Virsprokurors atcēlis lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret Jurašu
Rīga, 30.aug., LETA. Virsprokurors atcēlis lēmumu izbeigt kriminālprocesu par valsts noslēpuma izpaušanu pret Rīgas domē ievēlēto bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri Jurašu (JKP), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Neminot aizdomās turētā vārdu, vakar Ģenerālprokuratūra izplatīja preses paziņojumu par to, ka Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēlis prokurora 15.jūnija lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret aizdomās turēto personu. Prokurors bija nolēmis izbeigt lietu nozieguma sastāva trūkuma dēļ.
Lieta nodota atpakaļ Drošības policijai un virsprokurors norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.
Pagaidām detalizētāku informāciju prokuratūra nesniedz, līdz ar to nav zināms, kas tieši Adleru nav apmierinājis prokurora lēmumā.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Adlers atcēlis Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora Aivja Zalužinska lēmumu par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu pret Rīgas domē ievēlēto bijušo KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Jurašu.
Iepriekš DP lūdza prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Jurašu, taču Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.
Vērtējot Juraša žurnālistiem sniegtās informācijas saturu, prokurors nav konstatējis, ka šī informācija saturētu ziņas par operatīvās darbības saturu, taktiku un metodēm, kā arī par personām, kas iesaistītas speciālajā procesuālajā aizsardzībā. Tāpat Jurašs nav atklājis informāciju par šī korupcijas gadījuma izmeklēšanu un operatīvās darbības procesu operatīvās izstrādes lietā, teikts lēmumā.
“Dotajā gadījumā nekāds reāls un nopietns apdraudējums valsts drošībai nav radīts arī tā iemesla dēļ, ka ziņotājs ir bijis pats Jurašs, nevis kāda cita trešā persona, kuras intereses iepriekšminētās Juraša sniegtās intervijas par kukuļa piedāvājuma faktu varētu aizskart. Jurašs pats ir bijis ziņotājs, pats arī izlēmis šo informāciju atklāt sabiedrībai. Turklāt no intervijām kopumā konstatējams, ka to sniegšanas mērķis ir bijis saistīts ar uzmanības pievēršanu KNAB pastāvošai problemātikai,” norādīts aģentūras LETA rīcībā esošajā Zalužinska lēmumā.
Jurašs jau iepriekš neizslēdza, ka būs mēģinājumi izdarīt spiedienu uz virsprokuroru, lai panāktu prokurora Zalužinska lēmuma atcelšanu.
Jurašs publiski paziņoja, ka viņam pazīstams cilvēks piedāvājis kukuli, lai bijušā VAS “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.
Jurašs 2015.gadā tolaik Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informēja, ka viņu mēģināts piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka gandrīz gadu nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus – žurnālu “Ir” un Latvijas Televīziju. Jurašs iepriekš skaidroja, ka atbilstoši kārtībai, tolaik ieņemot Operatīvo izstrāžu daļas vadītāja amatu viņš nevarēja sākt kriminālprocesu, bet lietas ierosināšana bija jāorganizē Streļčenokam.
Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu par valsts noslēpuma izpaušanu izmeklēja DP.
Šajā lietā DP iepriekš nopratināja “Ir” žurnālisti Indru Spranci un LTV žurnālistu Ivo Leitānu.
Vēlāk tapa zināms, ka KNAB tomēr šogad janvārī sācis kriminālprocesu par iespējamo miljona eiro liela kukuļa piedāvāšanu Jurašam. Viņš šogad februārī bija ieradies savā bijušajā darbavietā liecināt par sev zināmajiem faktiem.
Jurašu pagājušā gada vasarā Streļčenoks no amata KNAB atbrīvoja. Pēc aiziešanas no KNAB viņš iestājās bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna vadītajā Jaunajā konservatīvajā partijā (JKP) un tika ievēlēts Rīgas domē.
Tikmēr šogad pavasarī Ģenerālprokuratūra tiesai nodeva krimināllietu, kurā par kukuļošanu apsūdzēts Magonis un Osinovskis. Šobrīd lieta ir Limbažu rajona tiesā un pirmā tiesas sēde paredzēta 8.septembrī.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/5A8C4D8D-86E9-4485-B15C-061C983E884D/
Jurašs neizslēdz, ka kriminālprocesa atjaunošanā spiedienu uz ģenerālprokuroru izdarījis Lembergs
Rīga, 30.aug., LETA. Bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersona Juris Jurašs (JKP) neizslēdz, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs izdarījis spiedienu uz ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, lai panāktu kriminālprocesa atjaunošanu par valsts noslēpuma izpaušanu pret Jurašu.
