Lai ietaupītu līdzekļus, nevis rūpēs par slimajiem, rosina nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām. Reirs neatbalstot paša vadītās ministrijas priekšlikumus slimības lapu ierobežošanai, bet rosinot ieviest e-veselību

Lai ietaupītu līdzekļus, rosina nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām

Rīga, 29.aug., LETA. Lai ietaupītu līdzekļus, Labklājības ministrija (LM) rosina darbiniekam nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām, nevis tikai pirmo dienu, kā tas ir šobrīd, liecina otrdienas valdības sēdes darba kārtībā iekļautais informatīvais ziņojums par priekšlikumiem izmaiņām darbnespējas lapu izsniegšanas un apmaksas kārtībā.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šodien pēc koalīcijas partiju sanāksmes prognozēja, ka vienošanos par šo jautājumu varētu panākt ceturtdien, 31.augustā, nevis šodien. Politiķi plāno ceturtdien vienoties par dažādiem priekšlikumiem, kas saistīti ar budžeta izdevumiem, skaidroja premjers.
LM rosina noteikt, ka darba devējs slimības naudu izmaksā par laika periodu no 4. līdz 11.darbnespējas dienai, taču ne mazāk kā 75% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par 4. un 5.darbnespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par laiku no 6. līdz 11.darbnespējas dienai.
Savukārt Valsts sociālā apdrošināšanas aģentūra (VSAA) slimības pabalstu maksās no 12.darbnespējas dienas, līdz persona atgūst darbspējas, bet ne ilgāk kā par 26 nedēļām, skaitot no darbnespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāk par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.
Starp šī priekšlikuma plusiem LM min, ka tas novērsīs nepamatotu darbnespējas lapu izsniegšanu, kā arī darbinieks rēķināsies, ka nav finansiāli izdevīgi nepamatoti izmantot neapmaksātas trīs darba dienas. Tāpat darba devējiem mazināsies ar slimības lapu apmaksu saistītais slogs un izmaksas par darbaspēku. Mīnusi esot iespējama sabiedrības neapmierinātība, kā arī tas, ka darba devējam jāmeklē darbinieka aizvietotājs. Tāpat, ja darba devējs neapmaksā minētās trīs darba dienas, darbinieks finansiālu apsvērumu dēļ var būt spiests iet uz darbu, arī jūtoties nevesels. Savukārt tas atspoguļosies uz darbinieka ienākumiem un produktivitāti, kā arī var atstāt negatīvu ietekmi arī uz kolēģu veselību.
LM norāda, ka, VSAA sākot slimības pabalsta izmaksu no 12.dienas, nevis no 11., kā tas ir šobrīd, tiek prognozēts ietaupījums slimības pabalstu izmaksai, proti, 2018.gadā – četru miljonu eiro apmērā, 2019.gadā – 4,5 miljonu eiro, bet 2020.gadā 4,9 miljonu eiro apmēra.
Tāpat LM piedāvā noteikt, ka darba ņēmējs var neierasties darbā trīs dienas gadā, informējot par to darba devēju. Šīs dienas darbinieks var izmantot vienā reizē vai pa daļām. Savstarpēji vienojoties, darba devējs šīs dienas var apmaksāt vai neapmaksāt, taču šajā laikā slimības lapa nebūtu nepieciešama.
Pie šī priekšlikuma plusiem LM norāda, ka mazināsies sabiedrības neapmierinātība par piedāvātajām izmaiņām pabalsta izmaksā. LM arī uzskata, kas šādi netiktu izsniegtas nevajadzīgas darbnespējas lapas, un pēc mājās pavadītas dienas varot labāk izvērtēt stāvokļa nopietnību un nepieciešamību pēc veselības aprūpes pakalpojumiem. Papildus ministrijā norāda, ja darba ņēmējam nav smaga saslimšana un darbspējas var atgūt trīs dienu laikā bez darbnespējas lapas izmantošanas, tas samazinātu veselības aprūpes sistēmas noslodzi.
Mīnuss esot tāds, ka var būt nepieciešamas straujas izmaiņas darbu plānošanā un nepieciešamība atrast aizvietotāju.
LM šādus priekšlikumus izteikusi, jo pēdējos gados turpina pieaugt slimības pabalstu skaits. Ja 2014.gadā slimības pabalsts tika piešķirts 222 900 gadījumos, tad 2016.gadā 276 400 gadījumos. Turklāt attiecīgi pieaug arī izdevumi slimības pabalstu nodrošināšanai no Invaliditātes, maternitātes un slimību speciālā budžeta. 2014.gadā tie bija 82,2 miljoni eiro, bet 2016.gadā – jau 134,8 miljoni eiro. Savukārt no Darba negadījumu speciālā budžeta 2014.gadā tie bija 2,7 miljoni eiro, bet 2016.gadā – 3,9 miljoni eiro.
Tāpat, pēc VSAA datiem, 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, par 35% pieaudzis konstatēto slimības pabalsta pārmaksas gadījumu skaits, bet, salīdzinot ar 2014.gadu – par 52%. Audzis arī pārmaksas gadījumu skaits mikrouzņēmumu darbinieku vidū, salīdzinot ar 2014.gadu, 2016.gadā tas palielinājies par 15%, bet salīdzinot ar 2015.gadu – par 10%.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/15974E44-2FBA-4691-9FF5-C6FEAC75F2B2/

