Apstiprina valsts budžetu ar augošiem ieņēmumiem un vēl lielāku tēriņu pieaugumu
Rīga, 30.nov., LETA. Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu, paredzot, ka nākamgad valsts ieņēmumi varētu augt līdz aptuveni 7,4 miljardiem eiro, bet izdevumi – līdz 7,69 miljardiem eiro.
Salīdzinājumā ar 2015.gadu nākamgad paredzēts ieņēmumu palielinājums 148 miljonu eiro apmērā un izdevumu palielinājums gandrīz 215 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V).
Vērtējot priekšlikumus nākamā gada budžetam, atbalstīti daudzi deputātu ierosinājumi, tiem atvēlot vairāk nekā 10 miljonus eiro. Kopumā visu deputātu budžetam iesniegto priekšlikumu īstenošanai būtu nepieciešami 263 miljoni eiro.
Iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze 2016.gadam ir noteikta 26,13 miljardu eiro apmērā. Pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts noteikts 1% apmērā no IKP. Maksimālais valsts parāds 2016.gada beigās noteikts 10,1 miljarda eiro apmērā.
Tāpat noteikts, ka finanšu ministrs 2016.gadā var valsts vārdā sniegt galvojumus 35 956 620 eiro apmērā. Valsts budžeta aizdevumu kopējais palielinājums noteikts 243 269 723 eiro apmērā.
Nākamgad paredzēts palielināt Ministru prezidenta, ministru, parlamentāro sekretāru, Saeimas frakciju un komisiju vadītāju algas, kā arī tiesībsarga algu.
Iedzīvotāju ienākuma nodokli nākamgad plānots saglabāt 23% apmērā, savukārt nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu no līdzšinējiem 165 palielināsies līdz 175 eiro, taču šo nodokļa atvieglojumu vairs nevarēs piemērot par pilngadīgām un darbspējīgām personām.
No 2017.gada visiem strādājošajiem, tostarp mikrouzņēmumu darbiniekiem, plānots noteikt obligātās valsts sociālās apdrošināšanas minimālās iemaksas no minimālās mēneša darba algas. Iepriekš bija paredzētas izmaiņas mikrouzņēmuma nodokļa režīma piemērošanā, tomēr nākamgad vēl tiks saglabāts 9% nodoklis mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 100 000 eiro gadā, kā arī netiks noteiktas nozares, kurās nevarēs darboties mikrouzņēmumi.
Nākamgad plānots paaugstināt akcīzes nodokli benzīnam un dīzeļdegvielai, alkoholiskajiem dzērieniem un smēķējamajai tabakai, ar pievienotās vērtības nodokli aplikt namu pārvaldīšanas izdevumus, kā arī palielināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, nodokļus un nodevas azartspēlēm.
Tāpat paredzēts ieviest solidaritātes nodokli, kas attieksies uz darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi pārsniedz kalendāra gada valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālo apmēru – 48 600 eiro gadā. Nodokļa ieņēmumus plānots ieskaitīt pamatbudžetā.
Izmaiņas plānotas arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā. Proti, no 1.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem piemēros 21% PVN likmi, paplašinās PVN apgrieztās maksāšanas kārtības piemērošanu, kā arī precizēs nodokļu regulējumu attiecībā uz automašīnām. Lai apkarotu krāpšanos PVN jomā, grozījumi paredz ieviest PVN apgriezto jeb reverso maksāšanas kārtību mobilo telefonu, planšetdatoru, klēpjdatoru un integrālās shēmas ierīču, mikroprocesoru un centrālo procesoru bloku piegādēm.
Savukārt bankām un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem plānots uzdot pienākumu sniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par aizdomīgiem Latvijas rezidentu darījumiem nodokļu jomā. Paredzēts, ka šādas izmaiņas stāsies spēkā no nākamā gada 1.aprīļa.
Nākamgad arī plānots mainīt azartspēļu nodokļu un nodevu apmēru.
Lai nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu, ņemot vērā tirgus vērtību un attiecīgi arī kadastrālās vērtības pieaugumu lauksaimniecības zemes īpašniekiem, paredzēts ieviest speciālo kadastrālo vērtību, ko piemēros lauku zemei, kas pārsniedz trīs hektārus.
