Prezidents: Pietiek, ja sabiedrībai sniedz informāciju par valsts iestāžu darbinieku vidējām algām pa amatu grupām
Rīga, 24.aug., LETA. Pietiek, ja sabiedrībai tiek sniegta informācija par valsts iestāžu darbinieku vidējām algām pa amatu grupām, nevis par katra konkrētā darbinieka saņemto algu, piemaksām un prēmijām, šādu viedokli šorīt LTV “Rīta panorāmā” pauda Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Lūgts skaidrot, kāpēc Valsts prezidenta kanceleja nolēmusi turpmāk neatklāt konkrētu darbinieku atalgojumu, Vējonis paziņoja, ka neko jau noslepenot nevarot, jo valstī ir noteikta kārtība, kas valsts iestādēm prasa pa amatu kategorijām publicēt augstākās un zemākās algas. Turklāt ierēdņi iesniedz ikgadējās deklarācijas, kurās redzams saņemtais atalgojums.
Vējonis atzina, ka rezonanse uz šo kancelejas lēmumu bijusi negatīva, tomēr likumā noteikto informāciju kanceleja sniedzot, cita lieta, ka kancelejas darbinieki nespējot sagatavot atbildes uz “vienas personas” daudzajiem iesniegumiem par šo tēmu, kuros prasīta informācija ļoti izvērstā veidā, tādējādi radot ļoti lielu administratīvo slogu.
Kā iepriekš rakstīja laikraksts “Diena”, Valsts prezidenta kanceleja nolēmusi turpmāk neatklāt konkrētu darbinieku atalgojumu un viņiem izmaksātās prēmijas un piemaksas, jo uzskata, ka tā ir “neaizskaramā privātā dzīve”.
Laikraksts atzīmēja, ka Valsts prezidenta kancelejā darbiniekiem regulāri maksātas piemaksas, bieži vien ar formālu pamatojumu – “atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”. Šā gada pavasara beigās kancelejā notikušas pārmaiņas – piemaksu izmaksa faktiski pārtraukta. Laikraksts pieļāva, ka kanceleja regulārās piemaksas nolēmusi iekļaut algās, taču to noskaidrot neesot izdevies, jo kanceleja attiecīgu informāciju nav sniegusi.
Kancelejas vadītājs Arnis Salnājs skaidrojis, ka kanceleja 2016.gada sākumā, agrīnā 2017.gada budžeta projekta izstrādes posmā, ir sniegusi priekšlikumus valdībai par “personāla politikas uzlabošanu”, paredzot turpmākajos gados palielināt izdevumus atlīdzībai. “Apkopojot informāciju par atalgojuma un nodarbināto skaita izmaiņām vidēji valsts pārvaldē un kancelejā 2015.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu”, esot konstatēts, ka prezidenta kancelejā “2015.gadā mēneša vidējā darba samaksa bija par 8% zemāka nekā 2008.gadā”.
Tā kā Saeima atbalstījusi kancelejas lūgumu, tai ir ticis piešķirts papildfinansējums, līdz ar ko, “lai pilnveidotu kancelejas darba organizāciju un uzlabotu darba efektivitāti, kancelejā ir veiktas strukturālas izmaiņas, pārskatīti darbinieku amatu apraksti un darbinieku mēnešalgas”.
Šā gada valsts budžets liecinot, ka pērn kancelejas ikdienas izdevumu budžets ir bijis 3,98 miljoni eiro, bet šogad piešķirts par aptuveni 1,36 miljoniem eiro vairāk. Atlīdzībai kanceleja pērn saņēmusi 1,41 miljonu eiro, bet šogad – 1,87 miljonus eiro jeb par 32,6% vairāk.
Vējonis 30.jūnijā ir nodevis Saeimai otrreizējai caurskatīšanai grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas paredzēja, ka “iestādes visām amatpersonām un visiem darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un citas naudas summas, kas viņiem pienākas, katru mēnesi publicē iestādes mājaslapā internetā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un izmaksātā atalgojuma summu, ja likums nenosaka citādi”.
….Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C8C5C016-2907-493B-A222-FC143A0A6ED2/
“Delna”: Vējoņa nostāja atalgojuma publiskošanas jautājumā nestiprina uzticību valsts pārvaldes svarīgākajām institūcijām
Rīga, 31.aug., LETA. Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa nostāja amatpersonu atalgojuma publiskošanas jautājumā nestiprina uzticību valsts pārvaldes svarīgākajām institūcijām, aģentūrai LETA sacīja sabiedrības par atklātību “Delna” vadītājs Jānis Volberts.
