Veselības finansēšanas likumprojektu nodod vērtēšanai Saeimas deputātiem
Rīga, 26.sept., LETA. Šodien valdība atbalstīja Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kuru tagad vērtēs Saeimas deputāti un kuram būtu jāstājas spēkā no nākamā gada janvāra.
Kā likuma mērķis ir definēts – nodrošināt ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanu, kuras pamatā ir visas sabiedrības solidāra iesaiste atbildīgā nodokļu maksāšanā, lai veicinātu labai starptautiskai praksei atbilstošu veselības aprūpes finansējumu, tādējādi sekmējot veselības aprūpes pieejamību un sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos.
Veselības ministrijas (VM) izstrādātajā Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā paredzēts, ka valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā, kuru saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra, ietilps neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta, kā arī veselības aprūpes pakalpojumi, lai ārstētu saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas un tuberkuloze, un šo saslimšanu ārstēšanai nepieciešamie medikamenti.
Savukārt, lai saņemtu veselības aprūpes pilno grozu, kurā ietilpst pārējie valsts apmaksātie pakalpojumi, iedzīvotājam jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai.
Likumprojektā norādīts, ka tiesības uz valsts obligāto veselības apdrošināšanu ir personai, par kuru veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kā arī valsts aizsargātas personas vai iedzīvotāji, kas veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas, kas nākamgad nodokļu nemaksātājiem būs jāveic 1% apmērā no minimālās mēneša algas, vēl pēc gada apmērs pieaugs līdz 3%, bet 2020.gadā – jau līdz 5%.
Nākamgad minimālā alga plānota 430 eiro, tātad iemaksās būtu jāiemaksā 4,30 eiro mēnesī, bet pēc diviem gadiem – 21,5 eiro mēnesī, ja vien vēl netiks celta minimālā alga.
Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts sastāv no 15 pantiem un pārejas noteikumiem, kuros pausts, ka likums stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī. Tāpat pārejas noteikumos paredzēts, ka Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredzēs ikgadēju finansējuma pieaugumu veselības aprūpei tādā apmērā, lai publiskais finansējums 2020.gadā sasniegtu 4% no iekšzemes kopprodukta.
Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta likuma pārejas noteikumos sākotnēji tika iekļauts, ka veselības aprūpes valsts finansējuma pieaugums nedrīkst būt mazāks par 235,8 miljoniem eiro 2018.gadā, 372,1 miljoniem eiro 2019.gadā un 442 miljoniem eiro 2020.gadā. Tomēr Ministru kabineta komisija pirmdien nolēma konkrētās summas pievienot likumprojekta anotācijai, izņemot tās no paša likuma.
Šāda iecere izraisīja lielu sašutumu no Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības, kura aktīvi piedalījās likumprojekta izstādē un uzstāja uz finanšu garantiju iekļaušanu šajā likumā. Arodbiedrība uzskata, ka Ministru kabineta komitejas lēmums rupji pārkāpj vienošanos, kas tika panākta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē augustā, un tika saskaņota NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadomē augusta beigās. “Svītrojot konkrētību, valdība nocirtīs likumprojektam galvu. Tālākā rosība ap topošo likumu tagad vairāk atgādina drēbju pielaikošanu nelaiķim,” sacīja arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.
LVSADA pauda neizpratni arī par Veselības ministrijas (VM) nostāju, jo tā vietā, lai konsekventi aizstāvētu likumprojekta trīspusēji saskaņoto redakciju, veselības ministre Anda Čakša esot pieļāvusi tās sakropļošanu un turpinot apgalvot, ka likumprojekts joprojām ir labs.
Savukārt Čakša pauda nostāju, ka solījumi mediķiem par Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā iekļautajām finanšu garantijām joprojām tiek pildīti, jo konkrētās summas ir atrunātas likumprojekta anotācijā. Viņa norādīja, ka nepiekrīt, ka nav pildīti finanšu solījumi, jo uzstādījums, ka veselības nozares budžetam 2020.gadā jāsasniedz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), joprojām atstāts likumā, turklāt no juridiskās tehnikas viedokļa konkrētu summu pārvietošana uz likuma anotāciju nepadarot šīs summas mazāk svarīgas.