Papildu finansējums nākamajā gadā paredzēts Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju celšanai, tostarp Zemessardzes un Jaunsardzes attīstībai, kā arī valsts kiberdrošības stiprināšanai. Papildu nauda arī paredzēta policistu, ugunsdzēsēju-glābēju un ieslodzījuma vietu pārvalžu darbinieku algu paaugstināšanai, kā arī Valsts robežsardzei valsts drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanai.
Tāpat papildu finansējums budžetā paredzēts veselības aprūpei, tostarp neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, kā arī desmit miljoni mediķu algu palielināšanai. Papildu līdzekļi tiks novirzīti arī pašvaldību ceļu un valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai.
Starp deputātu atbalstītajiem priekšlikumiem nākamā gada budžetam ir ierosinājums 2,3 miljonus eiro novirzīt Izglītības un zinātnes ministrijai, lai vēl līdz 2016.gada 31.maijam pašvaldības varētu segt izdevumus par privāto bērnudārzu apmeklēšanu tiem vecākiem, kuru bērniem netiek nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā.
Deputāti atbalstīja arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas ierosinājumu par 200 000 eiro piešķiršanu Valsts kontrolei, paredzot finansējumu revidentu atlīdzības konkurētspējai, kā arī papildu piecām amata vietām pārkāpumu prevencijas pasākumu un IT drošības nodrošināšanai.
Tāpat deputātu atbalstu guva priekšlikums piešķirt 243 800 eiro Latvijas Radio bigbendam, 250 000 eiro Jēkabpils Valsts ģimnāzijas sporta laukuma rekonstrukcijai, 750 000 eiro Cēsu pilsētas stadiona rekonstrukcijai, kā arī 952 000 eiro, lai nodrošinātu Olimpiskā centra “Rēzekne” būvniecību.
Vēl 467 500 eiro tiks piešķirti filmas “Dvēseļu putenis” pabeigšanai, bet 185 027 eiro nākamgad paredzēti, lai pārskatītu Tiesībsarga biroja atlīdzības sistēmu.
Komisija atbalstīja 55 000 eiro piešķiršanu Ārlietu ministrijai, lai nodrošinātu Ārpolitikas institūta darbu divu projektu īstenošanā – “Latvijas ārlietu simtgade: atskats un nākotnes perspektīvas” un “Latvijas drošības un ārpolitikas gadagrāmata 2017”.
Vēl 343 000 pēc deputātu Edgara Putras (ZZS) un Gundara Daudzes (ZZS) priekšlikuma tiks piešķirti Ventspils Augstskolai Irbenes radioteleskopu uzturēšanas izmaksu segšanai. Atbalstu guva arī Jāņa Trupovnieka (ZZS) ierosinājums paredzēt 80 000 eiro Rēzeknes Augstskolai divu datorlaboratoriju izveidei.
Atbalstīts tika arī priekšlikums nākamgad piešķirt 71 000 eiro konkursa rīkošanai komercmediju raidījumu veidošanai krievu valodā Latgalē. Tāpat tika nolemts piešķirt papildu finansējumu 50 400 eiro apmērā “Rīga TV24” un 153 585 eiro “Re:TV”. Paredzēts, ka šie līdzekļi tiks piešķirti Finanšu ministrijas programmai, kas paredz sabiedrības informēšanu.
Deputāti atbalstīja arī Solvitas Āboltiņas (V), Raivja Dzintara (VL-TB/LNNK) un Kārļa Šadurska (V) priekšlikumu par 110 000 eiro piešķiršanu Kokneses fondam Likteņdārza daudzfunkcionālās sabiedriskās ēkas pirmā posma būvniecībai, kā arī Āboltiņas ierosinājumu par 149 374 eiro piešķiršanu Skrundas novadam Rudbāržu pils renovācijai.
Tāpat parlamentārieši vienojās piešķirt 300 000 eiro pētījumam par Latvijas nodokļu sistēmu, ko veiktu Pasaules Banka.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/E12AD53E-8E04-42DB-9145-02E3CB566092/
Nākamā gada budžetā plāno 9 miljonus eiro pedagogu atalgojuma reformai un paredz 10 miljonus eiro mediķu algām
Rīga, 30.nov., LETA. Saeima šodien atbalstīja ierosinājumu nākamā gada valsts budžetā ieplānot 9 miljonus eiro pedagogu atalgojuma reformai, kā arī paredzēt 10 miljonus eiro mediķu algām.