Reirs neatbalsta paša vadītās ministrijas priekšlikumus slimības lapu ierobežošanai, bet rosina ieviest e-veselību

Rīga, 29.aug., LETA. Labklājības ministrs Jānis Reirs (V) negatīvi vērtē paša vadītās Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos priekšlikumus slimības lapu ierobežošanai, jo šo problēmu labāk risinātu e-veselības ieviešana, šodien žurnālistiem sacīja Reirs.
Šodien Ministru kabinets uzklausīja LM informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem izmaiņām darbnespējas lapu izsniegšanas un apmaksas kārtībā.
Reirs norādīja, ka informatīvais ziņojums tapa, ņemot vērā pagājušajā nedēļā valdībā doto uzdevumu LM sagatavot priekšlikumus izmaiņām darbnespējas lapu izsniegšanas un apmaksas kārtībā, tomēr viņš informatīvajā ziņojumā ietvertos priekšlikumus vērtē negatīvi.
“Kā var iziet no Ministru kabineta dota uzdevuma? Tika dots konkrēts uzdevums un LM tehniski to izpildīja, jo dati ir pieejami tikai LM. Tehniski sarēķinājām un uzrakstījām arī riskus,” stāstīja Reirs.
Tajā pašā laikā ministrs norādīja, ka LM atbalsta priekšlikumu, kas paredz, ka darba ņēmējs var vienoties ar darba devēju par to, ka slimības gadījumā darbinieks var neapmeklēt darbu trīs dienas gadā.
“Ziņojumā ir arī LM atbalstīts priekšlikums legalizēt situācijas, kad darbinieks, ja jūtas slims un nevēlas aplipināt kolēģus ar slimību vai negrib ņemt slimības lapu, viņš, vienojoties ar darba devēju, gadā varēs neiet uz darbu trīs dienas. LM piedāvās ieviest šo normu Darba likumā, kas mazinās slimības lapu ņēmēju skaitu,” sacīja Reirs.
Pēc labklājības ministra domām, labāks risinājums slimības lapu problēmas risināšanai būtu naudas novirzīšana Veselības ministrijai e-veselības ieviešanai.
“Liela daļa slimības lapu tiek izrakstītas tāpēc, ka cilvēki gaida rindā uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem. Ja cilvēkiem nebūtu jāstāv rindā, gaidot izmeklējumus, tad arī slimības lapu apjoms nebūtu tik liels. Lielās rindas ir viens no nelietderīgākajiem slimības lapu izmantošanas veidiem,” pauda Reirs.
Labklājības ministrs problēmu ar negodprātīgu slimības lapu izrakstīšanu rosina risināt ar e-veselības palīdzību.
“Valdība pagājušajā nedēļā kārtējo reizi atlika e-veselības jautājuma izskatīšanu. Tādējādi mēs taustāmies pa tumsu, jo mums nav reālu datu. Visi simtiem tūkstoši slimības lapu ir papīra formātā un apstrādāt tās nav iespējams. Tāpēc ir svarīgi ieviest e-veselību, kas disciplinēs gan cilvēkus, gan negodprātīgus dakterus, izrakstot slimības lapas,” teica Reirs.
LM informatīvajā ziņojumā, ko valdība šodien pieņēma zināšanai, rosināts noteikt, ka darba devējs slimības naudu izmaksā par laika periodu no 4. līdz 11.darbnespējas dienai, taču ne mazāk kā 75% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par 4. un 5.darbnespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par laiku no 6. līdz 11.darbnespējas dienai.
Savukārt Valsts sociālā apdrošināšanas aģentūra (VSAA) slimības pabalstu maksās no 12.darbnespējas dienas, līdz persona atgūst darbspējas, bet ne ilgāk kā par 26 nedēļām, skaitot no darbnespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāk par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.
Tāpat LM piedāvā noteikt, ka darba ņēmējs var neierasties darbā trīs dienas gadā, informējot par to darba devēju. Šīs dienas darbinieks var izmantot vienā reizē vai pa daļām. Savstarpēji vienojoties, darba devējs šīs dienas var apmaksāt vai neapmaksāt, taču šajā laikā slimības lapa nebūtu nepieciešama.
LM šādus priekšlikumus izteikusi, jo pēdējos gados turpina pieaugt slimības pabalstu skaits. Ja 2014.gadā slimības pabalsts tika piešķirts 222 900 gadījumos, tad 2016.gadā 276 400 gadījumos. Turklāt attiecīgi pieaug arī izdevumi slimības pabalstu nodrošināšanai no Invaliditātes, maternitātes un slimību speciālā budžeta. 2014.gadā tie bija 82,2 miljoni eiro, bet 2016.gadā – jau 134,8 miljoni eiro. Savukārt no Darba negadījumu speciālā budžeta 2014.gadā tie bija 2,7 miljoni eiro, bet 2016.gadā – 3,9 miljoni eiro.
Tāpat, pēc VSAA datiem, 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, par 35% pieaudzis konstatēto slimības pabalsta pārmaksas gadījumu skaits, bet, salīdzinot ar 2014.gadu – par 52%. Audzis arī pārmaksas gadījumu skaits mikrouzņēmumu darbinieku vidū, salīdzinot ar 2014.gadu, 2016.gadā tas palielinājies par 15%, bet salīdzinot ar 2015.gadu – par 10%.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C84D3-DCF1-6C9B-3BC4-B4DF3CB8BD6F/