Fakts, ka virsprokurora Modra Aldera lēmums par izmeklēšanas atjaunošanu pēc vairāk nekā diviem mēnešiem nav tipiska situācija un ir absurds. “Tas nav nekas cits, kā izdarīt psiholoģisku spiedienu un mēģināt mest aizdomu ēnu uz mani kā politiķi un manis pārstāvēto partiju, kura šobrīd bauda lielu sabiedrības uzticību. Neizslēdzu, ka uz prokuratūru šādu spiedienu izdarījuši tā sauktie oligarhi, tostarp, smagos noziegumos apsūdzētais un tiesājamais Ventspils mērs Aivars Lembergs,” aģentūrai LETA norādīja Jurašs.
Bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Jurašs ir iepazinies ar lietas materiāliem, kuros minēts melīga un patiesībai neatbilstoša informācija, ko savulaik pauduši vadošie KNAB darbinieki – bijušā KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka līdzgaitnieki.
Jurašam šobrīd nav oficiāli zināms, vai viņš arī pēc Adlera lēmuma turpina lietā figurēt kā aizdomās turētais un vai viņam ir spēkā kādi drošības līdzekļi. Iepriekš prokurors izbeidzot lietu atcēla drošības līdzekli – aizliegumu izbraukt no valsts.
Juraša pārstāvētās Jaunās konservatīvās partijas (JKP) biedrs, Rīgas domes deputāts Jānis Bordāns pauda, ka šāds prokurora lēmums vedina domāt, ka Latvijā var tikt apdraudēta likumības pastāvēšana.
“Adlera lēmums par kriminālprocesa pret JKP valdes locekli Jurašu atsākšanu ir vērtējams kā absurds. Tas ir vēl viens nopietns signāls, ka Latvijā ir apdraudēta likumības pastāvēšana. Nav neviena saprātīga argumenta, kāpēc jau pabeigto procesu, ko izvērsti un pamatoti savā lēmumā skaidrojis sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors, tagad atsāktu,” uzsvēra Bordāns.
Jau ziņots, ka Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēlis prokurora Aivja Zalužinska 15.jūnija lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret aizdomās turēto personu. Prokurors bija nolēmis izbeigt lietu nozieguma sastāva trūkuma dēļ.
Lieta nodota atpakaļ Drošības policijai (DP) un virsprokurors norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.
Pagaidām detalizētāku informāciju prokuratūra nesniedz, līdz ar to nav zināms, kas tieši Adleru nav apmierinājis prokurora lēmumā.
Iepriekš DP lūdza prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Jurašu, taču Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.
Vērtējot Juraša žurnālistiem sniegtās informācijas saturu, prokurors nav konstatējis, ka šī informācija saturētu ziņas par operatīvās darbības saturu, taktiku un metodēm, kā arī par personām, kas iesaistītas speciālajā procesuālajā aizsardzībā. Tāpat Jurašs nav atklājis informāciju par šī korupcijas gadījuma izmeklēšanu un operatīvās darbības procesu operatīvās izstrādes lietā, teikts lēmumā.
Jurašs publiski paziņoja, ka viņam pazīstams cilvēks piedāvājis kukuli, lai bijušā VAS “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.
Jurašs 2015.gadā tolaik Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informēja, ka viņu mēģināts piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka gandrīz gadu nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus – žurnālu “Ir” un Latvijas Televīziju. Jurašs iepriekš skaidroja, ka atbilstoši kārtībai, tolaik ieņemot Operatīvo izstrāžu daļas vadītāja amatu viņš nevarēja sākt kriminālprocesu, bet lietas ierosināšana bija jāorganizē Streļčenokam.
Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu par valsts noslēpuma izpaušanu izmeklēja DP.
Vēlāk tapa zināms, ka KNAB tomēr šogad janvārī sācis kriminālprocesu par iespējamo miljona eiro liela kukuļa piedāvāšanu Jurašam. Viņš šogad februārī bija ieradies savā bijušajā darbavietā liecināt par sev zināmajiem faktiem.