Deputāti atbalstīja priekšlikumu rezervēt 9 miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai nodrošinātu pedagogu darba samaksas reformas ieviešanu valsts, pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs no 2016.gada 1.septembra.
Savukārt Veselības ministrijai piešķirti papildu 10 miljoni eiro ārstniecības personu un pārējo veselības aprūpes sistēmā nodarbināto darba samaksas nodrošināšanai atbilstoši minimālās mēneša darba algas pieaugumam no 360 eiro līdz 370 eiro.
27.novemrī notika izglītības darbinieku brīdinājuma streiks. Streikā piedalījās gan vispārizglītojošās skolas, gan pirmsskolas izglītības iestādes, gan sporta skolas, gan internātskolas, gan arī augstskolas un zinātnes iestādes.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) izvirzīja divas prasības. Pirmkārt, novirzīt rezervētos deviņus miljonus eiro esošo noteikumu pilnveidei, lai uzlabotu darba samaksas nosacījumus visiem nozarē strādājošajiem, īpaši uzsverot pirmsskolas, mazo skolu, atbalsta personāla stāvokļa uzlabošanas nepieciešamību. Otrkārt, arodbiedrība prasīja nodrošināt finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei.
Savukārt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) panākusi vienošanos ar Veselības ministriju (VM) un tomēr nestreikos. LVSADA vadītājs Valdis Keris iepriekš pauda – lai gan papildu nauda jeb vairāk par solītajiem 10 miljoniem eiro mediķu algu pieaugumam nav saņemta, arodbiedrība tomēr izlēmusi nestreikot. Kā norādīja veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), ministrija kopā ar mediķu arodbiedrību veidos darba grupu, kura strādās, lai nākamgad atrastu papildu līdzekļus algu pieaugumam.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/92327F35-4A93-4E00-97B9-4B5D14564317/
Aptauja: lielākie ieguvēji no 2016.gada budžeta būs ierēdņi un tie uzņēmēji, kas nemaksā nodokļus
2015.gada 30.novembris.
Informāciju sagatavoja Latvijas Darba devēju konfederācija.
48,8 procenti aptaujāto Latvijas iedzīvotāju par galvenajiem ieguvējiem no 2016.gada valsts budžeta uzskata ierēdņus, 28,4 procenti – negodīgus uzņēmējus, bet 21,4 procenti – augsta līmeņa speciālistus.
Tikai 1,7 procenti respondentu ir pārliecināti, ka ieguvēji būs jaunieši, tikai 2,5 procenti – ka tie būs pensionāri, un tikai 4,4 procenti domā, ka ieguvēji būs bezdarbnieki. Šādi dati iegūti jaunākajā socioloģisko pētījumu kompānijas SKDS veiktajā aptaujā.
Kuras 3 no šeit minētajām sabiedrības grupām, Jūsuprāt, visvairāk iegūs no nākamā gada valsts budžeta?
Savukārt par lielākajiem zaudētājiem tiek uzskatīti godīgie uzņēmēji, ģimenes ar bērniem un pensionāri – par to ir pārliecināti attiecīgi 44,2 procenti, 34,7 procenti un 32 procenti aptaujāto (katrs respondents varēja atzīmēt 3 atbilžu variantus).
Jautāti, ko vajadzētu darīt pirmām kārtām, ja svarīgām jomām (piemēram, drošībai, izglītībai un veselības aprūpei) valsts budžetā ir nepieciešams vairāk līdzekļu, 92,2 procenti atbildēja, ka ir jāveic revīzija valsts izdevumos un jāmēģina ietaupīt. Tikai 1,3 procenti saredzēja izeju nodokļu celšanā.
Aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vairākums (61 procents) uzskata, ka gadījumos, kad valdība plāno mainīt nodokļus, tai vajadzētu brīdināt iedzīvotājus un uzņēmējus par saviem nodomiem vismaz gadu iepriekš. Savukārt 30,6 procenti domā, ka tas jādara vismaz sešus mēnešus iepriekš, un tikai 1,1 procents ir pārliecināts, ka valdībai ir tiesības rīkoties bez iepriekšēja plāna un brīdinājuma.
