KNAB nesāk kriminālprocesu pret amatpersonu par iespējamu prettiesiska labuma pieņemšanu tā dēvētās “oligarhu lietu” ietvaros
Rīga, 29.aug., LETA. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pierādījumu trūkuma dēļ nesāks kriminālprocesu pret kādu amatpersonu par iespējamu prettiesiska labuma pieņemšanu tā dēvētās “oligarhu lietu” ietvaros, aģentūrai LETA sacīja KNAB vadītājs Jēkabs Straume.
Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā, ka netika konstatēti pierādījumi, ka šāds prettiesisks labums ir pieņemts, norādīja Straume, neatklājot, par kādu tieši amatpersonu ir runa, atsaucoties uz Kriminālprocesa likuma nosacījumiem.
Ja arī noziegums būtu ticis konstatēts, tam jau būtu iestājies noilgums, piebilda KNAB priekšnieks.
KNAB izmeklēšanas nodaļas vadītāja Ilze Kivleniece 8.augustā “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijā deputātus informēja, ka birojā sākta resoriskā pārbaude par, iespējams, prettiesiska labuma pieņemšanu no kādas amatpersonas puses.
Pirms tam birojs nolēma nesākt kriminālprocesu par zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS), iespējams, nedeklarēto īpašumu Rīgas brīvostā. Zemkopības ministrs noliedza žurnālā “Ir” publicēto, no viesnīcā “Rīdzene” noklausītajām sarunām izrietošo informāciju, ka viņam pastarpināti piederētu zemesgabals Rīgas brīvostas teritorijā.
Vienlaikus no žurnālā “Ir” publicētajiem sarunu iespējamiem atšifrējumiem izrietēja, ka Ainārs Šlesers varētu būt uzsaucis Dūklavam konjaka pudeli par palīdzību izkārtot koku izciršanu vietā, kur uzbūvēta Šlesera māja.
Viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.
Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā “Ir” tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, iespējams, tika noklausītas “oligarhu lietā”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F473B2D1-74AF-4D80-ABF1-DA59762498EE/
Audioierakstu trūkuma dēļ KNAB tomēr neveiks “Ir” publiskoto oligarhu sarunu autentiskuma pārbaudi
Rīga, 29.aug., LETA. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) neveiks žurnāla “Ir” publiskoto oligarhu sarunu autentiskuma pārbaudi, jo birojs no medija nav saņēmis audioierakstus, kurus varētu salīdzināt ar KNAB rīcībā esošajiem audioierakstiem, aģentūrai LETA apliecināja KNAB vadītājs Jēkabs Straume.
Tajā pašā laikā KNAB izveidotā izmeklētāju grupa veic “Ir” publicēto sarunu līdzības pārbaudi. “Tomēr būtiskāks jautājums ir nevis šī līdzības pārbaude, bet tas, vai iepriekš kriminālprocesā neiekļautajos jautājumos nav palaista garām iespēja konstatēt noziedzīga nodarījuma gatavošanu vai izdarīšanu,” skaidroja Straume.
Pēc tam, kad žurnāls “Ir” sāka publicēt tā dēvētās oligarhu sarunas, KNAB 3.jūlijā sarīkoja preses konferenci, kurā Straume paziņoja: “Pirmkārt, kā jau to norādīja ģenerālprokurors, KNAB veiks darbības kompetences ietvaros, lai konstatētu viņu [sarunu] autentiskumu, lūgsim arī žurnālam “Ir” nākt pretim un ļaut mums salīdzināt viņu rīcībā esošo informāciju ar to informāciju, kas ir KNAB rīcībā.”
