Aptaujas: Bundestāga vēlēšanās uzvar CDU/CSU; parlamentā iekļūst arī AfD
Berlīne, 24.sept., LETA–AFP/DPA. Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadītie konservatīvie Bundestāga vēlēšanās ieguvuši 32,5% līdz 33,5% balsu, taču viņu uzvaru aptumšojusi partijas “Alternatīva Vācijai” (AfD) iekļūšana parlamentā, liecina nobalsojušo vēlētāju aptaujas.
Raidorganizāciju ARD un ZDF veiktās aptaujas liecina, ka Merkeles vadītie kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartija – Kristīgi sociālā savienība (CSU) – ieguvuši 32,5% līdz 33,5% balsu, sociāldemokrāti (SPD) izcīnījuši 20% līdz 21% balsu, bet AfD ierindojusies trešajā vietā ar 13% līdz 13,5% balsu.
CDU/CSU uzvara nozīmē, ka Merkelei ir nodrošināts ceturtais pilnvaru termiņš valdības vadītāja krēslā.
Avoti SPD vadībā ziņo, ka sociāldemokrāti, kas ir tradicionālie CDU/CSU sāncenši, bet pašreizējie koalīcijas partneri, tagad pāries opozīcijā.
Tikmēr viens no AfD līderiem Aleksandrs Gaulands nācis klajā ar solījumu “mainīt šo valsti” pēc partijas pārliecinošajiem rezultātiem nule kā aizvadītajās vēlēšanās.
AfD būs pēdējā pusgadsimta laikā pirmā parlamenta apakšpalātā pārstāvētā partija, kura politiskajā spektrā atrodas pa labi no konservatīvajiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/BC8686EE-604B-4953-A809-51B35A0E7F2D/
Prognozes: Merkeles konservatīvie vēlēšanās izcīnījuši aptuveni 33% balsu
Berlīne, 24.sept., LETA–AFP. Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadītie konservatīvie Bundestāga vēlēšanās ieguvuši aptuveni 33% balsu, sociāldemokrāti (SPD) izcīnījuši 20% līdz 21% balsu, bet pret imigrāciju noskaņotā eiroskeptiķu partija “Alternatīva Vācijai” (AfD) – līdz 13,5% balsu, liecina aptauju veicēju sākotnējās rezultātu projekcijas.
Raidorganizāciju ARD un ZDF rezultātu projekcijas liecina, ka Merkeles vadītie kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartija – Kristīgi sociālā savienība (CSU) – ieguvuši aptuveni 33% balsu, kas ir mazāk nekā iepriekšējās Bundestāga vēlēšanās pirms četriem gadiem, kad konservatīvie ieguva 41,5% balsu.
Tikmēr SPD, kā izskatās, piedzīvojuši smagāko zaudējumu vēlēšanās kopš Otrā pasaules kara.
SPD līderis Martins Šulcs, kurš nule kā aizvadītajās Bundestāga vēlēšanās pretendēja uz kanclera vietu, jau atzinis sakāvi.
Krītoties vēlētāju atbalstam CDU/CSU un SPD, ieguvējas bijušas mazās partijas, sevišķi AfD.
ARD un ZDF rezultātu projekcijas liecina, ka AfD varētu būt izcīnījusi līdz 13,5% balsu.
Par lielu uzvarētāju sevi var uzskatīt arī konservatīvo tradicionālie partneri – Brīvo demokrātu partija (FDP). Saskaņā ar rezultātu projekcijām FDP izcīnījusi aptuveni 10,5% balsu, kas ļaus partijai atgriezties parlamentā.
Saskaņā ar projekcijām, “zaļie” izcīnījuši 9,5% balsu, bet kreiso ekstrēmistu partija “Die Linke” (“Kreisie”) – 9% balsu.
Sociāldemokrāti, kas ir tradicionālie CDU/CSU sāncenši, bet pašreizējie koalīcijas partneri, paziņojuši, ka tagad pāries opozīcijā.
Ja SPD nemainīs savas domas, tas nozīmēs, ka Merkelei, kurai CDU/CSU uzvara nodrošinājusi ceturto pilnvaru termiņu valdības vadītāja krēslā, būs tikai viena izvēle jaunās valdības veidošanā – sadarbība ar FDP un “zaļajiem” jeb tā dēvētā Jamaikas koalīcija.
Šāda trejsavienība Vācijā vēl nav pieredzēta, un tās izveidošana, ņemot vērā ievērojamās ideoloģiskās pretišķības, varētu prasīt dažus nopietnus kompromisus, un tāpēc koalīcijas sarunas varētu ievērojami ieilgt.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/616BD485-9DB2-48CF-83A0-ED350AFC5CD6/
AfD kandidāte vēlas ierosināt parlamentā izmeklēšanu pret Merkeli
Berlīne, 24.sept., LETA–DPA. Viena no partijas “Alternatīva Vācijai” (AfD) vadošajām kandidātēm Alise Vīdele svētdien pēc partijas iekļūšanas Bundestāgā paziņojusi, ka AfD centīsies panākt parlamentārās komitejas izveidošanu, lai izmeklētu Vācijas kancleres Angelas Merkeles iespējamos likumu pārkāpumus imigrācijas politikā.
Vīdele paziņoja, ka Merkele būt jāsauc pie atbildības par lēmumu pārstāt piemērot tā dēvētos Dublinas noteikumus, kas paredz, ka patvērums jāpieprasa pirmajā valstī, kurā tā pieprasītāji šķērsojuši Eiropas Savienības (ES) robežu.
Tas pamudināja simtiem tūkstošu nelegālo imigrantu 2015.gadā un 2016.gadā caur Rietumbalkānu valstīm, Ungāriju un Austriju doties ceļā uz Vāciju.
Kopš tā laika tā dēvētie Dublinas noteikumi atkal tiek ievēroti.
Prognozes liecina, ka AfD svētdien notikušajās vēlēšanās izcīnījusi aptuveni 13,2% balsu, kas nozīmētu līdz 90 vietām Bundestāgā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/FC8E4B85-E592-4DAE-BE8D-AC5C29A8CA07/
Šulcs kategoriski noraida jaunu koalīciju ar Merkeles konservatīvajiem
Berlīne, 24.sept., LETA–DPA. Vācijas sociāldemokrātu (SPD) līderis Martins Šulcs apstiprinājis, ka SPD pāries opozīcijā un neveidos vēl vienu “lielo koalīciju” ar kancleres Angelas Merkeles vadītajiem konservatīvajiem.
Rezultātu prognozes liecina, ka Bundestāga vēlēšanās ar aptuveni 33% balsu uzvarējuši Merkeles vadītie kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartija – Kristīgi sociālā savienība (CSU). Bet SPD izcīnījuši 20% līdz 21% balsu.
“Ir pilnīgi skaidrs, ka elektorāts novirzījis mūs opozīcijā,” sacīja Šulcs, atzīstot, ka vēlēšanu rezultāti ir “smagi un rūgti”.
Šulcs paziņoja, ka arī turpmāk paliks partijas vadītāja amatā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/E134E483-AF1E-4A64-8EAD-251A776625D0/
Merkele sola atgūt AfD zaudētos vēlētājus
Berlīne, 24.sept., LETA–DPA. Vācijas kanclere Angela Merkele pēc konservatīvo uzvaras Bundestāga vēlēšanās solījusi atgūt pret imigrāciju noskaņotajai eiroskeptiķu partijai “Alternatīva Vācijai” (AfD) zaudētos vēlētājus.
“Mēs vēlamies atgūt vēlētājus, ieklausoties viņu bažās” un labi strādājot, paziņoja Merkele.
Vienlaikus kanclere atzina, ka konservatīvie cerējuši uz labāku rezultātu.
Rezultātu prognozes liecina, ka Merkeles vadītie konservatīvie Bundestāga vēlēšanās ieguvuši aptuveni 33% balsu, sociāldemokrāti (SPD) izcīnījuši 20% līdz 21% balsu, bet pret imigrāciju noskaņotā eiroskeptiķu partija “Alternatīva Vācijai” (AfD) – līdz 13,5% balsu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/3F8A2ADD-8E7E-4870-92FE-4069CD9B3906/
Ebreju organizācijas nosoda AfD iekļūšanu Vācijas parlamentā
Berlīne, 25.sept., LETA–AP. Ebreju organizācijas svētdien paudušas bažas par partijas “Alternatīva Vācijai” (AfD) iekļūšanu Vācijas parlamentā.