Kādam būtu jābūt minimālajam termiņam, cik ilgu laiku iepriekš valdībai vajadzētu informēt iedzīvotājus un uzņēmējus, ja tā grasās mainīt kādus nodokļus?
“Jāsecina, ka iedzīvotāji ne tikai ļoti kritiski vērtē 2016.gada budžetu sastādīto, bet arī labi saprot, ka valdība un parlaments finanšu problēmas mēģina risināt uz to iedzīvotāju grupu rēķina, kas visu laiku godīgi maksā nodokļus, bet tai pašā laikā cīņa ar ēnu ekonomiku ir nepietiekama. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nepārtraukti aicināja valdību, Finanšu ministriju un Saeimas deputātus mainīt šo neperspektīvo politiku, diemžēl dzirdīgas ausis netika atrastas. Tikmēr aptaujas rezultāti apliecina, ka šīs problēmas ļoti labi izprot sabiedrības vairākums,” secina LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Jautāti par faktoriem, kas, viņuprāt, visvairāk kavē Latvijas ekonomisko attīstību, respondenti par galveno šķērsli uzskata pārlieku augstos nodokļus (38,7 procenti), iedzīvotāju nevienlīdzību (17,1 procents) un pārāk mazo aktīvo uzņēmēju skaitu (12,5 procenti).
Jautāti, vai budžets palīdz atrisināt viņu minētās problēmas, pārliecinošs aptaujāto vairākums – 78,3 procenti – pauda uzskatu, ka nepalīdz. Tikai 0,6 procenti domā, ka palīdz tās atrisināt pilnībā, bet 6,0 procenti ir pārliecināti, ka palīdz daļēji.
SKDS aptauja tika veikta internetā no šā gada 24. līdz 27.novembrim. Tajā piedalījās 1005 respondenti no visas Latvijas vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/8B6D7CFD-07AD-4FB4-A04F-D2AAC4AE0467/
“No sirds Latvijai”: Balsojums pret 2016.gada budžetu ir balsojums pret nepārdomātas valsts politikas turpināšanu
2015.gada 30.novembris.
Informāciju sagatavoja Valdis Freidenfelds, “No sirds Latvijai” sabiedrisko attiecību konsultants.
Frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti šodien, 30.novembrī, balsos pret 2016.gada budžeta apstiprināšanu, jo gan budžeta izdevumi, gan nodokļu likumu grozījumi, ar kuriem tiek plānots gūt ieņēmumus, ir neprofesionāli un nekvalitatīvi izstrādāti, nav vērsti uz valsts attīstību, kā arī netika ņemtas vērā nodokļu maksātāju – valsts iedzīvotāju un uzņēmēju – intereses un pamatotie priekšlikumi.
“To, ka šis budžets ir ļoti nekvalitatīvi sagatavots, apzinās gandrīz visi, izņemot valdošo koalīciju. Skolotāji streikoja, uzņēmēji veltīja neierasti skarbus vārdus Finanšu ministrijas un valdības veikumam, mediķi tikai pēdējā brīdī, saņēmuši solījumus kaut ko darīt lietas labā, atteicās no aktīviem protestiem. Turklāt tikko publicētais pētījums uzrāda, ka 48,8% respondentu par galvenajiem ieguvējiem no šī budžeta uzskata ierēdņus, bet 28,4% – negodīgus uzņēmējus. Savukārt par lielākajiem zaudētājiem tiek uzskatīti godīgie uzņēmēji un ģimenes ar bērniem. Arī valdošās koalīcijas retorika par nevienlīdzības mazināšanu nav atradusi dzirdīgas ausis, un tikai 5,9 procenti aptaujāto uzskata, ka ieguvēji būs maznodrošinātie, tikai 2,5 procenti – ka pensionāri,” frakcijas “No sirds Latvijai” balsojumu pamato frakcijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba.