Pēc Čakšas paustā, finanšu garantiju, tostarp veselības nozares un mediķu atalgojumam paredzētais finansējuma pieaugums tiks iekļauts likumprojekta anotācijā un šāda rīcība pārrunāta gan ar Valsts kanceleju, gan Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS). “Likumprojekta anotācija nav nošķirama no paša likuma, līdz ar to arī konkrētās summas joprojām ir saistošas,” uzsvēra ministre.
VM, Labklājības ministrija un Finanšu ministrija turpmāk nodarbosies arī ar Veselības apdrošināšanas likuma izstrādi. Likumu plānots izstrādāt līdz nākamā gada 31.decembrim.
Premjers Māris Kučinskis (ZZS) atzina, ka veselības apdrošināšanas likums jāizstrādā ātrāk par 2018.gada 31.decembri, ja ir vēlme, ka tas stāsies spēkā jau 2019.gada 1.janvārī. Tāpēc Ministru kabinets vienojās, ka apdrošināšanas likums tiks iztrādāts līdz 2018.gada 1.septembrim.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/1D8C17AC-B904-4ECD-9265-C23817EF47AF/
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība pauž sašutumu un nožēlu par Ministru kabineta komitejas lēmumu svītrot no Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta konkrētas garantijas par nozares un mediķu darba samaksas finansējumu
LVSADA padome 19. septembrī nolēma konceptuāli atbalstīt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas tapis sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Slimnīcu biedrību un Latvijas Darba devēju konfederāciju. Likumprojekts tika izveidots pēc trīspusējas vienošanās, kas tika panākta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) 24.08.2017 sēdē, un saskaņots NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadomē 31. augustā.
Saskaņotā likumprojekta pārejas noteikumi paredzēja, ka:
1) likums stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī;
2) veselības aprūpes valsts finansējuma pieaugums nedrīkst būt mazāks par 235,8 milj. euro 2018. gadā, 372,1 milj. euro 2019. gadā un 442 milj. euro 2020. gadā;
3) valsts finansējums veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai nedrīkst būt mazāks par 117,3 milj. euro 2018. gadā, 185,5 milj. euro 2019. gadā un 253,5 milj. euro 2020. gadā.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris notikušo vērtē tā: “Ministru kabineta komitejas
lēmums rupji pārkāpj trīspusējo vienošanos. Svītrojot konkrētību, valdība nocirtīs likumprojektam galvu. Tālākā rosība ap topošo likumu tagad vairāk atgādina drēbju pielaikošanu nelaiķim.”
LVSADA pauž neizpratni arī par Veselības ministrijas nostāju. Tā vietā, lai konsekventi aizstāvētu likumprojekta trīspusēji saskaņoto redakciju, veselības ministre Anda Čakša ir pieļāvusi tās sakropļošanu un turpina apgalvot, ka bezgalvainais likumprojekts joprojām ir labs.
LVSADA padome lēma par protesta akcijām gadījumā, ja kāds mēģinās likumprojekta pieņemšanu novilcināt vai arī svītrot no tā konkrētas finanšu garantijas. Diemžēl tas ir noticis. Līdz ar to nelabvēļi jau tuvākajā laikā tiks saukti vārdā un ar politisku karikatūru palīdzību iemūžināti kā Zaļās Nāves uzticamākie “pļāvēji”.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/CB10C86F-DBBF-4B6B-8CC0-8DE6A79150D7/
LVSADA: Negaidījām, ka vienošanās par veselības finansēšanas likumu tiks lauzta jau valdības līmenī
Rīga, 26.sept., LETA. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) negaidīja, ka vienošanās Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā iekļaut konkrētas garantijas par nozares finansējuma un darba samaksas finansējuma pieaugumu “tiks lauzta jau valdības līmenī”, aģentūrai LETA sacīja arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.
