Tiesībsargs: Nepieciešams sākt diskusiju par termina “nepilsonis” maiņu
Rīga, 7.sept., LETA. Latvijā nepieciešams sākt diskusiju par termina “nepilsonis” maiņu, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.
Jansons šodien diskusijā par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu Latvijā norādīja, ka šis termins ir maldinošs un rada negatīvu pieskaņu.
“Kā izriet no pētījumiem, daļa nepilsoņu uzsver, ka šis statuss cilvēkam rada subjektīvu diskriminācijas sajūtu, kas netiek saistīts ar kādiem ekonomiskiem vai politiskiem ierobežojumiem, bet gan ar pašu statusu, tā piešķiršanu un nepieciešamību kārtot naturalizācijas eksāmenus, tai skaitā apgūt latviešu valodu,” uzsvēra tiesībsargs.
Jansons atgādināja, ka nepilsoņa statuss savulaik tika veidots kā pagaidu statuss, nevis kā Latvijas pilsonības paveids, turklāt termina “nepilsonis” lietojums rada negatīvas asociācijas un ir izraisījis lielu neizpratni starptautiskajās institūcijās par šīs personu grupas statusu un tiesību apjomu.
Lai arī Latvijas “nepilsoņu” tiesību apjoms ir tuvs Latvijas pilsoņiem, nereti “nepilsoņi” tiek salīdzināti ar bezvalstniekiem, uzsvēra Jansons.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E3DC5192-4ACC-44B3-9C10-54E7FDEB64BE/
Tiesībsargs: Jaundzimušā reģistrēšana bez pilsonības ir bērna tiesību pārkāpums
Rīga, 7.sept., LETA. Jaundzimušu bērnu reģistrēšana bez pilsonības nav pieļaujama, jo tas ir bērna tiesību uz pilsonību pārkāpums, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.
Jansons šodien diskusijā par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu Latvijā norādīja, ka ikviena bērna tiesības uz pilsonību ir nostiprinātas gan starptautiskajos tiesību aktos, gan arī iestrādātas Latvijas nacionālajos tiesību aktos. Līdz ar to iespējams secināt, ka spēkā esošais tiesību regulējums bērnam, kas ir dzimis Latvijas teritorijā, garantē tiesības iegūt kādas valsts pilsonību, piebilda Jansons.
Kopš 2013.gadā veiktajiem grozījumiem Pilsonības likumā Latvijas nepilsoņu bērniem ir atvieglota Latvijas pilsonības iegūšanas kārtība, vienlaikus regulējot kārtību, kādā veidā šīs tiesības tiek īstenota bērnam, kura abi vecāki ir nepilsoņi – līdz ar bērna dzimšanas fakta reģistrāciju bērns, pamatojoties uz viena vecāka pausto gribu, ir atzīstams par Latvijas pilsoni.
Tiesībsargs skaidroja, ka likumdevējs tādējādi ir paredzējis, ka tiesības uz pilsonību bērns var iegūt tādā gadījumā, ja viens no vecākiem izsaka savu gribu. Šo likuma grozījumu redakciju savulaik atbalstīja arī tiesībsargs, jo tā atbilst gan ANO Bērnu tiesību konvencijā noteiktajam. No šīm tiesību normām izriet gan vecāku tiesības, gan arī pienākums izvēlēties bērnam to palīdzību viņa tiesību izmantošanā, kas atbilstu viņa labākajām interesēm. Taču situācija, kurā bērns paliek bez nevienas valsts pilsonības, nevar būt bērna labākajās interesēs, piekodināja Jansons.
Ņemot vērā faktisko situāciju, ka vecāki kūtri izmanto likumā paredzētās tiesības, ir atbalstāma tiesiskā regulējuma pilnveidošana, lai ikvienam bērnam, kuram ir tiesības uz Latvijas pilsonību, piedzimstot automātiski tiktu piešķirta Latvijas pilsonība, ja vien bērna vecāki no tās neatsakās, izvēloties citas valsts pilsonību.
“Nav pieļaujams reģistrēt jaundzimušu bērnu bez pilsonības, jo tas ir bērna tiesību uz pilsonību pārkāpums,” uzsvēra Jansons.
Pilsonība ir svarīga bērna identitātes daļa, kas viņam pienāktos jau kopš dzimšanas, pauda ombuds. Nosakot bērna nacionālo piederību un pilsonību, bērna vecākiem vajadzētu būt galvenajiem noteicējiem, uzsvēra Jansons, piekodinot, ka, ja vecāki nerīkojas bērna interesēs, valsts pienākums ir iejaukties un aizsargāt bērna tiesības.
Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām nosaka, ka katram bērnam bez jebkādas diskriminācijas ir tiesības uz tādiem aizsardzības līdzekļiem, kādus no viņa ģimenes, sabiedrības un valsts pieprasa viņa kā mazgadīgā statuss. ANO Cilvēktiesību komiteja norādījusi nepieciešamību valstīm atzīt šīs bērna primārās tiesības, kas ir tiesības uz vecāku, sabiedrības un valsts aizsardzību. Šīs tiesības rodas bērna neaizsargātības stāvokļa dēļ, kas izriet no viņa mazgadības, kuras dēļ viņš pats nespēj īstenot savu tiesību aizsardzību, sacīja Jansons.
Lai arī svarīgāko lomu bērna tiesību nodrošināšanā uzņemas vecāki, arī valsts un sabiedrība ir atbildīga par to, lai bērna tiesības tiktu ievērotas, tai skaitā attiecībā uz īpašiem tiesību aizsardzības pasākumiem, starp kuriem ir arī pilsonības piešķiršana bērnam no dzimšanas, norādīja tiesībsargs.
Lai arī bērna tiesību uz pilsonību mērķis ir izvairīties no gadījumiem, kad bērnam tiek piešķirta tiesību aizsardzība mazākā apmērā, nekā bērnam, kuram ir pilsonība, tas nenozīmē, ka valsts pienākums ir piešķirt katram bērnam pilsonību, kas ir piedzimis konkrētās valsts teritorijā. Taču, kā sacīja Jansons, valstīm ir jādara viss iespējamais, izmantojot gan visus iekšējos valsts resursus, gan arī sadarbojoties ar citām valstīm, lai nodrošinātu, ka katram bērnam līdz ar piedzimšanu ir nodrošināta pilsonība.
“No tā izriet arī valsts pienākums nodrošināt bērnu ar pilsonību tajos gadījumos, kad viņam nav nosakāma citas valsts nacionālā piederībā. Tādējādi bērniem, kas ir piedzimuši Latvijas nepilsoņiem, kuriem nav citas valsts pilsonības, būtu automātiski jāpiešķir Latvijas pilsonība, arī gadījumos, kad tādu vēlmi nav izteikuši viņa vecāki,” piebilda tiesībsargs.
Jansons uzsvēra, ka ANO Bērnu tiesību komiteja ieteikusi lielāku uzmanību pievērst tam, lai visiem bērniem būtu piekļuve pilsonībai, tostarp pārskatot Pilsonības likumu, lai pilsonība automātiski tiktu piešķirta tiem Latvijā dzimušajiem bērniem, kuri nākuši pasaulē vecākiem ar nepilsoņu statusu vai vecākiem, kuri nevar savu pilsonību nodot bērniem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E6CA6514-2DE8-4B43-9B52-9B162D257744/
Ludzas mērs: Iespējams, pienācis laiks kaut ko manīt nepilsoņu regulējumā integrācijas uzlabošanai
Daugavpils, 7.sept., LETA. 1983.gadā dzimušā, no Ludzas nākušā Valentīnu Miļutina nonākšanu Donbasā, kur viņš atradies un karojis no 2014. līdz 2016.gadam, Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs (ZZS) nesaista ar integrācijas problēmām konkrēti Ludzas novadā.
“Jā, fakts tāds ir, bet tas nenozīmē, ka Ludzas novadā integrācijas problēmas būtiski atšķirtos no tām, kādas ir daudzviet citviet Latvijā. Līdzīgas integrācijas problēmas pastāv arī citur, Latgalē nacionālā sastāva dēļ tās vienkārši ir izteiktākas,” skaidroja Mekšs.
Viens no integrācijas procesu bremzējošiem faktoriem, pēc Ludzas novada pašvaldības vadītāja domām, ir nepilsoņu jautājums, ko līdz šim valstī tā arī nav izdevies atrisināt.
Politiski pilsoņu un nepilsoņu jautājums Latvijā bijis saistīts ar valsts drošību. Taču šim jautājumam ir arī otra puse – sadalījums pilsoņos un nepilsoņos, sabiedrības sašķeltība un neapmierinātība valsts drošību nesekmē un, iespējams, ir pienācis laiks šajā jautājumā kaut ko manīt, pieļāva Ludzas mērs.
“Latgale ir daudznacionāls reģions, neskatoties uz to, ikdienā attiecībās starp dažādu tautību pārstāvjiem atšķirības nav jūtamas. Gadījumā ar Miļutinu būtu jārunāt par konkrētu personu, kura nokļuva konkrētu cilvēku ietekmē, kuras noorganizēja viņa nokļūšanu Donbasā, un iznākums rezultātā ir tāds, kāds tas ir,” uzsvēra Mekšs.