Čakša: Slimības lapu problēmu nevar akli vērtēt tikai no finansiālās puses

Rīga, 29.aug., LETA. Jautājumu saistībā ar slimības lapu ierobežošanu nevar akli vērtēt tikai no finansiālās puses, jāvērtē arī slimības lapu skaits un kopējais to pieauguma apmērs, kā arī daudzi citi faktori, aģentūrai LETA teica veselības ministre Anda Čakša.
Viņa norādīja, ka šīs situācijas risināšanā nepieciešama nopietnāka un padziļinātāka izpēte, ko nevar atrisināt pēc principa – tur nogriežam, tur pieliekam un viss uzlabosies. Šajā jautājumā jāņem vērā virkne faktoru, tostarp, ka vidējā alga valsī ir palielinājusies, ka cilvēki kļūst vecāki un slimo vairāk, ilgāk strādā un ilgāk dzīvo – tas viss uzliek lielāku slogu sociālajai sistēmai un palielina slimības lapu skaitu.
Tāpat Čakša uzskata, ka jāizvērtē, vai normatīvu ziņā, cenšoties panākt labāku efektu, nav netīši izveidotas situācijas, kuru dēļ veidojas slimības lapu pieaugums. Cilvēki sistēmas apgūst ļoti ātri, piebilda ministre.
Viņa skaidroja, ka patlaban daļa cilvēku slimības lapas izmanto kā sociālu aizsargu, un ārstniecības personām ir grūti atpazīt, vai slimība tiešām ir īsta, turklāt redzams, ka slimības lapas nereti nav pietiekami korekti uzrakstītas, tāpēc, ieviešot e-veselības sistēmu, šī uzskaite kļūšot caurspīdīgāka un cilvēkfaktoru mazāk ietekmējoša.
Tāpat jāaktualizē jautājums par to, ka slimības lapās tiek norādīti tikai slimības cēloņi, bez diagnozes. Vienlaikus par diagnozes norādīšanu iebilst ģimenes ārsti, sacīja Čakša.
Viņa atzinīgi vērtē ieceri noteikt, ka darba ņēmējs var neierasties darbā trīs dienas gadā, informējot par to darba devēju. Šāds modelis, kas ļautu cilvēkiem izmantot brīvas dienas bez slimības lapas ņemšanas īslaicīgas saslimšanas vai kādas cita notikuma dēļ, jau darbojoties Igaunijā, kur gan darba devējs un ņēmējs varot vienoties par piecām dienām gadā.
Vienlaikus Čakša uzskata, ka, mainoties veselības aprūpei un uzlabojoties tās pieejamībai, tiks panākts, ka cilvēks ātrāk veseļojas un ātrāk nonāktu pie ārsta.
Taujāta, kā vērtē Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienības (LRPOA) aicinājumu izstrādāt kritērijus, uz kuru pamata ārstējošais ārsts ir tiesīgs slimības lapas izrakstīt, Čakša norādīja, ka šādu kritēriju ieviešana sarežģītu slimības lapu ņemšanu, atkāroti norādot, ka nepieciešama dziļāka situācijas analīze.
LM informatīvajā ziņojumā, ko valdība šodien pieņēma zināšanai, rosināts noteikt, ka darba devējs slimības naudu izmaksā par laika periodu no 4. līdz 11.darbnespējas dienai, taču ne mazāk kā 75% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par 4. un 5.darbnespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par laiku no 6. līdz 11.darbnespējas dienai.
Savukārt Valsts sociālā apdrošināšanas aģentūra (VSAA) slimības pabalstu maksās no 12.darbnespējas dienas, līdz persona atgūst darbspējas, bet ne ilgāk kā par 26 nedēļām, skaitot no darbnespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāk par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.
Tāpat LM piedāvā noteikt, ka darba ņēmējs var neierasties darbā trīs dienas gadā, informējot par to darba devēju. Šīs dienas darbinieks var izmantot vienā reizē vai pa daļām. Savstarpēji vienojoties, darba devējs šīs dienas var apmaksāt vai neapmaksāt, taču šajā laikā slimības lapa nebūtu nepieciešama.
LM šādus priekšlikumus izteikusi, jo pēdējos gados turpina pieaugt slimības pabalstu skaits. Ja 2014.gadā slimības pabalsts tika piešķirts 222 900 gadījumos, tad 2016.gadā 276 400 gadījumos. Turklāt attiecīgi pieaug arī izdevumi slimības pabalstu nodrošināšanai no Invaliditātes, maternitātes un slimību speciālā budžeta. 2014.gadā tie bija 82,2 miljoni eiro, bet 2016.gadā – jau 134,8 miljoni eiro. Savukārt no Darba negadījumu speciālā budžeta 2014.gadā tie bija 2,7 miljoni eiro, bet 2016.gadā – 3,9 miljoni eiro.
Tāpat, pēc VSAA datiem, 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, par 35% pieaudzis konstatēto slimības pabalsta pārmaksas gadījumu skaits, bet, salīdzinot ar 2014.gadu – par 52%. Audzis arī pārmaksas gadījumu skaits mikrouzņēmumu darbinieku vidū, salīdzinot ar 2014.gadu, 2016.gadā tas palielinājies par 15%, bet salīdzinot ar 2015.gadu – par 10%.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/82215B0E-C675-459F-A296-3B78F90874AA/