Viņš skaidroja, ka LVSADA pat vēl nepaspēja īsti sagatavoties jaunām protesta akcijām. Šī iemesla dēļ arodbiedrība savu sašutumu un neizprati paudīs, publicējot politiskas karikatūras laikrakstos. “Tautai jāpazīst savi varoņi,” uzsvēra Keris.
Viņš norādīja, ka pagaidām vēl nav zināms, vai arodbiedrības politiskās karikatūras kāds publicēs, bet LVSADA mēģinās šādā veidā nelabvēļus jau tuvākajā laikā saukt vārdā un ar politisku karikatūru palīdzību iemūžināt kā “Zaļās nāves uzticamākos pļāvējus”.
LVSADA padome pagājušās nedēļas sākumā nolēma konceptuāli atbalstīt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas tapis sadarbībā ar Veselības ministriju (VM), Latvijas Slimnīcu biedrību un Latvijas Darba devēju konfederāciju. Likumprojekts tika izveidots pēc trīspusējas vienošanās, kas tika panākta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē augustā, un saskaņots NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadomē augusta beigās.
Saskaņotā likumprojekta pārejas noteikumi paredzēja, ka likums stājas spēkā nākamā gada 1.janvāra, veselības aprūpes valsts finansējuma pieaugums nedrīkst būt mazāks par 235,8 miljoniem eiro 2018.gadā, 372,1 miljoniem eiro 2019.gadā un 442 miljoniem eiro 2020.gadā, kā arī, ka valsts finansējums veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai nedrīkst būt mazāks par 117,3 miljoniem eiro 2018.gadā, 185,5 miljoniem eiro 2019.gadā un 253,5 miljoniem eiro 2020.gadā.
Keris uzskata, ka Ministru kabineta komitejas lēmums rupji pārkāpj trīspusējo vienošanos. “Svītrojot konkrētību, valdība nocirtīs likumprojektam galvu. Tālākā rosība ap topošo likumu tagad vairāk atgādina drēbju pielaikošanu nelaiķim,” sacīja Keris.
LVSADA pauž neizpratni arī par VM nostāju, jo tā vietā, lai konsekventi aizstāvētu likumprojekta trīspusēji saskaņoto redakciju, veselības ministre Anda Čakša pieļāvusi tās sakropļošanu un turpina apgalvot, ka likumprojekts joprojām ir labs.
LVSADA atgādina, ka tās padome lēma par protesta akcijām gadījumā, ja kāds mēģinās likumprojekta pieņemšanu novilcināt vai arī svītrot no tā konkrētas finanšu garantijas, un diemžēl tas ir noticis.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/1A036CF1-E128-4970-95E9-2ABCB3AF0959/
ITAC: Ar 4% no IKP 2020.gada medicīnai, nepildot MK Rīcības plānu, ievērojami atpaliksim no Igaunijas, Lietuvas un ES vidējā līmeņa, atzīst deputāti I.Parādnieks, S.Āboltiņa, J.Stepaņenko; milzīgas rindas uz endoprotezēšanas operācijām
2017.gada 27.septembris.
BIEDRĪBA “INVALĪDU TIESĪBU AIZSARDZĪBAS CENTRS” (ITAC)
2017.GADA 27.SEPTEMBRĪ NR.29.
VALSTS PREZIDENTAM A.GOD. RAIMONDAM VĒJOŅA KUNGAM
SAEIMAS PRIEKŠSĒDĒTĀJAI Ļ.CIEN. INĀRAI MŪRNIECES KUNDZEI
MINISTRU PREZIDENTAM A.GOD.MĀRIM KUČINSKA KUNGAM
EK PĀRSTĀVNIECĪBAS LATVIJĀ VADĪTĀJAI Ļ.CIEN.INNAI ŠTEINBUKAS KUNDZEI
FINANŠU MINISTREI Ļ.CIEN. DANAI REIZNIECEI-OZOLAS KUNDZEI
VESELĪBAS MINISTREI Ļ..CIEN. ANDAI ČAKŠAS KUNDZEI
LABKLĀJĪBAS MINISTRAM A.GOD. JĀNIM REIRA KUNGAM
SABIEDRĪBAS VESELĪBAS APAKŠKOMISIJAS PRIEKŠSĒDĒTĀJAM
A.GOD. ROMUALDAM RAŽUKA KUNGAM
SAEIMAS FRAKCIJĀM UN VISIEM DEPUTĀTIEM
Ar 4% no IKP 2020.g. medicīnai, nepildot MK Rīcības plānu, ievērojami atpaliksim no Igaunijas, Lietuvas un ES vidējā līmeņa, atzīst deputāti I.Parādnieks (NA, TV 24 Rīga), S.Āboltiņa (V), J.Stepaņenko (S). Milzīgas rindas uz endoprotezēšanas operācijām 24367 (NVD,2017.I).
