“Telia Company”: LMT un “Lattelecom apvienošana radīs lielu spēlētāju tirgū, bet tas nav nekas slikts
Rīga, 14.sept., LETA. Apvienojot divus Latvijas telekomunikāciju uzņēmumus “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) un “Lattelecom”, tirgū tiks radīts liels spēlētājs, bet tas nav nekas slikts, intervijā aģentūrai LETA sacīja abu uzņēmumu līdzīpašnieka “Telia Company” sadarbības koordinators Latvijā Pasi Koistinens.
“Ja runājam par apvienotā uzņēmuma monopolstāvokli, tad daudzās valstīs ir viens liels operators, kurš vada attīstību – tev ir jābūt gana lielam, lai rādītu ceļu. Šāds stāvoklis ir arī vairākās valstīs, kurās strādājam mēs. Bija laiks, kad Somijā “Sonera” bija 60% tirgus, pašlaik tas ir 30%. Kad ir viens spēcīgs spēlētājs, pārējiem arī ir jāiespringst vairāk, un tas noved pie konkurences pieauguma, jo arī mazajiem spēlētājiem ir jāattīsta savs bizness,” skaidroja Koistinens.
“No konkurētspējas viedokļa ir saprotams, ka tiks radīts liels spēlētājs. Jā, tā būs, bet tas nav nekas slikts – ja būs nepieciešams, konkurences uzraugi noteiks atrunas, un mēs tās ievērosim tāpat, kā tas noticis citās valstīs, kur apvienošanās jau ir veikta,” piebilda “Telia Company” pārstāvis.
Viņš arī vērsa uzmanību uz to, “ka tuvākajā laikā Latvijā varam sagaidīt muskuļu audzēšanu un konkurences pieaugumu no citiem spēlētājiem, jo apvienošanās jau notiek, kamēr mēs esam iesprūduši LMT un “Lattelecom” jautājumā, katru minūti zaudējot konkurētspēju”.
Visu interviju ar Koistinenu lasiet biznesa portāla “Nozare.lv” sadaļā “Viedokļi” ( http://www.nozare.lv/comments/item/133C89F7-05C0-EF94-B512-9A99EAC52FCE/ ) un aģentūras LETA sadaļā LETA+ ( http://www.leta.lv/plus/133C89F7-05C0-EF94-B512-9A99EAC52FCE/ ).
http://www.leta.lv/news/latvia/01FE0F67-7278-45AF-9143-0FCE30334FD3/
Atis Kļaviņš, LETA
“Telia Company” neapsver “status quo” saglabāšanu
Pēdējos gados informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju nozarē notikušās izmaiņas pieprasa telekomunikāciju uzņēmumu “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) un “Lattelecom” biznesa modeļa maiņu, tāpēc esošās situācijas saglabāšana vairs nav apsverama, intervijā aģentūrai LETA sacīja abu uzņēmumu līdzīpašnieka “Telia Company” sadarbības koordinators Latvijā Pasi Koistinens. Viņš norādīja, ka neko nemainot, nebūtu iespējams realizēt “Telia Company” startēģiju Latvijā, kas rosinātu jautājumu par uzņēmuma darbības jēgu šeit, lai gan Skandināvijas uzņēmums būtu ieinteresēts darbu Latvijā turpināt.
Pērn septembrī kļuvāt par “Telia Company” sadarbības koordinatoru Latvijā. Ko jūs šajā amatā dariet?
To, ko piedāvājam darīt Latvijā, esam izdarījuši visās citās valstīs, kurās darbojamies. Es biju cilvēks, kurš Lietuvā vadīja telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanās procesu un, ņemot vērā to, ka Latvija ir pēdējā valsts mūsu kartē, kurā mobilais un fiksētais operators darbojas atsevišķi, uzņēmuma vadība uzskatīja, ka es esmu piemērots kandidāts šim darbam Latvijā un nosūtīja mani uz šejieni.
Tagad, kad gadu esmu pavadījis Latvijā redzu, ka esmu bijis sava veida ombudsmens jeb cilvēks, kurš no abu pušu pieejas jautājumam cenšas izveidot vienotu izpratni par to, kādai nākotnē jābūt telekomunikāciju nozares attīstībai Latvijā. Praksē tas izpaužas tā, ka es tiekos ar daudziem cilvēkiem – politiķiem, biznesa cilvēkiem. Papildus darbojos arī kā LMT padomes loceklis.
