Pašvaldību teritoriju plānojumos 4314 Latvijas “mirušajiem” ciemiem nav attēlotas robežas

Rīga, 19.aug., LETA. No Valsts adrešu reģistrā iekļautajiem 6437 ciemiem 68% jeb 4314 ciemiem pašvaldību teritoriju plānojumos nav attēlotas robežas, norādīts Vides attīstības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informatīvajā ziņojumā “Par mazo ciemu nosaukumu saglabāšanas jautājumiem”.
Kā skaidro ministrija, normatīvie akti paredz, ka visiem ciemiem pašvaldību teritorijas plānojumos ir jāiezīmē robežas. Robežas ir problemātiski noteikt tādām pašvaldības administratīvās teritorijas daļām, kurām piešķirts ciema statuss, bet kurās atrodas tikai dažas ēkas, jo attiecīgo pašvaldību teritorijās vēsturiski ir izveidojies no pārējās valsts teritorijas atšķirīgs orientēšanās un ģeogrāfiskās piesaistes princips, kuram būtiskas ir senās, tradicionāli zināmās ciemu robežas. Turklāt ciema statusa atcelšana daudzām apdzīvotām vietām tādā mērā ietekmē ierasto kārtību, ka pašvaldības neuzdrošinās šos ciemus Adrešu reģistrā anulēt, neskatoties uz to, ka valsts pārvalde šo atšķirību cenšas ignorēt un likvidēt jau desmitiem gadu.
Ministru kabinets pērn uzdeva VARAM sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Aizsardzības ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) izvērtēt nepieciešamību izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, kas nosaka Latvijas apdzīvoto vietu klasifikāciju un reģistrāciju, lai nodrošinātu mazo ciemu nosaukumu saglabāšanu, un nepieciešamības gadījumā izstrādāt attiecīgos tiesību aktu projektus. Lai to nodrošinātu tika izveidota darba grupu par mazo ciemu nosaukumu saglabāšanas jautājumiem, iekļaujot tās sastāvā VARAM, Valsts zemes dienesta, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un LPS pārstāvjus.
Ministrija norāda, ka ciemu saraksts veidojies 1997.gadā ministrija ciemu sarakstu nosūtīja visām pašvaldībām ar lūgumu izvērtēt un pieņemt lēmumus par ciemu izveidi. Pašvaldības noteica ciema statusu apmēram 8000 lauku apdzīvotām vietām.
Lai gan vēlākajos gados strauja iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ pašvaldības ir atcēlušas ciemu statusu vairāk nekā diviem tūkstošiem ciemu, rezultātā ir izveidojusies situācija, ka vairāk par desmit gadiem ilgā laikā nav izdevies realizēt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteikto, proti, ka visu ciemu robežas ir iezīmētas teritorijas plānojuma grafiskajā daļā. Visām apdzīvotam vietām, kurām nav noteiktas robežas un nav koncentrēta apbūve, nav atcelts ciema statuss, jo 30 novadu pašvaldības atsakās likvidēt ciemu statusu vairāk par 4000 apdzīvotām vietām, kuras neatbilst minētajām likuma normām, norādot, ka iedzīvotāji ir pret šādu rīcību, un ka tas izjauks gadu gaitā izveidojušos adresācijas sistēmu novadā. Arī kartogrāfi (Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra) iebilst pret masveida ciemu statusa atcelšanu apdzīvotām vietām, jo tas negatīvi ietekmē maza mēroga topogrāfisko karšu kvalitāti, kurās kā lauku apdzīvotas vietas norāda ciemus, bet viensētas neiezīmē.
VARAM pērn lūdza informāciju no 33 novada pašvaldībām, kuru teritorijā atbilstoši Valsts zemes dienesta (VZD) sniegtajai informācijai vairākiem ciemiem nebija noteiktas robežas pašvaldības teritorijas plānojumos. Pašvaldībām tika lūgta informācija par likuma neizpildes iemesliem attiecībā uz ciemiem, kā arī priekšlikumi turpmākai rīcībai, lai sakārtotu ciemu statusa jautājumu, un rastu risinājumu mazo ciemu vēsturisko nosaukumu saglabāšanai.