Vācijas Centrālās ebreju padomes priekšsēdētājs Jozefs Šusters norādīja, ka AfD toleranti attiecas pret galēji labējām idejām un aģitē pret minoritātēm.
Viņš sacīja, ka sagaida no pārējām Vācijas partijām, ka tās atsegs AfD patieso seju un atmaskos tās tukšos, populistiskos solījumus.
Pasaules Ebreju kongresa prezidents Ronalds Lauders apsveica Angelu Merkeli ar ceturto pilnvaru termiņu valdības vadītāja krēslā, nodēvējot viņu par “patiesu Izraēlas un ebreju tautas draugu”.
Arī Lauders kritizēja AfD, nodēvējot to par “kaunpilnu reakcionāru kustību, kas atsauc atmiņā ļaunāko no Vācijas pagātnes”.
Rezultātu prognozes liecina, ka Merkeles vadītie konservatīvie Bundestāga vēlēšanās ieguvuši aptuveni 33% balsu, sociāldemokrāti (SPD) izcīnījuši 20% līdz 21% balsu, bet pret imigrāciju noskaņotā eiroskeptiķu partija “Alternatīva Vācijai” (AfD) – līdz 13,5% balsu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/2399CDC3-58CB-4F9F-8606-66A8F2B319DB/
Merkele izslēdz iespēju veidot mazākuma valdību
Berlīne, 24.sept., LETA–DPA. Vācijas kanclere Angela Merkele pēc konservatīvo uzvaras Bundestāga vēlēšanās svētdien bija piesardzīga par iespējām jauno valdību izveidot līdz gada beigām, kā arī izslēdza iespēju veidot mazākuma valdību.
“Es neredzu tādu iespēju,” viņa uzsvēra, atbildot uz jautājumu par mazākuma valdību.
“Es uzskatu, ka mums Vācijā ir vajadzīga stabila valdība,” piebilda kanclere.
Merkele prognozēja smagas sarunas par jaunās valdības veidošanu un nevēlējās apliecināt, ka to rezultātā valdību izdosies izveidot līdz gada beigām.
Rezultātu prognozes liecina, ka Merkeles vadītie konservatīvie Bundestāga vēlēšanās ieguvuši aptuveni 33% balsu, sociāldemokrāti (SPD) izcīnījuši 20% līdz 21% balsu, bet pret imigrāciju noskaņotā eiroskeptiķu partija “Alternatīva Vācijai” (AfD) – līdz 13,5% balsu.
Raidorganizāciju ARD un ZDF rezultātu prognozes liecina, ka Merkeles vadītie kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartija – Kristīgi sociālā savienība (CSU) – ieguvuši aptuveni 33% balsu, kas ir mazāk nekā iepriekšējās Bundestāga vēlēšanās pirms četriem gadiem, kad konservatīvie ieguva 41,5% balsu.
Tikmēr SPD, kā izskatās, piedzīvojuši smagāko zaudējumu vēlēšanās kopš Otrā pasaules kara.
Par lielu uzvarētāju sevi var uzskatīt arī konservatīvo tradicionālie partneri – Brīvo demokrātu partija (FDP). Saskaņā ar rezultātu prognozēm FDP izcīnījusi aptuveni 10,5% balsu, kas ļaus partijai atgriezties parlamentā.
Saskaņā ar prognozēm, “zaļie” izcīnījuši 9,5% balsu, bet kreiso ekstrēmistu partija “Die Linke” (“Kreisie”) – 9% balsu.
Sociāldemokrāti, kas ir tradicionālie CDU/CSU sāncenši, bet pašreizējie koalīcijas partneri, paziņojuši, ka tagad pāries opozīcijā.
Ja SPD nemainīs savas domas, tas nozīmēs, ka Merkelei, kurai CDU/CSU uzvara nodrošinājusi ceturto pilnvaru termiņu valdības vadītāja krēslā, būs tikai viena izvēle jaunās valdības veidošanā – sadarbība ar FDP un “zaļajiem” jeb tā dēvētā Jamaikas koalīcija.
Šāda trejsavienība Vācijā vēl nav pieredzēta, un tās izveidošana, ņemot vērā ievērojamās ideoloģiskās pretišķības, varētu prasīt dažus nopietnus kompromisus, un tāpēc koalīcijas sarunas varētu ievērojami ieilgt.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/6B7C55A1-C574-4180-B3D8-6B2333E57B88/
Šulcs: Merkele ir daļēji atbildīga par AfD panākumiem
Berlīne, 25.sept., LETA–DPA. Vācijas sociāldemokrātu (SPD) līderis Martins Šulcs svētdien paziņojis, ka kanclere Angela Merkele ir daļēji atbildīga par eiroskeptiķu partijas “Alternatīva Vācijai” (AfD) panākumiem Bundestāga vēlēšanās.
“Es uzskatu, ka Merkele vadīja skandalozu vēlēšanu kampaņu” norādīja SPD līderis.
Viņš pauda pārliecību, ka Vācijā īstenotā politika ir cietusi neveiksmi, un AfD daļēji ir aizpildījusi vakuumu.
“Es uzskatu, ka Merkelei ir vērā ņemama atbildība par to,” piebilda Šulcs.
Atbilstoši prognozēm pret imigrāciju noskaņotā AfD vēlēšanās izcīnījusi līdz 13,5% balsu, pirmo reizi iekļūstot Bundestāgā.
Rezultātu prognozes liecina, ka Merkeles vadītie konservatīvie Bundestāga vēlēšanās ieguvuši aptuveni 33% balsu, bet sociāldemokrāti (SPD) izcīnījuši 20% līdz 21% balsu.
Raidorganizāciju ARD un ZDF rezultātu prognozes liecina, ka Merkeles vadītie kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartija – Kristīgi sociālā savienība (CSU) – ieguvuši aptuveni 33% balsu, kas ir mazāk nekā iepriekšējās Bundestāga vēlēšanās pirms četriem gadiem, kad konservatīvie ieguva 41,5% balsu.
Tikmēr SPD, kā izskatās, piedzīvojuši smagāko zaudējumu vēlēšanās kopš Otrā pasaules kara.
Par lielu uzvarētāju sevi var uzskatīt arī konservatīvo tradicionālie partneri – Brīvo demokrātu partija (FDP). Saskaņā ar rezultātu prognozēm FDP izcīnījusi aptuveni 10,5% balsu, kas ļaus partijai atgriezties parlamentā.
Saskaņā ar prognozēm, “zaļie” izcīnījuši 9,5% balsu, bet kreiso ekstrēmistu partija “Die Linke” (“Kreisie”) – 9% balsu.
Sociāldemokrāti, kas ir tradicionālie CDU/CSU sāncenši, bet pašreizējie koalīcijas partneri, paziņojuši, ka tagad pāries opozīcijā.
Ja SPD nemainīs savas domas, tas nozīmēs, ka Merkelei, kurai CDU/CSU uzvara nodrošinājusi ceturto pilnvaru termiņu valdības vadītāja krēslā, būs tikai viena izvēle jaunās valdības veidošanā – sadarbība ar FDP un “zaļajiem” jeb tā dēvētā Jamaikas koalīcija.
Šāda trejsavienība Vācijā vēl nav pieredzēta, un tās izveidošana, ņemot vērā ievērojamās ideoloģiskās pretišķības, varētu prasīt dažus nopietnus kompromisus, un tāpēc koalīcijas sarunas varētu ievērojami ieilgt.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/CA07262D-2A29-4B1E-9784-03B08B7D10BE/
Galīgie rezultāti: Bundestāga vēlēšanās uzvarējuši konservatīvie; AfD trešajā vietā
Berlīne, 25.sept., LETA–DPA. Vācijas Bundestāga vēlēšanās uzvarējuši kancleres Angelas Merkeles vadītie konservatīvie, bet pret imigrāciju noskaņotā eiroskeptiķu partija “Alternatīva Vācijai” (AfD) ieguvusi trešo lielāko balsu skaitu, liecina pirmdienas rītā publiskotie provizoriskie galīgie vēlēšanu rezultāti.
