Dabas aizsardzības pārvaldei pietiek ar viena arborista atzinumu, lai ļautu nozāģēt Stopiņu izcilāko dižkoku

Pie kādas daudzdzīvokļu mājas Stopiņos plānots nozāģēt dižkoku, jo atbildīgie dienesti uzskata, ka tas it kā apdraudot cilvēkus un apkārtni. Pret koka nociršanu iebilst gan iedzīvotāji, gan pieredzējis dižkoku pētnieks, taču Dabas aizsardzības pārvaldei ir šķitis pietiekami ar viena vienīga arborista atzinumu.
“Kļava ir ļoti labā stāvoklī – strauji pieaug (16 gadu laikā apkārtmērs pieaudzis par gandrīz metru, t.i. 6 cm gadā), nav kaltušu, aplūzušu zaru, stumbrs monolīts ribains, dobums palielina stumbra izturību pret lūšanu. Manā skatījumā – Stopiņu novada visvērtīgākais dižkoks,” – tā par nozāģēšanai nolemto dižkoku pauž dižkoku pētnieks ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi Ansis Opmanis, kurš savulaik uzmērījis visus Stopiņu pagasta dižkokus.
Stopiņu novada dome iecerējusi šo koku nozāģēt un vērsusies ar iesniegumu Dabas aizsardzības pārvaldē. Būvvaldes iesniegumam tika pievienots viena vienīga sertificēta arborista Kaspara Māliņa atzinums par koka bīstamību, kurā norādīts, ka lielākā daļa no kļavas stumbra esot iztrupējusi, koksnes struktūra esot trausla un, pēc speciālista domām, koka bīstamību esot iespējams novērst, tikai to nocērtot.
“Ņemot vērā arborista slēdzienu, DAP sniedza saskaņojumu koka nozāģēšanai,” skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) sabiedrisko attiecību vadītāja Elīna Ezeriņa.
Kā norāda DAP, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”) aizsargājamā koka nociršana pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju, piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. Koka bīstamības novērtējumu var veikt tikai sertificēts arborists, Dabas aizsardzības pārvaldei šāds deleģējums normatīvajos aktos nav paredzēts.
“Vēlamies arī norādīt, ka lēmumu par koka nociršanu vai saglabāšanu pieņem zemes īpašnieks, šajā gadījumā Stopiņu novada dome,” uzsver DAP.
Pēc Ezeriņas sniegtās informācijas, Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti arī divas reizes klātienē ir apmeklējuši šo kļavu – koks aug daudzdzīvokļu mājas iekšpagalmā, ļoti tuvu ēkas logiem un virs iebraucamā ceļa, tā stumbrā visā garumā ir vairākas plaisas un rētas, tam blakus ir izveidota gājēju ietve un zeme visapkārt stumbram ir noblietēta, kas bojājot kļavas saknes un palielina iespēju, ka vainagā varēt lūzt zari.
“Šoruden koks apmeklēts vēlreiz, kopā ar arboristu, kurš atkārtoti apliecināja, ka šī kļava ir bīstama, taču uz kādu brīdi to varētu saglabāt, ja vainags tiktu samazināts par 40% un tiktu savilkti zari. Šādi darbi pēc aptuvenām aplēsēm Stopiņu novada domei varētu izmaksāt 2000 eiro. Taču tie nesniedz pilnīgu pārliecību par ilgstošu koka saglabāšanu, jo, kā rāda Pārvaldes līdzšinējā pieredze, trupei turpinot izplatīties, pēc neilga laika tas atkal apdraudēs apkārtējos iedzīvotājus,” skaidro DAP pārstāve.
Pēc viņas sniegtās informācijas, lai gan katrs dižkoks ir vērtīgs un apliecina Latvijas dabas bagātību, tomēr tā saglabāšanas vai nociršanas jautājums vienmēr skatāms kopumā ar iespējamo apdraudējumu. “Turklāt dižkoku veidošanās un aiziešana bojā ir dinamisks process – ik gadu dižkokam atbilstošos parametrus sasniedz apmēram 200 jaunu koku, un apmēram tāds pats skaits arī aiziet bojā ne tikai cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā, bet arī no vecuma, uguns, vēja vai plūdu rezultātā, kukaiņu, baktēriju vai sēņu ietekmē, kā arī dzīvnieku dēļ,” norāda DAP.
Arī Stopiņu novada dome sakās esam pārliecināta, ka koks jācērt. Šīs teritorijas apsaimniekotājs – pašvaldības aģentūra Saimnieks (turpmāk – Aģentūra) 2017.gada aprīlī kokam esot konstatējusi ārējo trupi. “Pēc aģentūras pasūtījuma SIA Rīgas koki arboristi veica.
…Ibfo avots: http://m.pietiek.com/raksti/dabas_aizsardzibas_parvaldei_pietiek_ar_viena_arborista_atzinumu,_lai_lautu_nozaget_stopinu_izcilako_dizkoku