Polija piemin 78.gadskārtu kopš Otrā pasaules kara sākuma
Varšava, 1.sept., LETA. Polijas līderi piektdien saullēktā piedalījās ceremonijās, kas veltītas 78.gadskārtas pieminēšanai kopš Otrā pasaules kara sākuma, vēsta Polijas Radio.
Prezidents Andžejs Duda piedalījās piemiņas ceremonijā Veluņā, Polijas pilsētā, kas 1939.gada 1.septembrī plkst.4.40 pirmā tika pakļauta nacistiskās Vācijas gaisa uzlidojumam.
Savukārt premjerministre Beāta Šidlo kopā ar citām amatpersonām, kuru vidū bija arī Senāta spīkers Staņislavs Karčevskis, nacionālā drošības biroja vadītājs Pāvels Solohs un Gdaņskas mērs Pāvels Adamovičš, piedalījās piemiņas ceremonijā Vesterplates pussalā.
Uzrunājot ceremonijas dalībniekus Veluņā, Duda uzsvēra, ka svarīgi nepieļaut aizmiglot patiesību par Otro pasaules karu.
Viņš piebilda, ka notikumus pirms 78 gadiem ir svarīgi atcerēties tāpēc, lai “zinātu un atcerētos, kurš bija upuris un kurš – slepkava”.
Duda arī norādīja, ka poļiem “jābūvē stipra valsts, lai karš neatkārtotos”.
“Šī valsts jābūvē ar jaunatnes spēku,” norādīja prezidents. “Viņiem jāmāca patriotiskās vērtības un jāstāsta patiesība par Polijas vēsturi. Nepieciešams viņiem nodot garu, kas pagātnē mums ļāva kā nācijai pārdzīvot visgrūtākos laikus.”
Veluņā piemiņas ceremonija notika vietā, kur 1939.gadā atradās slimnīca, kuru sagrāva pirmās Otrā pasaules kara bumbas, nogalinot gandrīz 1200 civilpersonu.
Tikmēr Gdaņskā piemiņas ceremonija tradicionāli sākās plkst.4.45, brīdī, kad 1939.gada 1.septembrī vācu līnijkuģis “Schleswig-Holstein” radīja pirmos šāviņus uz Vesterplates pussalu, kur toreizējās Dancigas brīvpilsētai piederošajā teritorijā bija izvietots neliels poļu garnizons.
Kā ierasts, šajā brīdī atskanēja sirēnu kaukšana, bet pēc tam pie pieminekļa Vesterplates aizstāvjiem tika nodziedāta Polijas himna.
Ceremonijas laikā Šidlo norādīja, ka nedēļu ilgā Vesterplates aizstāvēšana pret divdesmitkārtīgo vācu pārspēku ir simbols “poļu nācijas vienotībai, varonībai un patriotismam”.
Viņa arī atgādināja, ka Otrais pasaules karš prasīja sešu miljonu Polijas pilsoņu dzīvības, bet pati valsts tika pilnībā sagrauta.
Otro pasaules karu ievadīja 1939.gada 23.augustā nacistiskās Vācijas un lielinieciskās Padomju Savienības parakstītais bēdīgi slavenais Molotova-Ribentropa pakts, ar ko abi slepkavnieciskie režīmi vienojās par Austrumeiropas sadalīšanu.
Jau pēc nedēļas nacistiskā Vācija uzbruka Polijai.
Taču jau 17.septembrī Polijai, kas bija iesaistīta nevienlīdzīgā cīņā ar vāciešiem, no Austrumiem uzbruka arī PSRS armija. Tūkstošiem poļu gūstekņu, kas krita Sarkanās armijas gūstā, lielinieki 1940.gada pavasarī noslepkavoja, un šis noziegums kļuvis pazīstams kā Katiņas slaktiņš.
Taču 1941.gadā nacistiskās Vācijas vadonis Hitlers uzbruka arī savam līdzšinējam sabiedrotajam, un tas noveda pie tā, ka Rietumu sabiedroto aliansei pievienojās arī lielinieciskā Padomju Savienība.
Šīs piespiedu alianses uzvara Otrajā pasaules karā un nacistiskās Vācijas sagrāve Polijai tomēr brīvību nenesa, jo tās teritoriju atkal okupēja PSRS, kas uzspieda poļiem komunistisku marionešu valdību, no kuras poļi spēja atbrīvoties tikai pēc pusgadsimta.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/CA88FDF1-BB96-4522-86B4-264020224F22/
Vācu juristi: Polijai nav tiesību uz reparācijām
Berlīne, 1.sept., LETA–DW. Vācijas Bundestāga nolīgtie tiesību eksperti atzinuši, ka Polijai nav tiesību pieprasīt reparācijas par Otrā pasaules kara laikā nacistu pastrādātajiem noziegumiem.