Kučinskis: Slimības lapu ierobežošanai tiks meklēts jauns risinājums

Rīga, 29.aug., LETA. Ir jāatrod instrumenti slimības lapu ierobežošanai, tāpēc tiks meklēti citi risinājumi, otrdien pēc valdības sēdes aģentūrai LETA sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Šodien Ministru kabinets uzklausīja Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem izmaiņām darbnespējas lapu izsniegšanas un apmaksas kārtībā, taču labklājības ministrs Jānis Reirs (V) bija negatīvi noskaņots pret paša vadītās ministrijas izstrādātajiem priekšlikumiem.
Kučinskis stāstīja, ka satraukumu par slimības lapu pieaugošā skaita ietekmi uz sociālo budžetu nesen ministru seminārā pauduši valdības pārstāvji, kuri rosinājuši vērtēt iespējas ierobežot slimības lapu pieauguma skaitu.
“Reiram tika dots uzdevums izpētīt iespējamos risinājums un viņš valdībai piedāvāja ziņojumu, ko pats neatbalsta,” teica Kučinskis.
Aicināts vērtēt faktu, ka Reirs valdībā iesniedzis ziņojumu ar priekšlikumiem, ko pats neatbalsta, Ministru prezidents sacīja, ka viņš šādu rīcību nenosoda, jo LM sagatavojusi ziņojumu valdības uzdevumā, turklāt par ministrijas priekšlikumiem neesot notikušas diskusijas.
“Izstrādājot budžetu, ministriem tiek uzdoti dažādi uzdevumi. Protams, labāk būtu šos priekšlikumus vispirms pārspriest ekspertu līmenī. Ziņojumā jau nav rakstīts, ka priekšlikumi nedod efektu, bet gan, ka tas prasa pieņemt nepopulāru lēmumu,” norādīja premjers.
Viņš pieļāva, ka valdība neatgriezīsies pie LM priekšlikumiem, bet tiks meklēti citi risinājumi. “Ir jāatrod instrumenti, lai situāciju ar slimības lapām normalizētu. Diskusijas vēl notiks,” sacīja Kučinskis.
Kā ziņots, Ministru kabinets šodien pieņēma zināšanai LM informatīvo ziņojumu, kurā rosināts darbiniekam nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām, nevis tikai pirmo dienu, kā tas ir šobrīd.
Attiecīgi darba devējs slimības naudu izmaksātu par laika periodu no 4. līdz 11.darbnespējas dienai, bet Valsts sociālā apdrošināšanas aģentūra (VSAA) slimības pabalstu maksātu no 12.darbnespējas dienas, līdz persona atgūst darbspējas, bet ne ilgāk kā par 26 nedēļām, skaitot no darbnespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāk par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.
Starp šī priekšlikuma plusiem LM min, ka tas novērsīs nepamatotu darbnespējas lapu izsniegšanu, kā arī darbinieks rēķināsies, ka nav finansiāli izdevīgi nepamatoti izmantot neapmaksātas trīs darba dienas. Tāpat darba devējiem mazināsies ar slimības lapu apmaksu saistītais slogs un izmaksas par darbaspēku. Mīnusi esot iespējama sabiedrības neapmierinātība, kā arī tas, ka darba devējam jāmeklē darbinieka aizvietotājs. Tāpat, ja darba devējs neapmaksā minētās trīs darba dienas, darbinieks finansiālu apsvērumu dēļ var būt spiests iet uz darbu, arī jūtoties nevesels. Savukārt tas atspoguļosies uz darbinieka ienākumiem un produktivitāti, kā arī var atstāt negatīvu ietekmi arī uz kolēģu veselību.
Tāpat LM piedāvāja noteikt, ka darba ņēmējs var neierasties darbā trīs dienas gadā, informējot par to darba devēju. Savstarpēji vienojoties, darba devējs šīs dienas var apmaksāt vai neapmaksāt, taču šajā laikā slimības lapa nebūtu nepieciešama.
Labklājības ministrs Jānis Reirs (V) atzina, ka viņš neatbalsta LM informatīvajā ziņojumā ietvertos priekšlikumus, izņemot to, kas paredz, ka darba ņēmējs var vienoties ar darba devēju par to, ka slimības gadījumā darbinieks var neapmeklēt darbu trīs dienas gadā. Tāpat pēc labklājības ministra domām, labāks risinājums slimības lapu problēmas risināšanai būtu naudas novirzīšana Veselības ministrijai e-veselības ieviešanai.
LM šādus priekšlikumus izteikusi, jo pēdējos gados turpina pieaugt slimības pabalstu skaits. VSAA sākot slimības pabalsta izmaksu no 12.dienas, nevis no 11., kā tas ir šobrīd, tiek prognozēts ietaupījums slimības pabalstu izmaksai, proti, 2018.gadā – četru miljonu eiro apmērā, 2019.gadā – 4,5 miljonu eiro, bet 2020.gadā 4,9 miljonu eiro apmēra.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/06A94CE8-E536-43B7-9DAC-66023E54BAD0/

Koalīcijas partneri neatbalsta ierosinājumu nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām

Rīga, 29.aug., LETA. Koalīcijas partneri neatbalsta Labklājības ministrijas (LM) ierosinājumu nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis norādīja, ka ir skeptisks par šo ideju un atbalsta līdzšinējās kārtības saglabāšanu. Ja pats labklājības ministrs Jānis Reirs (V) šo priekšlikumu nevirza, tad par to pat nav vērts diskutēt, uzsvēra politiķis.
Brigmanis kā kuriozu novērtēja situāciju, kad labklājības ministrs neatbalsta paša ministrijas virzītu lietu. Jautājums, kā ministrija var ierosināt kādu priekšlikumu, kam nav ministra atbalsts, norādīja politiķis.
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzsvēra, ka neredz iespējas, kā politiskais spēks šādu priekšlikumu varētu atbalstīt. Tā nav laba metode šādi cīnīties pret negodprātību, pauda politiķis. Tas nozīmētu, ka cilvēki dosies uz darbu neveseli un iedzīvosies vēl lielākās veselības problēmās, kas valstij izmaksas tikai vairāk, vērsa uzmanību Dzintars.
Arī “Vienotības” deleģētais labklājības ministrs Reirs šodien žurnālistiem sacīja, ka negatīvi vērtē paša vadītās LM izstrādātos priekšlikumus slimības lapu ierobežošanai, jo šo problēmu labāk risinātu e-veselības ieviešana.
Kā ziņots, Ministru kabinets šodien pieņēma zināšanai LM informatīvo ziņojumu, kurā rosināts darbiniekam nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām, nevis tikai pirmo dienu, kā tas ir šobrīd.
Starp šī priekšlikuma plusiem LM ziņojumā min, ka tas novērsīs nepamatotu darbnespējas lapu izsniegšanu, kā arī darbinieks rēķināsies, ka nav finansiāli izdevīgi nepamatoti izmantot neapmaksātas trīs darba dienas. Tāpat darba devējiem mazināsies ar slimības lapu apmaksu saistītais slogs un izmaksas par darbaspēku.
Mīnusi esot iespējama sabiedrības neapmierinātība, kā arī tas, ka darba devējam jāmeklē darbinieka aizvietotājs. Tāpat, ja darba devējs neapmaksā minētās trīs darba dienas, darbinieks finansiālu apsvērumu dēļ var būt spiests iet uz darbu, arī jūtoties nevesels. Savukārt tas atspoguļosies uz darbinieka ienākumiem un produktivitāti, kā arī var atstāt negatīvu ietekmi arī uz kolēģu veselību.
LM šādus priekšlikumus izteikusi, jo pēdējos gados turpina pieaugt slimības pabalstu skaits. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) sākot slimības pabalsta izmaksu no 12.dienas, nevis no 11., kā tas ir šobrīd, tiek prognozēts ietaupījums slimības pabalstu izmaksai, proti, 2018.gadā – četru miljonu eiro apmērā, 2019.gadā – 4,5 miljonu eiro, bet 2020.gadā 4,9 miljonu eiro apmēra.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D1AABEA8-3501-4B02-B6B6-4C84EC7B2813/

LBAS kategoriski neatbalsta un asi kritizē ministrijas priekšlikumus slimības lapu ierobežošanai