Jāaptur daudzu tūkstošu mirstība, invaliditāte, hroniskas saslimšanas no ārstējamām slimībām. Tīši mazināts darbaspēks, kaitēts ekonomikai, budžetam. Nav jāizgudro “riteni” Jāievieš Igaunijā un Lietuvā 20 g. esošo humāno veselības aprūpi. Jāmazina milzīgā plaisa starp turīgiem un mazaizsargātiem.
Lūdzam daudzus gadus neizgudrot “riteni”, jo ir no kā mācīties. Igaunijā, Lietuvā u.c. valstīs jau 20 gadus ir ieviests humāns veselības aprūpes finansēšanas modelis ar pieejamiem kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem un jauno bioloģisko, efektīvāko zāļu nodrošinājumu, kā arī ar ievērojami lielākām algām medmāsām, ārstiem u.c. darbiniekiem.
Latvijā daudzi tūkstoši ir miruši, kļuvuši par cilvēkiem ar invaliditāti, hroniski slimiem no ārstējamām slimībām. Tīši mazināts darbaspēks un kaitēts ekonomikas attīstībai, tas ir liels slogs sociālam un veselības budžetiem, kā arī jāieved darbaspēks. Tāpēc cilvēki darbspējīgā vecumā pamet Latviju.
Latvijā finansējums ir viens no mazākajiem ES un ievērojami atpaliek no kaimiņiem, t.i., 2,9%. Bet Igaunijā – 6% no IKP.
2016.gada 25. oktobra intervijā LTV 1 veselības ministre Anda Čakša atzina, ka Latvijā veselības aprūpē ir “bardaks”, iepriekš minot, ka stāvoklis veselības aprūpē ir grūts un katru dienu no ārstējamām slimībām mirst 17 cilvēku (gadā ap 6000).
Latvijā pēdējo 8 gadu laikā nepārtraukti katru gadu pieaug kopējais cilvēku ar invaliditāti skaits no 118822 2008.gadā līdz 180006 2016.gada decembrī – par 61184 vai 51,5% (VSAA 2017.g.janvāra dati).
Izveidojusies milzīga vairāku gadu rinda uz sāpošo lielo locītavu endoprotezēšanas operācijām pēc autoavārijām, traumām un citiem negadījumiem uz 2017.gada 1.janvāri- 24367 pacienti. (NVD 2017.g.janvāra dati). Pēc endoprotezēšanas operācijām daudzi atgriežas sabiedrībā, savā iepriekšējā darbā, darba tirgū un maksā nodokļus.
Arī gara rinda izveidojusies uz 2017.gada 1.janvāri pēc tehniskiem palīglīdzekļiem ar kustību, dzirdes, redzes u.c. funkcionāliem traucējumiem – 7292 cilvēki.
Kā vēsta plašsaziņas līdzekļi, zāļu cenas Igaunijā ir ap 2 reizes mazākas nekā Latvijā.
Receptūras atsevišķu zāļu dzīvības funkciju nodrošināšanai cenas 4 mēnešu laikā pieaugušas par aptuveni 50%. Turklāt līdz šim pulverīšus gatavoja smagu hronisku saslimšanu 3 mēnešu ārstniecības kursam, bet tagad saskaņā ar jauniem norādījumiem izgatavo tikai 25 pulverīšus uz vienas Īpašās receptes. t.i., 1nedēļas ārstniecības kursam. Kas ir ļoti apgrūtinoši, katru nedēļu lūgt ārstam jaunu recepti. Turklāt ģimenes ārsts raksta Īpašo recepti (ar teofilīnu 0,3, efedrīnu 0,02) ar 75% atlaidi, bet aptieka pieprasa samaksu 100% apmērā ar ļoti maziem derīguma termiņiem 1-2 mēneši.