Pēdējo nedēļu laikā varam redzēt, ka “Telia Company” aktīvi pauž savu nostāju LMT un “Lattelecom” jautājumā, notiek vizītes, iepriekš notika arī jūsu amata izveide. Vai tas liecina par to, ka esiet nolēmuši šoreiz nonākt pie kaut kāda rezultāta?
Jā, tā ir. Latvijas jautājuma risināšana ir atlikta daudzus gadus, un Latvijas gadījumā biznesa modeļa maiņa un uzņēmuma īpašumtiesību sakārtošana ir krietni nokavēta, tādējādi bremzējot Latvijas digitalizāciju un tās ieguvumus gan valstij, gan sabiedrībai. Tas ir tiesa – šoreiz esam noskaņoti ļoti nopietni.
Kāpēc šoreiz?
Jautājums bijis atklāts jau vairāk nekā desmit gadus un, ja iepriekš jautājums bija par īpašumtiesībām, paši ziniet, cik komplicēta ir īpašnieku struktūra, tomēr bija neiespējami to mainīt, jo mums nebija saprātīgu argumentu, kāpēc to vajadzētu mainīt. Savukārt pēdējo desmit gadu laikā notikušas daudzas izmaiņas industrijā, un pēdējo gadu laikā esam sapratuši, ko šīs izmaiņas nozīmē, un runa vairs nav tik daudz par īpašumtiesībām, cik par biznesa modeli. Un te slēpjas atšķirība no iepriekšējām reizēm. Papildus tam, Latvija joprojām strādā, pamatojoties uz akcionāru vienošanos, kas noslēgta pirms 25 gadiem un vairs neatspoguļo mūsdienu tirgus realitāti.
Tātad, ko “Telia Company” vēlas LMT un “Lattelecom” jautājumā?
Latvijai jāmaina biznesa modelis tam, kā telekomunikācijas un informācijas tehnoloģijas strādā šajā valstī. Ja mūsu šeit nebūtu, Latvijai tas tāpat būtu jādara. Ja mums piederētu 100%, mēs to jau būtu izdarījuši.
Esam bijuši partneri ar Latviju jau vairāk nekā 20 gadus un mums patiktu būt šeit vēl nākamos 20 vai 50 gadus, bet ne šādā struktūrā, kāda ir šodien.
Tad kādu īpašumtiesību struktūru vēlaties redzēt?
Kā esam minējuši jau iepriekš, varam sadzīvot ar kaut ko, kas ļauj mums īstenot savu biznesa stratēģiju, vienīgais, kas ir no svara ir tas, vai “Telia Company” var īstenot savu stratēģiju, kuras pirmais solis ir LMT un “Lattelecom” apvienošana. Sekojošais – kāda varētu būt apvienotā uzņēmuma struktūra, šajā jautājumā gaidām atbildi no Latvijas puses, ko Latvija grib darīt? Mums ir skaidra nostāja.
Kāda ir šī nostāja?
Pirmkārt, “status quo” nav variants. Otra lieta, kad skatāmies uz KPMG ieteikumu, jāteic, ka tā ir jauna pieeja un tā patiesībā nāk par labu gan Latvijai, gan patērētājiem, gan “Telia Company”. Tas ir kaut kas, par ko varam runāt, jo mēs atbalstām KPMG pieeju.
Kādi būtu galvenie ieguvumi no abu uzņēmumu apvienošanas?
Pasaule kļūst aizvien sarežģītāka no tehnoloģiju un globalizācijas viedokļa. Tās ir lietas, ko nevaram ignorēt. Un tas ir fundamentāls jautājums Latvijai, kā efektīvi pārvaldīt esošo, kā sekot līdzi pārmaiņām.
Līdz šim Latvijai ir gājis labi no fiksētā un mobilā tīkla skatupunkta, bet tā ir vēsture. Kā saka KMPG, Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā (ES), kurā galvenais operators nav apvienots, kurā vienkopus nav fiksētie un mobilie sakari. Tas ir signāls, ka kaut kas nav tā, kā vajadzētu.
Runājot par klientiem, apvienots uzņēmums būs viens rēķins, viens klientu apkalpošanas serviss, viss būs vienkāršāk, tiks ieviesti un piedāvāti jauni pakalpojumi, kā tas jau notiek gan Lietuvā, gan Igaunijā.
Protams, ir runa arī par naudu. Apvienojot divus uzņēmumus, rodas daudz sinerģiju iespēju.