Rīga, 29.aug., LETA. Ņemot vērā Latvijas esošo situāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) kategoriski neatbalsta Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos priekšlikumus slimības lapu ierobežošanai, aģentūrai LETA sacīja LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns.
Viņš skaidroja, ka, pieņemot šādus lēmumus, būtu jāpaskatās, kāda caurmērā ir vidējā valsts sociālās apdrošināšanas likme darbiniekam Lietuvā un Igaunijā – pamatā tie ir 3%. Tas nozīmē, ka, salīdzinot ar Latviju, starpība ir 7,5%, bet nākamgad jau 8% – tie ir simti miljoni eiro, kas izņemti no neto darba samaksas, vairāk nekā abās kaimiņvalstīs. “Ja mēs šādas lietas ignorējam un, ieraugot kādu vietiņu, kur tiešām Latvijā ir labvēlīgāka situācija darbiniekam, uzreiz mēģinām to ar sarkanu pildspalvu izsvītrot kā pilnīgi nepieņemamu un neiespējamu, turklāt neskatāmies uz situāciju kopumā, tad man tiešām ir kauns par šādiem problēmas risinājumiem,” teica Baldzēns.
Viņš norādīja, ka, ja kāds darba devējs uzskata, ka slimības lapu dēļ nav konkurētspējīgs un šī situācija viņam rada problēmas – viņš ir pilnīgi nekonkurētspējīgs Igaunijā un Lietuvā, un varbūt viņam būtu jāpadomā, vai vispār vajadzētu nodarboties ar uzņēmējdarbību Latvijā, jo, piemēram, Igaunijā viņš būtu “beigts uz vietas”.
Baldzēns teica, ka, izsakot šādus priekšlikumus, jāņem vērā jau tagad esošās darba devēja priekšrocības, salīdzinot ar situāciju kaimiņvalstīs. LBAS uzskata, ka arī šajā jautājumā jāturpina jau iesāktais ceļš, mēģinot samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli līdz 20%, kā jāstrādā pie tā, lai sociālās apdrošināšanas iemaksas Latvijā būtu līdzīgas kaimiņvalstīs dzīvojošajiem. Latvijā jārūpējas, lai iedzīvotāji nebūtu papildu motivēti braukt prom uz ārzemēm, jo “Latvijā jau to neto darba samaksu nevar nopelnīt”.
LBAS lielas cerības, lai uzlabotu situāciju, liek uz jau sākto darbu pie veselības aprūpes finansējuma vairošanas. Nemainot veselības aprūpes finansējuma apmēru, saglabājot esošo pakalpojumu grozu un zemo mediķu atalgojumu, problēma netiks atrisināta nekad. “Ja ir kāds, kas simulē savu slimību, tad Veselības ministrijai (VM) un LM ir iespējas pieķert šos cilvēkus, kas “sēņo”, kad darba devējam darba grafiks deg,” uzsvēra Baldzēns.
Kā ziņots, Ministru kabinets šodien pieņēma zināšanai LM informatīvo ziņojumu, kurā rosināts darbiniekam nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām, nevis tikai pirmo dienu, kā tas ir šobrīd.
Starp šī priekšlikuma plusiem LM ziņojumā min, ka tas novērsīs nepamatotu darbnespējas lapu izsniegšanu, kā arī darbinieks rēķināsies, ka nav finansiāli izdevīgi nepamatoti izmantot neapmaksātas trīs darba dienas. Tāpat darba devējiem mazināsies ar slimības lapu apmaksu saistītais slogs un izmaksas par darbaspēku.
Mīnusi esot iespējama sabiedrības neapmierinātība, kā arī tas, ka darba devējam jāmeklē darbinieka aizvietotājs. Tāpat, ja darba devējs neapmaksā minētās trīs darba dienas, darbinieks finansiālu apsvērumu dēļ var būt spiests iet uz darbu, arī jūtoties nevesels. Savukārt tas atspoguļosies uz darbinieka ienākumiem un produktivitāti, kā arī var atstāt negatīvu ietekmi arī uz kolēģu veselību.
LM šādus priekšlikumus izteikusi, jo pēdējos gados turpina pieaugt slimības pabalstu skaits. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) sākot slimības pabalsta izmaksu no 12.dienas, nevis no 11., kā tas ir šobrīd, tiek prognozēts ietaupījums slimības pabalstu izmaksai, proti, 2018.gadā – četru miljonu eiro apmērā, 2019.gadā – 4,5 miljonu eiro, bet 2020.gadā 4,9 miljonu eiro apmēra.
Labklājības ministrs Jānis Reirs (V) otrdien atzina, ka viņš neatbalsta LM informatīvajā ziņojumā ietvertos priekšlikumus, izņemot to, kas paredz, ka darba ņēmējs var vienoties ar darba devēju par to, ka slimības gadījumā darbinieks var neapmeklēt darbu trīs dienas gadā. Tāpat pēc labklājības ministra domām, labāks risinājums slimības lapu problēmas risināšanai būtu naudas novirzīšana Veselības ministrijai e-veselības ieviešanai.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/AF9E78EA-85D9-4551-8A09-9E3A1EC476AF/

Rehabilitologi: Slimības lapu problēmas risināšanā jāpiesaista arī rehabilitācijas eksperti

Rīga, 29.aug., LETA. Slimības lapu problēmas risināšanā jāpiesaista arī rehabilitācijas eksperti, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienības (LRPOA) vadītājs Aivars Vētra.
“LRPOA nav pārsteigta par to, ka Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais ziņojums attiecībā uz slimības lapu apjomu pieauguma radītajām problēmām Ministru kabinetā ir pieņemts tikai zināšanai un darbs pie tā turpināsies. LM piedāvātie problēmas risinājumi, kas ir balstīti tikai uz priekšlikumiem par slimības pabalstu samazināšanu un “vainīgo” sodīšanu bez problēmas iemeslu meklēšanas un izvērtēšanas, nekādā veidā nevar būt pieņemami tai sabiedrības daļai, kas strādā, pelna un arī maksā nodokļus,” uzsvēra Vētra.
LRPOA ir gatava piekrist labklājība ministram Jānim Reiram (V), ka vispirms ļoti svarīgi ir sakārtot e-veselības sistēmu, tomēr LRPOA uzskata, ka, neskatoties uz veselības ministres Andas Čakšas pausto par slimības lapu izrakstīšanas procesa iespējamo sarežģīšanos, šai e-veselības sistēmā ārstu darba atvieglošanai ir jāatvēl vieta arī veselības traucējumu radīto funkcionēšanas ierobežojumu dokumentēšanai Starptautiskās funkcionēšanas klasifikācijas ietvaros un speciālu kritēriju iekļaušanai pārejošās daba nespējas ekspertīzes veikšanas atvieglošanai.
“LRPOA piekrīt veselība ministres paustajam, ka par doto tēmu t.sk. kritērijiem pārejošas darba nespējas ekspertīzes veikšanai ir nepieciešama dziļāka situācijas analīze, un ceram, ka šo jautājumu tālākā risināšanā tiks iesaistīti arī rehabilitācijas medicīnas speciālisti,” pauda Vētra.
Kā ziņots, Ministru kabinets šodien pieņēma zināšanai LM informatīvo ziņojumu, kurā rosināts darbiniekam nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām, nevis tikai pirmo dienu, kā tas ir šobrīd.
Starp šī priekšlikuma plusiem LM ziņojumā min, ka tas novērsīs nepamatotu darbnespējas lapu izsniegšanu, kā arī darbinieks rēķināsies, ka nav finansiāli izdevīgi nepamatoti izmantot neapmaksātas trīs darba dienas. Tāpat darba devējiem mazināsies ar slimības lapu apmaksu saistītais slogs un izmaksas par darbaspēku.
Mīnusi esot iespējama sabiedrības neapmierinātība, kā arī tas, ka darba devējam jāmeklē darbinieka aizvietotājs. Tāpat, ja darba devējs neapmaksā minētās trīs darba dienas, darbinieks finansiālu apsvērumu dēļ var būt spiests iet uz darbu, arī jūtoties nevesels. Savukārt tas atspoguļosies uz darbinieka ienākumiem un produktivitāti, kā arī var atstāt negatīvu ietekmi arī uz kolēģu veselību.
LM šādus priekšlikumus izteikusi, jo pēdējos gados turpina pieaugt slimības pabalstu skaits. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) sākot slimības pabalsta izmaksu no 12.dienas, nevis no 11., kā tas ir šobrīd, tiek prognozēts ietaupījums slimības pabalstu izmaksai, proti, 2018.gadā – četru miljonu eiro apmērā, 2019.gadā – 4,5 miljonu eiro, bet 2020.gadā 4,9 miljonu eiro apmēra.
Labklājības ministrs Jānis Reirs (V) otrdien atzina, ka viņš neatbalsta LM informatīvajā ziņojumā ietvertos priekšlikumus, izņemot to, kas paredz, ka darba ņēmējs var vienoties ar darba devēju par to, ka slimības gadījumā darbinieks var neapmeklēt darbu trīs dienas gadā. Tāpat pēc labklājības ministra domām, labāks risinājums slimības lapu problēmas risināšanai būtu naudas novirzīšana Veselības ministrijai e-veselības ieviešanai.
..Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/64114AF0-6720-4D57-B310-C6A0308C6C20/

