pārstāvis Štefans Zīberts norādīja, ka šis jautājums esot jau atrisināts, “kad Polija 1953.gada augustā pieņēma tiesiski saistošu lēmumu (..) atteikties no turpmāku reparāciju prasībām”.
Taču Polija norādījusi, ka 1953.gada lēmums, pirmkārt, attiecies vienīgi uz toreizējo komunistisko Austrumvāciju jeb tā dēvēto Vācijas Demokrātisko Republiku (VDR) un, otrkārt, šādu lēmumu pieņēmusi neleģitīmā toreizējā komunistu marionešu valdība PSRS spiediena rezultātā.
Septembra sākumā abu valstu prezidenti vienojās, ka šajā jautājumā nepieciešamas “mierīgas diskusijas”.
Polijas ārlietu un iekšlietu ministri lēš, ka iespējamais reparāciju lielums varētu sasniegt 850 miljardus eiro.
Saskaņā ar augustā veikto aptauju 51% poļu iebilst pret jebkādu reparāciju pieprasīšanu no Vācijas, kamēr atbalstu tām pauduši tikai 24% respondentu.
Arī Polijā ietekmīgā katoļu baznīca septembrī brīdinājusi, ka “neveiksmīgi lēmumi” šajā jautājumā var apdraudēt pašreizējās attiecības ar Vāciju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133C8B23-3E85-BDE3-9D2C-42C1935E491B/