Kā uzskata Mekšs, ja ir vēlme iegūt Latvijas pilsonību, problēmu patlaban nav. Taču dažam labam tas nav izdevīgi ekonomisku apsvērumu dēļ, cits to nevēlas darīt valstiskās pieejas dēļ, sakot – man ir pietiekamas zināšanas, lai nokārtotu pilsonības iegūšanai nepieciešamas pārbaudes, bet es to negribu darīt, jo valsts savulaik mani ir diskriminējusi, nepiešķirot pilsonību.
Jau vēstīts, ka TV3 žurnālistam izdevies satikt Miļutinu. Saruna ar viņu notikusi Krievijā. “Jūlijā devos. Ar puišiem. Ar Slavu Visocki, Grišu. Pie tam, mēs neesam kaut kādi sazvērnieki. Neviens no mums nevienu nepielauza braukt,” viņš apgalvoja.
Miļutins apstiprināja, ka ir saistīts ar partiju “Cita Krievija”, reiz gan tā saukusies citādāk. “Es biju tā sauktais ļimonovietis. Es no 1999.gada esmu ļimonovietis, ļimonoviešu nodaļā Latvijā. Mēs visi esam ļimonovieši, Visockis un Košņikovskis. Viss sākās ar Denisu Bartecki. Tieši Ludzā. Viņš tikko devās uz Rīgu stāties universitātē. Iestājās, sapinās ar [Vladimiru] Lindermanu, un tad kaut kā iegrozījās un mēs kļuvām par ļimonoviešiem,” klāstīja Miļutins.
Vaicāts, kāpēc šādas darbības viņam šķitušas interesantas, Miļutins apgalvoja, ka Ludzā esot piemērota vide “tādiem kā mēs”. Viņš pauž, ka kādu laiku bijis dusmīgs uz Latviju. “Tāpēc, ka Latviešiem vieglāk, ja? Viņi, teiksim tā, dzīvo valstī un var izjust patriotisma sajūtu. Just lepnumu par savu valsti, Latviju. Par to teritoriju, kur viņi dzīvo. Man tas tika liegts. Man nenoformulējās tā sajūta. Mani sauca par okupantu, man teica, ka es dzīvoju svešā teritorijā,” viņš klāstīja.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C89BB-DCE5-709D-D6E4-F28BEE27BBDD/
Vējonis: Ir pienācis laiks pielikt punktu nepilsoņu statusa piešķiršanai
Latvijā ir pienācis laiks pielikt punktu nepilsoņu statusa piešķiršanai, atklājot diskusiju par nepilsoņu statusa piešķiršanas izbeigšanas juridiskajiem un praktiskajiem aspektiem sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, uzsverot, ka ir “jāpārvar slieksnis un jābūt drosmīgiem”. Valsts prezidents diskusiju “Nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšana Latvijas Republikā” Rīgas pilī organizē, lai ar ekspertiem apspriestu savu iniciatīvu dot iespēju Latvijā jaundzimušiem nepilsoņu bērniem kļūt par Latvijas pilsoņiem jau viņu piedzimšanas brīdī, ja vien viņu vecāki saviem bērniem neizvēlas citas esošas valsts pilsonību. Starp tvitera lietotājiem ir daudzi, kas nepiekrīt prezidenta nostājai.
Kādreizējā Latvijas Radio diktore Māra Krontāle kritizē Vējoņa nostāju.
Māra Krontāle
@MaraKrontale
Idiotisms, nudien! Vējonis: Latvijā pienācis laiks pielikt punktu nepilsoņa statusa piešķiršanai apollo.tvnet.lv/zinas/vejonis-… via @apollo_lv
Thu Sep 07 13:20:10 +0000 2017
Zināmus riskus valsts drošībai saskata Rīgas domes deputāts Uģis Rotbergs (V).
Ugis Rotbergs
@urotbergs
Mazai nācijai teoretizēt par automātisku pilsonības paplašināšanu, ja pretendenti dzīvo lāča infotelpā, ir bezatbildīgi. Var pazaudēt valsti
Thu Sep 07 11:58:04 +0000 2017
Pretējās domās ir Sandra Jēgina, kura pilnībā atbalsta prezidenta iniciatīvu.
Sandra Jēgina ♦️
@SandraJegina
Pilnībā atbalstu @Vejonis nostāju, jo šāds risinājums vieno, nevis dala, Latvijā dzīvojošos cilvēkus.
Paldies! diena.lv/raksts/latvija…
Thu Sep 07 07:32:33 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/1036f0e0-4fa9-41cb-9eba-d700ea69a803/