Pēc visu balsu saskaitīšanas Merkeles vadītie kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartija – Kristīgi sociālā savienība (CSU) – ieguvuši 33% balsu, bet sociāldemokrāti (SPD) – 20,5%.
AfD tikmēr svētdien notikušajās vēlēšanās saņēmusi 12,6% balsu un pirmo reizi iekļūs Bundestāgā.
Bundestāgā atgriezīsies Brīvo demokrātu partija (FDP), kas saņēmusi 10,75 balsu. Tikmēr kreiso ekstrēmistu partiju “Die Linke” (“Kreisie”) atbalstījuši 9,2% vēlētāju, bet “zaļos” – 8,9% balsstiesīgo vāciešu.
Sociāldemokrāti, kas ir tradicionālie CDU/CSU sāncenši, bet pašreizējie koalīcijas partneri, jau paziņojuši, ka tagad pāries opozīcijā.
Ja SPD nemainīs savas domas, tas nozīmēs, ka Merkelei, kurai CDU/CSU uzvara nodrošinājusi ceturto pilnvaru termiņu valdības vadītāja krēslā, būs tikai viena izvēle jaunās valdības veidošanā – sadarbība ar FDP un “zaļajiem” jeb tā dēvētā Jamaikas koalīcija.
Šāda trejsavienība Vācijā vēl nav pieredzēta, un tās izveidošana, ņemot vērā ievērojamās ideoloģiskās pretišķības, varētu prasīt dažus nopietnus kompromisus, un tāpēc koalīcijas sarunas varētu ievērojami ieilgt.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/D06EAFCB-A492-49B7-B805-FA57318FC870/
Petrija atsakās pievienoties AfD Bundestāga frakcijai
Berlīne, 25.sept., LETA–AFP/THE LOCAL/DPA. Tikko pēc ievērojamajiem panākumiem Bundestāga vēlēšanās pret imigrāciju noskaņoto eiroskeptiķu partiju “Alternatīvu Vācijai” (AfD) pirmdien satricinājis kārtējais iekšējais konflikts, partijas līdzpriekšsēdētājai Fraukei Petrijai paziņojot, ka viņa nepievienosies AfD frakcijai.
“Pēc rūpīgām pārdomām esmu izlēmusi, ka nedarbošos [AfD] parlamentārajā frakcijā,” kopīgā preses konferencē ar citiem partijas līderiem paziņoja Petrija, pēc tam strauji atstājot zāli.
Petrija jau sen iesaistīta konfliktā ar citiem radikālāk noskaņotajiem partijas līderiem, tomēr viņa paziņojums pārējo AfD vadību pārsteidzis.
Viņa norādīja, ka AfD beidzot jāatrisina savas iekšējās pretrunas, kā arī paziņoja, ka atteikties no Bundestāga deputāta amata negrasās.
Atšķirībā no pārējiem partijas līderiem, kas Bundestāgā iekļuvuši, pateicoties tā dēvētajām “otrajām balsīm”, kas tiek atdotas par partiju sarakstiem, Petrija mandātu ieguvusi tiešajā balsojumā, savā vēlēšanu apgabalā iegūstot visvairāk “pirmo balsu”.
Pēc savas kolēģes izlēciena, otrs AfD līdzpriekšsēdētājs Jergs Meitens varēja vienīgi atzīt, ka notikušais nav iepriekš saskaņots, un atvainoties klāt esošajiem žurnālistiem.
Jau svētdienas vakarā Petrija nāca klajā ar partijas vadošo kandidātu – Alises Vīdeles un Aleksdandra Gaulanda – asu kritiku, apgalvojot, ka viņu agresīvā retorika kampaņas laikā esot atbaidījusi vidusšķiras vēlētājus.
“2013.gada AfD (..) bija skaidrs mērķis strauji kļūt par valdošo partiju,” norādīja Petrija. “Anarhistiska partija, kādu vērojām pāris pēdējās nedēļās, var būt opozīcijā, taču nevar piedāvāt vēlētājam ticamu valdības programmu.”
Pēc incidenta Vīdele un Gaulands atzina, ka tas radījis partijai “neveiksmīgu startu” pēc iekļūšanas Bundestāgā un ka AfD, iespējams, draud pat sašķelšanās.
“Nevaru izslēgt iespēju, ka daži viņai sekos politiskajā nekurienē,” intervijā raidorganizācijai N-TV izteicās Gaulands.
Citi AfD biedri jau nākuši klajā ar aicinājumu Petrijai oficiāli izstāties no partijas.
Kā ziņots, svētdien notikušajās vēlēšanās AfD izcīnīja 12,6% balsu un ieguva trešo lielāko pārstāvniecību Bundestāgā, kļūstot par pirmo parlamenta apakšpalātā iekļuvušo partiju pēdējā pusgadsimta laikā, kas politiskajā spektrā atrodas pa labi no kancleres Angelas Merkeles pārstāvētajiem konservatīvajiem (CDU/CSU).
Petrija salīdzinoši ilgu laiku bija 2013.gadā dibinātās partijas seja, taču gada pirmajā pusē zaudēja savu ietekmi pēc tam, kad mēģināja panākt mērenāku kursu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/3221B0C3-A0A8-4826-873A-EC78AC0C794B/
Vācijas brīvie demokrāti mudina akceptēt Krimas aneksiju
Berlīne, 25.sept., LETA–DPA. Vācijas Brīvo demokrātu partija (FDP), kas, kā tiek prognozēts, kopā ar kristīgajiem demokrātiem (CDU/CSU) un “zaļajiem” veidos nākamo valdības koalīciju, no jauna paudusi pārliecību, ka Vācijai ir jāakceptē Krievijas veiktā Krimas aneksija, lai uzlabotu saites ar Maskavu.
Krimas aneksijas sakarā nekas nav darāms, “tāpēc mums ir jārod ceļš, kā tikt galā ar šo situāciju, lai tiktu rasts ilgtermiņa atrisinājums”, sacīja FDP līderis Kristiāns Lindners.
Labas attiecības ar Maskavu ir izšķiroši svarīgas Eiropas drošībai un labklājībai un, lai tās panāktu, Krimas aneksijai ir jāuzskata “pastāvīgu pagaidu situāciju”, vēl pirms pāris nedēļām skaidroja Lindners.
CDU/CSU, FDP un “zaļo” tā dēvētā Jamaikas koalīcija, kas šādi tiek saukta, jo šo partiju oficiālo krāsu kombinācija ir tāda pati kā Jamaikas karogā, federālajā līmenī nekad agrāk nav valdījusi.
Potenciālo koalīcijas partneru nostājā vairākos jautājumos, arī attiecībā uz Krievijas, bēgļu un eirozonas politiku, ir ievērojamas atšķirības.
Svētdien notikušajās Bundestāga vēlēšanās kancleres Angelas Merkeles CDU/CSU ieguva 32,9% balsu, bet konservatīvo bloka līdzšinējās “lielās koalīcijas” partneri sociāldemokrāti (SPD) – 20,5%.
Labējā pretimigrācijas partija “Alternatīva Vācijai” (AfD) ierindojusies trešajā vietā ar 12,6%.
Tai seko FDP ar 10,7% balsu, kreiso ekstrēmistu partiju “Die Linke” (“Kreisie”) ar 9,2% un “zaļie” ar 8,9%.
SPD, kas ir tradicionālie CDU/CSU sāncenši, bet pašreizējie koalīcijas partneri, jau paziņojuši, ka tagad pāries opozīcijā.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 10 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/DEDD1727-ED2D-4FEF-A2BF-EDB554A6EE96/
Merkeli gaida smagas koalīcijas sarunas
Berlīne, 25.sept., LETA–DPA/DW/AFP. Lai gan kancleres Angelas Merkeles vadītie konservatīvie svētdien notikušajās Vācijas Bundestāga vēlēšanās guvuši uzvaru, paverot viņai ceļu uz ceturto pilnvaru termiņu valdības vadītāja krēslā, Merkeli tagad gaida smagas un, domājams, ilgstošas koalīcijas sarunas.