Atsevišķas novadu pašvaldības (piemēram, Ķekavas novada, Carnikavas novada, Viļānu novada pašvaldības) informēja, ka ciemu statusa jautājumu, izstrādājot jaunu teritorijas plānojumu, sakārtos atbilstoši normatīvo aktu prasībām, bet vairums no aptaujātajām pašvaldībām (piemēram, Līvānu novada, Krāslavas novada, Preiļu novada, Dundagas novada, Vecumnieku novada, Balvu novada pašvaldības) norādīja, ka novada teritorijā ir izveidotas divas ciemu kategorijas – ciemi, kuriem ir noteiktas robežas un kuri atbilst Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam, kā arī vēsturiskie ciemi – lauku teritorijas daļas, kurām ir vienots nosaukums, bet nav teritorijas plānojuma grafiskajā daļā iezīmētas robežas. Šīs pašvaldības norādīja, ka vēsturiskie ciemi ir viena no novada kultūrvēsturiskajām vērtībām, kas saglabājama nākamajām paaudzēm, kā arī, kas kalpo par adrešu sistēmas elementu, tiek lietoti sociālajā vidē un kalpo kā identifikators, pēc kura orientējas novadā.
Piemēram, Līvānu novada pašvaldība informēja, ka novada teritorijas plānojumā robežas noteiktas septiņiem ciemiem. Pārējie 186 Līvānu novada ciemi ir lauku apdzīvotas vietas, kurās zemes izmantošanas un apbūves prasības ir atbilstošas lauku teritorijas funkcionālajam zonējumam.
21 no atbildi sniegušajām 33 novadu pašvaldībām, kuru teritorijā vairākiem ciemiem nebija noteiktas robežas pašvaldības teritorijas plānojumos, rosināja, ka nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai to normas precizētu atbilstoši faktiskajai situācijai.
Analizējot situāciju, VARAM secinājusi, ka precizējumi normatīvajos aktos ir nepieciešami, jo reālā situācija attiecībā uz apdzīvotām vietām, kurām piešķirts ciema statuss, jau ilgāk nekā desmit gadus neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam par ciema robežu iezīmēšanu teritorijas plānojuma grafiskajā daļā, jo nav noteiktas ciema robežas vairāk par 4000 ciemu.
Viens no risinājumiem ir normatīvajos aktos noteikt jaunu apdzīvoto vietu grupu – mājkopu, senciemu vai mazciemu, kurā iekļaut visus ciemus, kas neatbilst līdzšinējām normatīvo aktu prasībām par ciema robežu noteikšanu un koncentrētu apbūvi. Tomēr tādā gadījumā novadu pašvaldību domēm būs jāpieņem lēmumi attiecībā uz vairāk par četriem tūkstošiem apdzīvoto vietu, grozot to statusu, kā arī būs jāgroza tūkstošiem adrešu un jāveic izmaiņas Adrešu reģistrā. Tas radīs ievērojamu administratīvo slogu, papildus neērtības attiecīgo ciemu iedzīvotājiem un viņu neizpratni par veikto izmaiņu nepieciešamību un lietderību, kā arī nevajadzīgi sarežģīs apdzīvoto vietu klasifikāciju valstī.
VARAM ieskatā racionālāks risinājums būtu papildināt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu ar Ģeotelpiskās informācijas aģentūras pētījuma doto ciema statusa definīciju, ka ciems ir lauku apdzīvota vieta ar vēsturiski vienotu, kompaktu vai izklaidus apbūvi un apvienojošu nosaukumu, papildinot to ar precizējumu, ka minētais attiecas arī uz jaunizveidotu apdzīvotu vietu.
Tāpat Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā būtu iekļaujama arī norma – ja ciema statuss apdzīvotai vietai ir atcelts, tad bijušā ciema nosaukumu pašvaldība var izmantot teritorijas apzīmēšanai, sabiedriskā transporta pieturvietas nosaukumam, viensētu, kā arī citu bijušā ciema teritorijā atrodošos objektu nosaukumu veidošanai. Bijušā ciema nosaukumu var izmantot kartogrāfijā ciema vēsturiskās teritorijas apzīmēšanai.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/01F50BDB-1C91-4145-A54E-6B68F6F2D769/