Atbilde pēc būtības no VM šajā sakarībā nav saņemta. Kompensējamo zāļu sarakstā teofilīns, teotards u.c. zāles, lai mazinātu bronhu spazmas, lēkmes ir iekļauti ar 75% atlaidi, bet pulverīši ar šo zāļu sastāvu un atlaidi 75% nav Kompensējamo zāļu sarakstā ieslēgti. Absurds ! Gaiļezera slimnīcā pulmonoloģijas nodaļā profesora V.Šiliņa palātās ar minētām pulverīšu zālēm (teofilīnu 0,3 un efedrīnu 0,02) sekmīgi ārstēja.
Lūdzam Kompensējamo zāļu sarakstu papildināt ar minētiem pulverīšiem.
Arī Saeimas frakcijas Vienotība priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa 2016.gada 21. oktobra vēstulē “piekrīt, ka situācija ir kritiska un veselības aprūpes reforma ir ļoti nepieciešama. Taču pašlaik Veselības ministrijas piedāvātie dokumenti nesniedz skaidras atbildes , kā plānots risināt veselības sistēmā esošo netaisnību, jo jau šobrīd valsts nenodrošina pacientiem pašas apsolītā pakalpojuma groza saņemšanu. Mēs uzskatām, ka, ņemot vērā minēto, vienīgais risinājums ir obligātās valsts veselības apdrošināšanas ieviešana , kā to paredz arī Valdības deklarācijas 128.punktā iekļautā apņemšanās. Šāda modeļa ieviešana līdzās valsts budžeta finansējumam nodrošinātu veselības nozares stabilitāti un izaugsmi, kā to pierāda arī kaimiņvalstu – Igaunijas un Lietuvas – pieredze.”
2016.gada 19.oktobra LTV 1 raidījumā Tieša runa Saeimas deputāts Romualds Ražuks ieteica iztrūkstošos simtus miljonus veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes nodrošināšanai iegūt, ieviešot jau ap 20 gadu Lietuvā un Igaunijā esošo humāno veselības aprūpes finansēšanas modeli, kas apturētu saslimstības progresēšanas, invaliditātes un mirstības no ārstējamām slimībām mirušo skaita strauju palielināšanos.
Jāatzīmē, ka jau daudzus gadus Latvijā tīši tiek bremzēta Igaunijā, Lietuvā un citās ES valstīs esošā humānā veselības aprūpes finansēšanas modeļa ieviešana.
Arī bijušā finanšu ministra Ata Slaktera intervijā 28.09.2016. Rīga TV 24 tika apliecināts, ka jau viņa laikā tika runāts par nepieciešamību Latvijā ieviest jaunu pieejamu veselības aprūpes finansēšanas modeli.
Dr.med. Gunta Purkalne P.Stradiņa universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja uzsver- ne tikai Lietuva un Igaunija, pat Bulgārija, kas līdz šim varēja veltīt vēl mazāku finansējumu onkoloģijas jomas uzlabošanai, ir apsteigusi Latviju un Eiropā esam pēdējā vietā onkoloģijā kompensējamo inovatīvo medikamentu pieejamības ziņā. Iesaka – ja nav skaidrs, kā atrast trūkstošos līdzekļus, varbūt vienkārši vērts palūkoties uz naudas sadales mehānismu šajās valstīs (Diena, 31.05.2017.).
Jāņem vērā, ka medicīna ir tautsaimniecības pamats.
Un neviens nav pasargāts no invaliditātes slimības, nelaimes autoavārijā vai cita negadījuma dēļ! Turklāt veselības aprūpes pakalpojumu, izmeklējumu, operāciju (acu, locītavu endoprotezēšanas u.c. operāciju), speciālistu, valsts kompensējamo jaunākās paaudzes efektīvāku zāļu u.c. nepieejamības un garo rindu dēļ, kā arī medmāsu, sanitāru un ārstu netaisnīgā darba samaksa, no kā ļoti cieš ārstniecības kvalitāte un tiek veicināta slimību progresēšana, cilvēku ar invaliditāti skaita un mirstības pieaugums.