Kā ar iespējamajiem blakusefektiem – monopols, cenu celšanās, konkurences samazināšanās utt.?
Iepazīstoties ar dažādajiem viedokļiem nākas secināt, ka daudzi no tiem ir pamatoti, bet tikai tad, ja raugāmies no viena skatupunkta. Saliekot visu kopā un skatoties uz “lielo bildi”, šie viedokļi vairs nav tik pārliecinoši. Piemēram, ja runājam par apvienotā uzņēmuma monopolstāvokli, tad daudzās valstīs ir viens liels operators, kurš vada attīstību – tev ir jābūt gana lielam, lai rādītu ceļu. Šāds stāvoklis ir arī vairākās valstīs, kurās strādājam mēs.
Bija laiks, kad Somijā “Sonera” bija 60% tirgus, pašlaik tas ir 30%. Kad ir viens spēcīgs spēlētājs, pārējiem arī ir jāiespringst vairāk, un tas noved pie konkurences pieauguma, jo arī mazajiem spēlētājiem ir jāattīsta savs bizness.
Tāpat tuvākajā laikā Latvijā varam sagaidīt muskuļu audzēšanu un konkurences pieaugumu no citiem spēlētājiem, jo apvienošanās jau notiek, kamēr mēs esam iesprūduši LMT un “Lattelecom” jautājumā, katru minūti zaudējot konkurētspēju.
No konkurētspējas viedokļa ir saprotams, ka tiks radīts liels spēlētājs. Jā, tā būs, bet tas nav nekas slikts – ja būs nepieciešams, konkurences uzraugi noteiks atrunas, un mēs tās ievērosim tāpat, kā tas noticis citās valstīs, kur apvienošanās jau ir veikta
Ko darīsiet tālāk, ja tiks panākta kaut kāda vienošanās?
Pašlaik ir grūti teikt, jo neesam redzējuši nekādu lēmumu no Latvijas puses, tomēr, kā jau teicu, mums svarīgākais ir īstenot savu stratēģiju, un arī mums ir īpašnieki, kas nepārtraukti prasa, kad tiks atrisināts Latvijas jautājums, un atrisinājums var būt dažāds.
Tas, ko mēs gribētu, ir turpināt būt šeit, būt labs investīciju partneris un veicināt nozares attīstību līdzīgi, kā tas notiek citviet pasaulē, kas ir arī mūsu stratēģijas pamatā
Ja atkal nebūs rezultāta, šoreiz rīkosieties citādāk?
Protams. Kā jau minēju, “Telia Company” neapsver “status quo” saglabāšanu. Ja Latvija atkal piedāvās palikt pie esošā, tad mums būs jādomā, vai mums no tā ir jēga. Mums te ir problēmas, un papildu investīcijas tikai palielinātu tās, tāpēc jautājums, vai investēt Latvijā “status quo” gadījumā, noteikti būs atklāts.
Jau 25 gadus esam bijuši šeit, bet nez kāpēc pašlaik tiekam padarīti par sliktajiem. Esam pragmatiski biznesa cilvēki, kam svarīgi īstenot “Telia Company” stratēģiju, un pašlaik abu uzņēmumu attīstībai un konkurētspējas saglabāšanai ir nepieciešama biznesa modeļa maiņa.
Mēs saprotam, ka valstij var būt citāda pieeja jautājumam, tomēr mēs gribētu palikt, mēs gribētu apvienoties un gribētu būt labs partneris Latvijai nākošos 25 gadus un ilgāk.
Kā vērtējiet lēmuma pieņēmējus Latvijas pusē?
Esmu ticies ar daudziem politiķiem, viņi izprot situāciju. Mūsuprāt, arī KPMG piesaiste bija labs lēmums, un pašlaik viss ir politiķu drosmes jautājums. Esmu optimistiski noskaņots.
Kādi ir “Telia Company” plāni Baltijai kopumā?
Mums nav atsevišķas Baltijas stratēģijas un katrā valstī uzņēmumi strādā vairāk vai mazāk neatkarīgi. Esam realizējuši savu stratēģiju Igaunijā un Lietuvā, abās valstīs apvienotie uzņēmumi attīstās un pēc visiem rādītājiem, tajā skaitā sabiedrības noskaņojuma un novērtējuma, viss izskatās pozitīvi, tāpēc vēlamies savu pieredzi un zināšanas likt lietā arī Latvijā.
…Info avots:
http://www.leta.lv/plus/133C89F7-05C0-EF94-B512-9A99EAC52FCE/).