Šodien Straume skaidroja, ka autentiskuma pārbaudi fonoskopiskās ekspertīzes ceļā var veikt tikai tad, ja tiek pārbaudīts, vai viens audiofails ir identisks citam audiofailam. Vaicāts par iespēju veikt autentiskuma pārbaudi, veicot KNAB rīcībā esošo audiofailu salīdzināšanu ar “Ir” publicēto sarunu rakstisko atšifrējumu, Straume uzsvēra, ka neviens eksperts to nedarītu, jo tas neatbilst autentiskuma pārbaudes nosacījumam par nepieciešamību pārbaudīt audioierakstu pret audioierakstu.
KNAB vadītājs norādīja, ka “Ir” vadība gan publiski, gan sarunā ar viņu esot paudusi, ka attiecīgos audioierakstus KNAB neiesniegs. Ņemot to vērā, birojs arī nav birokrātiski tērējis laiku, lai oficiāli prasītu laikrakstam šo audioierakstu publicēšanu.
KNAB iepriekš arī izveidoja dienesta izmeklēšanas komisiju, kura veic dienesta pārbaudi par, iespējams, valsts noslēpuma izpaušanu. Šajā pārbaudē tiek skaidrots, kā pašas sarunas nonāca publiskajā telpā. Pārbaudes veikšanas termiņš pagarināts līdz 2017.gada 30.septembrim, aģentūra LETA noskaidroja KNAB.
Tāpat KNAB norādīja, ka birojs turpina pārvērtēt to informācijas kopumu, kas bijis iestādes rīcībā, bet netika iekļauts kriminālprocesā.
Kā ziņots, viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.
Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā “Ir” tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, iespējams, tika noklausītas oligarhu lietā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D5608C95-8282-4CCB-A263-BEC42ABA7EE5/
Judins: “Oligarhu lietas” materiāli liecina, ka valsts nozagšana pastāv
Rīga, 29.aug., LETA. Krimināllikumā nav jēdziena “valsts nozagšana”, taču “oligarhu lietas” materiālos ir vairāki piemēri, kas liecina, ka realitātē šāda parādība pastāv, šodien “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē sacīja komisijas loceklis Andrejs Judins (V).
Judins šodien komisijas locekļus un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku Jēkabu Straumi (KNAB) iepazīstināja ar savu prezentāciju par valsts nozagšanas pazīmēm.
Judins skaidroja, ka Latvijā nav ieviests krimināltiesību jēdziens “valsts nozagšana” un Krimināllikumā nav panta ar šādu nosaukumu. Valsts nozagšana ir parādība, kad cilvēki sagrābj varu, lai iegūtu mantu un vairotu savu varu. Valsts nozagšana nozīmē iegūt neleģitīmu ietekmi uz valsts procesiem, lai izmantojot varu varētu labi dzīvot un primāri apmierināt savas intereses. Šī parādība ir kā datorvīruss, kas apkalpo nevis datora īpašnieka, bet hakera intereses, norādīja Judins.
Judins arī sniedza skaidrojumu, kā konstatēt valsts nozagšanu. Pirmkārt, par valsts nozagšanu liecina likumdošanas procesa ietekmēšana neleģitīmām metodēm, piemēram, nelikumīga partiju finansēšana un labumu nodrošināšana deputātiem, kad deputāti domā, kā apkalpot naudas devēja intereses.
Otrkārt, valsts nozagšana var pastāvēt izpildvaras darbībā, kad valdības vai citu iestāžu lēmumu rezultātā labumus iegūst atsevišķas personas vai personu grupas. Treškārt, valsts nozagšana var pastāvēt, ietekmējot tiesībaizsardzības iestāžu darbību, piemēram, nemaksājot šo iestāžu darbiniekiem atbilstošas algas vai šo iestāžu vadības līmenī ieceļot lojālus cilvēkus. Ceturtkārt, valsts nozagšana var izpausties, personām mēģinot ietekmēt masu medijus un to neatkarību.