Rūpēs par slimajiem

Lai ietaupītu līdzekļus, Labklājības ministrija (LM) rosina darbiniekam nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām, nevis tikai pirmo dienu, kā tas ir patlaban, liecina otrdienas valdības sēdes darba kārtībā iekļautais informatīvais ziņojums par priekšlikumiem izmaiņām darbnespējas lapu izsniegšanas un apmaksas kārtībā. LM rosina noteikt, ka darba devējs slimības naudu izmaksā par laika periodu no 4. līdz 11.darbnespējas dienai, taču ne mazāk kā 75% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par 4. un 5.darbnespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par laiku no 6. līdz 11.darbnespējas dienai. Savukārt Valsts sociālā apdrošināšanas aģentūra (VSAA) slimības pabalstu maksās no 12.darbnespējas dienas. LM šādus priekšlikumus izteikusi, jo pēdējos gados turpina pieaugt slimības pabalstu skaits. Tvitera lietotāji neizprot lēmuma mērķi un to plaši kritizē.

Žurnālists Romāns Meļņiks izsaka “pateicību” par šādu ieceri.
Romāns Meļņiks @romans_melniks
Jo vairāk cilvēki slimo, jo spilgtāk atklājas @Lab_min “rūpes” par stradājošajiem. Paldies partijai un valdībai! m.diena.lv/raksts/latvija…
Tue Aug 29 09:40:14 +0000 2017

Iecere neapmierina Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta vadītāju Andri Grafu.
Andris Grafs @andrisgrafs
Pēdējos gados turpina pieaugt slimības pabalstu skaits, tāpēc LM ierosina pirmās 3 dienas vairs neapmaksāt. “Lielisks” risinājums.
Tue Aug 29 09:23:44 +0000 2017

Tvitera lietotājs Ģirts piedāvā savu risinājumu.
Ģirts @FreibergsG
@andrisgrafs Uzreiz ar skalpeli 🙂 Varbūt būtu pareizi 1.dienā -100%, otrajā -50% un trešajā -25%?
Tue Aug 29 09:31:59 +0000 2017

Kritiku pauž programmētājs Jānis Lācis.
Jānis Lācis @Lidotajs
Speciāli @Lab_min darbiniekiem izskaidrošu:
mazāk naudas → trūcīgums, stress → vairāk slimošanas → mazāk naudas … ?
tvnet.lv/zinas/latvija/…
Tue Aug 29 09:25:27 +0000 2017
Jānis Lācis @Lidotajs
@Lab_min Piemirsu – ielaistas slimības. Malači, @Lab_min, ģeniāli! Vai saskaņojāt ar @veselibasmin un @andacaksa –… twitter.com/i/web/status/9…
Tue Aug 29 09:29:05 +0000 2017

Ministrijas nodoms šķiet nesaprotams Laurim Grāvelim.
Lauris Grāvelis @lgravelis
Jo labāk, lai ielaiž kaites un aplipina kolēģus nekā ārstējas mājās. Ierēdņi dažreiz varētu arī padomāt, kādas seka… twitter.com/i/web/status/9…
Tue Aug 29 09:11:52 +0000 2017

Ieceri neatbalsta arī deputāte Inguna Sudraba (NSL).
Inguna Sudraba @SudrabaInguna
Tiešām valsts rūpes par ikvienu – 3 neapmaksātas dienas? Aicinu nākotnē pirmās 3 slimības dienās – klepojot– doties… twitter.com/i/web/status/9…
Tue Aug 29 10:02:46 +0000 2017

Žurnāliste Ieva Valeine rosina ministriju izvērtēt sava darba prioritātes.
Ieva Valeine @ievavaleine
Varbūt vispirms padarīt pieejamu veselības aprūpi un tad domāt par slimības pabalstu griešanu? @Lab_min
Tue Aug 29 09:58:37 +0000 2017