Vējonis šorīt LTV “Rīta panorāmā” pauda, ka pietiek, ja sabiedrībai tiek sniegta informācija par valsts iestāžu darbinieku vidējām algām pa amatu grupām, nevis par katra konkrētā darbinieka saņemto algu, piemaksām un prēmijām.
“Delna” savukārt uzskata, ka sabiedrībai ir jābūt tiesībām zināt konkrēto personu atalgojumu, lai tas veicinātu sabiedrības uzticību valsts pārvaldei. Secināms, ka Vējonis savu pozīciju paudis, ņemot vērā Valsts prezidenta kancelejas argumentus par personu datu aizsardzību, norādīja Volberts. Viņa vērtējumā kancelejas nostāja šajā jautājumā ir diezgan neapdomīga, ņemot vērā, kāds pašlaik ir uzticības līmenis valsts pārvaldei.
Volberts skaidroja, ka ir jāņem vērā arī šī jautājuma vēsturiskā attīstība un pozitīvais ieguvums, ko sabiedrībai sniedza “Neo” jeb Ilmāra Poikāna atklātā informācija par izmaksāto atlīdzību no valsts līdzekļiem.
Lai saglabātu iespēju interesentiem sekot līdzi, vai par vienu un to pašu darbu atalgojums ir salīdzināmā apmērā, likumā ir jābūt prasībai par amatpersonas vārdu un uzvārdu un saņemtā atalgojuma publiskošanu, uzskata “Delna”. Tas palīdzētu veicināt uzticību valsts pārvaldei laikā, kad sabiedrībā saistībā ar ēnu ekonomikas mazināšanas plāniem nereti izskan jautājums, kāpēc maksāt nodokļus, ja valsts pārvaldē notiekot zagšana, teica Volberts. “Atsevišķos gadījumos tā ir patiesība, bet attiecībā uz valsts pārvaldes godīgo daļu, kur šāds apgalvojums nav patiess, šādu mītisku uzskatu var palīdzēt kliedēt atklātība,” viņš uzsvēra.
Informācija par amatu grupām izmaksāto atalgojumu nav pietiekama, uzskata organizācijas pārstāvji. “Delnas” izlases kārtībā veiktā iepazīšanās ar Finanšu ministrijas darbinieku saņemto atlīdzību parādījusi, ka tādā pašā amatā strādājošajiem ienākumi var krasi atšķirties ienākumi, sacīja Volberts. FM departamenta direktoru atalgojums esot variējis, kādam saņemot līdz 2000 eiro, bet citam vairāk nekā 7000 eiro pēc nodokļu nomaksas.
“Delna” atbalsta “Vienotības” frakcijas deputāta Inta Dāldera (Par) Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozījumiem virzīto priekšlikumu par to, ka jāpublicē ne tikai valsts amatpersonu, bet arī arī darbinieku atalgojums, norādot vārdu un uzvārdu.
Kā iepriekš rakstīja laikraksts “Diena”, Valsts prezidenta kanceleja nolēmusi turpmāk neatklāt konkrētu darbinieku atalgojumu un viņiem izmaksātās prēmijas un piemaksas, jo uzskata, ka tā ir “neaizskaramā privātā dzīve”.
Pēc laikraksta publikācijas Valsts prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis aģentūrai LETA norādīja, ka prezidenta kanceleja nekad nav slēpusi un arī turpmāk negrasās slēpt tās darbinieku atalgojumu.
Vienlaikus Vējonis 30.jūnijā ir nodevis Saeimai otrreizējai caurskatīšanai grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas paredzēja, ka “iestādes visām amatpersonām un visiem darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un citas naudas summas, kas viņiem pienākas, katru mēnesi publicē iestādes mājaslapā internetā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un izmaksātā atalgojuma summu, ja likums nenosaka citādi”.
Šorīt LTV «Rīta panorāmā» lūgts skaidrot, kāpēc Valsts prezidenta kanceleja nolēmusi turpmāk neatklāt konkrētu darbinieku atalgojumu, Vējonis paziņoja, ka neko jau noslepenot nevarot, jo valstī ir noteikta kārtība, kas valsts iestādēm prasa pa amatu kategorijām publicēt augstākās un zemākās algas. Turklāt ierēdņi iesniedz ikgadējās deklarācijas, kurās redzams saņemtais atalgojums.
Vējonis atzina, ka rezonanse uz šo kancelejas lēmumu bijusi negatīva, tomēr likumā noteikto informāciju kanceleja sniedzot, cita lieta, ka kancelejas darbinieki nespējot sagatavot atbildes uz «vienas personas» daudzajiem iesniegumiem par šo tēmu, kuros prasīta informācija ļoti izvērstā veidā, tādējādi radot ļoti lielu administratīvo slogu.
…Info avots: www.leta.lv