Jaunākās paaudzes medikamentu izmantošana ārstēšanā, pēc speciālistu atzinuma, īpaši būtiska ir visos gadījumos, lai nodrošinātu dzīves kvalitāti smagi slimajiem ar sirds un asinsvadu, onkoloģiskām, bronhiālās astmas, alerģiskām , osteoporozes, garīgās veselības u.c. slimībām.
Vajadzētu apstiprināt Pasaules Veselības organizācijas Latvijai rekomendēto veselības aprūpei finansējumu vismaz 12% apmērā no valsts kopējā budžeta (tagad 9,8%), kas sekmētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
Arī Eiropa Komisijas Pārstāvniecības Latvijā vadītāja I.Šteinbuka atzīmēja, ka veselības aprūpe Latvijā ir viena no sliktākajām ES un trešdaļa iedzīvotāju dzīvo uz nabadzības sliekšņa (Rīga TV 24, 15.09.2016.).
Jāatzīmē, ka bijušā premjera M.Gaiļa laikā tika parakstīts Nacionālais Ziņojums ANO Sociālās attīstības galotņu konferencei, kurā tika minēts, ka Latvijā sociāli visneaizsargātākie ir cilvēki ar invaliditāti.
Šajā sakarībā jāņem vērā , ka cilvēki ar invaliditāti, salīdzinājumā ar pārējiem cilvēkiem , ir zaudējuši cilvēkiem pašu dārgāko – veselību!
Daudzi iedzīvotāji ir izmisumā, ka nevar samaksāt par sadārdzinātiem komunālajiem maksājumiem, apkuri, nekustamo īpašuma nodokli, zemi, medikamentiem, veselības aprūpes pakalpojumiem, dārgo dienas maksu slimnīcās un dārgo maksu par ģimenes ārsta mājas vizīti , izmeklējumiem, speciālistiem (ļoti garas rindas), pārtiku u.c.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs J.Vucāns atbildē solīja sagatavot jaunu likumprojektu, lai atbrīvotu no nekustamā un zemes nodokļa cilvēkus ar ļoti smagu invaliditāti un bērnus ar invaliditāti papildus jau piešķirtajām atlaidēm citām iedzīvotāju grupām.
Pēc neatkarības atjaunošanas Latvija pievienojās ANO Invalīdu tiesību deklarācijai un solīja ANO Ģenerālajai Asamblejai nepasliktināt cilvēku ar invaliditāti stāvokli.
Kaut gan toreiz stāvoklis ekonomikā bija daudz smagāks un budžetā ieņēmumi bija vairākas reizes mazāki, 1992.gadā valdība un deputāti pieņēma likumu “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”
Toreiz valsts apmaksāja cilvēkiem ar smagu invaliditāti ārstniecību ambulatori, slimnīcās, rehabilitācijas iestādēs (lai saņemtu šos pakalpojumus, 10. Saeimā pēc Sociālo un darba lietu komisijas citā sastāvā priekšlikuma tika pieņemta diskriminējoša norma pēc vecuma pazīmes, pret ko iebilda toreizējais Tiesībsargs R.Apsītis un ITAC). Valsts toreiz apmaksāja arī nepieciešamās zāles, zobārstniecības un zobu protezēšanas pakalpojumus, pat vitamīnus, kā arī braukšanu sabiedriskajā transportā visā Latvijas teritorijā, kā arī savlaicīgi nodrošināja ar nepieciešamajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem un to remontu, invalīdu uzņēmējdarbībā bija noteiktas visas nodokļu atlaides, sākotnēji likumā bija paredzētas arī cilvēku ar invaliditāti darbā iekārtošanas kvotas ( Vācijā u.c. valstīs šī norma sekmē cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību-tā ir labākā terapija ).