Kā jau ziņots, saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc balsu saskaitīšanas visos 299 vēlēšanu apgabalos, Merkeles vadītie kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartija – Kristīgi sociālā savienība (CSU) – ieguvuši 33% balsu, kas ir sliktākais konservatīvo rezultāts kopš 1949.gada.
Salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām 2013.gadā konservatīvo elektorāts sarucis par vairāk nekā astoņiem procentpunktiem, un laikraksts “Bild” atzinis, ka Merkele izcīnījusi “murgainu uzvaru”.
Arī CDU/CSU tradicionālie sāncenši sociāldemokrāti (SPD), kas šobrīd gan ir konservatīvo partneri Merkeles vadītajā “lielajā koalīcijā”, cietuši vissmagāko sakāvi Vācijas pēckara vēsturē, iegūstot tikai 20,5% balsu un salīdzinājumā ar 2013.gadu zaudējot vairāk nekā piecus procentpunktus.
Tajā pašā laikā pirmo reizi parlamenta apakšpalātā iekļuvusi pret imigrāciju noskaņotā eiroskeptiķu partija “Alternatīva Vācijai” (AfD), kas izcīnījusi 12,6% balsu un ieguvusi trešo lielāko pārstāvniecību Bundestāgā, kļūstot par pirmo parlamenta apakšpalātā iekļuvušo partiju pēdējā pusgadsimta laikā, kas politiskajā spektrā atrodas pa labi no CDU/CSU.
Merkele jau noraidījusi iespēju veidot mazākuma valdību, un paudusi “pārliecību”, ka līdz Ziemsvētkiem Vācijai tomēr būs jauna valdība.
“Mans nolūks ir panākt Vācijai stabilu valdību,” pēcvēlēšanu nakts televīzijas diskusijā, kurā piedalījās visu parlamentā iekļuvušo partiju līderi, uzsvēra kanclere, kas iepriekš, uzrunājot savus atbalstītājus CDU galvenajā mītnē Berlīnē atzina, ka gaidījusi “labākus rezultātus”.
Tikmēr SPD jau noraidījusi iespēju palikt līdzšinējā “lielajā koalīcijā”. “Ir pilnīgi skaidrs, ka vēlētāji mūs aizraidījuši opozīcijā,” atzina sociāldemokrātu līderis un partijas kandidāts uz kanclera amatu Martins Šulcs, nosaucot vēlēšanu rezultātus par “smagiem un sarūgtinošiem”.
Vienlaikus viņš gan centās saglabāt šķietamu kaujinieciskumu, pasludinot par galveno vēlēšanu zaudētāju Merkeli.
“Lielā koalīcija ir izbalsota,” paziņoja Šulcs. “Šī koalīcija nav ievēlēta, un Jūs, kanclere, esat lielākā zaudēja.”
SPD, kura turpmāk būs pārstāvēta ar 153 deputātiem, jau paziņojusi, ka veiks partijas biedru aptauju, lai noskaidrotu, kādas sava elektorāta raizes sociāldemokrāti nav ņēmuši vērā.
Līdz ar SPD atteikšanos turpināt sadarbību ar konservatīvajiem, vienīgā iespēja, kas atlikusi Merkelei, lai izveidotu vairākuma valdību, ir iesaistīties koalīcijas sarunās ar CDU/CSU “dabīgajiem sabiedrotajiem” brīvajiem demokrātiem (FDP), kas vēlēšanās ieguvuši 10,7% balsu, un “zaļajiem”, par kuriem balsojuši 8,9% vāciešu.
Šāda Vācijā vēl nepieredzēta trejsavienība jeb tā dēvētā Jamaikas koalīcija saskaņā ar sākotnējiem balsu skaitīšanas rezultātiem jaunajā Bundestāga sasaukumā, kurā būs 709, varēs nodrošināt nelielu vairākumu.
CDU/CSU ieguvusi 246, FDP – 80, bet “zaļie” – 67, un tādējādi iespējamajai koalīcijai kopā būtu 393 mandāti, kamēr vairākuma nodrošināšanai nepieciešamas vismaz 355 vietas.
Tādējādi sagaidāms, ka pat veiksmīgu sarunu rezultātā jaunā Vācijas valdība, kuru pirmo reizi kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem veidotu trīs partijas, būs nestabilāka, nekā kabineti, kurus Merkele vadījusi savu iepriekšējo trīs pilnvaru termiņu laikā.
Liecinot par grūtībām, kādas gaida Merkeli koalīcijas sarunās, starp FDP, “zaļo” un CSU līderiem visai asas debates izcēlās jau pēcvēlēšanu nakts televīzijas raidījumā.
Arī “zaļo” Bundestāga frakcijas vadītāja Katrīna Gēringa-Ekarte atzina, ka sarunas būs smagas, un brīdināja, ka “mēs neesam viegli [sarunu] partneri”.
Īpaši asas domstarpības, sākot ar vides aizsardzības jautājumiem un beidzot ar atbalstu privātai uzņēmējdarbībai, “zaļajiem” ir ar liberālo FDP, lai gan abu partiju atbalstītāju demogrāfiskais profils ir līdzīgs, jo par tām pamatā balso gados jauni un labi izglītoti vēlētāji, kuru ienākumi pārsniedz vidējos.
Arī FDP jau paziņojusi par savām “sarkanajām līnijām”, īpašus iebildumus izsakot pret Francijas prezidenta Emanuēla Makrona iecerētajām eirozonas reformām, kurām Merkele iepriekš paudusi piesardzīgu atbalstu.
Gan CDU/CSU, gan FDP netīk vides aizstāvju prasības strauji pārtraukt ogļu un iekšdedzes dzinēju izmantošanu, un abām partijām būs grūti vienoties ar “zaļajiem” arī imigrācijas jautājumos, kas spēlējuši, domājams, svarīgāko lomu konservatīvi noskaņotā elektorāta aizplūšanā uz AfD nometni.
Turklāt vairums “zaļo” elektorāta pieraduši pie partijas tradicionālās lomas opozīcijas rindās, kam tie dod priekšroku, īpaši, ja valdība jāveido kopā ar konservatīvajiem.
Žurnāls “Der Spiegel” paudis viedokli, ka šādā situācijā Merkele pati ir vainojama un ka viņa “ir pelnījusi šo sakāvi”. “Der Spiegel” vaino kancleri “neiedvesmojošā” kampaņā un “labējo izaicinājuma ignorēšanā”.
Savukārt pati Merkele atzinusi, ka CDU/CSU spēs atgūt zaudētos vēlētājus, kuri pieslējušies AfD, vienīgi “uzklausot viņu rūpes un bailes, bet, pirmkārt, īstenojot labu politiku”.
Arī CSU, kas kandidātus izvirza vienīgi Bavārijā, salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām piedzīvojusi atbalsta kritumu, un tās līderis un Bavārijas premjerministrs Horsts Zēhofers uzsvēra, ka tagad CDU/CSU ir jāreaģē uz “labējo flangu”, atkal atgriežoties pie savas konservatīvās ideoloģijas, kas lielā mērā atmesta, partijai Merkeles vadībā pārvietojoties uz politiskā spektra centru.
Aptuveni 21% no AfD vēlētājiem aptaujās atzinuši, ka iepriekšējās vēlēšanās 2013.gadā balsojuši par CDU/CSU.
AfD, kuru jaunajā Bundestāga sasaukumā pārstāvēs 94 deputāti, īpaši lielu atbalstu bauda savulaik komunistu jūgā bijušajā Austrumvācijā, kur, piemēram, Saksijā eiroskeptiķi, iegūstot 27% balsis, pat apsteiguši konservatīvos.
“Mēs to paveicām. Mēs mainīsim valsti,” komentējot vēlēšanu rezultātus, paziņoja partijas līdzdibinātājs Aleksdandrs Gaulands, brīdinot, ka Merkelei jābūt gatavai “viņas medībām”.
Kamēr lielākās tradicionālās partijas šajās vēlēšanās piedzīvojušas vēsturisku atbalsta kritumu, starp ieguvējiem līdz ar AfD ir arī FDP, kas sava jaunā enerģiskā līdera Kristiāna Lindera vadībā spējusi atgūties pēc sagrāves 2013.gada vēlēšanās un atgūt savu pirms četriem gadiem zaudēto pārstāvniecību Bundestāgā.