Politiski aktīvais tviterlietotājs Ojārs Kapteinis piedāvā savu risinājumu.
Ojārs Kapteinis @ojars
Ziniet, @lab_min varbūt vajag atcelt slimības pabalstus kā tādus? tas ietaupīs kaudzi naudas! twitter.com/LRZinas/status…
Tue Aug 29 09:38:59 +0000 2017

Tvitera lietotāji Jānis Pūce un Māris Šķēle ironizē par ministrijas rosinātajām izmaiņām.
Janis Puce @PuuchuksJ
@IvarsNeiders Nemaksāt pabalstus vispār, arī pensijas
Tue Aug 29 10:12:40 +0000 2017
Maris Skele @MarisSkele
‘@Nepareizais lai vēl ietaupītu līdzekļus varētu nemaksāt pensijas par pirmajiem 3 gadiem?
Tue Aug 29 10:08:55 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/e9da2f94-6335-4f57-acbd-a006fbe81764/

Darba devēju interesēs

Darba devēji atbalstītu ierosinājumu darbiniekam nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām, nevis tikai pirmo dienu, kā tas ir šobrīd, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK). LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja, ka LDDK ieskatā ir jārisina un jāsakārto daudzi jautājumi sociālās apdrošināšanas un veselības aprūpes sistēmā. LDDK aicina nopietni izvērtēt Igaunijas modeli, kas paredz, ka risku par pirmajām trīs dienām no slimības perioda sākuma uzņemas darba ņēmējs, bet par periodu no ceturtās līdz astotajai dienai – darba devējs, un tālāk jau līdzekļi tiek atvēlēti no sociālās apdrošināšanas budžeta. Kā ziņots, Ministru kabinets otrdien pieņēma zināšanai Labklājības ministrijas (LM) informatīvo ziņojumu, kurā rosināts darbiniekam nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām, nevis tikai pirmo dienu, kā tas ir patlaban. Tvitera lietotāji pauž sašutumu par LDDK nostāju.

Tvitera lietotājs Edmunds nav apmierināts ar Darba devēju konfederācijas nostāju.
Edmunds @3DCADLV
@JanisTeresko Darba devēju organizācijas ir sevi diskreditējušas kā sociāli atbildīgi partneri.
Thu Aug 31 07:28:22 +0000 2017

LDDK nostāju komentē N.Kuplēns.
N.Kuplèns @Kuplens
Darba devēji atbalstītu darbu bez algas. twitter.com/Latgold/status…
Thu Aug 31 05:39:15 +0000 2017

Projektu vadītājs Lauris Grāvelis norāda uz sekām, ko radīs šādas izmaiņas.
Lauris Grāvelis @lgravelis
Vai @darbadeveji apzinās par sekām, kad darba ņēmējs slims nāk uz darbu: ir neproduktīvs un aplipina pārējos?
apollo.tvnet.lv/zinas/darba-de…
Thu Aug 31 07:26:20 +0000 2017

Vides aktīvistu Gintu Kaunisti vairāk uztrauc darba ņēmēju apstākļu uzlabošana.
Gints Kauniste @atjaunotiesisku
@3DCADLV @JanisTeresko darba devēji būtu labāk padomājuši kā mazināt izdegšanu vai garas darba stundas. Piem. apmak… twitter.com/i/web/status/9…
Thu Aug 31 07:38:52 +0000 2017

Sociālās politikas blogere Ruta Zilvere neizprot LDDK mērķi.
Ruta Zilvere @RZilvere
Kura tad ir pamatproblēma, kuru grib risināt? Darba devējiem gribas lētāku sistēmu? Krāpšanās ar sl. lapām? Pieaug… twitter.com/i/web/status/9…
Thu Aug 31 06:18:34 +0000 2017

Ar Labklājības ministrijas ieceri nav apmierināts tvitera lietotāja Debora.
Debora @S_Simplicitas
Dažu viltus slimotāju dēļ tagad jācieš visiem. Ok. Tas jau mums LV norma. twitter.com/KasJauns/statu…
Thu Aug 31 05:53:45 +0000 2017

Tvitera lietotājs Mārtiņš Veidemanis norāda uz problēmu darba ņēmēju vidū.
Mārtiņš Veidemanis @anarhitekts
@S_Simplicitas Nu nav tie daži. Ir kolēģi sūdzējušies par 30% slimotāju vienlaicīgi. Mums ne, bet tikai tāpēc, ka m… twitter.com/i/web/status/9…
Thu Aug 31 06:17:03 +0000 2017

Tvitera lietotāja Ieva Sniedze savukārt norāda uz nepilnībām veselības aprūpes jomā.
Ieva @IevaSniedze
@anarhitekts @S_Simplicitas Drīzāk lielais slimotāju skits liecina par nācijas kopējo štruntigo veselību, sistëmas… twitter.com/i/web/status/9…
Thu Aug 31 07:05:37 +0000 2017

Pretēju daudzu sašutumam uzņēmējam Ainaram Brūvelim darba devēju nostāja šķiet pašsaprotama.
Χάρων @ainarsbr11
Loģiska @darbadeveji atbilde,- kam tad viņi (ne darbinieki) maksā nodokļus?
Valsts liekēžu varzas uzturēšanai?
twitter.com/dblv/status/90…
Thu Aug 31 06:53:19 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/63efdad3-58d2-4333-a584-4e26c2298f41/