Latvijā veselības aprūpes finansējums ir viens no vismazākajiem ES, bet pacienta līdzmaksājumi ir vieni no lielākajiem. Salīdzinājumā ar kaimiņiem Latvijā ārstniecība slimnīcās un ģimenes ārsta mājas vizīte ir ievērojami dārgāka, nav pieejami visiem pacientiem nepieciešamie jaunākās paaudzes efektīvākie medikamenti. Kompensējamo zāļu finansējums uz vienu iedzīvotāju ievērojami atpaliek no Igaunijas, Lietuvas un ES vidējā līmeņa.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/DA9039EF-2851-4D5D-8F50-61E7C758163E/
Jurists: Mēģinājumi likumā ierakstīt konkrētu finansējuma apmēru vienmēr beigušies neveiksmīgi
Rīga, 26.sept., LETA. Mēģinājumi likumā ierakstīt konkrētu finansējuma apmēru turpmākajiem gadiem nekad nav strādājuši, jo galu galā Saeima lemj tā, kā vēlas, aģentūrai LETA sacīja bijušais Saeimas Juridiskā biroja padomnieks Edgars Pastars.
Viņš norādīja, ka, ierakstot konkrētas summas anotācijā, valdība politiski savu solījumu mediķiem ir turējusi, bet no juridiskā viedokļa Saeima lemj tā, kā vēlas. Arī nākamajai Saeimas neviens neatņems tiesības rīkoties, iespējams, pilnīgi citādi, viņš skaidroja.
Finansiālu garantiju iekļaušana ir labs plāns, taču Saeima jebkurā brīdī no šāda plāna var atkāpties, uzsvēra Pastars.
Viņš skaidroja, ka reiz līdzīgs gadījums, kad arī likumā tika ierakstītas konkrētas summas, nonāca līdz Satversmes tiesai, kura atzina, ka piemērojams ir likums par valsts budžetu.
Pastars uzsvēra, ka likumā rakstīt summas vai nosacījumus, ka budžets nedrīkst būt mazāks par kādu konkrētu summu, dzīve nestrādā, un šādu normu ierakstīšana likumā ir sevis mānīšana.
Vienlaikus viņš piebilda, ka garantiju par valsts budžetu nav nekādu, jo, ja, piemēram, sāktos ekonomiska lejupslīde, valsts finansējumu sadalītu tā, kā būtu nepieciešams.
Jau ziņots, ka valdība otrdien atbalstīja Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kuru tagad vērtēs Saeimas deputāti un kuram būtu jāstājas spēkā no nākamā gada janvāra.
Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta likuma pārejas noteikumos sākotnēji tika iekļauts, ka veselības aprūpes valsts finansējuma pieaugums nedrīkst būt mazāks par 235,8 miljoniem eiro 2018.gadā, 372,1 miljoniem eiro 2019.gadā un 442 miljoniem eiro 2020.gadā. Tomēr Ministru kabineta komisija pirmdien nolēma konkrētās summas pievienot likumprojekta anotācijai, izņemot tās no paša likuma.
Šāda iecere izraisīja sašutumu no Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības, kura aktīvi piedalījās likumprojekta izstādē un uzstāja uz finanšu garantiju iekļaušanu šajā likumā. Arodbiedrība uzskata, ka Ministru kabineta komitejas lēmums rupji pārkāpj vienošanos, kas tika panākta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē augustā, un tika saskaņota NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadomē augusta beigās.
Savukārt veselības ministre Anda Čakša pauda nostāju, ka solījumi mediķiem par Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā iekļautajām finanšu garantijām joprojām tiek pildīti, jo konkrētās summas ir atrunātas likumprojekta anotācijā. Viņa norādīja, ka nepiekrīt, ka nav pildīti finanšu solījumi, jo uzstādījums, ka veselības nozares budžetam 2020.gadā jāsasniedz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), joprojām atstāts likumā, turklāt no juridiskās tehnikas viedokļa konkrētu summu pārvietošana uz likuma anotāciju nepadarot šīs summas mazāk svarīgas.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C8AED-7955-8883-984A-3291F24D39B5/
Kalējs: Pārstrādātajā Veselības finansēšanas likumprojektā finansējums nozarei ir samazināts
Rīga, 28.sept., LETA. Pārstrādātajā Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā plānotais finansējuma apmērs veselības nozarei ir samazināts, aģentūrai LETA teica Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.