Pēc pagājušās vēlēšanās ciestajiem zaudējumiem savas pozīcijas nedaudz nostiprinājusi arī kreiso ekstrēmistu partija “Die Linke” (“Kreisie”), kas šogad izcīnījusi 9,2% balsu un attiecīgi 69 vietas, un “zaļie”, kas 2013.gadā piedzīvoja vairāk nekā divu procentpunktu lielu atbalsta kritumu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/2C84A7E5-09FE-42B6-AC29-E6566CE4DE68/
Sprūds: Vāciju pēc vēlēšanām sagaida smagi kompromisi
Rīga, 25.sept., LETA. Vāciju pēc vēlēšanām sagaida smagi kompromisi, intervijā telekanāla LNT raidījumam “900 sekundes” atzina Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.
Viņš norādīja, ka Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvētās Kristīgi sociālās savienības (CSU) rezultāti šajās vēlēšanās ir bijuši sliktāki, nekā iepriekšējās 2013.gada Bundestāga vēlēšanās. Taču CSU ir sasnieguši prognozētos rezultātus starp 30% un 40%. Sprūds piebilda, ka būs interesanti vērot, kā veidosies Vācijas valdības koalīcija.
Pozitīvais Vācijas parlamenta vēlēšanu rezultātos esot tas, ka, neraugoties uz parlamentā iekļuvušo partiju krāsainību, valdību, visticamāk, veidos eiropeiskas partijas.
Kā ziņots, Vācijas Bundestāga vēlēšanās uzvarējuši kancleres Merkeles vadītie konservatīvie, kas ieguvuši 33% balsu. Savukārt sociāldemokrāti (SPD) ieguva 20,5%.
Pret imigrāciju noskaņotā eiroskeptiķu partija “Alternatīva Vācijai” (AfD) saņēmusi 12,6% balsu un pirmo reizi iekļuvusi Bundestāgā.
Bundestāgā atgriezīsies Brīvo demokrātu partija (FDP), kas saņēmusi 10,75 balsu. Tikmēr kreiso ekstrēmistu partiju “Die Linke” (“Kreisie”) atbalstījuši 9,2% vēlētāju, bet “zaļos” – 8,9% balsstiesīgo vāciešu.
Sociāldemokrāti, kas ir tradicionālie CDU/CSU sāncenši, bet pašreizējie koalīcijas partneri, jau paziņojuši, ka tagad pāries opozīcijā.
Ja SPD nemainīs savas domas, tas nozīmēs, ka Merkelei, kurai CDU/CSU uzvara nodrošinājusi ceturto pilnvaru termiņu valdības vadītāja krēslā, būs tikai viena izvēle jaunās valdības veidošanā – sadarbība ar FDP un “zaļajiem” jeb tā dēvētā Jamaikas koalīcija.
Šāda trejsavienība Vācijā vēl nav pieredzēta, un tās izveidošana, ņemot vērā ievērojamās ideoloģiskās pretišķības, varētu prasīt dažus nopietnus kompromisus, un tāpēc koalīcijas sarunas varētu ievērojami ieilgt.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/CC1CA7C7-2E19-4607-BBA0-44A5D499CFC2/
Merkele ķeras pie koalīcijas veidošanas
Berlīne, 26.sept., LETA–REUTERS/DW. Vācijas kanclere Angela Merjele, kas svētdien notikušajās Bundestāga vēlēšanās izcīnījusi tiesības uz ceturto pilnvaru termiņu valdības vadītāja krēslā, pirmdien ķērusies pie smagā uzdevuma izveidot jaunu valdošo koalīciju.
Kā ziņots, Merkeles vadītie kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartija – Kristīgi sociālā savienība (CSU) – vēlēšanās ieguva 33% balsu, kas ir sliktākais konservatīvo rezultāts kopš 1949.gada, un salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām 2013.gadā CDU/CSU elektorāts sarucis par vairāk nekā astoņiem procentpunktiem.
Arī sociāldemokrāti (SPD), līdzšinējie konservatīvo koalīcijas partneri Merkeles vadītajā “lielajā koalīcijā”, cietuši vissmagāko sakāvi Vācijas pēckara vēsturē, iegūstot tikai 20,5% balsu un salīdzinājumā ar 2013.gadu zaudējot vairāk nekā piecus procentpunktus.
Tajā pašā laikā pirmo reizi parlamenta apakšpalātā iekļuvusi pret imigrāciju noskaņotā eiroskeptiķu partija “Alternatīva Vācijai” (AfD), kas izcīnījusi 12,6% balsu un ieguvusi trešo lielāko pārstāvniecību Bundestāgā, kļūstot par pirmo parlamenta apakšpalātā iekļuvušo partiju pēdējā pusgadsimta laikā, kas politiskajā spektrā atrodas pa labi no CDU/CSU.
Taču visas pārējās Bundestāgā iekļuvušās partijas kategoriski noraidījušas iespējamo sadarbību ar AfD.
Lai gan sociāldemokrāti jau svētdienas vakarā paziņoja, ka vairs nedarbosies “lielajā koalīcijā” un pāries opozīcijā, Merkele pirmdien uzsvēra, ka viņa runās ar gan ar Brīvo demokrātu partiju (FDP), kas tiek uzskatīta par CDU/CSU “dabīgajiem sabiedrotajiem”, gan ar “zaļajiem”, gan ar SPD.
“Esmu dzirdējusi SPD teikto, taču mums jāpaliek kontaktā,” preses konferencē uzsvēra Merkele. “Domāju, ka visām partijām ir pienākums gādāt, lai mums būtu stabila valdība.”
Kanclere ļāva arī noprast, ka viņa grasās palikt valdības vadītāja krēslā visu četrus gadus ilgo pilnvaru laiku, taču var izrādīties, ka jaunās koalīcijas izveidošana būs vissmagākais viņas uzdevums līdzšinējās karjeras laikā.
FDP līderis Kristiāns Linders, kura vadībā partija spējusi atgūties pēc sagrāves 2013.gada vēlēšanās un atgūt savu pirms četriem gadiem zaudēto pārstāvniecību Bundestāgā, jau pirmdien brīdināja, ka brīvie demokrāti nav gatavi maksāt jebkuru cenu, lai iesaistītos tā dēvētajā Jamaikas koalīcija, kuru veidotu konservatīvie, “zaļie” un FDP.
Viņš norādīja, ka Vācijai nepieciešamas izmaiņas tās līdzšinējā enerģētikas politikā, kā arī attieksmē pret eirozonas fiskālo politiku.
Tikmēr “zaļie” par savām prioritātēm koalīcijas sarunās izvirzījuši klimata izmaiņas, Eiropas Savienību (ES) un sociālo taisnīgumu, un šajos jautājumos vides aizstāvju nostāja ir diametrāli pretēja brīvo demokrātu pozīcijai.
“Zaļo” iespējami izšķirošā loma Vācijas jaunās valdības izveidē jau izsaukusi autoražotāju un enerģētikas uzņēmumu akciju kursa kritumu, jo partijas priekšvēlēšanu programma paredz iekšdedzes dzinēju izskaušanu līdz 2030.gadam un paātrinātu ar oglēm darbināmo termoelektrostaciju slēgšanu.
Linders pirmdien arī atkārtoti norādīja, ka FDP iebilst pret eirozonas reformām, kas paredz centralizēta budžeta izveidi, uzsverot, ka starp Eiropas valstīm jāveicina to “individuālā atbildība” par savām finansēm.
Lai gan Merkele iepriekš paudusi piesardzīgu atbalstu šai idejai, kuru izvirzījis Francijas prezidents Emanuēls Makrons, viņa uzsvērusi, ka Eiropas politikas jautājumos pagaidām nenovilks “sarkanās līnijas”, tādējādi saglabājot sev zināmu manevra telpu koalīcijas sarunās.
Grūtības Merkelei var sagādāt arī CDU tuvākie partneri. CSU līderis un Bavārijas premjerministrs Horsts Zēhofers, kas bijis viens no asākajiem Merkeles piekoptās imigrācijas politikas kritiķiem, vēlēšanu iznākumu novērtējies kā “rūgtu vilšanos”, jo arī viņa vadītā partija cietusi ievērojamus zaudējumus, gūstot vājākos panākumus pēdējo desmitgažu laikā.