“No sirds Latvijai” nevar atbalstīt tādu – 2016.gada budžeta kontekstā izstrādātu – nodokļu politiku, kas mainījās burtiski pa dienām, turklāt neuzklausot ne darba devēju, ne arodbiedrību pamatotos priekšlikumus, klaji ignorējot uzņēmēju, kas rada nodokļu ieņēmumus, viedokli. To, ka Ministru kabineta izstrādātie likumprojekti ir nekvalitatīvi un nepārdomāti, netieši ir apliecinājis pats Ministru kabinets, kurš uz 2016.gada budžeta un to pavadošo likumprojektu 2.lasījumu iesniedza aptuveni 200 priekšlikumus likumprojektu pilnveidošanai un sava brāķa pielabošanai. Piemēram, tikai 27.novembrī tika pieņemts lēmums par atteikšanos no neapliekamā minimuma palielināšanas, tā vietā palielinot atvieglojumus par apgādībā esošu personu par 10 eiro. Tikai pēdējā brīdī tika sadzirdēti iebildumi par PVN piemērošanu kultūras pasākumiem, kad pret tiem sāka protestēt sabiedrībā zināmas personas. Tas absolūti neliecina par pārdomātu, laikus plānotu valsts politiku.
“Budžetā piedāvātā ieņēmumu politika atgādina laimes ratu, uz kura ir atzīmētas visas nodokļu maksātāju grupas. Pie kuras no tām apstājas Ministru kabineta iegrieztais rats, tām šajā gadā jāmaksā vairāk. Tā vietā, lai nopietni cīnītos ar ēnu ekonomiku, šī gada budžeta politika ir vērsta uz to grupu papildus aplikšanu ar nodokļu likmēm, kuras jau tā godīgi maksā nodokļus. “No sirds Latvijai” nav pieņemama akcīzes nodokļa palielināšana degvielai, kas atstās būtisku ietekmi uz preču un pakalpojumu cenām, turklāt šos ieņēmumus nemaz nenovirzot ceļu remontiem. Tas pats arī attiecināms uz grozījumiem pievienotās vērtības nodoklī, kas paredz daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas pakalpojumu aplikšanu ar PVN un būtiski ietekmēs cilvēku, tajā skaitā ne jau pašu pārtikušāko iespējas norēķināties par mājokli,” ir sašutusi I.Sudraba.
“No sirds Latvijai” neatbalstīja arī 2016.gada budžeta izdevumu daļu – ne tikai tāpēc, ka nav iespējams saprast, kādus pakalpojumus un kādā apjomā saņems ikviens no valsts iedzīvotājiem, pensionāriem, skolotājiem, ārstiem, uzņēmējiem, bet arī tāpēc, ka Ministru kabineta stāstiem par naudu, ierobežotajiem finanšu resursiem nepiemīt konsekvence. Valsts finanšu iespējas ik dienu dinamiski mainās un, pēkšņi, atrodas dažādi papildu līdzekļi, lai apmierinātu atsevišķas prasības un tādā veidā saglabātu koalīcijas stabilitāti. Apstiprinot šo budžetu, joprojām nav skaidrības par 80 miljoniem eiro “airBaltic”, par palīdzības piešķiršanu Turcijai. Atklāts paliek arī jautājums par to, kādas tad ir mūsu valsts budžeta patiesās iespējas un kādi vispār ir šīs valdības mērķi, un ko tieši ar šo budžetu grib sasniegt.
Savukārt pieaugums 2016.gada budžeta izdevumos, piemēram, ministru un citu amatpersonu mēnešalgām ir tik liels, cik parasti saņem skolotājs, kam nauda algas pielikumam tradicionāli neatradās. Turklāt pretēji solītajam šogad ir saglabātas deputātu kvotas, tā pieļaujot dalīt naudu bez skaidriem kritērijiem visdažādākajām sīkām esošo un potenciālo vēlētāju vajadzībām.