Kalējs norādīja, ka pirmdien MKK lika pārstrādāt likumprojektu un diemžēl finansējuma apmērs tagad ir attālinājies no solītā, līdz ar to neesot pārliecības, ka Latvijas iedzīvotājam pakalpojuma pieejamība būs tāda, kā tagad. “Ja finansējums nepieaugs, nevaram cerēt, ka pacientiem pieejamība veselības aprūpes pakalpojumiem būs labāka,” sacīja Kalējs.
Vienlaikus viņš norādīja, ka faktiski plānotais finansējums no 2018.gada līdz 2020.gadam nepilda valdības solījumu, ka veselības budžetam būtu jāsasniedz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pašreizējie aprēķini liecinot, ka 2020.gadā varēs sasniegt tikai 3,62% no IKP, kas neatbilst ne valdības solījumam, ne tam, kas ieļauts Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā, teica slimnīcu pārstāvis.
Vienlaikus Kalējs norādīja, ka šodien, tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, secināts, ka Veselības ministrija (VM) piekrīt minētajām finansējuma atšķirībām, kas nozīmējot, ka valdība nepilda savus solījumus.
Jau ziņots, ka valdība ceturtdien atbalstīja Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kuru tagad vērtēs Saeimas deputāti un kuram būtu jāstājas spēkā no nākamā gada janvāra.
Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta likuma pārejas noteikumos sākotnēji tika iekļauts, ka veselības aprūpes valsts finansējuma pieaugums nedrīkst būt mazāks par 235,8 miljoniem eiro 2018.gadā, 372,1 miljoniem eiro 2019.gadā un 442 miljoniem eiro 2020.gadā. Tomēr Ministru kabineta komisija pirmdien nolēma konkrētās summas pievienot likumprojekta anotācijai, izņemot tās no paša likuma.
Šāda iecere izraisīja lielu sašutumu no Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības, kura aktīvi piedalījās likumprojekta izstādē un uzstāja uz finanšu garantiju iekļaušanu šajā likumā. Arodbiedrība uzskata, ka Ministru kabineta komitejas lēmums rupji pārkāpj vienošanos, kas tika panākta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē augustā, un tika saskaņota NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadomē augusta beigās. “Svītrojot konkrētību, valdība nocirtīs likumprojektam galvu. Tālākā rosība ap topošo likumu tagad vairāk atgādina drēbju pielaikošanu nelaiķim,” sacīja arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.
LVSADA pauda neizpratni arī par Veselības ministrijas (VM) nostāju, jo tā vietā, lai konsekventi aizstāvētu likumprojekta trīspusēji saskaņoto redakciju, veselības ministre esot pieļāvusi tās sakropļošanu un turpinot apgalvot, ka likumprojekts joprojām ir labs.
Savukārt Čakša pauda nostāju, ka solījumi mediķiem par Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā iekļautajām finanšu garantijām joprojām tiek pildīti, jo konkrētās summas ir atrunātas likumprojekta anotācijā. Viņa norādīja, ka nepiekrīt, ka nav pildīti finanšu solījumi, jo uzstādījums, ka veselības nozares budžetam 2020.gadā jāsasniedz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), joprojām atstāts likumā, turklāt no juridiskās tehnikas viedokļa konkrētu summu pārvietošana uz likuma anotāciju nepadarot šīs summas mazāk svarīgas.
Pēc Čakšas teiktā, finanšu garantiju, tostarp veselības nozares un mediķu atalgojumam paredzētais finansējuma pieaugums tiks iekļauts likumprojekta anotācijā un šāda rīcība pārrunāta gan ar Valsts kanceleju, gan Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS). “Likumprojekta anotācija nav nošķirama no paša likuma, līdz ar to arī konkrētās summas joprojām ir saistošas,” uzsvēra ministre.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/BE660F83-A0CF-48FF-AF21-F20FBA23BECB/