Apzinoties, ka liela daļa konservatīvo elektorāta pieslējusies AfD, Zēhofers uzsvēris, ka CDU/CSU ir jānosedz “atvērtais labējais flangs”.
Viņš arī norādījis, ka CSU būtu, iespējams, jāpārskata savas līdzšinējās attiecības ar CDU. Lai gan CDU un CSU ir atsevišķas partijas, tās jau paaudzēm ilgi Bundestāgā veidojušas vienotu frakciju.
Zēhofers jau iepriekš nav kautrējies atklāti paust savu viedokli, nebaidoties kaitēt Merkelei, un tāpēc nav sagaidāms, ka viņš koalīcijas sarunās varētu būt visai pakļāvīgs partneris, īpaši ar drošību un imigrāciju saistītos jautājumos.
“Viņi darīs visu, lai atgūtu zaudētās pozīcijas politiskā spektra labējā flangā. Iesaistīšanās Berlīnes koalīcijā ar “zaļajiem” un FDP var to apgrūtināt,” norāda Eiropas Politikas centra pētījumu nodaļas direktors Janis Emanuilidis, atgādinot, ka Bavārijā nākamgad gaidāmas zemes landtāga vēlēšanas.
“Vājie [vēlēšanu] rezultāti var padarīt Angelu Merkeli par “klibo pīli” daudz agrāk, nekā domā starptautiskie novērotāji un finanšu tirgi,” viņam piebalso finanšu korporācijas ING ekonomists Karstens Bžeskis.
Savukārt Minhenes universitātes Leibnica Tautsaimniecības pētniecības institūta (“ifo”) ekonomists Klauss Volrābe atzīst, ka nav izslēgtas pirmstermiņa vēlēšanas.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/A90B0597-543F-414F-905D-D66340437583/
Merkele plāno kanclera amatā palikt visus četru gadus
Berlīne, 25.sept., LETA–DPA. Vācijas kanclere Angela Merkele pirmdien apliecināja, ka plāno palikt amatā visus amata termiņa četrus gadus, un noraidīja runas par pirmstermiņa vēlēšanām.
“Mums ir skaidrs mandāts izveidot valdību,” sacīja Merkele, uzsverot, ka atbilstoši Bundestāga vēlēšanu rezultātiem Kristīgo demokrātu savienība un Kristīgi sociālā savienība (CDU/CSU) ir valstī lielākais politiskais spēks ar ievērojamu pārsvaru pār tuvākajiem konkurentiem.
Tā kā CDU/CSU līdzšinējie “lielās koalīcijas” partneri sociāldemokrāti (SPD) paziņojuši, ka turpmāk darbosies opozīcijā, Vācijā, visticamāk, tiks izveidota CDU/CSU, brīvo demokrātu (FDP) un “zaļo” koalīcija, kas federālajā līmenī nekad agrāk nav valdījusi.
Potenciālo koalīcijas partneru nostājā vairākos jautājumos, arī attiecībā uz Krievijas, bēgļu un eirozonas politiku, ir ievērojamas atšķirības.
Svētdien notikušajās Bundestāga vēlēšanās CDU/CSU ieguva 32,9% balsu, bet SPD – 20,5%.
Labējā pretimigrācijas partija “Alternatīva Vācijai” (AfD) ierindojusies trešajā vietā ar 12,6%.
Tai seko FDP ar 10,7% balsu, kreiso ekstrēmistu partiju “Die Linke” (“Kreisie”) ar 9,2% un “zaļie” ar 8,9%.
Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, atbalsts CDU/CSU sarucis par 8,6, bet SPD – par 5,6 procentpunktiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/06E26542-AAFD-4FFC-93EC-3698F6BA4728/
Petrija paziņo par izstāšanos no AfD
Berlīne, 26.sept., LETA–DPA. Pret imigrāciju noskaņotās partijas “Alternatīva Vācijai” (AfD) līdzšinējā līdzpriekšsēdētāja Frauke Petrija otrdien paziņojusi par izstāšanos no partijas.
Kā ziņots, svētdien notikušajās vēlēšanās AfD izcīnīja 12,6% balsu, iegūstot trešo lielāko pārstāvniecību Bundestāgā un kļūstot par pirmo parlamenta apakšpalātā iekļuvušo partiju pēdējā pusgadsimta laikā, kas politiskajā spektrā atrodas pa labi no kancleres Angelas Merkeles pārstāvētajiem konservatīvajiem (CDU/CSU).
Jau pirmdien Petrija negaidīti paziņoja, ka nepievienosies AfD Bundestāga frakcijai, un pēc šī paziņojuma strauji atstāja zāli, kur notika partijas vadības rīkotā preses konference.
Petrija jau sen iesaistīta konfliktā ar citiem radikālāk noskaņotajiem partijas līderiem, tomēr viņas pirmdienas paziņojums pārējo AfD vadību pārsteidza.
Viņa norādīja, ka AfD beidzot jāatrisina savas iekšējās pretrunas, kā arī paziņoja, ka atteikties no Bundestāga deputāta amata negrasās.
Atšķirībā no pārējiem partijas līderiem, kas Bundestāgā iekļuvuši, pateicoties tā dēvētajām “otrajām balsīm”, kas tiek atdotas par partiju sarakstiem, Petrija mandātu ieguvusi tiešajā balsojumā, savā vēlēšanu apgabalā iegūstot visvairāk “pirmo balsu”.
Pēc savas kolēģes izlēciena, otrs AfD līdzpriekšsēdētājs Jergs Meitens varēja vienīgi atzīt, ka notikušais nav iepriekš saskaņots, un atvainoties klāt esošajiem žurnālistiem.
Jau svētdienas vakarā Petrija nāca klajā ar partijas vadošo kandidātu – Alises Vīdeles un Aleksdandra Gaulanda – asu kritiku, apgalvojot, ka viņu agresīvā retorika kampaņas laikā esot atbaidījusi vidusšķiras vēlētājus.
“2013.gada AfD (..) bija skaidrs mērķis strauji kļūt par valdošo partiju,” norādīja Petrija. “Anarhistiska partija, kādu vērojām pāris pēdējās nedēļās, var būt opozīcijā, taču nevar piedāvāt vēlētājam ticamu valdības programmu.”
Pēc incidenta Vīdele un Gaulands atzina, ka tas radījis partijai “neveiksmīgu startu” pēc iekļūšanas Bundestāgā un ka AfD, iespējams, draud pat sašķelšanās.
“Nevaru izslēgt iespēju, ka daži viņai sekos politiskajā nekurienē,” intervijā raidorganizācijai N-TV izteicās Gaulands.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/19F4607A-0CF7-4448-8440-447133ECA8A1/
Vairāki AfD politiķi paziņo par plāniem pamest partiju
Berlīne, 26.sept., LETA–DPA. Par apņemšanos izstāties no Vācijas labējās partijas “Alternatīva Vācijai” (AfD) otrdien paziņoja partijas līdzpriekšsēdētāja Frauke Petrija un vēl vairāki redzami šī politiskā spēka pārstāvji.
“Ir skaidrs, ka šāds solis tiks sperts,” Drēzdenē sacīja Petrija, izsakoties par savu izstāšanos no AfD, tiesa gan, nekonkretizējot, kad izstāšanās varētu notikt.
Partiju nolēmuši pamest arī divi Saksijas landtāga AfD deputāti – Uve Vurlicers un Kristens Musters, sacīja Petrija.
Arī Petrijas dzīvesbiedrs Eiropas Parlamenta deputāts un AfD Ziemeļreinas-Vestfālenes līderis Markus Precels izstāsies no AfD, jo viņam ir “pesimistisks redzējums par stāvokli partijā”, apliecināja pārstāvis sakariem ar presi.
Visi četri apliecinājuši, ka saglabās savus likumdevēju mandātus, tiesa gan, neatklājot, vai turpinās darboties kā neatkarīgi deputāti vai pievienosies kādam citam politiskam spēkam.
