Lato Lapsa
Kad pirmoreiz padzirdēju par pašreizējā prezidenta Raimonda Vējoņa ieceri virzīt ideju par Latvijas pilsonības automātisku piešķiršanu jaunpiedzimušiem nepilsoņu bērniem arī gadījumā, ja neviens no vecākiem to neprasa (tātad nevēlas), mana pirmā doma bija – paskat tik, kā „nelokāmos” nacionāļus izdevies piedabūt uz šādu viņu skatījumā neapšaubāmi ķecerīgu pasākumu.
Esot vēl joprojām vismaz plankumiņiem naivs, es pat neiedomājos variantu, ka uz šādu nopietnu pasākumu valsts vadītājs varētu iet, pirms tam ar savu labi apmaksāto, piemaksāto, premēto un ar naudu apbalvoto sulaiņu pulku rūpīgi visu neizvērtējis, visu nepārdomājis un, pats galvenais, visu nepārrunājis ar visām tām deputātu grupām, no kurām atkarīga konkrētā risinājuma pārvēršana par likumu.
Bet tieši šis variants ir izrādījies īstais un reālais. Cilvēks, kurš kārtējās sarunāšanas rezultātā 2015. gadā tika ielikts sev acīmredzami neatbilstošajā valsts vadītāja postenī, jau kārtējo reizi sevi ir apliecinājis kā pidriķi vai sabotieri. Viens no diviem – trešā varianta nav.
Kāpēc šāds secinājums? Īsi paskaidrošu.
Tātad – valsts prezidents paziņo par pietiekami nozīmīgu likumdošanas iniciatīvu, kas acīmredzami nāk no viņa paša iekšām, – pēdējā laikā Latvijas valsti ārpolitiskajā jomā neviens kaut cik nopietni nepilsoņu sakarā nav spaidījis un mājienus nav izteicis.
Tā kā šis te prezidents savu iniciatīvu – un tā nav pirmā reize – pirms izziņošanas nav uzskatījis par vajadzīgu ar kādu saskaņot un pārrunāt, viņu likumsakarīgi pasūta uz baltā poda. Jau krietni mazāk ceremonējoties un krietni ātrāk nekā iepriekšējās reizēs, kad prezidenta krēsla statuss vēl kaut kā piesedza tajā sēdošo pidriķi.
Rezultātā no Vējoņa iniciatīvas ir apmēram tāds pats efekts kā no pirdiena vannā – burbuļi vairs nav redzami, bet smaciņa vējo gaisā. Iniciatīva pārsprāgusi, bet sekas palikušas – kārtējo reizi krievi un visādi citādi nepilsoņi ir sakacināti.
Vai šo sakacināšanu tiešām uzskatīt par, piemēram, „uz līdzenas vietas sarīkotu kampaņu, kā atgādināt nepilsoņiem, ka viņi otrās šķiras pilsoņi”, – nezinu. Taču nav šaubu, ka pasākums ir bijis sakacinošs, turklāt – pilnīgā bezjēgā.
Un te nu jautājums: kas tad ir šis mūsu prezidenta izstrādājums – sabotieris vai pidriķis? Vai šo nejēdzību viņš sastrādājis ar kādu īpaši izsmalcināti ļaunu nodomu vai vienkārši tāpēc, ka pats ir glupjš un arī apkārt sev novācis tādus pašus domas gigantus – caurkritušus pasta priekšniekus un citus administratīvā mineta speciālistus?
Vismaz man daudz ticamāks šķiet otrais variants. Pidriķis jau grib tikai labu, taču ir iekāpis kurpēs, kuras viņam ir pārdesmit izmērus par lielu. Un cieš valsts.
…Info avots: http://m.pietiek.com/raksti/pidrikis_vai_sabotieris
ābols no zirga tālu nekrīt! jābūt absolūti retardētam delinkven†am, lai neiebrauktu, ka pilsonības izdalīšana sovaku prohodjimeciem rezultēsies iekš tā, ka tas “Sovoku Cen†ra” elek†orā†s panāks savu – pavisam parlamen†ārā veidā dabūs kon†rōlpake†i Kangarā†ā un tad izmainīs Satversmi un ieviesīs savu vienīgo valodu par otru (vienīgo, kuru piepratīs!) valsts valodu un pievienos Brīvvalsti Kapu†lerlandei!