Judins, iepazīstoties ar “oligarhu lietā” noklausītajām sarunām, secinājis, ka tajās redzamas vairākas valsts nozagšanas pazīmes. Piemēram, par to liecinot sarunas, kurās apspriesti plāni par ģenerālprokurora un Valsts prezidenta ievēlēšanu. “Galvenais kritērijs šādu cilvēku iecelšanai bijusi lojalitāte, nevis godīgums. Lasot lietas materiālus, diemžēl tā ir Latvijas realitāte,” uzsvēra Judins.
Ņemot vērā iepriekšminēto, Judins aicināja komisijas locekļus izvērtēt, vai šajā lietā notikuši valsts nozagšanas mēģinājumi.
Noklausoties Judina prezentāciju, Latvijas Juristu biedrības prezidents un KNAB Sabiedriskās konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Aivars Borovkovs norādīja, ka daudzi saprotot, ka politika netiek veidota Saeimas namā vai Ministru kabineta ēkā. Tā tiek veidota citās vietās un to neveido priekšstāvji, kuri ievēlēti demokrātiskās vēlēšanās.
Borovkovs, kurš pieaicināts kā eksperts oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijā, šodien komisijas sēdē aicināja prokuratūru sākt kriminālprocesu par oligarhu lietas izmeklēšanu vai taisni otrādi – neizmeklēšanu. “Ja gribam saprast, kāpēc [lieta] bija bez rezultāta, manuprāt, vajadzīgs jauns process,” uzsvēra Borovkovs.
Jau ziņots, ka Saeima 21.jūlijā izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā. Izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu krimināllietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.
Tāpat vēstīts, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts. Prokuratūra izvērtējot KNAB ierosinājumu par kriminālvajāšanas sākšanu, nolēma izbeigt kriminālprocesu daļā pret Aivaru Lembergu, jo viņa darbībās nav Krimināllikuma pantā par tirgošanos ar ietekmi paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva.
Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā “Ir” tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, iespējams, tika noklausītas oligarhu lietā.
Ventspils mērs jūlijā žurnālistiem paziņoja, ka ir ticies ar visdažādākajiem cilvēkiem, tostarp politiķiem. Piemēram, viņš viesnīcā “Rīdzene” ir ticies ar ekspolitiķi Aināru Šleseru. Lembergs pauda viedokli, ka “oligarhu lieta” esot politiskais pasūtījums un uzbrukums pret viņu, kā arī pret Zaļo un zemnieku savienību, kas ir par labu “visiem pārējiem”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/376A314B-2721-4FA2-BACA-DD43533EBC40/
“Oligarhu lietas” izmeklēšanas komisija kā ekspertus piesaistīs Borovkovu, Gruziņu un Meikališu
Rīga, 29.aug., LETA. “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijā kā eksperti pieaicināti jurists Aivars Borovkovs, bijušais Augstākās tiesas senators Pāvels Gruziņš un bijusī Latvijas Policijas akadēmijas rektore Ārija Meikališa, šodien komisijas sēdē paziņoja komisijas vadītāja Ingūna Sudraba (NSL).
Borovkovs ir Latvijas Juristu biedrības prezidents un KNAB Sabiedriskās konsultatīvās padomes priekšsēdētājs.
Borovkovs nesen intervijā “Neatkarīgajai” kritiski izteicās par nepieciešamību pētīt “Rīdzenes sarunas”: “Kāpēc šīs senās sarunas ir atkal izvilktas dienaskārtībā? Kāpēc šī vecā zupa tiek piedāvāta? Nezin kāpēc man ir iespaids, ka tas nav ar mērķi atrast taisnību… Tagad fonā tiek piespēlēta vēl viena zupiņa – 15 gadu veca, kur kāds no žurnālistiem publicē rakstu, ka Šlesers ir ienācis politikā pirms 15 gadiem kopā ar mācītājiem. Problēma ir tajā, ka netiek pateiktas lietas līdz galam. Proti, ka tādas sarunas notiek, notiek nemitīgi un arī šodien, vakar un rīt tās notiks. Tādas sarunas notiek visu laiku.”