“Ir tāda sajūta, ka desmitiem Ziemassvētku vecīšu un sniegbaltīšu, kas sevi dēvē par deputātiem, “ieņem zemo startu”, lai pavisam drīz trauktos pa visu Latviju iznēsāt dāvanas, kas pirktas par nodokļu maksātāju naudu. Kādam bērnudārzam tiks spēļu laukums, kādai pilsētai – sporta komplekss, bet kādai skolai nāksies samierināties tikai ar interaktīvo tāfeli. Reizēm rodas sajūta, ka valstī nauda ir gana un vajadzīgo adresātu aplaimošanai tās netrūkst. Pēdējās dienās atradušies gan aptuveni 740 tūkstoši algu pieaugumam Ministru kabinetam, gan 300 tūkstoši eiro Pasaules bankas pētījumam par nodokļu sistēmu. Tajā pašā laikā netiek ņemts vērā iedzīvotāju aptaujā paustais viedoklis, ka pirms līdzekļu piešķiršanas valstij nozīmīgām sfērām uzdevums ir jāveic revīzijas valsts izdevumos un ar nodokļu maksātāju līdzekļiem ir jārīkojas taupīgi,” secina I.Sudraba.
Ņemot vērā iepriekš minēto, frakcija ” No sirds Latvijai” neatbalstīs 2016.gada valsts budžetu un uzskata, ka tas neveicinās Latvijas izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tas ne tikai neveicinās Latvijas izaugsmi, bet pat negatīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi un iedzīvotāju labklājību.
Papildu informācija:
Valdis Freidenfelds, “No sirds Latvijai” sabiedrisko attiecību konsultants
Tālr.: 29253093
E-pasts: valdis.freidenfelds@saeima.lv
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/4A821927-0EE4-4D5A-97CE-D01CC15D3345/
Saeima galīgajā lasījumā pieņem vidēja termiņa budžeta likumu, paredzot 2018.gadā aizsardzībai atvēlēt 2% no IKP
Rīga, 30.nov., LETA. Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam, paredzot, ka aizsardzības finansējums pret iekšzemes kopproduktu (IKP) 2018.gadā sasniegs 2%.
Vidēja termiņa budžeta politikas prioritārie attīstības virzieni ir aizsardzība, iekšējā drošība, veselība, izglītība, nevienlīdzības mazināšana un nodokļu iekasējamība.
Likumprojektā noteikts, ka prioritātei valsts aizsardzības spēju palielināšanai tiks kāpināts valsts aizsardzības finansējums pret IKP līdz 2% 2018.gadā. Tāpat tiks veicināta ilgtspējīga un sabalansēta valsts ekonomiskā attīstība, valsts budžeta iespēju robežās primāri nodrošinot finansējuma pieaugumu aizsardzībai, iekšējai drošībai, veselībai un izglītībai.
Plānots arī veicināt iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, pakāpeniski palielinot minimālo algu un ieviešot progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamo minimumu. Tāpat plānota nodokļu ieņēmumu apjoma pret IKP pakāpeniska palielināšana līdz trešdaļai no IKP, pamatā uzlabojot nodokļu iekasējamību.
Šī likuma sagatavošanā izmantota potenciālā IKP prognoze 2010.gada salīdzināmajās cenās 2016.gadam 22,51 miljards eiro, 2017.gadam – 23,25 miljardi eiro un 2018.gadam – 24,06 miljardi eiro. IKP pieauguma tempa prognoze 2016.gadam ir 3,1%, 2017.gadam – 3,3%, 2018.gadam – 3,5%, 2019.gadam – 3,6% un 2020.gadam – 3,7%.
Vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķis atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai, kas noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā, 2016.gadā ir mīnus 0,9% no IKP, 2017.gadā – mīnus 1% no IKP un 2018.gadā – mīnus 0,8% no IKP.
Izlīdzinātie izdevumi 2016.gadā noteikti 926,65 miljoni eiro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātie izdevumi 357,72 miljoni eiro un kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātie izdevumi – 568,92 miljoni eiro.
Tāpat likumprojektā noteikts, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve 2016.gadā netiks veidota, 2017.gadam tā ir 0,1% no IKP, bet 2018.gadam – 0,1% no IKP.
Maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi 2016.gadā noteikti 6,72 miljardi eiro, 2017.gadā – 6,77 miljardi eiro, bet 2018.gadā – 7,2 miljardi eiro.
Tāpat nākamajos trijos gados iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp pašvaldību budžetiem un valsts budžetu būs attiecīgi 80% un 20%. Savukārt ikgadējais pašvaldību kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums vidējā termiņā tiek noteikts 118 miljoni eiro.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/27F163DC-6544-4130-ACF8-7BFDF5C52E9C/