Piektdien vācu laikrakstos publicētajā ziņojumā neatkarīgā ekspertu komisija norādījusi, ka līdz ar Vācijas atkalapvienošanos pirms 27 gadiem parakstītais līgums ir atrisinājis visus atlikušos jautājumus, kas saistīti ar Otrā pasaules kara laikā pastrādātajiem noziegumiem.
Komisija uzskata, ka Polija “sarunu laikā par līgumu vismaz netieši atteikusies no savām tiesībām pārskatīt” savas reparāciju prasības.
Eksperti uzsvēruši, ka līgums “līdz pat šai dienai bloķē jebkādas pret Vāciju vērstas reparāciju prasības,” vēsta laikraksts “Frankfurter Allgemeine Zeitung” (FAZ).
Viņi atsaucas uz Līgumu par galīgo izkārtojumu attiecībā uz Vāciju, kas tika parakstīts 1990.gada septembrī un ar kuru Otrā pasaules kara uzvarētājvalstis ASV, Lielbritānija, Francija un toreizējā PSRS oficiāli atteicās no savām okupētājvalstu tiesībām un atjaunoja pilnīgu Vācijas suverenitāti.
Ar šo līgumu tika atkārtoti apstiprināta tagad starptautiski atzītā Vācijas un Polijas robeža un liegtas Vācijas tiesības uz jebkādām turpmākām teritoriālām pretenzijām pret Poliju.
Līgumu parakstīja gan toreizējā Rietumvācija, gan komunistu jūgā bijusī kādreizējā Austrumvācija jeb tā dēvētā Vācijas Demokrātiskā Republika (VDR), gan nu jau atkalapvienotā šodienas Vācijas Federatīvā Republika.
Taču pēdējo nedēļu laikā senais jautājums par Otrā pasaules kara reparācijām atkal nonācis mediju un sabiedrības uzmanības lokā, Polijas līderiem nākot klajā ar izteikumiem, ka Varšavai pienāktos zināma veida kompensācijas, lai gan oficiālas prasības vēl nav.
Vācijas amatpersonas ievērojušas, ka kopš 2015.gada beigām, kad Polijā pie varas nāca konservatīvā partija “Likums un taisnīgums”, runas par reparācijām īpaši saasinājis tās līderis Jaroslavs Kačiņskis, kurš uzskata, ka visi rēķini pēc Otrā pasaules kara joprojām nav nokārtoti.
Pēc poļu aprēķiniem Varšavai kompensācijās pienāktos aptuveni 38 miljardi eiro, lai gan pastāv alternatīvas aplēses arī par ievērojami lielākām summām.
Tikai dažas stundas pirms vācu ekspertu ziņojuma publiskošanas Polijas premjerministre Beāta Šidlo paziņoja, ka Varšava tiecas vienīgi pēc taisnīguma, jo poļu tauta bija Otrā pasaules kara upuris.
Iepriekš Berlīne apgalvoja, ka Varšava esot atteikusies no savām tiesībām uz kompensācijām jau 1953.gadā, taču Polija norādīja, ka tas, pirmkārt, attiecās vienīgi uz toreizējo VDR un, otrkārt, šādu lēmumu pieņēma neleģitīmā komunistu marionešu valdība PSRS spiediena rezultātā.
Arī Iepriekš Vācija apgalvojusi, ka 1990.gada līgums, kas pazīstams arī kā četri plus divi līgums, nepārprotami nosaka, ka turpmāk reparācijas par Otro pasaules karu nepienākas nevienam citam iespējamajam prasītājam.
Savukārt jaunajā vācu juristu atzinumā teikts, ka noilgums izplatās ne vien uz Polijas valdības prasībām, bet arī individuālas prasības, domājams, nevarētu būt sekmīgas saskaņā ar spēkā esošajām starptautiskajām tiesībām.
Šo atzinumu pasūtījis Bundestāga vicepriekšsēdis Johaness Zinghammers, kurš pārstāv kancleres Angelas Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU) Bavārijas meitaspartiju – Kristīgi Sociālo savienību (CSU).
Komentējot ekspertu atzinumu, Zinghammers sarunā ar FAZ paziņojis, ka “Polijas reparāciju prasības, kurām no juridiskā viedokļa nav izredžu, ir pretrunā ar Vācijas un Polijas kopīgās nākotnes projektu un tām var būt bīstamas sekas”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/48EA8651-AF10-4508-B039-40973F2BD7CB/