“Kas attiecas uz tā dēvētajām “oligarhu sarunām”, tad uzskatu, ka šobrīd ir nepieciešams jauns kriminālprocess, kurā tiktu noskaidrots, kā šī lieta tika izmeklēta; kāda ir bijusi darbība un bezdarbība, ja reiz šī lieta ir beigusies ne ar ko un sabiedrībā izsaukusi ļoti pelnītu vilšanos. Otrs, ir vajadzīgs vēl viens šauri specifisks kriminālprocess, lai pētītu, kas notiek Latvijas valstī ar valsts noslēpumiem. Klasificētā informācija, kura ir operatīvās izstrādes lietā, ir valsts noslēpums. Te nevar būt runa par to, ka šoreiz pieveram acis, jo ir labie un pareizie, bet citreiz atveram acis, jo ir sliktie un nepareizie,” jūlija sākumā izteicās Borovkovs.
Gruziņš ir bijušais Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs. Arī Gruziņš nesen intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” skeptiski izteicās par komisijas darbu, jo no savas darba pieredzes zinot, ka sabiedriski nozīmīgu rezultātu Saeimas izmeklēšanas komisijām nav un nebūšot arī tagad.
“Ja runājam par šo sarunu saturu – es tur neko kriminālu neredzu. Viss tas, kas notiek ap šīm sarunām – piedodiet, bet tās ir žurnāla “Ir” sarunas. Es šajā žurnālā nevēlos ieklausīties. Es gan arī nevēlos apvainot žurnālistus, jo katrs dara savu darbiņu. Bet aiz tā žurnāla “Ir” arī kaut kas stāv. Acīmredzot tur varētu būt kādas politiskās intereses. Kādēļ viņi šīs sarunas nepublicēja agrāk? Kādēļ tieši tagad? Tas viss rada daudz jautājumu,” laikrakstam uzsvēris bijušais senators.
Gruziņa vērtējumā, viens no parlamentārās izmeklēšanas komisijas pamatuzdevumiem būtu noskaidrot, kurš šīs sarunas ir noplūdinājis.
Tāpat kā eksperte komisijas darbā piekritusi piedalīties Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore, bijusī Latvijas policijas akadēmijas rektore Ārija Meikališa un sabiedriskās politikas centra “Providus” pētnieks Valts Kalniņš. Savu viedokli komisijai esot gatavs paust arī bijušais Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamenta priekšnieks Imants Rūdolfs Pličs. Pirms 8.Saeimas vēlēšanām 2002.gadā Ainara Šlesera vadītā Latvijas Pirmā partija Meikališu bija izvirzījusi kā savu kandidāti iekšlietu ministra amatam.
Jau ziņots, ka parlamentārās izmeklēšanas komisiju oficiāli konsultē bijušais Ventspils mēra Aivara Lemberga (“Latvijai un Ventspilij”) dēla Anrija advokāts Aldis Alliks.
Saeima 21.jūlijā izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā. Izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu krimināllietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.
Tāpat vēstīts, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts. Prokuratūra izvērtējot KNAB ierosinājumu par kriminālvajāšanas sākšanu, nolēma izbeigt kriminālprocesu daļā pret Aivaru Lembergu, jo viņa darbībās nav Krimināllikuma pantā par tirgošanos ar ietekmi paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva.
Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā “Ir” tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, iespējams, tika noklausītas oligarhu lietā.
Ventspils mērs jūlijā žurnālistiem paziņoja, ka ir ticies ar visdažādākajiem cilvēkiem, tostarp politiķiem. Piemēram, viņš viesnīcā “Rīdzene” ir ticies ar ekspolitiķi Aināru Šleseru. Lembergs pauda viedokli, ka “oligarhu lieta” esot politiskais pasūtījums un uzbrukums pret viņu, kā arī pret Zaļo un zemnieku savienību, kas ir par labu “visiem pārējiem”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/3A33950B-37DA-42A1-9216-B0F0E3600F02/