Jurašu pagājušā gada vasarā Streļčenoks no amata KNAB atbrīvoja. Pēc aiziešanas no KNAB viņš iestājās bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna vadītajā Jaunajā konservatīvajā partijā un tika ievēlēts Rīgas domē.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/1150895C-D43E-41C2-8C78-755472E3CF78/
Lembergs noliedz spiediena izdarīšanu uz ģenerālprokuroru, lai atjaunotu kriminālprocesu pret Jurašu
Ventspils, 31.aug., LETA. Ventspils mērs Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”) noraida Korupcijas un novēršanas apkarošanas biroja (KNAB) operatīvo izstrāžu nodaļas bijušā vadītāja Jura Juraša pausto pieļāvumu, ka Lembergs varētu būt izdarījis spiedienu uz Ģenerālprokuratūru, lai panāktu kriminālprocesa par valsts noslēpuma izpaušanu atjaunošanu pret Jurašu. Kā šodien preses konferencē apgalvoja Lembergs, viņš pat īsti nezinot, kas tas ir par kriminālprocesu.
“Jurašam jau vajag kaut kur savas bultas novirzīt, un pirmais, kas ienāk prātā, ir Lembergs. Atklāti sakot, es pat nezinu, kas tas par kriminālprocesu,” sacīja Ventspils mērs.
“Ja kāds paziņo, ka man ir kādas īpašas attiecības ar Ģenerālprokuratūru, tad jau man Rīgas apgabaltiesā apsūdzība būtu nevis mainīta divas reizes tagad, pēc astoņu gadu tiesāšanas, bet gan būtu vispār atcelta. Man jau ar to jāsāk!” ironizēja Lembergs. “Kas man vairāk interesē – Aivars Lembergs vai Jurašs? Kam priekšroka? Es saku, ka Aivaram Lembergam! Jurašs iedomājas, ka es dodu priekšroku viņam, bet viņš kļūdās. Man par viņu ir pilnīgi vienalga.”
“Otrkārt, Jurašam zeme deg zem kājām,” turpināja Lembergs. Pēc Ventspils mēra domām, tieši Jurašs esot atbildīgs par tā dēvēto oligargu sarunu ierakstu noplūdi no KNAB.
“Protams, man nav tādu pierādījumu, bet ne jau velti uz KNAB pieprasījumu [žurnālam] “Ir”, lai viņi iedod izejas materiālu, lai varētu noskaidrot ierakstu autentiskumu, viņi atteicās to darīt. Loģiski, jo, ja viņi to iedos, tad uzreiz pieķers to, kas ir iznesis. Mans viedoklis ir, kas tas neapšaubāmi ir Jurašs,” sacīja Lembergs.
“Jurašs ir liels muldētājs un blefotājs,” turpināja Ventspils mērs, komentējot Juraša iepriekš publiski pausto, ka viņam pazīstams cilvēks piedāvājis kukuli, lai bijušā Valsts AS “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.
Kā norādīja Lembergs, Jurašs bija KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs, nevis izmeklētājs, un viņa kompetencē nebija nedz celt vai grozīt apsūdzību, nedz nosūtīt to prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai.
“Apsūdzību ceļ nevis kāds KNAB darbinieks, bet gan prokurors – pilnīgi cita iestāde! Bezjēdzīgi dot kaut santīmu Jurašam. Ja dod, tad prokuroram, jo viņš ceļ apsūdzību un arī var mainīt apsūdzības kvalifikāciju,” ar ironiju piebilda Lembergs.
Kā ziņots, bijusī KNAB amatpersona Jurašs (JKP) neizslēdz, ka Lembergs izdarījis spiedienu uz ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, lai panāktu kriminālprocesa atjaunošanu par valsts noslēpuma izpaušanu pret Jurašu.
Pēc Juraša domām, virsprokurora Modra Aldera lēmums par izmeklēšanas atjaunošanu pēc vairāk nekā diviem mēnešiem nav tipiska situācija un ir absurds. “Tas nav nekas cits, kā izdarīt psiholoģisku spiedienu un mēģināt mest aizdomu ēnu uz mani kā politiķi un manis pārstāvēto partiju, kura šobrīd bauda lielu sabiedrības uzticību. Neizslēdzu, ka uz prokuratūru šādu spiedienu izdarījuši tā sauktie oligarhi, tostarp, smagos noziegumos apsūdzētais un tiesājamais Ventspils mērs Aivars Lembergs,” aģentūrai LETA norādīja Jurašs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C84F6-6B19-7AE4-0E63-EBF01C29754C/