Mēklenburgas-Priekšpomerānijas landtāga AfD frakciju pirmdien pametuši četri no tās 18 deputātiem. Tiesa gan, nav skaidrs, vai tas ir saistīts ar Petrijas gaidāmo izstāšanos. Šī četrotne izveidojusi grupu “Pilsoņi par Mēklenburgu-Priekšpomerāniju”.
AfD svētdien notikušajās Bundestāga vēlēšanās saņēma trešo lielāko balsu skaitu – 12,6%. Otrdien Berlīnē notiek 93 Bundestāgā ievēlēto AfD deputātu sanāksme. Petrija, kas jau iepriekš paziņojusi, ka frakcijā nepiedalīsies, būtu bijusi 94.
Petrija, kas ilgstoši bijusi redzamākā AfD politiķe, netika izraudzīta par partijas vadošo kandidāti Bundestāga vēlēšanām. Par saraksta līderiem kļuva Aleksandrs Gaulands un Alise Veidela. Atbilstoši mediju skaidrojumam, tas saasinājis attiecības starp partijas labējo un mēreno spārnu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/D5B7B835-D670-4EE8-8828-CCAC5CD2294B/
Eiropas līderi reaģē uz Vācijas vēlēšanu rezultātiem
Berlīne, 25.sept., LETA–AFP/DPA. Vairāki ievērojami Eiropas politiķi jau reaģējuši uz prognozētajiem Vācijas Bundestāga vēlēšanu rezultātiem, un Francijas prezidents Emanuels Makrons apsveicis Vācijas kancleri Angelu Merkeli ar uzvaru un solījis, ka abas vadošās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis turpinās savu sadarbību.
“Es piezvanīju Merkelei un apsveicu viņu. Mēs ar apņēmību turpināsim mūsu būtisko sadarbību Eiropas un mūsu valstu labā,” Makrons paziņoja tviterī pēc tam, kad kļuva zināms, ka Merkeles vadītie konservatīvie izcīnījuši visvairāk balsu.
Savus apsveikumus jau paudis arī Zviedrijas premjerministrs Stefans Levēns un citi Ziemeļvalstu līderi.
“Šovakar es apsveicu Angelu Merkeli ar viņas uzvaru. Gaidu mūsu ciešās sadarbības turpinājumu,” tviterī rakstīja Zviedrijas sociāldemokrātu līderis.
“Mums ir jāsadarbojas spēcīgas un demokrātiskas Eiropas labā,” Zviedrijas ziņu aģentūra TT izplatīja Lēvena paziņojumu.
Merkeli tviterī apsveica arī Somijas premjerministrs Juha Sīpile, kurš pauda pārliecību par “labas sadarbības turpināšanos”.
Dānijas premjerministrs Larss Leke Rasmusens apsveicis Merkele ar “vēl vienu termiņu” kanclera amatā.
Tviterī vāciski rakstītā komentārā viņš uzsvēra, ka “mums Eiropā ir vajadzīga stabilitāte”.
“Tas ir labi – arī Dānijai,” viņš rakstīja vietnē “Facebook”, norādot uz Vācijas kā Dānijas lielākā tirdzniecības partnera nozīmi, kā arī uzverot Vācijas lomu Eiropā.
“To lomu – īpaši pēc “Breksita” – nav iespējams novērtēt par augstu,” piebilda Rasmusens.
Pret imigrāciju noskaņotās eiroskeptiķu partijas “Alternatīva Vācijai” (AfD) panākumus vēlēšanās “un vēl spēcīgāko valdošās koalīcijas lejupslīdi var uzskatīt tikai kā brīdinājumu politiķiem, kuri nav pietiekami klausījušies vēlētāju bažās”, rakstīja Dānijas premjerministrs.
Tikmēr Francijas galēji labējās Nacionālās frontes (FN) līdere Marina Lepēna un ideoloģiski līdzīgi noskaņotās Nīderlandes Brīvības partijas (PVV) līderis Gērts Vilderss apsveica AfD, kas pirmo reizi iekļuvusi Bundestāgā, kur tai būs trešā lielākā frakcija.
“Bravo mūsu sabiedrotajiem AfD par vēsturisko rezultātu,” Lepēna rakstīja tviterī.
Viņa paziņoja, ka AfD ir “jauns Eiropas tautu atmošanās simbols”.
Vilderss tikmēr uzsvēra, ka PVV Nīderlandē ir otra spēcīgākā partija, FN Francijā ir otrajā vietā, galēji labējā Austrijas Brīvības partija ir otrajā vietā, bet AfD – trešajā.
Vilderss rakstīja, ka “vēstījums ir nepārprotams. Mēs neesam islāmiskas valstis”.
Rezultātu prognozes liecina, ka Merkeles vadītie konservatīvie Bundestāga vēlēšanās ieguvuši aptuveni 33% balsu, sociāldemokrāti (SPD) izcīnījuši 20% līdz 21% balsu, bet AfD – līdz 13,5% balsu.
Raidorganizāciju ARD un ZDF rezultātu prognozes liecina, ka Merkeles vadītie kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartija – Kristīgi sociālā savienība (CSU) – ieguvuši aptuveni 33% balsu, kas ir mazāk nekā iepriekšējās Bundestāga vēlēšanās pirms četriem gadiem, kad konservatīvie ieguva 41,5% balsu.
Tikmēr SPD, kā izskatās, piedzīvojuši smagāko zaudējumu vēlēšanās kopš Otrā pasaules kara.
Par lielu uzvarētāju sevi var uzskatīt arī konservatīvo tradicionālie partneri – Brīvo demokrātu partija (FDP). Saskaņā ar rezultātu prognozēm FDP izcīnījusi aptuveni 10,5% balsu, kas ļaus partijai atgriezties parlamentā.
Saskaņā ar prognozēm, “zaļie” izcīnījuši 9,5% balsu, bet kreiso ekstrēmistu partija “Die Linke” (“Kreisie”) – 9% balsu.
Sociāldemokrāti, kas ir tradicionālie CDU/CSU sāncenši, bet pašreizējie koalīcijas partneri, paziņojuši, ka tagad pāries opozīcijā.
Ja SPD nemainīs savas domas, tas nozīmēs, ka Merkelei, kurai CDU/CSU uzvara nodrošinājusi ceturto pilnvaru termiņu valdības vadītāja krēslā, būs tikai viena izvēle jaunās valdības veidošanā – sadarbība ar FDP un “zaļajiem” jeb tā dēvētā Jamaikas koalīcija.
Šāda trejsavienība Vācijā vēl nav pieredzēta, un tās izveidošana, ņemot vērā ievērojamās ideoloģiskās pretišķības, varētu prasīt dažus nopietnus kompromisus, un tāpēc koalīcijas sarunas varētu ievērojami ieilgt.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/FF6637BE-8680-409F-A7FB-76321B10898E/
Berlīnieši referendumā nobalso par Tēgeles lidostas saglabāšanu
Berlīne, 25.sept., LETA–AP. Vēlētāji Berlīnē svētdien referendumā atbalstījuši ierosinājumu saglabāt Tēgeles lidostu pēc jaunās starptautiskās Berlīnes Brandenburgas lidostas atklāšanas, pirmdien paziņojušas amatpersonas.
Par lidostas saglabāšanu nobalsoja 56,1% vēlētāju, liecina referenduma rezultāti pēc balsu saskaitīšanas 2436 no 2439 vēlēšanu apgabaliem.
41,7% noraidīja šo priekšlikumu, bet pārējie biļeteni tika atzīti par nederīgiem.
Tēgeles lidostu bija plānots slēgt pēc Berlīnes Brandenburgas lidostas atklāšanas, kas vairākkārt atlikta.
Referenduma rezultāts nav juridiski saistošs, tomēr tas uzskatāms par triecienu pilsētas valdībai, kas iestājusies par Tēgeles lidostas slēgšanu un tehnoloģiju parka iekārtošanu šajā teritorijā.
Berlīnes Brandenburgas lidosta tiek celta jau apmēram desmit gadus, un sākotnēji to bija paredzēts atklāt 2011.gadā.
Jaunajai lidostai bija iecerēts kļūt par simbolu Vācijas galvaspilsētas pārveidei no Aukstā kara laika frontes līnijas par Eiropas ekonomikas lielvaras Vācijas galveno satiksmes centru. Tomēr lidostas būvniecību aizkavējis izmaksu pieaugums, tehniskas problēmas un korupcija.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/348BE3FF-566E-4CBA-B3D4-736C63067650/
Kariņš: Vācijas vēlēšanu rezultāts Latvijai ir labvēlīgs
Rīga, 25.sept., LETA. Vācijas parlamenta vēlēšanu rezultāts Latvija ir labvēlīgs. Tas liecina, ka Eiropas centrs ir līdz galam noturējies ne tikai Francijā bet arī Vācijā, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (V).
Viņaprāt, Vācijas jaunās valdības koalīcijas izveide būs liels izaicinājums, jo parlamentā iekļuvušas daudzas partijas. Tāpat koalīcijas veidošanu grūtāku padara eiroskeptiķu partijas “Alternatīva Vācijai” (AfD) ievēlēšana, ar kuru parlamentā neviens nav gatavs veidot valdību. Tomēr, ja salīdzina ar Franciju, Zviedriju, Somiju, Itāliju, tad Vācijā populistu esot maz un 90% vēlētāju neatbalsta šādu politiku, ir pārliecināts Kariņš.
“Varētu teikt, ka centrs ir uzvarējis, bet izaicinājumi ir lieli. Domstarpības ir starp liberālajiem, brīvajiem demokrātiem (FDP) un “Zaļajiem”, kur “Zaļie” vēlas steidzami slēgt ogļu spēkstacijas, bet liberāļi tik dramatisku politiku neatbalsta. Kanclerei Angelai Merkelei būs izaicinājums salikt šos abus spēkus kopā vienā koalīcijā un nospraust šī koalīcijas galvenās vadlīnijas. “Zaļie” ir vairāk kā lobija partija, savukārt liberāļi vairāk raugās uz tautsaimniecību. Varētu būt grūti, bet tas Merkelei absolūti nebūs neiespējami,” uzskata deputāts.
Eiroparlamentārietis norādīja, ka tradicionālajām partijām – Merkeles vadītajiem kristīgajiem demokrātiem (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartijai – Kristīgi sociālajai savienībai (CSU) ir samazinājies atbalsts, kas ir saprotami, jo tām nācās saskarties ar milzu izaicinājumu, proti, ar bēgļiem. Pēc Kariņa domām, Vācijas kurss paliks absolūti nemainīgs un Merkele paliks par valsts vadītāju, tomēr izaicinājums, gan Francijā, gan Vācijā un pārējā Eiropā, ir saprast, kā uzrunāt vēlētājus, kuri ir balsojuši par radikālajiem spēkiem. Šāda vēlētāju izvēle norāda, ka viss neiet gluži tā, kā gribētos, sacīja deputāts.
Jau ziņots, ka saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc balsu saskaitīšanas visos 299 vēlēšanu apgabalos, Merkeles vadītie kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartija – Kristīgi sociālā savienība (CSU) – ieguvuši 33% balsu, kas ir sliktākais konservatīvo rezultāts kopš 1949.gada.
Arī CDU/CSU tradicionālie sāncenši sociāldemokrāti (SPD), kas šobrīd gan ir konservatīvo partneri Merkeles vadītajā “lielajā koalīcijā”, cietuši vissmagāko sakāvi Vācijas pēckara vēsturē, iegūstot tikai 20,5% balsu un salīdzinājumā ar 2013.gadu zaudējot vairāk nekā piecus procentpunktus.
Tajā pašā laikā pirmo reizi parlamenta apakšpalātā iekļuvusi pret imigrāciju noskaņotā eiroskeptiķu partija “Alternatīva Vācijai” (AfD), kas izcīnījusi 12,6% balsu un ieguvusi trešo lielāko pārstāvniecību Bundestāgā, kļūstot par pirmo parlamenta apakšpalātā iekļuvušo partiju pēdējā pusgadsimta laikā, kas politiskajā spektrā atrodas pa labi no CDU/CSU.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/B3071D70-26B6-41F6-A691-172412AC9EC9/
Uzticamā Merkele
Vācijas Bundestāga vēlēšanās uzvarējuši kancleres Angelas Merkeles vadītie konservatīvie, bet pret imigrāciju noskaņotā eiroskeptiķu partija “Alternatīva Vācijai” (AfD) ieguvusi trešo lielāko balsu skaitu, liecina pirmdienas rītā publiskotie provizoriskie galīgie vēlēšanu rezultāti. Pēc visu balsu saskaitīšanas Merkeles vadītie kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartija – Kristīgi sociālā savienība (CSU) – ieguvuši 33% balsu, bet sociāldemokrāti (SPD) – 20,5%. AfD tikmēr svētdien notikušajās vēlēšanās saņēmusi 12,6% balsu un pirmo reizi iekļūs Bundestāgā. Tvitera lietotāji dalījās savās prognozēs, ko Vācijai varētu radīt šādi vēlēšanu rezultāti.
Satraukumu par vēlēšanu rezultātiem pamanījis ekonomists Armands Kalniņš.
Armands Kalniņš @KalniArmands
Interesanti, ka Vācijas vēlēšanās ir liels satraukums par galēji labējo, bet ne par bijušo komunistu (galēji kreiso) iekļūšanu parlamentā.
Sun Sep 24 16:28:22 +0000 2017
Uzņēmējs Kristiāns Purviņš novērtē vēlētāju augsto aktivitāti.
Kristiāns Purviņš @KristianPurvin
Vācijā vēlēšanu aktivitāte- 76%. Vismaz šī izskatās pēc demokrātijas. Ļoti ceru, ka kādreiz latviešu smadzenītes līdz tam arī izaugs…
Mon Sep 25 08:27:11 +0000 2017
Vēlēšanu rezultāti šķiet pieņemami juristam Andrim Alksnim.
Andris Alksnis @andris_alksnis
Prieks par vāciešu izvēli,uzticot @AngelaMerkeICDU turpināt vadīt Vāciju.Tātad arī turpmāk ES līdervalsts politika būs prognozējama.
Sun Sep 24 17:57:48 +0000 2017
Arī Saeimas deputāte Inese Lībiņa- Egnere (V) priecājas par vēlētāju uzticību Merkelei.
Inese Lībiņa-Egnere @ineselibina
Vācijā Kanclerei mandāts atjaunots? Un man arī tiešām prieks par FDP atgriešanos Bundestāgā un visticamāk arī valdībā ?? #Bundestagswahl17
Sun Sep 24 17:00:26 +0000 2017
Pretējās domās ir tvitera lietotājs Arvo.
Arvo @Karelsons
Vācu vēlētāju ir pārņēmusi plaša amnēzija! Nez kas Merkelei vēl jāielaiž valstī, lai vācieši sāktu domāt? Bet daļa laikam tomēr mostas?!
Sun Sep 24 17:39:11 +0000 2017
Rezultātus vērtē politiski aktīvais Armands Strazds.
Armands Strazds @strazds
Šis rezultats nozīmē, ka vācieši kļūs eiroskeptiskāki, un ES hiperfederālisti ir pagātne.
Sun Sep 24 17:03:19 +0000 2017
Žurnāliste Iveta Buiķe saskatījusi līdzīgas iezīmes arī Latvijā.
Iveta Buiķe @IvetaBuike
Vai tad LV daļa cilvēku nedomā līdzīgi? Mums nav savas AfD, toties ir spēki, kuri par alternatīvu borē Kremli. Ar n… twitter.com/i/web/status/9…
Mon Sep 25 06:23:04 +0000 2017
Rīgas Stradiņa universitātes docents Ivars Neiders pamanījis kādu sakritību.
Ivars Neiders @IvarsNeiders
Interesanti, ka AfD ir populārāki tieši bijušās VDR teritorijā. twitter.com/carlbildt/stat…
Sun Sep 24 17:58:48 +0000 2017
“Vienotības” Jaunatnes organizācijas valdes loceklis Krišjānis Bušs sniedz iespējamo skaidrojumu.
Krišjānis Bušs @kbuss
@IvarsNeiders Bezdarbs augsts, izglītība zemāka un maz imigrantu. Parastais radikālo populistu pļaujas lauks 🙂
Sun Sep 24 18:02:23 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/c3e9edfb-8622-4f6c-bc25-86095a0a1456/
